Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izsniedzot bezmaksas ielūgumus uz Dziesmu un deju svētku noslēguma pasākumiem, nekāds kaitējums valstij nav nodarīts, - ar šādu atzinumu pēc deviņus mēnešus ilgas pārbaudes nācis klajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē šo dokumentu, no kura izriet - KNAB priekšnieks nav saskatījis nekādu interešu konfliktu savā rīcībā, lemjot par bezmaksas ielūgumiem, lai gan to saņēmēju vidū bija ne tikai tādas personas ar nopelniem kultūras jomā kā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, bet arī... pats Streļčenoks.

Par iesnieguma izskatīšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk tekstā - KNAB) 2013.gada 11.aprīlī ir saņēmis un izskatījis Jūsu iesniegumus ar lūgumu izvērtēt amatpersonu rīcību un iespējamo interešu konfliktu, organizējot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus (turpmāk - Svētki).

Izvērtējot Jūsu iesniegumos minēto, ka:

šogad paredzēto Dziesmu un deju svētku organizētāji ir paziņojuši, ka Ministru kabineta izveidotā Dziesmu un deju svētku padome ir atbalstījusi faktiski visus dokumentus, kas saistās ar Dziesmu un deju svētku biļešu cenām, rezervēšanu un bezmaksas ielūgumu piešķiršanu.

Taču Dziesmu un deju svētku padomes nolikums nosaka, ka padomes lēmumiem ir tikai un vienīgi ieteikuma raksturs. Arī Dziesmu un deju svētku likumā, uz ko ir atsauce Ministru kabineta pieņemtajā Dziesmu un deju svētku padomes nolikumā, starp padomei noteiktiem uzdevumiem nav neviena, kas ļautu tai pieņemt lēmumus, kā rīkoties ar valsts mantu.

Taču, kā izriet no Dziesmu svētku organizētāju sniegtās informācijas, tieši uz padomes pieņemto lēmumu pamata Latvijas Nacionālais kultūras centrs veicis konkrētas darbības, apstiprinot ne tikai biļešu cenas, bet arī rezervējamo un bez maksas izsniedzamo biļešu (ielūgumu) daudzumu.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums noteic, ka publiskās personas rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, un ka manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.

Savukārt minētās iestādes ir pieņēmušas lēmumu valsts mantu - 12% no visām biļetēm uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem - vienkārši atdot par brīvu dažādām personām, kuras ir šķitušas nozīmīgas Dziesmu un deju svētku padomei" un „Saskaņā ar XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku organizētāju publiskoto skaidrojumu Ministru kabineta izveidotā Dziesmu un deju svētku padome ir izskatījusi un apstiprinājusi Dziesmu un deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību. Savukārt šā gada 27. februārī, kā informē organizētāji, "Dziesmu un deju svētku padomes sēdē izskatīja un apstiprināja ielūdzamo/rezervāciju grupu sarakstus.

Šajos sarakstos, kuri publiskoti Latvijas Nacionālā kultūras centra interneta mājas lapā, starp personām, kam pienākas bezmaksas ielūgums uz svētku pasākumiem, ir minēta kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, finanšu ministrs Andris Vilks, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde.

Taču, kā rāda Ministru kabineta lēmums par Dziesmu un deju svētku padomes apstiprināšanu, visas šīs valsts amatpersonas ir arī šīs padomes sastāvā (izņemot D. Melbārdi). Tas nozīmē, ka šīs amatpersonas, balsojot par saraksta apstiprināšanu (padomes locekļi) vai to galīgi apstiprinot (D. Melbārde), ir akceptējušas ielūgumu sarakstu, kurā pa divām personām domātam ielūgumam paredzēts arī katrai no šīm amatpersonām.

Ja šīs personas nav atturējušās no balsojuma vai nav atteikušās tajā piedalīties, tās ir pārkāpušas pretkorupcijas likumdošanu, pašas sev piešķirot pietiekami būtiskas materiālās vērtības uz valsts rēķina",

konstatēts.

Dziesmu un deju svētku padome, (turpmāk - Padome) ir saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu izveidota institūcija Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārraudzībai. Padomes sastāvu nosaka Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta trešā daļa. Padomes sastāvā ir kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, finanšu ministrs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deleģēts deputāts, kurš var būt arī šīs padomes priekšsēdētājs, Rīgas Domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis, divi koru nozares pārstāvji (pieaugušo koru pārstāvis un skolēnu koru pārstāvis), divi deju nozares pārstāvji (pieaugušo deju kolektīvu pārstāvis un skolēnu deju kolektīvu pārstāvis) pūtēju orķestru nozares pārstāvis, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvis, tautas mūzikas nozares pārstāvis, tradicionālās kultūras nozares pārstāvis, profesionālās mūzikas pārstāvis, pašvaldību kultūras centru pārstāvis un nevalstisko organizāciju pārstāvis.

Padomes darbības mērķi, funkcijas un kompetenci, Padomes izveidošanas kārtību un darba organizāciju, kā arī kārtību, kādā tiek izraudzīti nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pārstāvji apstiprināšanai Padomē, un minēto pārstāvju izraudzīšanas kritērijus nosaka Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumi Nr.130 „Dziesmu un deju svētku padomes nolikums".

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti, bet 11.panta sestā daļa nosaka, šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem vai pašvaldības domes deputātiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā. Lēmums par Padomes izveidošanu ir Ministru kabineta lēmums, un uz to nav attiecināmi likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.130 „Dziesmu un deju svētku padome nolikums" 2.punktu un 26.punktu padome ir konsultatīva institūcija, kuras lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Saskaņā ar Padomes nolikuma 32.punktu Padomes locekļi par darbu Padomē nesaņem atalgojumu.

Padomes uzdevumi saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās daļas 5.punktu ir pārraudzīt Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi.

Tādējādi Padomes locekļiem piedalīties dziesmu svētkos un pārraudzīt to norisi uzliek amata pienākumi kā Svētku procesa uzturētājiem un nodrošinātājiem.

Izvērtējot Padomes locekļu iespējamo interešu konfliktu, konstatēts.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 1.panta 5.punkts nosaka, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Padomes locekļa amats neatbilst likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.pantā minētajiem valsts amatpersonas amatiem.

Ņemot vērā to, ka Dziesmu un deju svētku biļešu un ielūgumu jautājums ir ļoti sensitīvs un sabiedrībai nozīmīgs, Svētku rīkotājs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, (turpmāk - Centrs) biļešu un ielūgumu politiku iekļāva izskatīšanai Padomes sēdēs, lai saņemtu Padomes viedokli.

2012.gada 19.decembra Padomes sēdē tika izskatīta Svētku biļešu un ielūgumu politika, tai skaitā tika definētas Svētku viesu un biļešu iepriekšējās rezervēšanas pretendentu grupas, kā arī biļešu un ielūgumu savstarpējās proporcijas. 2013.gada 27.februāra Padomes sēdē tika atbalstīts Centra sagatavotais ielūdzamo personu grupu saraksts uz Svētku pasākumiem, kā arī pieņemts zināšanai, ka ielūgumu izsniegšana notiks atbilstoši Centra iekšējās kārtības noteikumiem „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi".

Kā jau iepriekš minēts, Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs, lēmumu par ielūdzamajām personām uz Svētku norisēm pieņēma Centrs kā Svētku rīkotājs. Centrs ielūgumu izsniegšanu uz Svētku norisēm organizēja, pamatojoties uz iekšējās kārtības noteikumiem „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu*izsniegšanas noteikumi", kas apstiprināti ar Centra 2013.gada 22.februāra rīkojumu Nr.49 „Par XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību". Saskaņā ar minēto noteikumu 1.3.punktu ielūgums ir Svētku pasākuma ieejas karte bez nominālvērtības, bet 4.1.punkts noteica, ka ielūgumu apjoms nedrīkst pārsniegt 12% no kopējā Svētku norišu skatītāju skaita.

Minētais lēmums paredzēja ielūgumus valsts augstākajām amatpersonām un ārvalstu delegācijām, goda viesiem par īpašiem nopelniem kultūrā, valsts amatpersonām, kuru dalība ir būtiska svētkos, Svētku procesa uzturētājiem un nodrošinātājiem un Svētku rikotāju sadarbības partneriem, un tas paredzēja konkrētu ielūgumus valsts amatpersonām, kas Svētku norises laikā ieņems attiecīgo amatu, nevis ielūgumus konkrētām personālijām.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Svētku pasākuma ieejas karte (ielūgums) ir bez nominālvērtības un nav pārdodams brīvā tirdzniecībā, konkrētais uzaicinātais viesis varēja tikai apmeklēt vai neapmeklēt Svētkus, nevis nodot ielūgumu citai personai, nav pamata secināt, ka Padomes locekļi būtu tieši pieņēmuši lēmumu savās interesēs un būtu atradušies interešu konflikta situācijā.

Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu, Svētku mērķis ir saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju, nevis komercdarbība ar mērķi gūt maksimālu peļņu no biļešu pārdošanas.

Dziesmu un deju svētku likuma 9.pants nosaka, ka no valsts budžeta tiek nodrošināts finansējums Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, ari svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā. Kārtējo Dziesmu un deju svētku starplaikā ikgadējais valsts budžeta līdzekļu apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu un tiek izmantots, kultūrvēsturisko novadu dziesmu un deju svētku mākslinieciskajai sagatavošanai, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānā paredzēto pasākumu rīkošanai, koru un pūtēju orķestru virsdiriģentu, tautas deju kopu (kolektīvu) un tautas mūzikas ansambļu virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai, jaundarbu iepirkšanai, autoratlīdzības samaksai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, koncertrepertuāra nošu materiāla un deju aprakstu sagatavošanai un izdošanai, repertuāra apgūšanas kopmēģinājumiem, diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītībai, valsts mērķdotācijai kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai, un dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesa koordinēšanai pašvaldībās un sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām«-pašvaldības izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību, kā arī iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.

Centrs ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, un biļetes uz Svētkiem tirgo saskaņā ar 2013.gada 26.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.114 „XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku pasākumu cenrādis" apstiprināto cenrādi, kas izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devīto daļu.

Izvērtējot uzaicināto viesu sarakstu, KNAB ieskatā, iespēja apmeklēt šādus svētkus būtu nepieciešama personām, kas ir saistītas ar svētku organizēšanu, un kuru pienākumos ir pārraudzīt Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi.

Ievērojot to, ka Kultūras ministrija nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, KNAB lūdza Kultūras ministriju izvērtēt, vai Centra apstiprinātos iekšējās kārtības noteikumos „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi" izsniedzamo ielūgumu apjoms un personu loks, kas pretendē uz svētku ielūgumiem, atbilst Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām.

Ievērojot minēto, KNAB nav pamata uzskatīt, ka Centrs un Padome ar savu rīcību būtu nodarījusi materiālu kaitējumu valstij.

KNAB priekšnieks J. Streļčenoks

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks nav saprātīga būtne”)

FotoNesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam, gan kā papildinājumu iepriekš publiskotai versijai, kurā paudu savu domu gājienu par kovidu un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

FotoSākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu priekšā, bet oficiozu apmātajiem vienalga klapes uz acīm. Tāpēc nolēmu uzrakstīt konspektīvu izklāstu par pasaules aizkulišu pavēlnieku nolūkiem atiestatīt civilizāciju. Uzsveru, ka VISS materiālā minētais lokāli JAU NOTIEK, bet starptautiskajā mērogā ir realizācijas stadijā vai tuvu finišam.
Lasīt visu...

12

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

FotoRalfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs.
Lasīt visu...

21

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

FotoTaisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz biologs, nedz kādas citas zinātnes pārstāvis, esmu vidējais latvietis ar formālu padomju vidusskolas izglītību. Vidējais divkājainais primāts. Tā arī vērtējiet šo rakstiņu.
Lasīt visu...

21

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

FotoLabdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500 000 000 euro apmērā. Rezultātā nākotnē pārstās darboties pašvaldību pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi VTU Valmiera un AS Cata (Cēsis).
Lasīt visu...

21

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

Foto1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad tā ir viņu atklātība: paspēlējām demokrātiju, bet tagad pietiek. Naudu dalīs “lielais četrinieks”, un mēs arī noteiksim, kurš patiesībā būs vēlēšanu uzvarētājs. Neskatoties uz to, ka šīs čivinājums drīz vien pazuda no jaunā ministra twittera, koalīcijas partneru reakcija skaidri liecināja, ka šī ir tā reize, kad “ar bērna muti runā patiesība”.
Lasīt visu...

21

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

FotoŠajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas sektora vadītāju strādājušā Ojāra Skudras svaigākās atklāsmes liek apsvērt jautājumu: vai tikai viņa "eksperta komentāri" netop alkohola reibumā? 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par korupciju, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos ministrus. Iekšlietu...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...