Iesaki rakstu: 
Politikas interesentus nevajadzēs daudz pārliecināt par to, ka shēma “iekš Kremļa bij’ viens traks” ir stipri vienkāršota, tā neļauj pilnībā izprast tagadni un prognozēt nākotni.
Jau pirms gadiem trīsdesmit speciālisti sprieda, ka Krievijai nav attīstības perspektīvu austrumos un dienvidos un ka tā tāpēc gribēs nostiprināties rietumos - Moldova, Ukraina, Baltkrievija, Baltijas valstis.
Insaideri teic, ka Baltija varēja kļūt par pirmo Krievijas un rietumu spēkošanās poligonu vēl 2020.gada pavasarī, taču kroņa vīruss un izlēmīgā NATO atbilde šo plānu realizāciju atlika.
Kā šodien redzam, minētajās valstīs liela ietekme ir neoficiālām, ar Krieviju saistītām struktūrām. Kremlis mēģināja šo shēmu izplatīt visā Eiropā; šos centienus Eiropas drošībnieki apturēja tikai pēdējā laikā.
Kad Putins saprata, ka impērijas atjaunošanas plānam nepieciešams arī garīgais saturs, Valdaja domnīcā savāca visa Krievijas sabiedriskās domas spektra pārstāvjus. “Uzmanīgi uzklausot visas tās [blēņas], kuras katrs te pļāpāja atbilstoši savām spējām”, kungs tad arī veicināja “slāvu idejas” kristalizāciju, ieskaitot arī filozofiskos un pārpasaulīgos aspektus.
Problēma bija tā, ka atšķirīgās vēstures dēļ minētās slāvu tautas tomēr nav tik viegli “apvienojamas”. Ukrainai ir spēcīga valstiskā identitāte. Termins “baltkrievi”, kā atgādina zinātāji, patiesībā ir moskaļu izgudrojums.
Ukraina ir veiksmīgi izturējusi diplomātisko spaidīšanu no austrumiem un rietumiem. Lai samazinātu iespēju, ka valsti sadala daļās, prezidents Zeļenskis riskēja palikt Kijevā, kurai no divām pusēm uzbruka krievu armija. Tautai izsniegtās triecienšautenes un “tanku dūres” nebūs pēdējais faktors, kas noteica to, ka ar parasto bruņojumu Kijevu ieņemt vairs nebūs iespējams.
Atgriežoties pie mūsu situācijas, - 4. maija Latvija, šī pārkrāsotā Latvijas PSR, ir svarīgs Krievijas ārpolitisks panākums. Latviešiem kā tautai jāiznīkst, jo Eiropai tā būtu ērtāk?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
