SM vērsīsies Patentu valdē par airBaltic preču zīmi, gatava tiesāties
B. Rulle30.11.2010.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrija, kas ir valstij piederošo lidsabiedrības airBaltic vairākuma akciju turētāja, vēlākais, ceturtdien vērsīsies Patentu valdē, lūdzot sniegt visu informāciju par ar airBaltic saistītās Baltic Miles preču zīmes reģistrēšanu uz Bertoltam Flikam piederošās firmas Baltijas aviācijas sistēmas vārda. Fliks ar preses pārstāvja, ekspremjera Andra Šķēles znota Jura Pētersona starpniecību preču zīmju atgūšanas finansiālos un juridiskos aspektus nekomentē.
„Protams, ka tā situācija nav normāla. Nav normāli, ka Fliks mūs vazā aiz deguna, sarunās solot kaut ko vienu, bet realitātē rīkojoties pretēji. Ceru, ka mēs atradīsim tam juridisku risinājumu,” - tā Pietiek atzina, kāda valdībai tuva amatpersona, vērtējot situāciju, kāda izveidojusies gan ap airBaltic zīmola atgūšanu lidsabiedrības īpašumā, gan valsts mazspēju mainīt airBaltic akcionāru līgumu.
Pietiek zināms, ka, vēlākais, ceturtdien Satiksmes ministrija (SM), kas ir 52,6% valstij piederošo airBaltic daļu īpašniece, vērsīsies Patentu valdē ar oficiālu vēstuli, prasot izskaidrot preču zīmes Baltic Miles reģistrēšanas uz lidsabiedrības prezidentam Bertoltam Flikam piederošās SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) vārda juridiskos aspektus. Par to trešdien ziņoja portāls IR.
Savukārt SM uzsver, ka nav bijusi informēta par šādu Patentu valdes lēmumu. Pēc SM valsts sekretāra Anrija Matīsa Pietiek atzītā, SM aicinās Patentu valdi sniegt juridisko skaidrojumu par preču zīmes reģistrāciju, lai pēc tam izvērtētu, kādas ir valsts SM personā iespējas apstrīdēt šo Patentu valdes lēmumu.
Saskaņā ar likumdošanu Patentu valdē reģistrētās preču zīmes likumību var apstrīdēt trīs mēnešu laikā. No Matīsa teiktā izrietēja, ka ministrija ir gatava tiesāties par šo Patentu valdes lēmumu, lai preču zīmi atgūtu airBaltic īpašumā.
Noprotams, ka ministrija uzskata – Patentu valdei nebija tiesības reģistrēt airBaltic iepriekš piederošo preču zīmi Baltic miles uz Flikam piederošās kompānijas vārdā, jo ministrija kā airBaltic līdzīpašniece jau ilgstoši ar BAS risina strīdu par airBaltic zīmola un preču zīmju atdošanu lidsabiedrības īpašumā.
Ministrija arī uzskata, ka Fliks kā airBaltic valdes priekšsēdis un BAS īpašnieks mērķtiecīgi nav atbildējis uz SM viņam jau septembrī nosūtīto vēstuli, kurā lūgts izskaidrot juridiskos un finansiālos aspektus par zīmola atgūšanu. Atkārtotu vēstuli ar šādu lūgumu satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) Flikam un viņam piederošajai BAS nosūtījis otrdien.
Flika un BAS preses pārstāvis, apvienības Par labu Latviju (PLL) līdera, 10. Saeimas deputāta Andra Šķēles znots Juris Pētersons pāris dienas Pietiek liedzās, ka BAS jebkādu vēstuli no SM būtu saņēmusi.
Viņš Pietiek aicināja norādīt ministrijas vēstules numuru, lai BAS vārdā varētu sniegt konkrētu atbildi. Kad Pietiek Pētersonu informēja par ministra vēstules numuru un papildus tam lūdza informēt, kāda ir summa, par kādu valstij no BAS jāatpērk airBaltic zīmols un saistītās preču zīmes, Pētersons atbildēja: „BAS ar mediju, tai skaitā, pietiek.com starpniecību attiecības starp akcionāriem nekomentēs - arī summas, arī finanšu un juridiskos aspektus.”
Tas, ka Flikam piederošā BAS pērnā gada nogalē par 13 miljoniem eiro (ap 9,1 miljons latu ) nopirkusi (samaksāta tikai daļa summas) airBaltic zīmolu un ar to saistītās preču zīmes (airBaltic.com, airBaltic Travel.com, airBaltic Hotels, Baltic Miles un Baltic Taxi), kļuva zināms šovasar, pēc airBaltic gada pārskata publiskošanas.
Toreiz atbildīgās SM amatpersonas un airBaltic padome vismaz publiski izteicās, ka pār šo darījumu neko nav zinājušas. Savukārt Fliks zīmolu solīja atdot valsts īpašumā, bet tā iegādi skaidroja ar formālu grāmatvedības darbību, kas veikta, lai uzlabotu airBaltic bilanci.
Pietiek ziņoja, ka kontroli pār airBaltic Flikam nodrošina lidsabiedrības akcionāru līgums, kas noslēgts bijušā satiksmes ministra (pašreiz Saeimas deputāts no PLL) Aināra Šlesera darbības pēdējās dienās, 2009.gada 4.martā. Šis līgums būtiski ierobežo valsts kā lielākā lidsabiedrības akcionāra intereses. Līgumu neizdodas mainīt, jo saskaņā ar to nekādas izmaiņas nevar tikt veiktas, ja tam nepiekrīt privātais akcionārs - Flikam piederošā BAS.
Saistībā ar šo līgumu izskanējusi neoficiāla informācija, ka Šlesers to parakstījis, rūpējoties par Flika, nevis valsts interesēm, un ka, iespējams, Šleseru un otru PLL līderi Šķēli ar Fliku un airBaltic saista ciešākas finansiālās un patieso īpašnieku attiecības.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
