Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Prezidenta vēlēšanas Latvijā vairākkārt atgādinājušas pēkšņu truša izvilkšanu no zoodārza – izņēmums bija pagājušās, kur Egils Levits bija konsensusa kandidāts. Bet šoreiz ir īsta cīņa ar publiski pieejamiem kandidātiem, kuri nevis cenšas apspēlēt cits citu, bet kur viens otru cenšas apspēlēt… vēlētāji!

Ar vēlētājiem šinī gadījumā saprotami 100 Saeimas deputāti, kas balso par visiem prezidenta amata kandidātiem. Tā kā no prezidenta vēlēšanu iznākuma vairākos scenāriju variantos būs atkarīgs arī Ministru kabineta liktenis, tad deputāti ir ne mazāk ieinteresēti kā paši prezidenta amata kandidāti – deputātiem uz spēles ir vai nu partiju atrašanās koalīcijā, vai simpatizējošas un noderīgas ministru personālijas, galu galā arī pašu personīgie “mīkstie mandāti” (kam tāds ir).

Kariņa orķestrālie manevri tumsā

No dažādiem signāliem bija noprotams, ka pēc sekmīgajām Saeimas vēlēšanām Krišjānis Kariņš bija iecerējis pārsēsties Rīgas pilī un tamdēļ iezīmēja sāncensību ar E. Levitu par dominanci ārpolitikā. Reaģējot uz to, pēc Saeimas vēlēšanām bija vērojama Egila Levita ilgstošā vilcināšanās oficiāli aicināt Saeimas vēlēšanu uzvarētāju sastādīt nākamo Ministru kabinetu.

Sākotnēji E. Levits deva K. Kariņam “pilnvaras” veikt “konsultācijas” par “jaunās valdības izveidi”, taču Satversme nosaka, ka valsts prezidents izvēlas premjera amata kandidātu un aicina sastādīt nākamo valdību. E. Levits vilcinājās vairāk nekā mēnesi, līdz tomēr šo oficiālo uzaicinājumu izteica, kad bija redzams – K. Kariņam tomēr izdosies novest koalīcijas sarunas līdz noslēgumam.

Atbilde no K. Kariņa puses nāca decembra vidū, kad Nacionālajā bibliotēkā norisinājās gada svarīgākais NATO, Baltijas un Ziemeļvalstu sammits zem nosaukuma “Joint Expeditionary Force Summit”. Uz to ieradās premjerministri un prezidenti no visām Skandināvijas valstīm, Apvienotās Karalistes un citām NATO valstīm, ieskaitot britu premjeru Riši Sunaku, savukārt Ukrainas prezidents piedalījās attālināti. Vienlaikus bija uzkrītoši, ka bija tikai viens prezidents, kurš nebija uzaicināts un kuram nebija ļauts tuvoties sammitam. Tas bija mūsu pašu valsts prezidents Egils Levits.

Ar šādiem paņēmieniem K. Kariņš plūstoši pārņēma ārpolitikas un aizsardzības lietu iniciatīvu. Ja pagājušā gada laikā E. Levits braukāja uz Ukrainu, ieskaitot pašus nepatīkamākos brīžus, tad kopš Saeimas vēlēšanām to jau dara K. Kariņš, lai tiktu pie bildes kopā ar Ukrainas prezidentu vai premjeru.

Līdz pat Lieldienām turpinājās savstarpējas apmainīšanās ar dzēlieniem zem paklāja, K. Kariņam mērķtiecīgi virzot situāciju, kurā E. Levita atkārtota kandidēšana vairs nav iespējama. Kāda būtu K. Kariņa motivācija kļūt par prezidentu, nav grūti noprast – šis Saeimas sastāvs, kur viņa koalīcija vairs nevar balstīties uz viegli manipulējamiem populistiem (iepriekš – JKP un KPV), ir ar daudz augstāku intelektuālo potenciālu.

Pašreizējie deputāti saskata realitāti, ka K. Kariņa vadībā valsts ir nonākusi atpalicībā, sagaida kādu nebūt līderību ekonomiskajos jautājumos, nabadzības mazināšanā un cenu apkarošanā, taču tas nav tik vienkārši kā fotografēties kopā ar R. Sunaku. Līdz ar to K. Kariņam vienkāršāk ir pārsēsties Rīgas pilī, nevis samazināt inflāciju.

Saprotams, ka iespēja K. Kariņam ieņemt augsto amatu var piepildīties tikai situācijā, kurā pirmajā balsošanas aplī neizdodas ievēlēt nevienu no trim kandidātiem, taču šī iespēja saglabājas reāla, ņemot vērā, ka nevienam kandidātam patlaban nav garantēta droša 51 balss.

Bet varbūt pirmais balsošanas raunds jau faktiski noticis?

E. Levits saņem kritiku, ka esot visnepopulārākais prezidents no visiem, kādi Latvijā bijuši, taču arī K. Kariņš nav popularitātes augstumos sabiedrībā, izņemot vienīgi savu tiešo elektorātu. Dažādas sabiedrības grupas pārmet miljardu aizņemšanos un izmešanu vējā kovida laikā, neradot neko paliekošu (ja neskaita valsts parādus), citi kritizē vājo vadību pandēmijas apkarošanā un vakcinācijā, pārējie nevar nejust cenu ārkārtējo pieaugumu un ekonomikas stagnāciju.

Šādos apstākļos “Jaunā Vienotība” nevar uzreiz virzīt K. Kariņu, tāpēc izvirzīts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Formālais pamatojums – tā kā E. Levits tomēr nekandidēs, tad koalīcija nespēj piedāvāt vienotu kandidātu, tāpēc “Jaunā Vienotība” liek priekšā E. Rinkēviču.

Nacionālā apvienība (NA) šajā situācijā, paliekot bez sava pretendenta (atceramies, E. Levits bija tieši viņu kandidāts), publiski paudusi, ka diez vai pirmajā kārtā vispār balsošot par kādu no trim izvirzītajiem. Līdz ar to tas ļautu NA 13 mandātus iespējamajos balsu aprēķinos neskaitīt.

Bet ir nianse – daudzi, iespējams, nemaz nezina, ka NA partijas iekšienē principiāli neeksistē frakcijas disciplīna ne Saeimā, ne pašvaldību deputātu vidū. Jebkuri NA deputāti vienmēr ir balsojuši pēc saviem ieskatiem, un viņiem neviens ar īkšķi uz augšu vai leju nekad nenorāda, kā balsot. Tātad šīs 13 balsis joprojām piedalās trešdienas balsojuma spēlē.

Ne Uldim Pīlēnam, ne Edgaram Rinkēvičam garantēti nespējot savākt 51 balsi (tādu situāciju parāda ikviens patlaban reālistiski apspriestais aprēķins), ik pa brīdim parādās dažādi “alternatīvie scenāriji”, saskaņā ar kuriem vienam vai otram kandidātam izdošoties sev piesaistīt ZZS un LPV balsis, kā arī “rosļikoviešus”. Attiecīgi prezidentu tomēr varbūt izdošoties ievēlēt trešdien, savukārt pēc tam mainīšoties valdošā koalīcija.

Viens no variantiem paredz JV+AS+ZZS, cits apspēlē variantu JV+ZZS+Progresīvie, vēl kādi “scenāristi” pēta citas iespējas utt., taču itin visi kārtējo reizi ir pārliecināti, ka “zelta balss” atskanēšot no Puzes purviem. Atlicis tikai “Jaunajai Vienotībai” atkal vienoties ar Aivaru Lembergu. Balsošana varētu būt jau notikusi – tādā nozīmē, ka “sakārtota”. Tādās reizēs nav smādējams atbalsts pat no Ventspils.

Veca korporatīvā saikne nerūs

Visi šie aprēķini neņem vērā būtisku elementu. Viens no JV faktiskajiem līderiem Arvils Ašeradens un AS prezidenta kandidāts Uldis Pīlēns ir cieši, seni draugi vēl no laikiem, kad viņi vēl nekas nebija un pat nevarēja stādīties priekšā, kādus sasniegumus vēlāk iegūs biznesā un politikā. Viņi ar rokasspiedienu var nokārtot lielākas lietas nekā koalīcijas līgums vai 51 deputāta svārstīga alianse bez garantijām par izdošanos.

Savukārt JV “aizkulišu ideoloģe” Sarmīte Ēlerte pagājušonedēļ vērsusies pie U. Pīlēna ar aicinājumu netikt ievēlētam ar “rosļikoviešu” balsīm. Viņa pati publiski atzīst, ka ar U. Pīlēnu bijusi cieši pazīstama “vēl no laikiem, kad viņš bija Liepājas galvenais arhitekts” – tātad no dziļiem PSRS laikiem, jo U. Pīlēns šo amatu ieņēma no 1983. līdz 1988. gadam.

Līdz ar to visas šīs balsu dejas zem paklāja ir domātas ZZS, Progresīvo un citu iespējamo partneru acu aizvēršanai. ZZS var tikt pilnvērtīgi apspēlēta, dodot ZZS cerību par iesaistīšanos spēlē un jaunas koalīcijas stādīšanu, taču faktiski JV balsošanas izskaņā, ja nepietiks balsu E. Rinkēvičam, var nolemt atbalstīt U. Pīlēnu, lai tas tiktu ievēlēts ar JV balsīm, nevis opozīcijas partiju ZZS un LPV balsīm.

ZZS tādā gadījumā tiks apspēlēta visos virzienos un punktos uzreiz, jo tad nebūs nekāda jauna koalīcija un valdība, nebūs vajadzīgs arī otrais prezidenta vēlēšanu raunds. No JV puses raugoties, paliks tikai atrisināt problēmu – ko darīt ar K. Kariņu? Ļaut viņam turpināt valsts ekonomisko degradāciju un atpalicību? Vai veikt rokādi, apmainot viņu vietām ar tautā populāro ārlietu ministru, savukārt ļaujot K. Kariņam nodarboties ar savu jauno aizraušanos – ārpolitiku?

Iespējams gan, ka pašiem JV līderiem šāds aspekts ir otršķirīgs. Ja tādi redzami JV biedri kā K. Kariņš, Hosams Abu Meri, Uģis Rotbergs, Anda Čakša u.c. nodarbojas ar publisko politiku, tad šajā partijā ir arī savi aizkulišu darboņu paraugi, tādi kā Jānis Reirs, Sarmīte Ēlerte, Andris Grafs u.c., kas lielākoties nodarbojas ar politikas neredzamo daļu un jūtas acīmredzami nekomfortabli, ja publika uzzina par viņu faktiskajām darbībām, kuras viņi gandrīz nekad nespēj paskaidrot tā, lai sabiedrība tās kaut vai saprastu, ja ne gluži atbalstītu.

Veidojot atbalstu politikas neredzamajā spēlē par labu gan E. Rinkēvičam, gan U. Pīlēnam (un vienlaikus vēl cenšoties apspēlēt ZZS), S. Ēlerte un pārējie Valsts prezidenta kancelejas ēnu darboņi cenšas nodrošināties, ka nākamais prezidents, lai tas būtu partijas biedrs E. Rinkēvičs, vecais LPSR laiku draugs U. Pīlēns, otrās kārtas iespējamais kandidāts K. Kariņš utt., pēc tam paturētu darbā Valsts prezidenta kancelejā pašreizējos E. Levita padomniekus un administratorus līdz ar viņu “veco komjauniešu un kādreizējo PSKP biedru” pulciņu, ko sabiedrības acīs reprezentē tādi uzvārdi kā Andris Teikmanis un Sarmīte Ēlerte.

Tādiem ir mazāk svarīgi, kurš tieši būs prezidents – svarīgi, lai saglabājas viņu iespējas bīdīt neredzamos procesus savās privātajās vai korporatīvajās interesēs, kur prezidenta kanceleja ir pats autoritatīvākais administratīvais orgāns, kura vārdā “ietekmēt lietas”.

Nav arī pilnībā izslēgts, ka E. Levita padomnieki, redzēdami situācijas attīstību, pirms mēneša ir izmantojuši pašreizējo ietekmi un manipulējuši ar E. Levitu, “palīdzot viņam pieņemt pareizo lēmumu” un nekandidēt. Taču šis E. Levita lēmums jau ir pieņemts, tas savas sekas jau atstājis. Pretstatā trešdien paredzētajam balsojumam.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

FotoUzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā gadījumā stāsts ir par iespējamu kaitējumu potenciālajiem tautas priekšstāvjiem un par to piemērojamu bargu sodu, bet otrā – jau notikušiem kaitējumiem, tā teikt, vienkāršajiem cilvēkiem un nesodāmību par to.
Lasīt visu...

21

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

FotoLatvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova, Mihaila Ļermontova un Aleksandra Puškina, kā arī citu Krievijas impērijas rusifikācijas iespaidā radušos ielu pārdēvēšanu. Profesora nostāja ir noraidoša: “Vai tāpēc visu šo vēstures daļu dzēsīsim ārā? Es te būtu uzmanīgs un katru šādu lēmumu rūpīgi pārdomātu. Mums ir komplicēta, brīžiem ļoti pretrunīga vēsture, kas saistīta ar mūsu kaimiņu.”
Lasīt visu...

pietiek_postit

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai birokrāts - mūsu kungs?

Domājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās...

Foto

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

Ļenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti...

Foto

Karš kibertelpā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā....

Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...