Iesaki rakstu: 
Ar Kultūras ministrijas (KM) atbalstu pie 428 400 latu liela struktūrfondu līdzfinansējuma ticis spīķeru rekonstrukcijas projekts, kura realizācija ir apšaubāma. Cits projekta naudas saņēmēju – Ulda Dinnes (attēlā) un Igora Bukovska – kopīgais spīķeru attīstības bizness Pilnsabiedrība Spīķeri jau otro gadu ir tiesiskās aizsardzības procesā, lai izvairītos no maksātnespējas. Rekonstruējamā ēka, kas pieder Dinnem un Bukovskim, ieķīlāta bankā kā daļa no nodrošinājuma 4,7 miljonu lielajai Swedbank prasībai pret Spīķeriem. Pietiek pirms Lieldienām tā arī nesagaidīja konkrētu atbildi no kultūras ministres Sarmītes Ēlertes (Vienotība), vai ministrija, atbalstot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudas piešķiršanu šim projektam, zināja par tā realizētāju biznesa problēmām un to, ka ēka ieķīlāta.
Kopējais projekta finansējums ir 1 071 000 latu. No tiem 428 400 lati ar KM svētību piešķirti no ERAF, bet atlikušie 642 600 latu jāfinansē pašiem projekta veicējiem. Uldis Dinne Pietiek apgalvo, ka tos iemaksās viņa biznesa partneris un otrs rekonstruējamās ēkas īpašnieks Igors Bukovskis. Par šo naudu paredzēts ēkas iekštelpu remonts un restaurācija, trešā stāva pārseguma izbūve un ēkas fasādes restaurācija. Pēc projekta īstenošanas šai ēkai jākļūst par dažādu kultūras pasākumu un laikmetīgās mākslas izstāžu norises vietu, paplašinot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja darbību.
No kultūras ministres Ēlertes sākotnējās atbildes Pietiek izriet, ka ministrija ir gatava pārbaudīt jau apstiprināto projektu, ja tai būs informācija, kas to liks darīt. „Kultūras ministrijai ir tiesības veikt pārbaudes apstiprinātajos projektos, tāpēc, ja Jūsu rīcībā ir informācija, kas būtu par pamatu veikt šādu pārbaudi, lūdzu, to iesniegt Kultūras ministrijā,” bija atbilde, ko ar padomnieka Andra Saulīša starpniecību Pietiek sniedza Ēlerte. Tiešas atbildes, vai KM vadība bijusi informēta par spīķeru projekta īstenotāju finanšu problēmām, nebija. Tikmēr Uldis Dinne Pietiek neslēpj – KM projektu vērtēšanas gaitā bijusi informēta par līdztekus norisošo tiesiskās aizsardzības procesu. Spīķeru projekts esot tik publisks, ka „ļoti daudzi cilvēki par to ir lietas kursā”. Par Pilnsabiedrības Spīķeri nedienām pēdējo mēnešu laikā bijušas arī publikācijas presē.
No vienas puses Uldis Dinne atzīst, ka konkrētās spīķeru ēkas rekonstrukcijas projekts ietilpst pilnsabiedrības maksātspējas atgūšanā, no otras puses viņš uzsver, ka Pilnsabiedrības Spīķeri finanšu problēmām un tiesiskās aizsardzības procesam nav nekāda sakara ar šo konkrēto projektu. Pat neņemot vērā šo pretrunu, abus biznesus ir faktiski neiespējami nošķirt. Par projekta līdzekļiem rekonstruējamā ēka ir ieķīlāta par labu Swedbank un kalpo kā nodrošinājums 4,7 miljonu lielajam Pilnsabiedrības Spīķeri kredītam šajā bankā, kura dēļ arī uzsākts tiesiskās aizsardzības process. Otrkārt, Uldis Dinne kopā ar otro ēkas īpašnieku Igoru Bukovski ir vienīgie Pilnsabiedrības Spīķeri dalībnieki. Spīķeriem ir tikai divi dalībnieki – SIA Dundurmuižai, kas saskaņā ar Lursoft datiem pilnībā pieder Uldim Dinnem, un SIA Engures jahtu osta, kas uz pusēm pieder Igoram Bukovskim un kādreizējam Andra Šķēles biznesa partnerim Ērikam Masteiko. Pilnsabiedrībai Spīķeri, kurai noteikts tiesiskās aizsardzības process, šajā teritorijā pieder deviņas citas ēkas.
Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ĀTAP) piemērošanu Spīķeriem lēma 2009. gada 26. oktobrī. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu šis process var ilgt divus gadus, tātad noslēgsies šogad vēlā rudenī. ĀTAP laikā uzņēmumam jāturpina pildīt saistības pret kreditoriem, tomēr tie nevar pieteikt maksātnespēju, piedzīt parādus, izsolīt mantu vai arestēt kontus. Ja Spīķeri nebūs pārliecinājuši par dzīvotspēju savus kreditorus, pirmkārt jau Swedbank, kuras prasījums ir gandrīz 90% no visas prasījuma summas, jau gada beigās banka var vērst prasību arī pret ERAF naudu ieguvušo spīķeru ēku.
„Nu, pieņemsim, mēs nolaižam visu greizi, banka to ēku atņems, bet valstij jau es palikšu parādā. Visādā ziņā tā ēka būs rekonstruēta, viņai nebūs īpašnieki Dinne un Bukovskis, bet kāds cits. Tā ka vienīgais cietējs no tā visa var būt nevis sabiedrība, kas būs ieguvusi skaistu muzeja ēku, bet es. Kāda sabiedrībai pa lielam interese, kas būs īpašnieks?” savus apsvērumus Pietiek klāsta Dinne. Vienlaikus viņš uzsver, ka rekonstruētās spīķeru ēkas atsavināšana par labu kreditoriem „būs pēdējais, ko mēs kā īpašnieki pieļausim”.
Pašlaik Dinne un Bukovskis turpinot pārrunas ar Swedbank, uz kādiem nosacījumiem banka varētu noņemt rekonstruējamai spīķeru ēkai uzlikto ķīlu. Kamēr vienošanās nebūs panākta un ķīla noņemta, darbus pie projekta realizācijas viņi nesākšot. Noprotams, ka pašlaik abi īpašnieki ar banku kaulējas, pret cik lielu maksājumu Swedbank piekristu noņemt ēkai ķīlu. Dinne apgalvo, ka ERAF nauda viņiem vēl nav pārskaitīta un līdz projekta uzsākšanai viņi arī to nevēloties. „Man nav mērķis to naudu iebāzt kabatā,” uzsver Dinne.
Projekta noteikumi tā realizācijai dod 23 mēnešus, projekts apstiprināts jau 2010. gada 28. oktobrī. Projektu plānots īstenot no 2011. gada 2. ceturkšņa, tas ir, sākot ar maiju, līdz 2013. gada 1. ceturksnim. Kopš projekta apstiprināšanas ir pagājuši seši mēneši, bet darbi nav uzsākti un nav zināms, kad tas notiks. „Mēs ar projekta realizāciju šausmīgi nesteidzamies. Oktobrī beigsies tiesiskās aizsardzības process un mums ir visi iemesli domāt, ka, no viņa izejot, mēs atgriezīsimies normālā maksātspējā – par to pagaidām šaubu vispār nekādu nav,” saka Dinne.
Ulda Dinnes brālis Jānis Dinne pēdējos gados ziedojis kopumā 9,8 tūkstošus latu Pilsoniskajai savienībai (PS), kuru no pagājušā gada pārstāv kultūras ministre Ēlerte. Uldis Dinne uzsver, ka pats ir „pilnīgi apolitisks cilvēks” un brālis Jānis Dinne, kurš ziedojis PS, nav viņa biznesa partneris kādā no ar spīķeriem saistītā projektā. KM labvēlība pret spīķeru kultūras kvartāla attīstību sākusies jau Tautas partijas ministres Helēnas Demakovas laikā, tādēļ neesot pamata teikt, ka pie struktūrfondu finansējuma projekts ticis, pateicoties Diņņu ģimenes ziedojumiem PS.
2007. gada februārī šis spīķeris vienlaikus ar vēl vairākiem īpašumiem tika ieķīlāts Hansabankā (tagad Swedbank) kā nodrošinājums kredītam. Sākotnējā aizdevuma summa bija 2 891 308 lati, bet pēc pāris mēnešiem tā tika palielināta vairāk nekā par pusmiljonu latu līdz 3 411 308 latiem. Spriežot pēc pēdējiem zemesgrāmatas datiem, ēkai uzlikta 4 775 831 lata hipotēka. Kā pārliecinājās Pietiek, šis 2007. gada 17. janvāra aizdevuma līgums Nr. 06-153777-IN iekļauts Pilnsabiedrības Spīķeri ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā kā viens no četriem kredītlīgumiem, no kuriem izriet Swedbank kopumā 4 771 797 latu lielā prasība pret Spīķeriem.
Divstāvu ēku Maskavas ielā 12 un 388 kvadrātmetru zemesgabalu zem tā, Uldis Dinne kopā ar savu biznesa partneri Igoru Bukovski uz pusēm nopirka 2004. gadā. Toreiz zemes kadastrālā vērtība bija 31 040 latu, bet zemei – 1 830 latu.
Spīķeru problēmas sākās līdz ar ekonomisko krīzi un nekustamo īpašumu burbuļa plīšanu 2009. gadā. Galvenais pilnsabiedrības ienākumu avots bija nomas maksas, tiklīdz sākās nomnieku problēmas tās maksāt, sākās Spīķeru grūtības norēķināties ar saviem kreditoriem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
