Slavenais raksts par Drošības policijas "pielaižu biznesmeņiem": fakti un "dzeja"
PIETIEK29.05.2015.
Komentāri (69)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā lielo lasītāju interesi un izteikto viedokļu dažādību, Pietiek ir paveicis apjomīgu darbu - vairāk nekā 24 tūkstošus rakstu zīmju garo Pietiek kādreizējās žurnālistes Agneses Margēvičas rakstu "Pielaižu biznesmeņi", ko ceturtdien ieteicām izlasīt un pēc kura publicēšanas atspoguļojām Drošības policijas vadības izteiktos melus saistībā ar šo publikāciju, ne tikai rūpīgi izlasījis, bet arī no tā atlasījis un īsi komentējis visu to, kas attiecas uz tā diviem "galvenajiem varoņiem" - Drošības policijas darbiniekiem - un kvalificējas kā fakti, uz kuriem autore izdarījusi savus secinājumus par valsts noslēpuma "pielaižu biznesu".
Galvenais rakstā par abiem galvenajiem varoņiem (šeit un turpmāk precīzi citāti no raksta):
1. ikdienā viņi pārvietojas ar dārgām BMW un Range Rover marku automašīnām,
2. piedalās privātos „tusiņos” ar partiju „kasieriem”,
3. spēlē tenisu ar varas eliti,
4. apgrozās miljonāru aprindās, paši vairāk atgādinādami turīgus uzņēmējus, nekā valsts amatpersonas,
5. viņu ģimenes locekļi un draugi atrod siltas vietas iestādēs,
6. šo iestāžu vadību viņi tur dzelžainā tvērienā,
7. pārdrošākie arī nodarbojas ar biznesu, kuros caur ofšoriem investē Krievijas miljonāri,
8. atbild par valsts noslēpuma saglabāšanu un veic personu pārbaudes, vērtējot viņu atbilstību speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Ja vēlaties, varat rakstu pārlasīt vēl un vēlreiz, - nekas vairāk tajā par abiem nav apgalvots. Uzskaitītie ir viņu galvenie un vienīgie "grēki". Savukārt viss tālāk minētais ir fakti, uz kuriem balstās šie apgalvojumi, un īsi Pietiek komentāri par katru no "faktiem".
Rakstā minētie fakti par Andri Čeveru (minēšanas secībā):
- Drošības policijas darbinieks, kurš strādā DP struktūrvienībā, kas atbild par valsts noslēpuma saglabāšanu un veic personu pārbaudes, vērtējot viņu atbilstību speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam jeb “pielaižu” saņemšanai
Kāds ir struktūrvienības nosaukums? Nav zināms. Arī nekas cits nav zināms
- Drošības policijas augsti stāvošs darbinieks
Tiešām augsti stāvošs? Amata nosaukums? Dienesta pakāpe? Nav zināms
- bijušā iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera dēls
Jā, droši vien
- viņa ikdienā izmantotajā autoparkā viņa pazinēji saskaitījuši vismaz divas BMW markas automašīnas un Range Rover džipu
Nez vai ļoti nopietns fakts, it īpaši ņemot vērā, ka nav minēts nevienas automašīnas reģistrācijas numurs (kas nav nekāds valsts noslēpums)
- viņa izmantotais Range Rover bieži redzams Vecrīgas sānieliņā pie skandalozā afgāņu izcelsmes uzņēmēja Gulama Mohammada Gulami pārvaldītās viesnīcas Royal Square Hotel & Suites, tas vairs neesot nekāds jaunais
Maigi izsakoties, nez vai ļoti nopietns fakts
- ienākumi ir salīdzinoši nelieli
Nez vai ļoti nopietns fakts, it īpaši ņemot vērā izplūdušo raksturojumu
- 2006.gadā Ziedoņa Čevera dzīvesbiedre Margarita Čevere par kopumā 5,93 miljoniem latu pārdeva divus īpašumus Ādažu pagastā pie Dūņezera
Vispārzināms fakts, savulaik plaši aprakstīts
- nav izturējis iestājpārbaudījumus Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, tomēr uzņemts, jo kāds cits konkursu izturējušais nav varējis samaksāt studiju maksu, bet Andrim vairāk nekā 400 latu nav sagādājuši problēmas
Vispārzināms fakts, par to 90. gados rakstīja laikraksts Diena
- sieva Linda Čevere kopš 2009.gada strādā Rīgas domes Īpašumu departamenta direktora Oļega Burova birojā
Jauns fakts, tiesa, L. Čevere tā īsti tur nekad nav strādājusi, jo visu laiku bijusi dekrēta atvaļinājumos utt.
- tuvs draugs Emīlam Jakrinam, kurš kļuvis par padomnieku Rīgas domes Satiksmes departamenta direktoram Vitālijam Reinbaham
Lai kā gribētos, ir diezgan pagrūti draudzību pieskaitīt pie krimināliem faktiem
- Lindas Čeveres radiniece un vēl viena par pielaidēm atbildīgā Drošības policijas darbinieka Armanda Mazlazdiņa sieva Sandija Mazlazdiņa kopš 2013.gada ir Rīgas domes SIA Rīgas namu pārvaldnieks Iepirkumu nodaļas vadītāja
Tuvāko radinieku vidū S. Mazlazdiņai tādas L. Čeveres nav, dažādos valsts iepirkumu amatos strādā kopš 2007. gada
- 2014. gadā Sandijas Mazlazdiņas mātei Ligitai Olantei ar Lindu Čeveri bija deklarēts kopīpašums Kandavas novadā; laikā no 2009. līdz 2010. gadam Sandija Mazlazdiņa atbildēja par iepirkumiem savas radinieces Lindas Čeveres vīra Andra Čevera kontrolētajā Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībā Latvijas Gaisa satiksme
Fakti atbilst īstenībai, ja, protams, A. Čevers tiešām ir kontrolējis Latvijas Gaisa satiksmi, bet, ko šie fakti sliktu liecina par A. Čeveru, īsti nav skaidrs. Un tas arī ir viss, vairāk faktu par A. Čeveru rakstā nav.
Fakti par Ivo Lagzdiņu (minēšanas secībā):
- Drošības policijas darbinieks, kurš strādā DP struktūrvienībā, kas atbild par valsts noslēpuma saglabāšanu un veic personu pārbaudes, vērtējot viņu atbilstību speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam jeb “pielaižu” saņemšanai
Kāds ir struktūrvienības nosaukums? Nav zināms. Arī nekas cits nav zināms
- Drošības policijas augsti stāvošs darbinieks
Tiešām augsti stāvošs? Amata nosaukums? Dienesta pakāpe? Nav zināms
- kādreizējā Parex bankas valdes locekļa Arņa Lagzdiņa dēls
Jā, droši vien
- izvēlas BMW
Marka, modelis, reģistrācijas numurs? Nekas nav zināms
- ienākumi ir salīdzinoši nelieli; ar Drošības policijas darbinieka oficiālo algu arī lietotu BMW džipu ne iegādāties, ne uzturēt nav reāli
Nekādas konkrētības
- agrāk tenisa jaunā cerība, kas šo elitāro sporta veidu pirms 15 un vairāk gadiem spēlēja kopā ar turīgu uzņēmēju, miljonāru bērniem
Ne pārāk atmaskojošs fakts
- bieži spēlē tenisu ar vienu no Nacionālās apvienības līderiem Robertu Zīli
Ne pārāk atmaskojošs fakts
- tuvs draugs Emīlam Jakrinam, ar kuru agrā jaunībā nopietnā līmenī kopā spēlējuši tenisu
Ne pārāk atmaskojošs fakts
- 2003. gadā kļuva par toreizējā satiksmes ministra Zīles palīgu.
Ne pārāk atmaskojošs fakts
- bija Latvijas pasta un Latvijas Valsts ceļu padomēs
Fakts
- nozīmēts par Rīgas pašvaldības kuratoru no Drošības policijas
Apgalvojums, ko diemžēl nekas neapstiprina; nav pat mēģināts to pajautāt Rīgas domes pašvaldības amatpersonām
- ar viņa sievu zvērinātu advokāti Eviju Hmeļevsku-Lagzdiņu jau vismaz kopš 2009.gada Rīgas dome regulāri slēdz juridiskās palīdzības līgumus, lai viņa pašvaldību pārstāvētu dažādās tiesvedībās
Fakts, kas jau iepriekš vairākkārt atspoguļots. Nav pieminēts, ka pēdējais iepirkums bijis pērn un E. Hmeļevskai-Lagzdiņai tā ietvaros tikuši nepilni 2000 eiro
- 2002.gadā kopā ar E. Jakrinu dibināja SIS LKS Baltic, ko 2006.gadā, pārorientējoties uz nekustamā īpašuma biznesu, pārņēma Ivo māte Agita Lagzdiņa un Eduards Krūmiņš.
- Agitai Lagzdiņai caur SIA BN19 pieder "vairāk nekā neliels kapitāldaļu skaits" - 4,99% nekustamo īpašumu kompānijā CCDU Baltic, kuras vienīgais valdes loceklis ir Krievijas pilsonis Sergejs Koņajevs. Pērn tam izdevies realizēt dzīvokļus par 1,07 miljoniem eiro. SIA CCDU Baltic lielākais īpašnieks ir Kiprā reģistrētā kompānija CCDU Limited. Tā firmai aizdevusi kopumā vairāk nekā 10 miljonus eiro. CCDU Baltic 2013.gada rudenī iegādājās 518 dzīvokļu namu Pļavniekos, Salnas ielā 21.
- 2013.gada 14.decembrī S. Koņajevs parakstījis pilnvaru, uzticot kārtot ar CCDU Baltic saistītus jautājumus Evijai Hmeļevskai-Lagzdiņai, tai pašai Drošības policijas darbinieka sievai, kura apkalpo Rīgas domi, liecina Lursoft pieejamie dokumenti.
- 9% SIA kapitāldaļu pieder Ivo Lagzdiņa senam draugam Eduardam Krūmiņam, kurš ir vienīgais valdes loceklis diviem citiem Krievijas pilsoņiem – Sergejam Pivovarovam un Maksimam Sobakinskim – piederošā SIA Meža 43, kam CCDU Baltic pieder 16,5% kapitāldaļu
Visi šie fakti atbilst patiesībā. Cik tie ir atmaskojoši - droši vien viedokļi var atšķirties. Un tas arī ir viss, vairāk nekādu faktu par I. Lagzdiņu rakstā nav, viss pārējais par abiem galvenajiem varoņiem ir tikai "dzeja".
Raksts "Pielaižu biznesmeņi" joprojām lasāms šeit.
Red.piez. Šī faktu analīze arī ir atbilde uz daudzu lasītāju uzdoto jautājumu - kāpēc šis raksts nav ticis publicēts portālā Pietiek.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
