Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Slēptā nacionalizācija

Erlends Baļķens, zvērināts advokāts
30.01.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atbildīgu valsts pārvaldi raksturo ne vien dažādi reformu plāni un solījumi, cik labi mēs pēc tam dzīvosim, bet arī prasme atzīt iepriekš pieļautās kļūdas un labot tās. Saeima, valdība un arī Satversmes tiesa varētu saņemties un godīgi atzīt – Latvijā tiek īstenota lēna un nežēlīga to zemes īpašumu nacionalizācija, uz kuriem padomju okupācijas gados sabūvētas privatizētās daudzdzīvokļu mājas.

Dzīvokļu īpašnieki ir daudz lielāks un līdz ar to politikāņiem tīkamāks elektorāts nekā zemes īpašnieki ievērojami mazākā skaitā. Tādēļ arī visi iespējamie populisti tik vēlīgi uzklausa un tiražē tālāk runas par "zemes baroniem", kuri nabaga dzīvokļu īpašniekiem velkot nost vai pēdējo kreklu.

Ieskatam daži skaitļi. Likumiskā maksa par zemes lietošanu lielākajā daļā gadījumu svārstās no diviem līdz četriem eiro mēnesī. Augstāka tā ir vienīgi tā saucamajos ekskluzīvajos rajonos ar augstu zemes kadastrālo vērtību. Tomēr pat šos aptuveni divus eiro mēnesī ļoti daudzi dzīvokļu īpašnieki izvēlas nemaksāt. Var teikt, lai zemes īpašnieks iet uz tiesu, taču arī te situācija nav viennozīmīga. Atkal daži skaitļi.

Ja daudzdzīvokļu mājā ir viens, divi vai vairāk nemaksātāju, pret visu dzīvokļu īpašnieku kopību prasību tiesā necelsi, tā jāceļ pret katru nemaksātāju atsevišķi. Paradokss slēpjas tajā, ka katra šāda parāda piedziņa zemes īpašniekam nes tikai zaudējumus. Proti, lai celtu prasību pret dzīvokļa īpašnieku, kurš nav samaksājis gada nomas maksu, teiksim, 27 eiro apmērā, jāsamaksā 70 eiro liela valsts nodeva, arī advokāta honorārs būs kādi 70 eiro.

Kad šie 27 eiro ar tiesas lēmumu ir piedzīti, valsts nodeva tiek atmaksāta, bet no 27 eiro atskaitīti izdevumi par advokāta pakalpojumiem 15% apmērā. Ja neskaita morālo gandarījumu, tīrie zaudējumi būs 66 eiro. Tā kā likumā iepriekš noteikto desmit gadu vietā iestrādāts 3 gadu noilgums, arī šādā gadījumā situācija nav daudz labāka. Tiesas ceļā piedzenamais parāds būs 81 eiro liels, bet zaudējumi vairs "tikai" nepilni 58 eiro.

Turklāt neaizmirsīsim, ka no likumiskās maksas par zemes lietošanu – 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības – tās īpašniekam jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) pašvaldībai, kura nodokļa nenomaksāšanas gadījumā to var piedzīt bezstrīdus kārtībā, pārdodot zemi izsolē.

Manā praksē bija gadījums, kad kāda daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašnieki realizēja tiešām nelietīgu shēmu – vienojās zemes īpašniecei nomu par viņai piederošās zemes lietošanu gadiem ilgi nemaksāt, un, kad šī zeme nenomaksātā NĪN dēļ nonāca izsolē, šo dzīvokļu īpašnieku dibinātā biedrība to par lētu naudu nopirka. Šobrīd par to rit tiesvedība.

Kāpēc es par to runāju? Pirmkārt, apzināti tikuši radīti apstākļi, kuros zemes īpašnieks savu zemi agri vai vēlu zaudēs, ja vien viņam nebūs vēl kāds cits pietiekami liels ienākumu avots. Otrkārt, likumdevēji apzināti ignorējuši vienas sabiedrības daļas likumiskās intereses, arī Satversmes tiesas spriedumus, lai izpatiktu otrai – skaitliski lielākai iedzīvotāju grupai.

Atbilstoši 1937. gadā pieņemtajam Civillikumam, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, to apmērs ir seši procenti no simta gadā. Šāda procentu likme sevi pierādījusi par labu esam jau kopš Civillikuma pieņemšanas brīža. Sešu procentu likme par zemes piespiedu nomu bija spēkā arī no 2009. gada novembra, un pret to neiebilda ne zemes, ne arī dzīvokļu īpašnieki. Manis iepriekš minētajā piemērā dzīvokļa īpašniekam pie 6% likmes gadā būtu jāmaksā nevis 27, bet 45 eiro jeb 3,75 eiro mēnesī.

Pēc tam, kad 12. Saeima, prokrievisko partiju iedvesmota, lēma par zemes piespiedu nomas maksas samazināšanu, zemes īpašnieki vērsās Satversmes tiesā, kura lēma, ka "likumdevējam, ievērojot Satversmes tiesas judikatūru piespiedu nomas jautājumos, ir jārod tāds konkrētās situācijas risinājums, kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi izvērtēti iespējamie personu pamattiesību ierobežojumi un ar kuru tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības".

Diemžēl Saeima noticēja vai, kas ticamāk, gribēja noticēt toreizējā ministra Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas ekonomiski nepamatotajiem aprēķiniem, un tā radās bēdīgi slavenie 4%. Zemes īpašniekiem nācās kārtējo reizi vērsties Satversmes tiesā, kura viņu konstitucionālo sūdzību skatīs 21. februārī.

Šķiet, ja reiz šo normu atbilstību Satversmei skatīs Satversmes tiesa, pamata bažām par objektīvu visu apstākļu izvērtēšanu nav. Tomēr tās ir. Konstitucionālās tiesas tiesneši Jānis Neimanis un Aldis Laviņš 2018. gadā savās "atsevišķajās domās" pauduši, ka arī 3% liela zemes nomas maksa gadā būtu pietiekama.

Šāds pieņēmums ir ekonomiski absolūti nepamatots, kaut kas līdzīgs Bordāna savulaik no gaisa grābtajiem 4%, jo Saeima likuma izmaiņas savulaik balstīja Latvijas Bankas skaidrojumā par refinansēšanas likmju izmaiņām pēdējo gadu laikā. Proti, ja 2007., 2008. gadā refinansēšanas procenta likme bija 6 procenti, vēlāk būtiski nokritās, bet 2016., 2017. un 2018. gadā līdzinājās nullei, tad arī piespiedu zemes nomas maksai jābūt mazākai, jo nauda ir lēta un kredītu procenti zemi.

Abstrahējoties no tā, ka refinansēšanas likmes ir politekonomisks instruments, kam ar cenu, tai skaitā zemes nomas maksas noteikšanu, nav nekāda sakara, pēc šīs loģikas likumiskās lietošanas maksai par zemi šobrīd vajadzētu "skriet debesīs".

Pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka ievērojami paaugstināja bāzes procentu likmes, nauda ir palikusi dārgāka. Un, tā kā šīs procentu likmes, visticamāk, turpinās kāpt, augs arī naudas cena. Interesanti, vai to ņems vērā tie, kas zemes piespiedu nomas maksu noteica, balstoties uz ļoti zemajām procentu likmēm? Ne mazāk interesanti: vai šīs izmaiņas gribēs pamanīt Satversmes tiesa?

Vai nu nezināšanas, vai kāda cita iemesla dēļ Latvijas Bankas pārstāvis Satversmes tiesā noklusēja, ka iepriekš minētās zemās procentu likmes bija nedabiskas un nevarēja ilgi pastāvēt. Šādas likmes vienmēr ir veicinājušas ļoti strauju patēriņu un līdz ar to arī inflāciju. Vēsturiski zemās procentu likmes saistītas ar Lielo depresiju, kura 1929. gada 29. oktobrī ASV sākās pēc vērtspapīru tirgus "burbuļa sprāgšanas", histēriskas akciju pārdošanas un to cenu straujas krišanās. Tā laika ekonomisti uzskatīja, ka tirgus pats visu noliks savās vietās, vājākie "nogrims", stiprākie – izdzīvos. Viņi maldījās. Lielās depresijas bankrotu vilnis parāva sev līdzi arī daudzas veselīgas nozares.

2008. gadā aizsāktajā krīzē pasaules vadošie ekonomisti ņēma vērā Lielās depresijas laikā pieļautās kļūdas, un, lai piezemēšanās būtu mīkstāka, tirgū tika iepludinātas ļoti lielas lētas naudas masas. Par tādiem kredītprocentiem, kādi bija 2009. gadā, varam tikai sapņot. Lielas naudas plūsmas mūsu ekonomikā "iemeta" arī Covid-19 krīze. Atcerēsimies slaveno "naudas ir tik daudz kā nekad agrāk".

Tagad mēs atkal atgriežamies normālā realitātē un ar normālām, tātad pietiekami augstām procentu likmēm dzīvosim vēl ilgi. Taču, ja neatrisināsim deviņdesmitajos gados radušos piespiedu dalītā īpašuma problēmu, vēl ilgi turpināsim iet pa riņķi, un, visticamāk, šo problēmu nāksies risināt Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tomēr risinājuma varianti ir: mēs varam atgriezties pie normālas zemes likumiskās lietošanas maksas 6% apmērā; pilnībā atteikties no NĪN piemērošanas piespiedu dalītajā īpašumā esošajām zemēm vai pārnest šo nodokli uz dzīvokļu īpašniekiem, tādējādi izslēdzot no spēles tik agresīvu spēlētāju kā pašvaldības, kuras, ilgi negaidot, var vērst piedziņu uz zemi izsoles ceļā (ja iedzīvotāji nemaksā par zemes nomu, kāpēc par to jāatbild zemes īpašniekam?); valdība var piešķirt dzīvokļu īpašniekiem ilgtermiņa bezprocentu kredītus šādas zemes izpirkšanai; valsts pati var iesaistīties šādas zemes izpirkšanā.

Novērtē šo rakstu:

1
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...