Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izsniedzot bezmaksas ielūgumus uz Dziesmu un deju svētku noslēguma pasākumiem, nekāds kaitējums valstij nav nodarīts, - ar šādu atzinumu pēc deviņus mēnešus ilgas pārbaudes nācis klajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē šo dokumentu, no kura izriet - KNAB priekšnieks nav saskatījis nekādu interešu konfliktu savā rīcībā, lemjot par bezmaksas ielūgumiem, lai gan to saņēmēju vidū bija ne tikai tādas personas ar nopelniem kultūras jomā kā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, bet arī... pats Streļčenoks.

Par iesnieguma izskatīšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk tekstā - KNAB) 2013.gada 11.aprīlī ir saņēmis un izskatījis Jūsu iesniegumus ar lūgumu izvērtēt amatpersonu rīcību un iespējamo interešu konfliktu, organizējot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus (turpmāk - Svētki).

Izvērtējot Jūsu iesniegumos minēto, ka:

šogad paredzēto Dziesmu un deju svētku organizētāji ir paziņojuši, ka Ministru kabineta izveidotā Dziesmu un deju svētku padome ir atbalstījusi faktiski visus dokumentus, kas saistās ar Dziesmu un deju svētku biļešu cenām, rezervēšanu un bezmaksas ielūgumu piešķiršanu.

Taču Dziesmu un deju svētku padomes nolikums nosaka, ka padomes lēmumiem ir tikai un vienīgi ieteikuma raksturs. Arī Dziesmu un deju svētku likumā, uz ko ir atsauce Ministru kabineta pieņemtajā Dziesmu un deju svētku padomes nolikumā, starp padomei noteiktiem uzdevumiem nav neviena, kas ļautu tai pieņemt lēmumus, kā rīkoties ar valsts mantu.

Taču, kā izriet no Dziesmu svētku organizētāju sniegtās informācijas, tieši uz padomes pieņemto lēmumu pamata Latvijas Nacionālais kultūras centrs veicis konkrētas darbības, apstiprinot ne tikai biļešu cenas, bet arī rezervējamo un bez maksas izsniedzamo biļešu (ielūgumu) daudzumu.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums noteic, ka publiskās personas rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, un ka manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.

Savukārt minētās iestādes ir pieņēmušas lēmumu valsts mantu - 12% no visām biļetēm uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem - vienkārši atdot par brīvu dažādām personām, kuras ir šķitušas nozīmīgas Dziesmu un deju svētku padomei" un „Saskaņā ar XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku organizētāju publiskoto skaidrojumu Ministru kabineta izveidotā Dziesmu un deju svētku padome ir izskatījusi un apstiprinājusi Dziesmu un deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību. Savukārt šā gada 27. februārī, kā informē organizētāji, "Dziesmu un deju svētku padomes sēdē izskatīja un apstiprināja ielūdzamo/rezervāciju grupu sarakstus.

Šajos sarakstos, kuri publiskoti Latvijas Nacionālā kultūras centra interneta mājas lapā, starp personām, kam pienākas bezmaksas ielūgums uz svētku pasākumiem, ir minēta kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, finanšu ministrs Andris Vilks, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde.

Taču, kā rāda Ministru kabineta lēmums par Dziesmu un deju svētku padomes apstiprināšanu, visas šīs valsts amatpersonas ir arī šīs padomes sastāvā (izņemot D. Melbārdi). Tas nozīmē, ka šīs amatpersonas, balsojot par saraksta apstiprināšanu (padomes locekļi) vai to galīgi apstiprinot (D. Melbārde), ir akceptējušas ielūgumu sarakstu, kurā pa divām personām domātam ielūgumam paredzēts arī katrai no šīm amatpersonām.

Ja šīs personas nav atturējušās no balsojuma vai nav atteikušās tajā piedalīties, tās ir pārkāpušas pretkorupcijas likumdošanu, pašas sev piešķirot pietiekami būtiskas materiālās vērtības uz valsts rēķina",

konstatēts.

Dziesmu un deju svētku padome, (turpmāk - Padome) ir saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu izveidota institūcija Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārraudzībai. Padomes sastāvu nosaka Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta trešā daļa. Padomes sastāvā ir kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, finanšu ministrs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deleģēts deputāts, kurš var būt arī šīs padomes priekšsēdētājs, Rīgas Domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis, divi koru nozares pārstāvji (pieaugušo koru pārstāvis un skolēnu koru pārstāvis), divi deju nozares pārstāvji (pieaugušo deju kolektīvu pārstāvis un skolēnu deju kolektīvu pārstāvis) pūtēju orķestru nozares pārstāvis, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvis, tautas mūzikas nozares pārstāvis, tradicionālās kultūras nozares pārstāvis, profesionālās mūzikas pārstāvis, pašvaldību kultūras centru pārstāvis un nevalstisko organizāciju pārstāvis.

Padomes darbības mērķi, funkcijas un kompetenci, Padomes izveidošanas kārtību un darba organizāciju, kā arī kārtību, kādā tiek izraudzīti nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pārstāvji apstiprināšanai Padomē, un minēto pārstāvju izraudzīšanas kritērijus nosaka Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumi Nr.130 „Dziesmu un deju svētku padomes nolikums".

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti, bet 11.panta sestā daļa nosaka, šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem vai pašvaldības domes deputātiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā. Lēmums par Padomes izveidošanu ir Ministru kabineta lēmums, un uz to nav attiecināmi likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.130 „Dziesmu un deju svētku padome nolikums" 2.punktu un 26.punktu padome ir konsultatīva institūcija, kuras lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Saskaņā ar Padomes nolikuma 32.punktu Padomes locekļi par darbu Padomē nesaņem atalgojumu.

Padomes uzdevumi saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās daļas 5.punktu ir pārraudzīt Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi.

Tādējādi Padomes locekļiem piedalīties dziesmu svētkos un pārraudzīt to norisi uzliek amata pienākumi kā Svētku procesa uzturētājiem un nodrošinātājiem.

Izvērtējot Padomes locekļu iespējamo interešu konfliktu, konstatēts.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 1.panta 5.punkts nosaka, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Padomes locekļa amats neatbilst likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.pantā minētajiem valsts amatpersonas amatiem.

Ņemot vērā to, ka Dziesmu un deju svētku biļešu un ielūgumu jautājums ir ļoti sensitīvs un sabiedrībai nozīmīgs, Svētku rīkotājs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, (turpmāk - Centrs) biļešu un ielūgumu politiku iekļāva izskatīšanai Padomes sēdēs, lai saņemtu Padomes viedokli.

2012.gada 19.decembra Padomes sēdē tika izskatīta Svētku biļešu un ielūgumu politika, tai skaitā tika definētas Svētku viesu un biļešu iepriekšējās rezervēšanas pretendentu grupas, kā arī biļešu un ielūgumu savstarpējās proporcijas. 2013.gada 27.februāra Padomes sēdē tika atbalstīts Centra sagatavotais ielūdzamo personu grupu saraksts uz Svētku pasākumiem, kā arī pieņemts zināšanai, ka ielūgumu izsniegšana notiks atbilstoši Centra iekšējās kārtības noteikumiem „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi".

Kā jau iepriekš minēts, Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs, lēmumu par ielūdzamajām personām uz Svētku norisēm pieņēma Centrs kā Svētku rīkotājs. Centrs ielūgumu izsniegšanu uz Svētku norisēm organizēja, pamatojoties uz iekšējās kārtības noteikumiem „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu*izsniegšanas noteikumi", kas apstiprināti ar Centra 2013.gada 22.februāra rīkojumu Nr.49 „Par XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību". Saskaņā ar minēto noteikumu 1.3.punktu ielūgums ir Svētku pasākuma ieejas karte bez nominālvērtības, bet 4.1.punkts noteica, ka ielūgumu apjoms nedrīkst pārsniegt 12% no kopējā Svētku norišu skatītāju skaita.

Minētais lēmums paredzēja ielūgumus valsts augstākajām amatpersonām un ārvalstu delegācijām, goda viesiem par īpašiem nopelniem kultūrā, valsts amatpersonām, kuru dalība ir būtiska svētkos, Svētku procesa uzturētājiem un nodrošinātājiem un Svētku rikotāju sadarbības partneriem, un tas paredzēja konkrētu ielūgumus valsts amatpersonām, kas Svētku norises laikā ieņems attiecīgo amatu, nevis ielūgumus konkrētām personālijām.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Svētku pasākuma ieejas karte (ielūgums) ir bez nominālvērtības un nav pārdodams brīvā tirdzniecībā, konkrētais uzaicinātais viesis varēja tikai apmeklēt vai neapmeklēt Svētkus, nevis nodot ielūgumu citai personai, nav pamata secināt, ka Padomes locekļi būtu tieši pieņēmuši lēmumu savās interesēs un būtu atradušies interešu konflikta situācijā.

Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu, Svētku mērķis ir saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju, nevis komercdarbība ar mērķi gūt maksimālu peļņu no biļešu pārdošanas.

Dziesmu un deju svētku likuma 9.pants nosaka, ka no valsts budžeta tiek nodrošināts finansējums Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, ari svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā. Kārtējo Dziesmu un deju svētku starplaikā ikgadējais valsts budžeta līdzekļu apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu un tiek izmantots, kultūrvēsturisko novadu dziesmu un deju svētku mākslinieciskajai sagatavošanai, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānā paredzēto pasākumu rīkošanai, koru un pūtēju orķestru virsdiriģentu, tautas deju kopu (kolektīvu) un tautas mūzikas ansambļu virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai, jaundarbu iepirkšanai, autoratlīdzības samaksai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, koncertrepertuāra nošu materiāla un deju aprakstu sagatavošanai un izdošanai, repertuāra apgūšanas kopmēģinājumiem, diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītībai, valsts mērķdotācijai kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai, un dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesa koordinēšanai pašvaldībās un sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām«-pašvaldības izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību, kā arī iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.

Centrs ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, un biļetes uz Svētkiem tirgo saskaņā ar 2013.gada 26.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.114 „XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku pasākumu cenrādis" apstiprināto cenrādi, kas izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devīto daļu.

Izvērtējot uzaicināto viesu sarakstu, KNAB ieskatā, iespēja apmeklēt šādus svētkus būtu nepieciešama personām, kas ir saistītas ar svētku organizēšanu, un kuru pienākumos ir pārraudzīt Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi.

Ievērojot to, ka Kultūras ministrija nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, KNAB lūdza Kultūras ministriju izvērtēt, vai Centra apstiprinātos iekšējās kārtības noteikumos „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi" izsniedzamo ielūgumu apjoms un personu loks, kas pretendē uz svētku ielūgumiem, atbilst Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām.

Ievērojot minēto, KNAB nav pamata uzskatīt, ka Centrs un Padome ar savu rīcību būtu nodarījusi materiālu kaitējumu valstij.

KNAB priekšnieks J. Streļčenoks

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...