Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Stopiņu novada būvvalde atzinumu par dižkoku, kas atrodas Institūta ielā 4 un kuru plānots nocirst, prasījuši nepieredzējušam arboristam, kas tikai nesen ieguvis sertifikātu. Turklāt dome atbildē Pietiek samelojusi par jautājumu uzdošanu Ekonomikas ministrijai saistībā ar iedzīvotāju tiesībām saglabāt pagalmā dižkoku.

Bijušais Latvijas arboristu biedrības valdes loceklis Vaironds Bitenieks sarunā ar Pietiek atklāj, ka arborists Kaspars Māliņš, kurš novērtēja dižkoku Stopiņos, tikai nesen ieguvis arborista sertifikātu.

Turklāt, lai gan biedrībai ir gan komisija, gan sertificēšanas tiesības, pats sertificēšanas process esot stiepjams jēdziens un esot grūti pateikt, cik precīzi pretendents ir spējīgs novērtēt koka stāvokli. “Ir kaut kāds abstrakts eksāmens, nekādi jautājumi, un eksāmena kārtība nekur nav aprakstīta,” norāda Bitenieks.

Latvijas kokkopju-arboristu biedrības mājas lapā norādīts, ka sertifikātu var iegūt biedrības biedrs, kas ir samaksājis biedra naudu, kuram ir augstākā izglītība, laba reputācija, nav bijuši rupji profesionālās darbības pārkāpumi, ir pieredze, veicot koka stāvokļa novērtējumus. Tāpat biedrības izsniegta sertifikāta saņemšanai nepieciešams Eiropas arboristu padomes vai Starptautiskās arboristu biedrības sertifikāts.

Pēc Bitenieka teiktā, Māliņš ir viens no jaunajiem arboristiem, kas tikai nesen ieguvis sertifikātu. Viņš objektīvas informācijas iegūšanai par koka stāvokli iesaka vērsties pie pieredzējušiem speciālistiem uzņēmumos Labie koki vai Koku eksperts. “Tur cilvēki tieši nodarbojas ar koku vērtēšanu,” uzsver speciālists.

Jautāts par ticamību tomogrāfam, ar kuru tika noteikts dižkoka stāvoklis, Bitenieks skaidro, ka tas atkarīgs no tā, kuras paaudzes tomogrāfs izmantots. Sākuma paaudzes tomogrāfs esot gana neprecīzs un varot sniegt maldinošu informāciju, kura ticamība esot vien 70%.

SIA Rīgas koki valdes loceklis Arnolds Tomašūns Pietiek apgalvoja, ka viņa kompānijai pieder jaunākās paaudzes tomogrāfs, par kuru precizitāti koka stāvokļa novērtēšanā pozitīvi izteicās arī Bitenieks. “Jaunie tomogrāfi taisa trīsdimensiju izpēti, kur skaņa izplatās ne tikai vienā virzienā, bet jau dažādos virzienos, līdz ar to ticamība ir lielāka. Vēl lielāka ticamība ir, ieurbjot speciālu adatu un mērot koka pretestību,” norāda Bitenieks, uzsverot, ka tas jādara vairākās vietās, lai precīzi noteiktu koka pretestību, jo vietām var parādīties pilnīgs tukšums, bet vietām cieta koksne.

Kā jau ziņots, Stopiņos esošā dižkoka novērtējumu pēc pašvaldības būvvaldes pasūtījuma veica SIA Rīgas koki, kas ar tomogrāfu noteica, ka koks ir bīstams. Pašvaldība nolēma šo koku nocirst, bet saskārās ar iedzīvotāju pretestību, tādēļ, kā pašvaldība apgalvo atbildē Pietiek, notiekot sarakste ar Ekonomikas ministriju par jautājumu, vai nama iedzīvotāji ir tiesīgi saglabāt "bīstamu koku", kas varētu apdraudēt ne tikai nama iedzīvotāju īpašumu un veselību, bet arī citu personu īpašumu un veselību.

Taču Ekonomikas ministrija (EM) Pietiek apgalvo, ka lietvedībā šādu saraksti nevarot atrast. “Mums diemžēl neizdevās savā lietvedībā atrast ienākošo vēstuli ar šādu saturu,” skaidro EM preses sekretāre Evita Urpena.

Kā skaidro ministrijas pārstāve, pēc būtības runājot, koku ciršana pati par sevi nav būvniecības jautājums. Protams, ka šāds jautājums var būt arī būvniecības procesa ietvaros skatāms, tomēr šos jautājumu būvniecības regulējums neregulē. “Šo jautājumu pamatā regulē Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumi Nr.309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” – izstrādātājs Zemkopības ministrija,” skaidro Urpena.

Kā jau ziņots, Dabas aizsardzības pārvaldei pieticis ar viena arborista atzinumu, lai parakstītu nāves spriedumu dižkokam, kuru dižkoku pētnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Ansis Opmanis uzskata par visvērtīgāko Stopiņu pagasta koku.

“Kļava ir ļoti labā stāvoklī – strauji pieaug (16 gadu laikā apkārtmērs pieaudzis par gandrīz metru, t.i. 6 cm gadā), nav kaltušu, aplūzušu zaru, stumbrs monolīts ribains, dobums palielina stumbra izturību pret lūšanu. Manā skatījumā – Stopiņu novada visvērtīgākais dižkoks,” - tā par nozāģēšanai nolemto dižkoku paudis Ansis Opmanis, kurš savulaik uzmērījis visus Stopiņu pagasta dižkokus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

8

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

FotoŠovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c. Lietotāji centās rast atbildi uz fundamentālu jautājumu, kurš no politiskajiem spēkiem ir mans krustēvs. Taču viennozīmīgas atbildes tā arī nebija nevienam, jo, tiklīdz kāds prātvēders atklāja, ka es lobēju konkrētu partiju, tā nedēļu vēlāk šis politiskais spēks bija sataisījis sū... un no manis atrāvās pa pilnu programmu.
Lasīt visu...

21

KPV un JKP mīlas dancis

FotoKoalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā saskatu sazvērestības teoriju piegaršu. Man absolūti nepatīk doma, ka valdībā būs Šlesera cilvēki. Aklos vairs neizārstēšu, taču varbūt pa daļai redzi zaudējušos varu mēģināt izārstēt.
Lasīt visu...

21

Trīs vēsturiski secinājumi

Foto13.Saeimas vēlēšanas analītiskajai domai nodiktēja (pasacīja priekšā) trīs secinājumus par latviešu tautas stāvokli. Tie ir vēsturiski secinājumi. Visi trīs secinājumi pamato jaunu posmu tautas virzībā  un apstiprina iepriekšējo posmu analītisko vērtējumu pareizību. Proti, apstiprina novērotās klīniskās ainas pareizību.
Lasīt visu...