Iesaki rakstu: 
Ar bažām 17. septembra nakti, kad būs zināmi pirmie provizoriskie vēlēšanu rezultāti, gaida Vienotības līderi. Partijas iekšienē tiek runāts, ka visai reālas iespējas tikt neievēlētam 11. Saeimā pašlaik ir tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, bet atlaistās Saeimas spīkere un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa staigājot kā pa naža asmeni un veiksmes gadījumā varētu būt pēdējā, kas nepaliek aiz borta. Ne viens, ne otrs Pietiek savas izredzes nekomentēja.
Vēl jūnijā Solvitas Āboltiņas pozitīvais vērtējums Vienotības pasūtītajās aptaujās bija +28, bet negatīvais vērtējums -27. Tagad, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Vienotības līderes pozitīvais vērtējums sarucis gandrīz uz pusi - līdz +15. Iekšējās prognozēs viņas izredzes tikt ievēlētai tiek vērtētas kā riskantas. Neievēlēšana Āboltiņai gluži netiek prognozēta, bet palikšana pēdējā vietā starp ievēlētajiem, - gan.
Āboltiņa startē ar 1. numuru no Vienotības saraksta Kurzemē. Pēc iekšējiem partijas reitingiem, kuri tiek turēti noslēpumā, izriet, ka Āboltiņu apsteigs gan ar 3. numuru startējošā Janīna Kursīte-Pakule, gan ar 5. numuru startējošā Anna Seile. Neoficiāli partijā runāja, ka tieši cerībā mazināt atbalstu Āboltiņai konkurējošais Vienotības grupējums no Pilsoniskās savienības uz kandidēšanu pierunāja no politikas faktiski jau aizgājušo Seili, kurai ir liela autoritāte vēlētāju vidū un atpazīstamība Kurzemē.
Ne tikai neievēlēšana, bet arī liels vēlētāju ievilkto mīnusiņu skaits būtu liels trieciens Āboltiņai kā politiķei, un tādā gadījumā viņa diez vai varētu pretendēt uz Vienotības priekšsēdētājas amatu partijas kongresā, kas paredzēts rudenī pēc vēlēšanām. Tāpat Vienotības iekšienē tiek prognozēts, ka 11. Saeimā neiekļūs Silva Bendrāte, par kuru drīz pēc iepriekšējām vēlēšanām tapa zināms, ka viņa savulaik palīdzējusi Aivaram Lembergam, slēpjoties aiz sava vārda, piedalīties Kurzemes radio, šim mērķim no Ventspils mēra arī paņemot naudu.
Ja Āboltiņai vēl tiek prognozēta izsprukšana sveikā, pavisam sliktas izredzes uz ievēlēšanu ir citam Vienotības līderim, tieslietu ministram un iekšlietu ministra pienākumu izpildītājam Aigaram Štokenbergam. Partijas iekšienē, tostarp no Štokenberga tuvākajiem sabiedrotajiem izskan, ka viņu mēs 11. Saeimā visticamāk neieraudzīsim. Vienotības politiķi Pietiek stāstījuši, ka faktiski neviena tikšanās ar vēlētājiem Zemgalē neiztiek bez Štokenberga virzienā raidītas kritikas par viņa veto Nacionālās apvienības dalībai Valda Dombrovska valdībā pēc pagājušajām vēlēšanām. Štokenbergs no Vienotības saraksta Zemgalē startē ar 1. numuru.
Āboltiņas un Štokenberga ievēlēšanu apdraud arī tas, ka Kurzemes un Zemgales vēlēšanu apgabali, kuros abi startē, ir mazākie, proti, no tiem Saeimā tiek ievēlēts vismazākais deputātu skaits - attiecīgi 13 un 15. Tādēļ konkurence par iekļūšanu parlamentā starp partiju sarakstiem Kurzemē un Zemgalē ir ļoti asa.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
