Skandalozās Jelgavas poliklīnikas valdes locekles deklarācijas liek domāt par "naudu no zila gaisa"
PIETIEK02.02.2014.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar ārzemēs veiktajiem greznajiem pirkumiem, izklaidēm un izēšanos uz pašvaldības rēķina skandalozu slavu guvušās Jelgavas poliklīnikas valdes locekles Annas Zīvertes pēdējo trīs gadu amatpersonas deklarācijās atrodama vesela virkne dīvainību, kas kopumā liecina par nedeklarētiem darījumiem un ievērojamām summām "no zila gaisa".
Kā rāda Zīvertes amatpersonas deklarācija par 2010. gadu, kas atrodama Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, viņa gadu beigusi ar pozitīvu personisko bilanci: viņas deklarētās parādsaistības gada beigās bijušas tikai 15 000 eiro, toties uzkrājumi - 20 611 eiro un 5075 latu: tātad - 5611 eiro un 5075 lati "plusos".
Zīvertes kopējie oficiālie ienākumi 2011. gadā ir bijuši 19 265 lati, taču atšķirībā no iepriekšējā gada deklarēti trīs lieli darījumi - 6831 latu liela "nekustamā īpašuma pirkuma pirmā iemaksa", "SIA Nordea Finance Latvia - 14 265 eiro" un "kredīta atmaksa - 50 00 eiro".
Amatpersonas deklarācija uzrāda pretrunu jautājumā par to, kādu kredītu 50 000 eiro apmērā varētu būt atmaksājusi vai varbūt saņēmusi Zīverte. Kā jau minēts gadu iepriekš viņa nav deklarējusi ne šāda apjoma aizdevumu, ne šādu aizņēmumu, tā radot aizdomas, ka 2011. gada deklarācijā minētā "kredīta atmaksa" ir fiktīva.
Papildus tam Zīverte 2011. gada deklarācijā norādījusi, ka gada beigās viņas parādsaistības esot bijušas 92 300 eiro, taču pretēji normatīvo aktu prasībām nav norādījusi, kādu darījumu rezultātā tādas radušās.
Pat saskaitot deklarācijā minēto mistisko "kredīta atmaksu" 50 000 eiro apmērā, kā arī gadu iepriekš minētās 15 000 eiro parādsaistības un iemaksu Nordea Finance Latvia, vienalga kaut kur "no gaisa" parādījušās vēl vairāk nekā 10 00 eiro parādsaistības.
Taču vēl pārsteidzošākas finanšu burvestības Zīverte spējusi veikt 2012. gadā. Gadu viņa sākusi ar tikai 3500 latu un 2861 eiro oficiāliem uzkrājumiem un visa gada laikā oficiāli nopelnījusi vēl 22 690 latus (pirms nodokļu nomaksas).
Taču gada laikā viņa, neuzrādot nekādus citus ienākumus, spējusi ne tikai palielināt savus uzkrājumus līdz 8432 latiem (tātad par nepilniem 3000 latiem), bet arī atmaksāt 37 300 eiro kredītu. Tātad "no tumbočkas" amatpersona izņēmusi vairāk nekā 6000 latu.
Tiesa, dīvainas lietas 2012. gadā notikušas arī ar poliklīnikas valdes locekles kredītsaistībām. Gada sākumā viņas oficiāli deklarētās kredītsaistības, kā minēts, bijušas 92 300 eiro, saskaņā ar deklarāciju viņa gada laikā atdevusi 37 300 eiro.
Taču gada beigās Zīverte deklarējusi nevis 55 000 eiro, kā vajadzētu būt atbilstoši matemātikas likumiem, bet gan 65 880 eiro. To, ka viņa būtu kaut kur aizņēmusies starpību - 10 880 eiro, Zīverte nav deklarējusi.
Saistībā ar šīm dīvainībām Pietiek jau ir vērsies gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, gan Valsts ieņēmumu dienestā.
Kā zināms, Valsts kontrole konstatējusi, ka Zīverte ārzemēs apjomīgi tērējusi poliklīnikas līdzekļus - Puertoriko restorānā Mortons the Steakhouse viņa notērējusi vairāk nekā 700 dolāru, vēl simtiem eiro tērējusi citos restorānos, sev iegādājusies dizaineru apģērbu un ādas somu par vairāk nekā 650 eiro, tāpat iegādājusies Sisley Anti Age krēma kārbiņas vairāk nekā tūkstoš eiro un Lancome skropstu tušas.
Jelgavas poliklīnika divu gadu laikā reprezentācijas izdevumos iztērējusi 49 807,63 eiro.
Foto no zz.diena.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
