SM neuzstās uz airBaltic līguma izmaiņām; DP dzen pēdas līguma noplūdei
B. Rulle10.03.2011.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Gandrīz pusgadu pēc tam, kad portāls Pietiek pērn 30.septembrī publicēja valsti pazemojošu nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionāru sadarbības līgumu, kuru dažas dienas pirms pilnvaru beigām slēdza bijušais satiksmes ministrs, apvienības Par labu Latvija līderis, pilsonības tirgotājs Ainārs Šlesers, Drošības policija (DP) aizvien nav pabeigusi izmeklēšanu par šā līgumu noplūdi. Pietiek par to pārliecinājās, jo piektdien saņēma uzaicinājumu nākamnedēļ ierasties DP uz nopratināšanu airBaltic akcionāru līguma noplūdes lietā.
Tikmēr arī pats valsti kā lielāko airBaltic akcionāru ierobežojošais akcionāru sadarbības līgums aizvien ir bez izmaiņām. Kaut arī jau pērnā gada rudenī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) mudināja Satiksmes ministriju (SM) panākt līguma grozījumus, Pietiek zināms, ka ne SM, ne satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) tuvākajā laikā nespers nekādus soļus, lai sarunās ar lidsabiedrības mazākuma akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) vadītāju Bertoltu Fliku vienotos par līguma izmaiņām, panākot lielāku valsts kontroli pār airBaltic.
Kā Pietiek atzina ar SM saistīts avots, ministrija tagad gaidīšot neatkarīgo auditoru un ekspertu vērtējumu par situāciju airBaltic un tikai pēc tam izvērtēšot, kā rīkoties. „Izvērtēs ekspertu atzinumu, un tad arī secinās, kādi ir argumenti abās pusēs,” atbildot uz jautājumu, vai valsts SM personā ir gatava panākt grozījumus pazemojošajā airBaltic akcionāru līgumā, teica kāda amatpersona.
Patlaban plānots, ka neatkarīgu auditoru un starptautisku ekspertu sagatavots ziņojums par situāciju airBaltic būs gatavs pēc diviem mēnešiem. Tas faktiski nozīmē, ka vismaz līdz pat maija vidum SM neveiks nekādas darbības, kas stiprinātu valsts ietekmi lidsabiedrībā. Tāpat – nogaidoši - valsts rīkosies arī jautājumā par airBaltic preču zīmju atgūšanu lidsabiedrības īpašumā. Vienīgi ministrs Augulis jau izteicies, ka airBaltic varētu tikt piesaistīti investori, tādējādi netieši norādot uz iespējamo airBaltic valsts daļu privatizāciju. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, tieši ministra pieminētā ierosme par investoru piesaisti airBaltic ir Flikam un viņa kreditoriem izdevīgākais risinājums.
DP, kas aizvien meklē, kā notikusi airBaltic akcionāru līguma noplūde, izmeklēšanu par to sāka oktobrī pēc SM iesnieguma. Tajā ministrija aicināja DP noskaidrot, kā notikusi šī konfidenciālā lidsabiedrības līguma nopludināšana medijos. SM iesniegums bija pamatots ar faktu, ka airBaltic līgumam noteikta konfidencialitāte un bez pušu piekrišanas to nedrīkst publiskot.
Pietiek šo Šlesera parakstīto līgumu, kas ierobežo valsts kā lielākā airBaltic akcionāra intereses, publiskoja 30.septembrī. Šlesers no valsts interešu viedokļa kritizēto airBaltic akcionāru līgumu parakstīja 2009.gada martā, neilgi pēc tam, kad par airBaltic privāto īpašnieku bija kļuvusi lidsabiedrības prezidentam Flikam piederošā BAS un pāris dienas, pirms amatus pameta Ivara Godmaņa valdības ministri.
Šlesera parakstītais līgums nosaka nozīmīgas pilnvaras un ietekmi lēmumu pieņemšanā airBaltic prezidentam Flikam un BAS. Tas arī vājina valsts pozīcijas par labu privātajam īpašniekam, jo saskaņā ar to reālā lidsabiedrības kontrole ir Flikam piederošās BAS rokās. Saskaņā ar šo līgumu airBaltic padome ir vienīgā institūcija, ar kuras starpniecību valsts var realizēt savas kā lielākā airBaltic īpašnieka intereses, jo valstij lidsabiedrības padomē ir trīs padomes locekļu vietas, bet BAS – divas.
Valstij pieder 52,6% airBaltic akciju, BAS - 47,2%. Decembra vidū Fliks pusi sev piederošo BAS daļu pārdeva, un par 50% BAS īpašnieku kļuva Bahamu salās reģistrētā ārzona Taurus Asset Management Fund Limited. Šī ārzonas firma saistīta ar Latvijas krājbankas un Lietuvas bankas Snoras lielākā īpašnieka krievu miljardiera Vladimira Antonova interesēm. BAS īpašumi un arī airBaltic preču zīmes ieķīlātas par labu Latvijas krājbankai un Snoras. Antonovs februāra vidū atkārtoti uzturējās Rīgā un tikās arī ar Fliku. Labas attiecības Antonovam ir arī ar satiksmes ministra pārstāvētās partiju apvienības Zaļo un zemnieku savienība „krusttēvu” Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
