Straujuma „prihvatizēto” gleznu atdevusi atpakaļ Valsts kancelejai
PIETIEK07.03.2016.
Komentāri (25)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
kauns
11.03.2016. 17:20Kauna jau tai lacei nav .Visos rautos zimejas un fotografejas ar glazem roka jo galdi pa freijo.Rembrantam ar ir mazas glezninas dosim tas novertet lacei.
Rasta
09.03.2016. 17:32»
Jūsu vārds
Aplausi pietiek.com! :D
Jā, mans vārds. Tā glezna tik un tā ilgi noliktavā neglabāsies, jo kāds Kargins to var nopirkt pa poļu naudu. Vai arī pati resnā cūka straujuma. Nevienam nezinot.
Labākais variants tomēr būtu izsole. Lai gribētājs maksā, ja vēlas kaut ko iegūt savā īpašumā.
Lācis
09.03.2016. 17:29»
Troll
Skauģi un knauzeri tagad var priecāties - glezniņa nonāks kādā noliktavā apputēšanai. Kauns, letiņi - miljonu miljoni aiziet, ka gailis pakaļ nedzied, VID ēka visu acu priekšā stāv kā piemineklis nodokļu naudas izšķērdībai, -klusums, bet te glezniņa, par ko nekas nav samaksāts un kuru izsolē pārdot ...
Labāk tomēr būtu ja pašu Straujumu nodotu noliktavā apputēšanai.
Rasta
09.03.2016. 17:28Tagad zināsim ka vislabākais mākslas eksperts ir Māra Lāce. Un ja būs no valsts jāizved kāds vērtīgs mākslas vai vēstures objekts, tad labākajam nocenotājam dosim darbu.
Un nekāda atbildība.
Ģirts
09.03.2016. 15:45»
Troll
Skauģi un knauzeri tagad var priecāties - glezniņa nonāks kādā noliktavā apputēšanai. Kauns, letiņi - miljonu miljoni aiziet, ka gailis pakaļ nedzied, VID ēka visu acu priekšā stāv kā piemineklis nodokļu naudas izšķērdībai, -klusums, bet te glezniņa, par ko nekas nav samaksāts un kuru izsolē pārdot ...
Nu iedod man ar kaut ko, skops vai
Troll
09.03.2016. 10:54Skauģi un knauzeri tagad var priecāties - glezniņa nonāks kādā noliktavā apputēšanai. Kauns, letiņi - miljonu miljoni aiziet, ka gailis pakaļ nedzied, VID ēka visu acu priekšā stāv kā piemineklis nodokļu naudas izšķērdībai, -klusums, bet te glezniņa, par ko nekas nav samaksāts un kuru izsolē pārdot neviens netaisās, bet kas par troksni ap to tika sacelts... Nožēlojami dažreiz ir letiņi ar savu skaudību un nenovīdību - premjerei dāvina, bet man neviens un neko... Varbūt mūsu maziskuma dēļ kaimiņi mums aiziet priekšā, bet mēs paliekam visiem pakaļā? Kauns.
Vitjok
09.03.2016. 08:49Ocen interesno posmptretj sostav etovo sia Gegam provlenija : srazu vidno cto etot zadeprivodnoj policajzek tuda zaposal ves svoj praid...
tauta pieder varai - nevis otrādi!
09.03.2016. 07:00»
māksla pieder tautai!
Nu beidzot šīs neizmērojamās vērtības ir atgriezušās pie latviešu tautas un ieguls tām vispiemērotākajās vietās-putekļainās noliktavās
muļķu tauta pieder muļķu varai.
Jūsu vārds
09.03.2016. 05:09Aplausi pietiek.com! :D
Saprotu, ka lato jau šo gleznu ir nopircis par 3000 $ vai vismaz ir apņēmies apmaksāt šīs gleznas mūžīgās uzglabāšanas izmaksas? :)
Zenja
09.03.2016. 05:02Ja, vel budams policajs, Arturs Hanamirns izcelas ar savu mantkaribu, negodigumu,apmelosanu bez mera izjutas.Tomer policijas vadibai tas apnika un ta artrauca armeni piesegt.Arturins dabuja realu cietumsodu, bet, ari neko neoemacijas ka vien turponat iesakto rupalu:zagt melt krapties pit intrigas-nu piekopt visas armnu nacipnalas ipasibas. Vel iemanijas dot otkatud un lukulus SC spmsoresanai,VID uzpirksanai.Bet tadi jau ir tie pakalpiedzinas tipi, kriem jabeg no savas dzimtenes par savam sastradatajam nelietibam.
Daugava
09.03.2016. 03:40Valsts kanceleja arī skaidro, ka, "piekrītot iesaistīties komisijā, komisijas loceklis uzņemas atbildību īstenot Ministru kabineta noteikumos pausto - komisijai jānosaka dāvanu vērtība tās novērtēšanas brīdī atbilstoši Latvijas tirgus cenām, kā arī jāizvērtē, vai dāvanām varētu būt mākslas vai kultūrvēsturiska vērtība. Pieaicinātie eksperti ar savu parakstu apliecina, ka piedalījušies dāvanu izvērtēšanas komisijā un rīkojušies atbilstoši minētajiem noteikumiem". Taču, kā pēcāk izrādījās, Valsts kanceleja ar ekspertiem bija noslēgusi uzņēmuma līgumus, kuros nekāda atbildība tiem nebija noteikta.
Tiek gan apgalvots, ka tagad no šī gadījuma tikšot izdarīti secinājumi. Pēc šī gadījuma Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš Pietiek atzina: „Attiecībā uz nākamo dāvanu vērtēšanu - pārskatīsim līdzšinējo kārtību un izvērtēsim nepieciešamību veikt tajā izmaiņas, lai nodrošinātu, ka tā maksimāli atbilst aktuālajai situācijai šajā jomā, tostarp ievērojot šai problemātikai pievērsto sabiedrības uzmanību un publiskās diskusijas rezultātā izteiktos priekšlikumus.”
Kā zināms, Pietiek bija nosūtījis oficiālu iesniegumu Valsts policijas priekšniekam, aicinot sākt kriminālprocesu par šo tīšo vai nolaidības pēc notikušo valsts apzagšanas vai apkrāpšanas mēģinājumu, - pašlaik šai sakarā ir sākta resoriskā pārbaude.
----------------------------
Vai šis ir vienīgais "priHvatizācijas" gadījums? Mūsuprāt, pārbaude jāveic par visiem gadījumiem.
māksla pieder tautai!
09.03.2016. 03:35Nu beidzot šīs neizmērojamās vērtības ir atgriezušās pie latviešu tautas un ieguls tām vispiemērotākajās vietās-putekļainās noliktavās.
Arājs
09.03.2016. 03:29Nu, nav jau nemaz tik grūti izskaitļot tos dažus darboņus no sia Arčers, sai Merks, sia Omis, sia Rbsskals, ar kuru palīdzību sia Gegam darbonis Arturs Hanaminjans iekluvis to paspārnē un brīvi piekopj savu valsts un darbinieku apzagšanas rupalu ka to darīja darbojoties valsts policijā. Par šo periodu materialu ir pietiekosi,kā arī par Artura haminjana prettiesisko darbību PBLC piesegā kad viņš vēl nemaskējās zem sia Gegam izkārtnes, bet pamaz ir detalizētas informācijas per tām iespējams prettiesiskajām darbībam, kuru deļ Arturs Haminijans bija spiests pamest savu dzimteni Armeniju un aizmukt uz latviju... ja kādam ir šada informācija, un precizējosa informacija par Artura Hanaminjana saistību ar viesnīcu Viktorija, sutiet SMS uz 28953306 un es iedosu e-mailu dokumentu pārsutisanai. Bet tas Artura Haminjana dēla autiņš Audi A8, kuru viņš izmanto personigam vajadzibam, ir eģistrēts nejau uz vinu personīgi, bet gan uz juridisku personu. Paldies par informāciju, kuru man sniedza Viktors, Vitjoks, Henrijs, Zeņa, Oļegs, Juročka.
labi
08.03.2016. 18:47»
ezis
paldies jums, pietiek.com, bez jums un jūsu darba šāda prihvatizēšana nesodīti turpinātos, zeļot un plaukstot! nu varbūt beidzot ir kāds mazs gaismas stariņš tuneļa galā vismaz šajā jomā! visu cieņu straujumai par to, ka pamodās sirdsapziņa un atdeva vismaz gleznu, kaut gan vajadzētu atdot visu, kas...
Portals Pietiek.com veic Tautas kontroles komitejas funkcijas !ta bija pirma organizacija ,ko 1991 gada likvideja kgb aspirants godmanis Latvija ,tiekot pie varas.jo si organizacija reali butu traucejusi godmanim organizet krasaina metala zagsanu.
ezis
08.03.2016. 18:36paldies jums, pietiek.com, bez jums un jūsu darba šāda prihvatizēšana nesodīti turpinātos, zeļot un plaukstot! nu varbūt beidzot ir kāds mazs gaismas stariņš tuneļa galā vismaz šajā jomā! visu cieņu straujumai par to, ka pamodās sirdsapziņa un atdeva vismaz gleznu, kaut gan vajadzētu atdot visu, kas ir "likumīgi" "iegādāts", jo zināms cik viss bija likumīgi. un vēl gribētos sagaidīt no tās pretīgās bezkauņas "ekspertes" lāces, lai viņa atmaksā 70 eirikus, ko viņai samaksāja par tām paviršībām, ko pat par darbu nosaukt nevar! bet spriežot pēc lāces atbildēm, viņa ir izcili pretīga bezkauņa un neko atmaksāt pat netaisās.
Daunis Aurs
08.03.2016. 17:26Es atkal jūtos laimīgs, ka latvieši nav pieķērti zādzībā. Es nevienam neticu, kurš saka, ka latvieši ir labi zagļi.
Peksis
08.03.2016. 16:40Peietiek ir izdarijis varoņdarbu! Novērsis liela mēroga valsts apkrāpšanu! Par ko būtu jāpiešķir ordenis
nu ko
08.03.2016. 16:02Būs jānosūta oficiālu iesniegumu Valsts policijas priekšniekam, aicinot sākt kriminālprocesu pret Lato Lapsu par 20 eiro zaudējumu nodarīšanu valsts budžetam plus vēl nezināmu summu ko izmaksās šīs gleznas uzglabāšana.
MD
08.03.2016. 15:43Interesanti par cik Lāces kundze novērtētu Zaļkalna "Cūku"? Visdrīzāk, ka ne vairāk par 70 eiro..
DD1
08.03.2016. 15:30Vai dižā "eksperte" - Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce savu honorāru par vērtēšanu netaisās atdot?
kj
08.03.2016. 15:19Kā atņēma varu, tā beidzot Straujuma sāk palikt normāla un sāk domāt ar galvu. To pašu novēlu Mākslas muzeja direktorei - ātrāk zaudēt varu un doties pensijā!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
