Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir Latvijas valsts simbols un šo statusu izpelnījusies arī par savu stingro nostāju attiecībā pret Krieviju, - ar šādu paziņojumu šajās dienās oficiāli klajā nāca pašreizējā valdošā koalīcija. Saistībā ar to Pietiek publicē vēl vienu fragmentu no grāmatas Va(i)ras virtuve, kas apraksta, kādu iemeslu dēļ vēl vismaz līdz 2029. gadam noslepenots 2001. gadā Austrijā toreizējās Valsts prezidentes Vīķes-Freibergas un Krievijas prezidenta Vladimira Putina runātais un jebkuras citas detaļas par šo tikšanos.

Neapšaubāmi briesmīgākā – kaut svītas, pēc tam arī ārlietu resora un valdības rūpīgi slēpta no sabiedrības – V. Vīķes-Freibergas ārpolitiskā izgāšanās bija tikšanās ar Krievijas prezidentu V. Putinu. Oficiāli sabiedrībai tika pateikts ārkārtīgi maz: 9. februārī prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga apstiprināja, ka uz nākamo dienu saskaņota tikšanās iespēja ar V. Putinu Austrijā (kas bija taisnība), taču priekšlikums esot ļoti negaidīts (kas bija klaji meli).

Nākamajā dienā tikšanās Sankristofas kūrortā netālu no Insbrukas tiešām notika, sekoja neizteiksmīgs paziņojums presei - prezidente atzina, ka „ļoti priecājas par šo izdevību tikties ar Krievijas prezidentu un vaigu vaigā pārrunāt veselu rindu jautājumus, kas skar mūsu abu valstu attiecības” un ka „daudzi no šiem jautājumiem ir stipri sarežģīti un ka viņi, protams, nav atrisināmi vienā dienā, jo ne jau vienā dienā viņi arī ir radušies”.

Savukārt preses konferencē pēc atgriešanās citkārt tik izteiksmīgā un runīgā V. Vīķe-Freiberga pēc būtības paziņoja tikai to, ka saruna noritējusi „abpusējas izpratnes un dialoga zīmē” un bijusi „ļoti atklāta un vaļsirdīga”, jo daudz labāks esot "pārdurts augonis, nevis aplīmēts ar plāksteri".

Dienesta ziņojumi un citi dokumenti, kas saistīti ar šo tikšanos un tās organizāciju, nekavējoties tika noslepenoti un šādā statusā ir joprojām. Savukārt jautājumi joprojām paliek vismaz divi: pirmkārt, kas un kā tad noorganizēja šo tikšanos; otrkārt, - kas īpaši būtiski, kā īsti notika tikšanās, kādas īsti bija tēmas un cik cienījami izskatījās mūsu valsts vārda nesēja pasaulē. Eksprezidentes viedokli mēs zinām: organizēšanas jautājumi nav būtiski, bet Alpos notikusi vienkārši atklāta saruna. Pieklājīgs – kas viņam gadās nebūt ne vienmēr – oficiālajās atsauksmēs bijis arī V. Putins: kā viņa viedokli pēc abu tikšanās atstāsta Jānis Jurkāns, „kā viņš teica – sakarīga lēdija”.

Tomēr šis ir tas gadījums, kad organizēšanas jautājumi ir gan būtiski – ņemot vērā, ka Saeimas Ārlietu komisija par šādu tikšanos nezināja vispār neko un arī Ārlietu ministrija par to tika informēta tikai pēdējā brīdī. Izsakoties kāda toreizējā Ministru kabineta pārstāvja vārdiem, „tā vizīte tika organizēta pa krimināliem kanāliem. Viņa briesmīgi gribēja, un, kad Putins pasvilpa, viņa pa galvu, pa kaklu aizskrēja”. Kas tad bija šie it kā kriminālie kanāli – un vai tie tiešām bija krimināli? „Es zinu, kas to izkārtoja,” – tik kategoriski apliecina J. Jurkāns.

- Kas?

- Barons fon Kalmanovičs.

- Kāds viņam sakars ar Vīķi-Freibergu?

- Viņam nekāds. Viņš skaitījās Putina padomnieks Baltijas jautājumos.

- Un tad viņš gāja un sarunāja?

- Šabtajam fon Kalmanovičam bija tikšanās ar prezidentu vai ar viņa palīgiem, un viņš teica - klau, tu brauksi slēpot, vai tu nevarētu satikties ar vienu lēdiju. Tā vajag. Zinot, kā tikšanās ar Krievijas prezidentu tiek organizētas... pats esmu bijis tādā situācijā, tas nav nemaz tik sarežģīti. Es domāju, ka tur bija loma [Vīķes-Freibergas] padomniekam [Solam] Bukingoltam. Iniciatīva nāca no viņas, viņa gribēja, jo, redz, bija viens tāds moments, kad amerikāņi ļoti gribēja, lai tiek sakārtotas attiecības ar Krieviju, - nu, pamēģini.

- Tātad – amerikāņi un dāma vēlējās, Šabtajs izkārtoja...

- Tieši tā.

Reizē ar 2009. gada rudenī Krievijā nošautā Šabtaja fon Kalmanoviča vārdu Alpu tikšanās sakarā tiek minēts arī kāds Jānis Grigalis – bijušais Valsts kancelejas darbinieks un prezidentes tulks, kurš vēl pirms tam it kā pabijis arī Valsts drošības komitejas dienestā. Taču, ja ticēt M. Bondaram, šādiem cilvēkiem ar prezidentu tikšanos nav bijis ne mazākā sakara – nu, vai vismaz viņš par tādu neko nezinot,

Savulaik prese ziņoja, ka viens no prezidentes tulkiem esot izbijis VDK darbinieks...

- Visiem darbiniekiem, kas strādāja Valsts prezidenta kancelejā, bija jāiziet tāda drošības pārbaude - formāla vai neformāla, lai vispār varētu strādāt. Tā ir mana atbilde. Ja drošības dienests mums šādu informāciju nebija iedevis, tad tā ir viņu kompetence. Tā nav prezidenta kancelejas kompetence.

- Šo cilvēku sauca Jānis Grigalis. Neatceraties, kurš viņu atrada?

- Tajā brīdī, kad es atnācu uz kanceleju prezidente, bija atstāta diezgan viena. Tur bija komanda, bet daudzi cilvēki bija projām, kancelejas vadītājs bija projām, padomnieki bija projām vai gatavojās pamest darbu, daudzi bija aizgājuši, daļa kravāja mantiņas, kuriem nebija interese turpināt strādāt. Algas bija salīdzinoši zemas valsts pārvaldē, prezidenta kancelejā ļoti zemas. Bet, kad es iegāju savā kabinetā, tur bija čupiņa ar CV. Kad Vairu Vīķi-Freibergu ievēlēja, daudzi cilvēki sūtīja CV un vēlējās strādāt.

Un Jānis Grigalis bija atsūtījis savu CV?

- Ja nemaldos, jā, Jānis bija atsūtījis, viens no tiem. Tur bija vesela virkne ar cilvēkiem, jo tajā laikā bija jāuzstāda strādājoša organizācija. Tā ka to vajadzēja būvēt uz diezgan līdzenas vietas. Labāk vai sliktāk, bet tas tika darīts.

Bet vai varat izstāstīt savu versiju Vīķes-Freibergas un Putina tikšanos Alpu namiņā - par to, kas tur notika?

- Nevaru. Jūs taču labi zināt, ka nevaru. Jūs taču zināt, ka tas joprojām ir zem slepenības grifa un man liedz runāt likums. Lai kā man gribētos pastāstīt.

- Un par to, ka šo tikšanos noorganizējuši pusbandīti un čekisti?

- (Smejas). Pie kuriem es tieku pieskaitīts?

- Jūs piedalījāties organizēšanā?

- Biju klāt. To gan nevar noliegt.

- Vēl tur tiek pieminēts tāds Šabtajs fon Kalmanovičs.

- Nezinu tādu. Nekad neesmu saticis. Nekad neesmu runājis, nekad nav bijis kontakts ar tādu cilvēku. Man, Mārtiņam Bondaram, nekad nav bijis kontakts ar tādu cilvēku. Es tādu nepazīstu. Es esmu redzējis basketbolā kādus desmit metrus no manis, bet tas jau ir pēc darba prezidenta kancelejā. Tas arī viss. Es ar tādu cilvēku neesmu runājis. Vēstniecība, Kremlis...

- Tad kāpēc Ārlietu ministrija bija tik pārsteigta par šo tikšanos?

- Tāpēc, ka bija ļoti ierobežots skaits, kas to zināja. Ārlietu ministrijā arī bija cilvēks, kas to zināja.

- Kāpēc bija vajadzīga šī slepenība?

- Citādi tikšanās nebūtu notikusi. Tādi bija noteikumi – neitrālā teritorijā un pirms tam neizziņojot. Neitrāla teritorija, un pirms šīs tikšanās netiek izziņota tikšanās.

- Krievijas puses noteikumi?

- M-m.

Dīvainā kārtā izrādās, ka nedaudz teiksmainais Jānis Grigalis, kurš nu pārcēlies uz tulka darbu Rīgas Pašvaldības policijā, ir daudz runīgāks. Tieši viņš, izrādās, bijis slavenās Alpu tikšanās tulks.

Ko jūs tulkojāt pie Vairas Vīķes-Freibergas?

- Avīzes, ienākošo pastu, arī tad, kad vēstnieki runāja krieviski. Putina tikšanos tulkoju.

- Bijāt tur?

- Biju.

- Un kā tur gāja?

- Labi. Interesanti.

- Ko labu sarunāja?

- Tas jau jāprasa kancelejai. Es vienu papīru uzrakstīju kā pienākas, vienā eksemplārā, un viss. Visas sarunas ieraksta. Tās stāv Ārlietu ministrijā. Un man nekāda sakara nav.

- Vai saruna ar Putinu notika krievu valodā?

- Jā.

- Un ne vācu valodā?

- Sākumā bija vācu tulks. Viņš [Putins] norunāja kā saimnieks, viņš pārtulkoja vāciski viņa runu. Tad viņa atbildēja vāciski. Tad bija viena remarka, un tad viņš piedāvāja, vai es nevaru viens pats tulkot, lai ātrāk iet saruna.

- Ja es pareizi saprotu, Putins labi pārvalda vācu valodu.

- Tādēļ jau viņš arī runāja vāciski. Tur tāds kungs bija, tāds gados. Tādi jaunu cilvēki sēdēja zāles galā.

- Kas īsti to tikšanos noorganizēja?

- Nu, kā jau to organizē. Bet man liekas, ka manu lomu tur pārspīlē.

- Vai jūs arī piedalījāties tikšanās organizēšanā?

- Jā.

- Kādā lomā?

- Tas jau ir cits jautājums. Cita tēma, cita saruna.

- Ir tāda jauka versija, ka jūs kā izbijis VDK darbinieks esat to caur kādiem nelegāliem kanāliem noorganizējis.

- Es nekad neesmu bijis Maskavā. Ne reizi, ko 1988.gada. Organizēja cilvēki Latvijā, cilvēki ir zināmi, uzvārdi ir zināmi.

- Šabtajs fon Kalmanovičs?

- Jā, tāds ir.

- Un viņš piedalījās pie organizēšanas?

- Jā, tā varētu būt.

- Un vēl Sols Bukingolts?

- Nē.

- Vai jūs esat pazīstams ar Šabtaju fon Kalmanoviču?

- Jā. Viņš jau atbrauc. Uz Jauno vilni bija. Parādās Latvijā. Viņam nekādu ierobežojumu nav. Viņš ieņem lielu, labu amatu.

- Joprojām pie Kremļa?

- Nu, varētu tā teikt. Viņam ir svarīgs amats.

- Kurš izrādīja vēlmi noorganizēt šo tikšanos?

- Es tā īsti neatceros. Tā vēlme bija abās pusēs. Gan Maskavā, gan Latvijā.

- Kāpēc tas viss notika pusslepenībā?

-Tāpēc, ka tur, pirmkārt, nebija zināms darba plāns, nu, tā, nu, faktiski jau, nu, divas dienas iepriekš jau tika izziņots. Tā vieta tika nosaukta trīs dienas iepriekš. Tur bija divi varianti – vai nu tur vai tur. Un kurā brīdī varēs. Tur nekādas slepenības nebija. Tajā brīdī bija jāgaida, ko Krievija pateiks. Viņi paziņoja iepriekšējā vakarā.

- Jūs bijāt tulks, tehnisks darbinieks. Šāda līmeņa darbinieka pienākumos taču neietilpst organizēt tik augsta līmeņa tikšanās.

- Man bija divi amati – palīgs un tulks.

- Vai Šabtajs bieži ieradās pie prezidentes?

- Nē, viņš tur nekad nav bijis. Viņam nav vajadzības būt pilī, lai noorganizētu tikšanos.

- Ar ko viņš tikās ārpus pils?

- Tās ir dažādas metodes, tikšanās.

- Ja es pareizi saprotu, tad parasti valsts mēroga tikšanās tiek organizētas, apmainoties vēstulēm.

- Nu, droši vien, ka bija arī vēstules. Bet prezidentam ne vienmēr ir laika oficiālām vēstulēm. Tagad arī brauca uz Gruziju, tur jau arī nekādas oficiālas vēstules nebija. Nebija jau laika.

- Bet tikšanās ar Putinu jau ilgāku laiku tika plānota...

- Jā, nu, jā. Divu mēnešu laikā.

- Kāpēc tad vajadzīgas sarunas ārpus pils ar kaut kādiem Šabtajiem?

- Nu, kāpēc ar kaut kādu. Katrs kaut ko pārstāv. Nu, kaut kādi ir uzdevumi...

- Kā jūs vispār iestājāties darbā pie prezidentes?

- Biju pazīstams.

- Bijāt personīgi pazīstams ar prezidenti?

- Jā, mūs iepazīstināja. Cilvēks pazina viņu jau sen, un iepazīstināja mūs. Mums bija saruna par daudzām tēmām, ieinteresēja. Kad bija saruna par tulku, tad mani uzaicināja.

- Iepazināties tad, kad viņa jau bija prezidente?

- Nē, pirms tam.

- Kurš jūs iepazīstināja?

- Imants Skrastiņš.

- Aktieris?

- Jā.

- Un tad jūs bijāt pazīstami un viņa zvanīja un aicināja darbā?

- Jā, Kārlis man zvanīja. Dēls. Ka viņi runājuši, ka vajag.

- Bijāt vizītē pie viņas?

- Jā, institūtā.

- Par kādu tēmu runājāt pirmajā tikšanās reizē?

- Par daudzām.

- Par bērniem vai par politiku?

- Par politiku, protams. Tā kā es biju strādājis drošības struktūrās, tad bija uzmanības centrā. Es biju bez darba. Mēs runājām par dažādām tēmām. Bija viena intervija, kas bija pašvaki krieviski pārtulkota. Tolaik Freiberga kungs atzīmēja, ka es pārvaldu krievu valodu, ka esmu tulks. Laikam tas aizķērās.

- Un kāpēc jūs aizgājāt no darba kancelejā?

- Sākās visādas runas un izdomājām, ka labāk mīļā miera labad ir aiziet. Politiskās cīņas partijās.

- Un kam jūs traucējāt?

- Nu, kaut kādiem traucēju. Sāka pētīt, vai nav [bijis] VDK darbinieks, izrādījās, ka nav, tad izlēmām, ka mīļā miera labad labāk aiziet. Nebūt nenožēloju. Nemaz. Grūti pateikt. Šodien skatoties, tas tā.

 

Par tikšanās organizēšanas apstākļiem nu mums viss lielos vilcienos būtu skaidrs – prezidentei tiešām ļoti, no visas sirds gribējās tikties ar Krievijas prezidentu, un loģiski, ka atradās cilvēki, kuri izdomāja, ka viņiem būtu izdevīgāk palīdzēt šo plaši zināmo vēlmi piepildīt, izmantojot savus kanālus un savas iespējas. Kādi nu bija šie kanāli, tādi arī bija – V. Vīķei-Freibergai tie izrādījās pieņemami; ja arī svītai vai Ārlietu ministrijai bija savs, atšķirīgs viedoklis, viņiem to neviens nejautāja. Savukārt tie cilvēki, kuri vizītes organizēšanā piedalījās no prezidenta kancelejas, līdz ar jau pieminētajiem M. Bondaru un J. Grigali bija arī prezidentes padomniece Dace Dūze un tas pats „rūķis” J. Ruško.

Nu, bet kāds tad bija rezultāts? Ar ko izskaidrojama V. Vīķes-Freibergas un viņas pārstāvju izteiktā mazrunība par šo tēmu? Un kāpēc visi materiāli par šo tikšanos joprojām ir noslepenoti? Vienam no šīs grāmatas autoriem tika dota iespēja iepazīties ar atsevišķiem fragmentiem no ziņojuma par tikšanos, - nekādas kopēšanas, nekādas fotografēšanas, iespējams tikai ātri uzmest acis sarunas atstāstam. Un jāsaka, ka ātrumā pārlasītais dod pietiekamu skaidrību par īpašās slepenības iemesliem, - atreferējumā diplomātiski bija pateikts tas, ko kāds no V. Vīķes-Freibergas prezidentūras laika premjeriem sev neraksturīgi strupi, pat rupji raksturo ar šādiem vārdiem: „Viņa šajā sarunā pilnībā izgāzās. Viņa nebija gatava, turklāt neņēma vērā faktu, ka nepārvalda krievu valodu. Putins gan bija labi sagatavojies un tad viņš izdr... viņu par visiem jautājumiem – par naftas tranzītu, par krievvalodīgo jautājumu. Un viņa tur stāvēja un klausījās, kā viņš viņu tur strostēja. Pilnīga izgāšanās...”

Ko nozīmē šis „izdr...” un šī „pilnīga izgāšanās”? Kas tad īsti notika „Alpu namiņā”? V. Putins sarunai bija ļoti labi sagatavojies, savukārt V. Vīķe-Freiberga, šķiet, bija gatavojusies uz draudzīgu sarunu un nez kāpēc iedomājusies, ka tieši tā arī būs. Tā nu pēc Latvijas prezidentes laipnajiem ievadvārdiem sākās „zīdaiņu slaktiņš”: V. Putins no līdzi paņemtās mapes vilka ārā vienu faktu pēc otra – galvenokārt par krievvalodīgo tiesību tēmu.

Uz virkni faktu V. Vīķei-Freibergai nebija, ko atbildēt – un lielākoties nevis tāpēc, ka Krievijas prezidenta minētais būtu tik patiesībai atbilstošs, bet gan tāpēc, ka viņa vienkārši izrādījās atklāti nekompetenta tāpat kā viņai līdzpaņemtie ļaudis (reizē ar tulku no Latvijas puses namiņā bija klāt arī M. Bondars un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, par kuru vēlāk ministrijas gaiteņos klīda it kā viņa vārdu atstāsts – tā iekšēji sarcis viņš neesot nekad mūžā). Par NATO paplašināšanu V. Putins vispār atteicās runāt, un sarunas gaitā V. Vīķe-Freiberga pazemojās tik tālu, ka sāka pat dot solījumus Latvijas valsts vārdā (tostarp piešķirt pilsonību visiem Latvijā dzimušajiem bērniem, pilngadību sasniedzot) un beigu beigās atklāti lūdza sarunu divatā, kas jau notika vāciski. Šī sarunas daļa jau bija salīdzinoši draudzīgāka, bet Latvijai neko, izņemot pamatīgi slēptu pazemojumu, nedeva arī tā.

Vai sarunai nebija laika sagatavoties? Patiesībā bija gan, jo pārrunas par iespējamu tikšanos bija sāktas jau labu laiku iepriekš (lieki teikt, ka prezidenta kanceleja nav noskaņota izpaust, cik Latvijas valstij izmaksāja vismaz uz divām nedēļām varbūtējam braucienam rezervētā privātlidmašīna), taču visi spēki tika pievērsti prezidentes vēlmes – gribu, gribu, gribu tikties ar Putinu! – izpildīšanai, savukārt valsts galvas galmā un arī atbildīgajās ministrijās jau tobrīd neatradās neviena cilvēka, kurš spētu piecelties un skaidri pateikt jaunajai mesijai: bet varbūt sākumā tomēr vajadzētu sagatavot runājamo, lai neapkaunotu Latviju, un tikai tad pa kaklu, pa galvu mesties uz tikšanos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

21

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

FotoPirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību pagātnē un perspektīvā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

FotoVairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz valstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu.
Lasīt visu...

3

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

FotoDaru zināmu, ka 2020. gada 2. jūlijā esmu saņēmis trīspadsmit 13. Saeimas deputātu parakstītu vēstuli, kurā vērsta uzmanība uz iespējamiem trūkumiem Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma tiesiskajā regulējumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...