Iesaki rakstu: 
Bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, kurš pirms pusotras nedēļas tika notiesāts par kukuļņemšanu, māju Mežaparkā uz oficiāli sievai piederošās zemes cēlis par cita pašreizējā cietumnieka – par sievas slepkavības organizēšanu notiesātā uzņēmēja Igora Ivanova aizdotu naudu.
Kā izriet no neoficiālas, bet drošas Pietiek rīcībā nonākušas informācijas, Štrams izmeklētājiem jau pēc aizturēšanas atzinis, ka no Ivanova jau 2007. gadā mājas būvniecībai Mežaparkā, Ezermalas ielā, aizņēmies 300 tūkstošus eiro.
Tieši šīs naudas daļa – vairāk nekā 123 tūkstoši eiro – tad arī esot tā, kas skaidrā naudā Rīgas domes amatpersonu kukuļņemšanas lietā bieži figurējušajās 500 eiro banknotēs tad arī tikusi atrasta Štrama dzīvoklī Rūpniecības ielā, kad tur jau pēc amatpersonas aizturēšanas notikusi kratīšana.
Kā zināms Pietiek, Štrams izmeklētājiem apgalvojis, ka naudu no Ivanova esot aizņēmies tāpēc, ka uzskatot viņu par savu draugu, ko pazīstot vairāk nekā piecus gadus. Aizdevums noformēts ar parādzīmi tikai vienā eksemplārā, kura palikusi pie Ivanova un turklāt neesot arī tikusi apstiprināta pie notāra, - Štrama rīcībā nekādi darījuma dokumentāli apliecinājumi vispār neesot bijuši.
Lai gan „aizņēmumu” Štrams no ģimenes drauga ņēmis laikā, kad nekustamo īpašumu krīze nebija sākusies un banku hipotekārie kredīti bija viegli pieejami, amatpersona tomēr izvēlējusies ņemt aizņēmumu no Ivanova un par to viņam maksāt 10% procentu likmi. Aizņēmums saskaņā ar Štrama apgalvojumu esot ņemts uz trim gadiem, taču draugs pieļāvis arī iespēju atdošanas termiņu vajadzības gadījumā vēl pagarināt.
„Aizņēmumu” ar augsto procentu likmi Štrams turklāt ņēmis, neraugoties uz to, ka viņam pašam saskaņā ar pēdējo publiski pieejamo amatpersonas deklarāciju bankā bezskaidrā naudā glabājušies vairāk nekā 365 tūkstoši eiro, turklāt viņš vēl izsniedzis 80 tūkstošu latu aizdevumu.
Kā zināms, 2007. gadā Ivanovs publiski atzina, ka piedāvājis Štramam pēc aiziešanas no Pilsētas attīstības departamenta direktora amata uzņemties tolaik viņa daļējā īpašumā esošās Arēnas Rīga apkārtējās teritorijas attīstības projekta vadību.
Tomēr šis piedāvājums neizrādījās īstenojams, jo 2008. gadā aizturēts tika gan piedāvājuma izteicējs Ivanovs (aizdomās par uzkūdīšanu noslepkavot viņa sievu), gan arī Štrams (aizdomās par kukuļņemšanu).
Pašlaik Ivanovs izcieš 13 gadu cietumsodu (lieta apelācijas kārtā tiks izskatīta šā gada septembrī), bet Štramam piespriests astoņu gadu cietumsods. Viņiem abiem piespriesta arī mantas konfiskācija.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
