Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izrādās, miljoniem vērtās Arēnas Rīga kapitāldaļas nav bijis vienīgais īpašums, kas ticis izkrāpts uzņēmējam Igoram Ivanovam īsi pirms viņa apcietināšanas 2008. gada martā un pēc tam, izkrāpējiem acīmredzami rēķinoties, ka no cietuma viņš vairs neiznāks. Spānijas tiesa ir oficiāli sākusi kriminālprocesu par Ivanovam Tenerifē piederējuša īpašuma izkrāpšanu, kurā formāli lielākā loma bijusi nekustamo īpašumu jomā savulaik pazīstamās Demjanovu ģimenes pārstāvei Staļinai Demjanovai.

Kā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti, šā gada septembra sākumā Ivanovs vērsies Valsts policijā ar pieteikumu, lūdzot sākt kriminālprocesu par nekustamā īpašuma izkrāpšanu, izmantojot viltotu ģenerālpilnvaru. „Pēc atbrīvošanās no brīvības atņemšanas soda izciešanas vietas esmu konstatējis virkni krāpšanas gadījumu, kad, izmantojot viltotus dokumentus, personām darbojoties grupā, ir izkrāpta man, Igoram Ivanovam piederošā manta un īpašumi ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs,” teikts dokumentā.

Kā pieteikumā aprakstījis Ivanovs, viņam Kanāriju salās, Tenerifē, Adehes pilsētā piederējušais pusotru miljonu eiro vērtais nekustamais īpašums izkrāpts, izmantojot viltotu pilnvaru, kas sagatavota 2007. gada 22. oktobrī pie zvērinātas notāres Ingunas Bobrovskas.

2007.gada 31.oktobrī 1938. gadā dzimusī Staļina Demjanova kopā ar Vladimiru Demjanovu un Oļegu Demjanovu, izmantojot šo viltoto pilnvaru, ir ķērušies pie īpašuma pārreģistrēšanas uz Oļega Demjanova un Vladimira Demjanova vārda, un pārreģistrēšana sekmīgi noslēgusies 2008.gada 17.janvārī – pusotru mēnesi pirms Ivanova apcietināšanas. Turklāt Demjanovi ir piesavinājušies ne tikai paša Ivanova, bet arī viņa sievas Ellas Ivanovas īpašumtiesības.

No pieteikuma izriet, ka Ivanovs pēc atbrīvošanas no cietuma ir sācis pārskatīt savu finansiālo stāvokli un ar pārsteigumu secinājis, ka gandrīz no visiem īpašumiem ir ticis „atbrīvots”, turklāt liela loma šajā „atbrīvošanā” ir bijusi tieši pie notāres Bobrovskas apstiprinātajai pilnvarai.

„Biju šokēts par šādas Ģenerālpilnvaras esamību un par pilnvaras saturu. Šādu pilnvaru es, Igors Ivanovs, neesmu izdevis un neesmu parakstījis. Uz Ģenerālpilnvaras esošo parakstu, ko apliecinājusi zvērināta notāre Ingūna Bobrovska, neesmu izpildījis es - tas nav mans, Igora Ivanova, paraksts. Uz ģenerālpilnvaras esošais paraksts, kas it kā izpildīts manā, Igora Ivanova, vārdā, ir viltots,” pieteikumā policijai raksta Ivanovs.

Dokumentā Ivanovs tāpat minējis, ka ar Staļinu Demjanovu nekad nav ticies, viņiem nekad nekādi darījumi nav bijuši un nekad viņa nav bijusi Ivanova uzticības persona, lai viņš viņai varētu izdot šāda satura un apjoma pilnvaru: „Tāpat vēl viens pierādījums tam, ka minētais īpašums man un E. Ivanovai ir ticis izkrāpts, izmantojot viltotu notariālu aktu, ir tas, ka Staļina Demjanova mums piederošo īpašumu ir pārreģistrējusi savam vīram Vladimiram Demjanovam un dēlam Oļegam Demjanovam - tātad sev saistītām personām - bez norēķina par īpašuma iegādi.”

 Zīmīgi, ka, ierodoties pie notāra Adehē, Demjanovu ģimenes pārstāvji notāram paziņojuši, ka norēķins par nekustamā īpašuma pārdošanu esot noticis ar bankas pārskaitījumu 2007.gada 22.oktobrī, taču notāram pārskaitījumu (norēķinu-pirkuma samaksu) apliecinošus dokumentus nav uzrādījuši. Turklāt pilnvarā pat nav bijis norādīts ne īpašuma kadastra numurs, ne nodalījuma numurs.

Kamēr Latvijas policija jau divus mēnešus saistībā ar šo iesniegumu veic resorisko pārbaudi un kriminālprocesu nav sākusi, daudz operatīvāk ir rīkojušās tiesībsargāšanas iestādes Spānijā. Pietiek rīcībā esošie dokumenti liecina, ka lieta par īpašuma izkrāpšanu ir sākta un nodota Santa Krusas de Tenerifes Aronas pilsētas krimināltiesai.

Savukārt jau pēc šīs lietas sākšanas Spānijā Latvijas Kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, kurā Ivanova iesniegums ir „resoriski pārbaudīts” jau divus mēnešus, ir nācies Spānijas tiesas materiālus pievienot savas resoriskās pārbaudes lietai.

Kā zināms, pašlaik policijā jau ir sākts kriminālprocess saistībā ar 35% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu izkrāpšanu, un šīs kapitāldaļas ir arestētas kā ar kriminālprocesu saistīta manta, kas iegūta noziedzīgā ceļā.

Kopš 2006. gada beigām Arēna Rīga bija pretrunīgi vērtētā uzņēmēja Ivanova publiski zināmais vērtīgākais īpašums, - tad viņš no būvuzņēmuma Merks 100% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu iegādājās par 17,61 miljonu eiro.

2008. gada 3. martā Ivanovs tika aizturēts aizdomās par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavības organizēšanu, un divas dienas vēlāk viņu ar tiesas lēmumu oficiāli apcietināja. Savukārt mēnesi vēlāk ar atsauci uz Lursoft datu bāzi Baltic Screen informēja, ka aizturēšana un apcietināšana Ivanovam nav traucējusi nedēļu vēlāk atbrīvoties no tolaik viņam piederošajiem 35% kapitāldaļu Arēnā Rīga.

Publiskie dati tobrīd rādīja, ka par šo kapitāldaļu jauno īpašnieku ir kļuvis Ivanova ilggadējais kompanjons Genādijs Bondariks: iepriekš viņa īpašumā bija 25% Arēnas Rīga kapitāldaļu, bet no 11.marta atbilstoši Uzņēmumu reģistra datiem to apjoms bija palielinājies līdz 60%.

Jau tolaik radās jautājums – kā, atrodoties apcietinājumā, Ivanovs spējis noorganizēt kapitāldaļu nodošanu savam kompanjonam. Taču 2008. gadā šai tēmai turpinājuma nebija: kaut gan neviens no četriem apsūdzētajiem savu vainu neatzina, Rīgas apgabaltiesa Ivanovam 2009. gada nogalē piesprieda divpadsmitarpus gadu cietumsodu, bet ar Arēnas Rīga īpašumtiesībām tupinājās publiski neizskaidrotas darbības.

Taču šā gada 28. aprīlī tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas par „iespējamu krāpšanas faktu no iespējams, Genadija Bondarika puses, viltojot dokumentus par Ivanovam piederošo SIA Arēna Rīga kapitāldaļu atsavināšanu, un zvērinātas notāres puses, izsniedzot viltotu universālpilnvaru pārstāvēt un brīvi rīkoties ar Ivanovam piederošo mantu”. Savukārt pats Ivanovs šā gada 6. jūnijā šī kriminālprocesa ietvaros atzīts par cietušo.

Pietiek rīcībā esošie dokumenti, kas ir bijuši pamatā kriminālprocesa sākšanai, rāda, ka 2008. gada marta sākumā notikusī Ivanovam piederējušo Arēnas Rīga 35% kapitāldaļu pāriešana Bondarika īpašumā ir notikusi, izmantojot primitīvu shēmu, kuras pamatā, iespējams, bijis aprēķins, ka Ivanovs no cietuma nekad neiznāks un nekādas pretenzijas neizvirzīs.

Kā jau minēts, Ivanovs aizdomās par sievas slepkavības organizēšanu tika aizturēts 3. martā, pēc tam divas dienas pavadīja iepriekšējās aizturēšanas izolatorā, no kurienes tika konvojēts uz tiesu un tad oficiāli apcietināts. Taču dokumenti, kuri tikuši iesniegti Uzņēmumu reģistram, ir liecinājuši, ka dienu pēc aizturēšanas – tātad laikā, kad atradās izolatorā – Ivanovs esot parakstījis Arēnas Rīga pamatkapitāla daļu pirkuma līgumu, tās pārdodot Bondarikam par 6,17 miljoniem eiro.

„No kriminālprocesa materiāliem izriet, ka 2008. gada 4. martā Igors Ivanovs nav parakstījis un nevarēja parakstīt SIA Arēna Rīga pamatkapitāla daļu pirkuma līgumu saskaņā ar kriminālprocesā veiktajām procesuālajām darbībām, kas tika veiktas no 2008. gada 3. marta līdz 2008. gada 5. martam,” – tā šis fakts aprakstīts Valsts policijas šā gada 3. jūlija lēmumā par aresta uzlikšanu Arēnas Rīga kapitāldaļām, ko apstiprinājusi izmeklēšanas tiesnese.

Turklāt tie nav vienīgi īpatnie fakti saistībā ar šo pirkuma līgumu: šķietamais Ivanova liktais paraksts zem līguma izskatās pilnīgi citāds nekā citos viņa patiešām parakstītos dokumentos, bet līgumā minētie 6,17 miljoni eiro, kas Bondarikam uz Ivanova bankas kontu bija jāpārskaita 30 dienu laikā, nav pārskaitīti vēl pašlaik.

Dokumenti rāda, ka tikpat veikli Ivanovs ticis „atbrīvots” arī no citiem īpašumiem, un arī šajos darījumos saskatāmas līdzīgas „dīvainības”.

Kriminālprocesa materiālos atrodas arī universālpilnvara, ko Ivanovs pie jau pieminētās notāres Bobrovskas par labu Bondarikam it kā apstiprinājis 2007. gada 18. jūnijā. Taču... vienlaikus šajos materiālos ir arī apliecinājums, ka no 12. līdz 19. jūnijam Ivanovs atradies Čehijas Republikā.

Turklāt šīs pašas oficiāli apstiprinātās pilnvaras apakšā ir redzams apliecinājums, ka 2007. gada 22. martā no tās esot izsniegts pirmais izraksts. Tiesa, kā jau minēts, pati pilnvara oficiāli izsniegta gandrīz trīs mēnešus vēlāk – 18. jūnijā.

„Pieredze rāda, ka parasti, veicot dažādas prettiesiskas rīcības ar dokumentiem īpašumtiesību jomā, iesaistītās personas parūpējas par to, lai vismaz no formālā viedokļa nerastos jautājumi. Turpretī šajā gadījumā rodas iespaids – vai nu dokumenti ir „kārtoti” milzīgā steigā, vai arī iespējamās noziedzīgajās darbībās iesaistītie nav uztraukušies par to, ka apkrāptā persona kādreiz varētu izteikt viņiem pretenzijas,” – tā Pietiek šos faktus vispārīgi komentēja kāds jau pensionēts Kriminālpolicijas darbinieks.

Atklātībā jau nonākuši fakti liek domāt, ka ticama varētu būt arī otrā versija. Tiesa pagājušā gada augustā bijušajai Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas darbiniecei Tatjanai Smoļakovai piesprieda 10 gadu un 2 mēnešu cietumsodu par Ivanova slepkavības mēģinājuma organizēšanu, bet Rīgas apgabaltiesa šā gada oktobrī šo sodu samazināja līdz deviņiem gadiem.

Organizēšana gan nebija veiksmīga, taču izdošanās gadījumā tā nebūtu pirmā īpatnā nāve Centrālcietuma 365. kamerā, kur mita Ivanovs: 2010. gada 23. martā tieši šajā kamerā pēkšņi un strauji nomira ieslodzītais Aleksandrs Dudkins.

"Par A. Dudkina nāves faktu Rīgas Centrālcietumā tika uzsākts kriminālprocess, un izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka A. Dudkina nāve ir nevardarbīga un iestājusies sirds slimības rezultātā," - šāds ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes oficiālais slēdziens. Tas, vai ir tikusi veikta ekspertīze un kas to veicis, gan netiek atklāts.

Taču nāve "sirds slimības rezultātā" ieslodzītajam iestājās pēc tam, kad Dudkins izdzēris Ivanovam paredzētu buljona krūzīti. "Domāju, tāpēc, ka buljons bija paredzēts man, ārsti atnāca pēc 35-40 minūtēm pat bez medicīniskā čemodāniņa, kad A. Dudkins jau ar garantiju bija miris," - šāda ir versija Pietiek rīcībā esošajās Ivanova ar roku rakstītajās liecībās, kurās viņš izsaka skaidru pārliecību - buljons bijis nāvējošs un bijis paredzēts viņam.

Jau 2011. gada 9. februārī, "pamatojoties uz Drošības policijas ziņojumu par operatīvā ceļā iegūtu informāciju, ka notiek sagatavošanās darbības no Tatjanas Smoļakovas un Staņislava Ļebedeva puses, lai organizētu Igora Ivanova slepkavību", tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par slepkavību (faktiski - slepkavības organizēšanu).

Smoļakova bija Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas vecākā inspektore, savukārt Ļebedevs savulaik ir bijis Ivanova biznesa partnera, jau pieminētā Bondarika apsardzes vadītājs. Bondarika māja Baltezerā atradās nedaudz vairāk nekā puskilometra attālumā no Ivanovu ģimenes mājas, kur 2008. gadā notika E. Ivanovas slepkavība.

Jebkāda informācija par prāvu bija noslepenota, pirmās instances tiesa notika aiz slēgtām durvīm, taču Pietiek rīcībā ir Smoļakovas izmeklēšanas laikā sniegta liecība: "Sarunas laikā Ļebedevs pateica, ka lieli cilvēki, kuri ir ieinteresēti Igora Ivanova slepkavībā un par tās veikšanu ir liela nauda. Ļebedevs pateica, ka par Igora Ivanova slepkavību šie cilvēki var samaksāt 100 000, kādā naudas mērvienībā, es neatceros..."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...