Iesaki rakstu: 
Pirms trim gadiem Jāņa Daliņa stadionā Valmierā izcirta kokus, un tolaik tas bija nepatīkams pārsteigums daudziem valmieriešiem, jo viņu viedokli par koku izciršanu neviens neprasīja.
Valmieras administratīvā rajona tiesa Valmieras pašvaldības lēmumu atzina par prettiesisku, un pēc iedzīvotāju iniciatīvas un Tiesībsarga iejaukšanās tika ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 11. nodaļas - noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi.
Tagad, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu, kriminālprocess izbeigts, jo notikušajā neesot saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs, bet lēmuma motivējošā daļa ir... slepena sabiedrībai.
Tikmēr atbildes uz vairākiem jautājumiem nav saņemtas. Kur tad palika nocirstie ozoli, un vai tie vispār ir auguši? Vai topogrāfiskais projekts ir bijis kļūdains, vai likuma kārtībā kāds to ir apstrīdējis? Sākotnēji no plānotās cirsmas bija paredzēts iegūt 60% papīrmalkas un 40% malkas, - vai, nocērtot kokus, ieguva tikai malku?
Pateicoties tam, ka Valmieras pašvaldībā nav reālas opozīcijas, neviens deputāts no Valmieras domē esošām partijām - Valmierai un Vidzemei (bijusī Tautas partija), ZZS, Vienotība, Visu Latvijai-TB/LNNK - nav cēlis pretenzijas vai izrādījis vēlmi iepazīties ar lēmuma motivējošo daļu, kas apšaubītu Valmieras domes priekšsēdētāja Ineša Boķa paziņojumu policijai, ka dome koku izciršanas rezultātā neesot cietusi. Pārsūdzēt lēmumu un iepazīties ar to ir tiesīga tikai Valmieras pašvaldība.
Valmieras pašvaldība savā laikrakstā Valmiera domā un rada turpina maldināt sabiedrību, ka pašvaldība esot ievērojusi sabiedrības tiesības uz drošu un sakoptu vidi nacionālajā sporta bāzē Jāņa Daliņa stadionā. Veiktā vides sakopšana esot nepieciešama un atbilstot ikviena sporta infrastruktūras lietotāja interesēm, noklusējot, ka tiesvedība šajā jautājumā vēl turpinās.
Administratīvā apgabaltiesa no 23. aprīļa sākusi skatīt Valmieras pašvaldības apelācijas sūdzību par Jāņa Daliņa stadiona koku izciršanu. Šai sakarā Administratīvā apgabaltiesa ir nosūtījusi vēstuli Valmieras pašvaldībai, pieprasot sniegt šādu informāciju: ”Līdz 2013. gada 17. jūnijam pašvaldībai iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai topogrāfisko karti, kurās būtu redzamas atzīmētās koku atrašanās vietas pirms notikušās ciršanas un kokus pēc ciršanas. Lūdzu arī norādīt, kuri koki ir bijuši pārauguši, slimi, augšanā atpalikuši, bīstami vai citādāk traucējoši.”
Līdzīgu jautājumu Valmieras pašvaldībai jau iepriekš bija uzdevusi biedrība Sabiedrības iniciatīvas centrs, - biedrība savas tiesības bija spiesta aizstāvēt ar protesta akcijām piketos un nonākt līdz Augstākās tiesas Senātam, lai Valmieras pašvaldība tiesas uzdevumā sniegtu atbildi, kura diemžēl nedeva īstu skaidrību.
Vienlaikus Administratīvā apgabaltiesa pieprasījusi informāciju no Valsts policijas Vidzemes reģiona Valmieras iecirkņa par izbeigtā kriminālprocesa materiālu daļu - Ziemeļvidzemes virsmežniecības paskaidrojumu par apsekoto teritoriju Jāņa Daliņa stadionā.
Tiesībsargs pieprasījis no Vidzemes tiesu prokuratūras izbeigtā kriminālprocesa motivētu lēmumu. Jau iepriekš Tiesībsarga birojs pauda viedokli, ka situācijās, kad iedzīvotāji norāda uz pašvaldību amatpersonu iespējami nelikumīgu rīcību ar pašvaldības mantu, atbildīgajām institūcijām šī informācija atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir jāpārbauda un pieņemtajiem lēmumiem jābūt motivētiem un pamatotiem.
No Vidzemes tiesu apgabala prokuratūras lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu neizriet, ka jautājumi par koku nociršanu būtu izvērtēti pēc būtības. Tiesībsargs uzskata, ka prokuratūras pienākums būtu objektīvi pārbaudīt saņemto informāciju un izvērtēt lēmuma tiesiskumu. Šāda rīcība būtu atbilstoša labai pārvaldībai, kā arī veidotu lielāku sabiedrības uzticamību tiesībsargājošām institūcijām, līdz ar to Tiesībsargs pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem lems jautājumu par turpmāko rīcību.
Tuvākajā laikā Administratīvās apgabaltiesas spriedums parādīs, vai Valmieras pašvaldība ir rīkojusies tiesiski, un, iespējams, jaunais domes sastāvs var pieņemt lēmumu, ka pašvaldība kļūst par cietušo personu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
