Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts apvērsuma hronikā balzamējoša vieta ir valdošās kliķes draudiem interneta portālam „Infotop”. Šis notikums precizē apvērsuma mērķi likvidēt vārda brīvību un uz visiem laikiem aizbāzt muti īstiem žurnālistiem. Apķērīgā valdošā kliķe bez atšņorētas bikšpriekšas elegantajās biksēs nesavlaicīgi nolaida kārtējo remdeno strūklu, tādējādi visai pasaulei vēlreiz atgādinot par valsts apvērsuma („Āboltiņas grozījumu”) demokrātiskumu. Tas no vienas puses.

No otras puses - neķītrais notikums ar „Infotop” atspoguļo žurnālistu priekšstatus par vārda brīvību, informāciju, informācijas karu, žurnālistikas misiju un žurnālistikas iespējām mūsdienu laikmetā. Atspoguļo viņu priekšstatus par valsti un valdību.

Skaidrs, ka apvērsuma kontekstā ir jāzina ne tikai valdošās kliķes priekšstati, bet arī žurnālistu, vārda brīvības intensīvo realizētāju, priekšstati. Maksimāli ir jāzina par cilvēkiem, kuri tradicionāli aizstāv sabiedrības intereses un pašaizliedzīgi sargā tautas suverenitāti. Jāzina par sociālo grupu, uz kuru ir notēmēti „Āboltiņas grozījumi”.

Notikums ar „Infotop” palīdz samērā gludi iepazīties ar žurnālistu priekšstatiem. Tos ir vērts uzklausīt. Pēcpadomju Latvijā mājo latviešu žurnālisti un latviešu pseidožurnālisti, kurus interneta komentāros pamatoti apsaukā par „žurļāgām”. Ar „žurļāgu” priekšstatiem lai pušķojas postcilvēki.

Acīmredzot „Infotop” veido īsti žurnālisti. Portāla kadri vēlas būt cienījami savas profesijas bērni. Tāpēc viņu priekšstati ir analītiski vērtīgi. Uz žurnālistu balto priekšstatu fona kontrastaināk izceļas valdošās kliķes melnā noziedzība.

Hibrīdkara glūnošā cirkulējuma epohā plivinoši karstasinīgi rūpējoties par izsenis apdraudētā bezbailīgā latviešu etnosa drošību, LR MK vadītājs (asprātīgais etnoss viņam ir glaimojoši dāvinājis vārdu Skaitāmo Kauliņu Grāmatvedis - SKG) negaidīti uzklupa „Infotop”. Viņš staļinlaika valstsvīru un nevalstsvīru integrētās denuncētāju brālības sirdsšķīstajā manierē bez niecīgākās žēlsirdīgās nopūtas izplēnējošajā apziņā un vēl dzirksteļojošajā zemapziņā Drošības policijai neuzplijīgi pieprasīja pārbaudīt interneta portāla „Infotop” lojalitāti. Tas DP jādara no pašpaļāvīgo un stingro vietējo juridiski tikumīgo prātu un vietējo juridiski netikumīgo prātu pietaisīto likumu viedokļa. SKG ieskatā „Infotop” neklausa likumus. Tāpēc DP uzdevums ir izostīt „Infotop” materiālus no pietaisīto likumu dusmīgās šņākoņas viedokļa.

Interneta portāls uzzināja par SKG prāta, gara un dvēseles konsolidēto pukstu. Portāls momentā sadusmojās. Tas ir saprotams visiem. Īsti saprotams nav kaut kas cits.

Varbūt „Infotop” sadusmojās veltīgi? Varbūt SKG draudzīgi pakratīja ar pirkstu? No veselā saprāta viedokļa drīkstam ticēt, ka SKG tikai brīdinoši paskatījās uz portālu. SKG reāli nepieprasīja „Infotop” pārbaudi. SKG izvēlējās smalkāku taktiku. Gudri valstsvīri tā mēdz rīkoties. Viņi vajadzības gadījumā nepaklausīgo tādā viltīgā formā profilaktiski aicina pārtraukt blēņoties. Īstas valsts menedžmentā tāda viltīga forma ir ikdienišķa prakse. Arī efektīva prakse. Blēņdaris tūlīt kļūst piemīlīgi rāms un tāds paliek līdz mūža beigām. Ja SKG patiešām būtu nobijies no „Infotop”, tad par pieprasījumu zinātu tikai daži cilvēki un nekādā gadījumā par to neuzzinātu portāla darbinieki. SKG klusi pavēlētu, DP klusi izostītu portālu un tikpat klusi atskaitītos SKG.

Tā mēdz būt garīgi pilnvērtīgu cilvēku valstiskajos kolektīvos. Tāpēc nevaram droši aptvert, ko valstiski nesaprātīgi nepastrādāja SKG un ko valstiski nesaprātīgi pastrādāja SKG. Bet tas šoreiz nav intelektuāli sātīgākais.

Intelektuāli sātīgākais ir baudāms „Infotop” reakcijā. Uzzinot par SKG pieprasījumu, portāls nekavējoties tramīgi reaģēja. Tas izvēlējās latviešu trešās „atmodas” tracinošo žanru. To simpātiski naivie patrioti joprojām cerīgi kultivē komunikācijā ar valdību.

Protams, runa ir par atklātās vēstules žanru. Mediji joprojām regulāri publicē valdībai adresētas atklātās vēstules. Vienīgi medijos nav manītas valdības atklātās atbildes.

„Infotop” žurnālisti operatīvi sacerēja atklāto vēstuli „Lādējam burtus magazīnās! jeb Ko jūs īsti gribat, Kučinska kungs?”. Vēstule tika publicēta savā sētā, kā arī pārpublicēta citos portālos. Pārpublicēšanu stimulēja vēsturiskā situācija – valsts apvērsums.

Kā jau minēju, informācija par SKG pieprasījumu izplatījās valsts apvērsuma sakarsētajā laikā. „Āboltiņas grozījumu” aktīvā nosodījuma dienās valdošā kliķe svilinoši uzkarsēja sabiedrisko atmosfēru. SKG pieprasījums dūcinoši ilustrēja Lielās Bandas maniakālos centienus likvidēt vārda brīvību. „Infotop” atklātā vēstule adresēta vienam no Lielās Bandas maniakiem.

Visā šajā notikumā dīvaini ir tas, ka „Infotop” saturs neliecina par kaitējumu valsts drošībai. Internetā par to var pārliecināties katrs interesents. Principā „Infotop” ne ar ko neatšķiras no citiem ziņu portāliem. „Infotop” vienīgi neapsiekalo latviešu pederastus, „smalko aprindu” un „radošo aprindu” deģenerātus un perversijas fanus, kā to audzinoši gudri katru stundu dara Rīgas ziņu portāli. Valdībai par „Infotop” ir jāpriecājas. Valdībai „Infotop” ir jāslavē kā latviešu masu komunikācijas paraugbērnu. Bet atkal ir jāsaka: „Tā mēdz būt garīgi pilnvērtīgu cilvēku valstiskajos kolektīvos.”

„Infotop” atklātajā vēstulē intelektuāli sātīgākais ir spriganie priekšstati par vairākiem momentiem. Nebūs lieki atkārtot, ka pret vēstules autoru spriganajiem priekšstatiem ir jāizturas nopietni. Tiekamies ar 4.varas priekšstatiem. Visticamākais, tiekamies ar latviešu jaunākās paaudzes inteliģences priekšstatiem. Tātad tā kontingenta priekšstatiem, kas vēl ilgi ietekmēs sabiedrisko domu un garīgo procesu dienas kārtību. Pret tādu kontingentu vienmēr ir jāizturas ar vislielāko nopietnību. No šī kontingenta pašlaik ir atkarīga un arī turpmāk būs atkarīga latviešu etnosa garīgā kondīcija.

Vispirms pievērsīsimies diviem teikumiem „Infotop” atklātajā vēstulē: „Galva ir sajaukta, un ej un saproti, kur ir valsts, bet kur – valdošās koalīcijas intereses. 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas neviens nav papūlējies kaut cik autoritatīvi definēt, kas īsti ir valsts, kas ir nācija, kas – nacionālās vērtības.”

Žurnālistiem nedrīkst būt „sajauktas” galvas. „Sajauktas” galvas drīkst būt politiķiem. Nav vēlams, bet nav aizliegts būt. Turpretī žurnālistiem ir aizliegts būt, jo viņu pienākums ir informēt masu sabiedrību par politiķu „sajauktajām” galvām. Ja „sajauktas” galvas būs arī žurnālistiem, tad viņi nevarēs fiksēt politiķu galvu „sajauktību” un par to informēt masu sabiedrību. Masu sabiedrība neuzzinās par politiķu galvu „sajauktību”. Paši politiķi nekad neinformē masu sabiedrību par savu galvu „sajauktību”. Politiķi vienmēr slēpj un nomaskē savas dumjības. Lielā Banda arī cītīgi slēpj un nomaskē savu nacionāli nelietīgo vājprātu.

Žurnālistiem obligāti ir jāprot atšķirt valsts intereses no valdošās elites savtīgajām interesēm. Ja kāds to nespēj, tad viņam nav vietas žurnālistikā. Žurnālistiem ir jābūt kompetentiem politikā, ekonomikā, finansēs, valsts tiesību jautājumos, tādās zinātnēs kā socioloģija, politoloģija, kulturoloģija. Viņiem ir jāorientējas ekonomisko un finanšu mahināciju vēsturiskajā mantojumā, lai zinātu korupcijas un nodokļu nemaksāšanas paņēmienus un shēmas, zagšanas un blēdību vērptuvi u.tml. Žurnālistiem katru dienu jālasa, jāmācās, jāpārdomā uzzinātais. Viņiem ir jābūt vispusīgi izglītotiem un kritiski domājošiem cilvēkiem.

 „Infotop” žurnālistiem jābūt perfekti sagatavotiem. Viņi sevi prezentē kā „neatkarīgo informatīvi analītisko aģentūru”. Tātad viņi ne tikai informē, bet arī analizē informāciju Latvijas, Eiropas, pasaules kontekstā.

Gribas ticēt, ka „Infotop” patiešām ir neatkarīga aģentūra, un norāde portāla prezentācijā nav naivajiem domāts iepriecinājums. Tātad aģentūra nav atkarīga no kādas partijas, firmas, oligarha, M-16, ISI, DGSE, BND, MOSSAD, RAW, ASIS, CSIS vai kāda cita ziņkārīga dienesta finansējuma. „Infotop” finansējuma avotam ir tikai viens mērķis – sniegt mūždien kognitīvi izslāpušajam latviešu etnosam patiesu informāciju bez jebkāda savtīgā aprēķina un manipulatīvā iesaiņojuma.

Negaidīti jautājumi sprēgā sakarā ar teikumu „25 gadus pēc neatkarības atgūšanas neviens nav papūlējies kaut cik autoritatīvi definēt, kas īsti ir valsts, kas ir nācija, kas – nacionālās vērtības”.

Ko tas nozīmē? Vai kādam „suņu būdas” „politiķim” vajadzēja latviešu žurnālistiem un latviešu etnosam speciāli formulēt valsts, nācijas un nacionālo vērtību definīciju? Vai „Infotop” analītiskās žurnālistikas kadri nezina, kas ir valsts, nācija un nacionālās vērtības? Vai „Infotop” žurnālisti patiešām domā, ka ir jābūt valsts, nācijas un nacionālo vērtību latviešu definīcijām?

Pareizāk būtu teikt, ka 25 gadus latvieši vienmēr visur ir savēlējuši neizglītotus un aprobežotus „politiķus”, kuriem nav nekāda priekšstata par tādām kategorijām kā valsts, nācija un nacionālās vērtības. Pareizāk būtu teikt, ka 25 gadus latvieši savu valsti neuzticēja pārvaldīt gudriem un godīgiem, teicami izglītotiem un teorētiski kompetentiem cilvēkiem. Aizvadītajos 25 gados latviešu liela nelaime ir reti kroplā attieksme pret sava etnosa gudriem un godīgiem cilvēkiem, kā arī nevēlēšanās mācīties no cilvēces kultūras sasniegumiem. Mācīšanās vietā latviešu „politiķis” 25 gadus demonstrēja, ka viņš visu par visu zina labāk par visiem.

„Infotop” ieskatā latvieši kļūst par kaut kādu īpašu sugu, kurai ir „autoritatīvi” jādefinē specifiski latviskas zināšanas. Tas ir smieklīgi. Vai tad nepietiek ar smieklīgo jezgu ap latvisko identitāti! To, kas ir valsts, nācija un nacionālās vērtības, cilvēce jau zina tūkstošiem gadus. Idiotiski sanāktu, ja latvieši būtu īpaši sev pūlējušies „kaut cik autoritatīvi definēt, kas īsti ir valsts, kas ir nācija, kas – nacionālās vērtības”. Respektīvi, definējuši savu latvisko izpratni par valsti, nāciju utt.

Mēs dzīvojam unikālā pārejas laikmetā. Pašlaik kardināli mainās masu cilvēks kā bioloģiskā radība un kardināli mainās masu cilvēka darbības, uzvedības un komunikācijas tehniskā bāze. Masu cilvēka straujais intelektuālais kritums ir zinātniska aksioma. No vecajiem labajiem laikiem saglabājās vienīgi masu cilvēka un viņa lietotās tehnikas mūžsenā sabalansētība. Proti, saglabājās masu cilvēka un tehnikas savstarpējā piemērotība. Uzskatāmi paraugi ir jauno laiku masu cilvēka un Twitter, Facebook, YouTube savstarpējā piemērotība. Jauno laiku masu cilvēks viskomfortablāk jūtas 140 zīmju robežās, un viņa smadzenēm vispieejamākā ir vizuālā informācija.

Unikālajā pārejas laikmetā rodas jaunas profesijas. Būtiski pārveidojās vēsturiski senas profesijas. Tas attiecas arī uz žurnālistiku. Žurnālistika ir izmainījusies līdz nepazīšanai. To ir veicinājis internets, mobilo sakaru tehniskās iespējas. Taču pats galvenais faktors ir radikālās izmaiņas cilvēkos un viņu dzīves vajadzībās.

„Infotop” atklātajā vēstulē ir manāms žurnālistu zināms apjukums. To sekmē radikālās pārmaiņas attieksmē pret informāciju, informācijas patiesīgumu, manipulācijām ar informāciju. Apjukuma stabils iegansts ir postmodernistiskie murgi par viedokļu plurālismu.

Latviešu jaunatni ir trekni ietaukojis viedokļu plurālisms, kas ikvienam jaunietim paver sīkīpašnieciski kāroto publicitāti. Jaunietis var neko nelasīt. Viņš savā mūžā vēl nav izlasījis nevienu grāmatu. Ikvienā tekstā viņa spēkos ir tikai pirmie divi teikumi. Trešo teikumu viņš nespēj izlasīt, jo viņa smadzenes jau ir pārmocījuši pirmie divi teikumi. Taču tādam jaunietim drīkst būt savs viedoklis par visiem un visu uz Zemes. Viņš var publiskot savu viedokli par Raini, Purvīti, Einšteinu, Kirhenšteinu, Kantu, Hēgeli, Staļinu, Kārli un Gunti Ulmani, Putinu, Obamu, valsts apvērsumu, nāciju, kolhozu, fiziku, ģeodēziju, kosmoloģiju, astrofotometriju, iradiāciju, terorismu, islamu, jūdaismu, justīciju, demokrātiju, totalitārismu, Anglijas karalieni, kuršu ķēniņiem, ofšoriem, infografiku, žurku indi, turbulentu konfliktu zonu, paukošanu, kosmonautiku, hinduistu tempļiem, fonemātiskās uztveres traucējumiem utt.

„Infotop” sprigani saka: „Fakts, ka pastāv viedokļu dažādība, ir nenoliedzams, un šī dažādība tikai padara spēcīgu gan demokrātiju, gan valsti.” Kļūtu gaišāk, ja minētais teikums būtu papildināts ar epitetiem „kompetents”, „lietpratīgs”, „spējīgs”. Demokrātiju un valsti var spēcināt vienīgi kompetentu viedokļu, lietpratīgu viedokļu, spējīgu viedoklu dažādība. Ja aizvadītajos 25 gados latvieši varētu lepoties ar tādiem viedokļiem, tad Latvija nebūtu pēdējās vietās Eiropas visos statistiskajos rādītājos.

Jautājums par viedokļu dažādības svētīgumu demokrātijā un valstī ir diskutabls jautājums. Taču nepopulāri sakot, nebūt diskutabls jautājums. Demokrātija un valsts nedrīkst pārvērsties par viedokļu pašmērķīgas bazūnēšanas skatuvi. Demokrātijas un valsts spēks ir nevis viedokļu plurālismā, bet gan viedokļu vērtībā un viedokļu autoru konsolidācijā. Nākas atcerēties, ka latviešu politisko viedokļu dažādība bija viens no galvenajiem iemesliem pirmajam valsts apvērsumam 1934.gada maijā. Toreiz latviešu politisko viedokļu dažādība bija tik raiba un nevērtīga, ka to vajadzēja ar spēku likvidēt, lai valsts nenonāktu pilnīgā postā. „Infotop” žurnālisti, cerams, saprot, ka arī pašlaik Latvijā nekāds labums nav no nekompetento viedokļu bazūnēšanas.

Šodienas jaunieša zināšanu un pārdomu loģiskās un literārās sakārtotības līmenis, cilvēcisko un teorētisko vērtību nepieciešamības izpratne, postmodernistiski hipertrofētā pašapziņa kopsolī ar morālo apjukumu un cinismu, sociālais un valstiskais sarkasms, kā arī žurnālistikas profesionālās transformācijas negācijas „Infotop” vēstulē sprigani izpaužas šādā tirādē: „Jau sen esmu sapratis, ka šajā pasaulē nekas nav 100% balts un 100% melns. Noliegt to būtu neprāts un pat, atvainojos, stulbums. Padomājot, izvērtējot, paanalizējot, pašrocīgi iegūstot un iepazīstot dažādus viedokļus, datus un faktus, jebkurš indivīds nonāks pie saviem secinājumiem. Svarīgi ir akli neļauties tam, ko mums mēģina iebarot jebkurš informācijas kanāls. Žurnālista visupirmā misija ir, kalpojot sabiedrībai (nevis varai), sniegt vielu pārdomām, rosināt domāt un salīdzināt, dažādot mūsu ikdienas un politisko izvēli. Protams, tas nav tik viegli, kā soļot kopējā iejūgā pa visu zinošās valdības noteiktu trajektoriju, kur visur ir novietotas skaidras plāksnītes ar “Labs”, “Slikts”, “Drīkst”, “Nedrīkst”. Tev pašam vairs nekas nav jādara, viss jau ir nolemts – tev tikai jāpievienojas! Atvainojiet, bet tas jau ir totalitārisms, lai kā mums negribētos to atzīt. Un totalitārismā žurnālists nedrīkst pat kļūdīties, jo propaganda nekļūdās!”

Lasot minēto tirādi, literāri un zināšanās izsmalcinātām personībām nevajadzētu smaidīt. Nevienam nav noslēpums, ar ko aizvadītajos 25 gados latviešu jaunatnei nācās sastapties galvenokārt masu cilvēku pieķēpātajā audzināšanā un izglītībā, garīgajā kultūrā un publiskās informācijas telpā. Tirādes autors ir domājošs cilvēks. Tas šoreiz ir galvenais. Viņam piemīt kritiskā domāšana, un tas ir viņa paša nopelns. Tas nav valsts audzināšanas un izglītības nopelns. No viņa valstssievas un valstsvīri var mācīties. Ja SKG un viņa bandas māsas un brāļi būtu domājoši cilvēki, tad nebūtu ne otrais valsts apvērsums, ne aprobežotā vēršanās pret „Infotop”, ne apkaunojošās pozīcijas Eiropas statistikā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...