Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimā pašlaik notiek diskusijas par sankciju papildinājumiem Krimināllikuma 211. pantā “Negodīga konkurence, maldinoša reklāma un negodīga komercprakse”. Grozījumu būtība: paredzēt Krimināllikumā iespējas likt cietumā fiziskas personas – uzņēmējus – par Konkurences likuma pārkāpumiem. Lai gan tiek norādīts, ka iniciatīvu šādiem grozījumiem paudis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), šobrīd Saeimā tos visaktīvāk virza ģenerālprokurors.

Līdz šim par Konkurences likuma pārkāpumiem tika sodīti uzņēmumi un tikai ar naudas sodiem. Ja Saeima nobalsos par J. Stukāna un viņa vadītās Ģenerālprokuratūras likuma grozījumu variantu, tad turpmāk par Konkurences likuma pārkāpumiem varēs sodīt gan uzņēmumus ar naudas sodiem, gan arī uzņēmuma vadītājus, valdes locekļus, piemērojot viņiem arī cietumsodus. Tādējādi noteicējs par daudzu uzņēmēju likteņiem izrādīsies ne tikai Valsts policija, prokuratūra un tiesas, bet arī Konkurences padome, kuras uzdevums - dot zaļo gaismu kriminālprocesu uzsākšanai.

Nav grūti iedomāties, kas notiks ar investīciju vidi Latvijā pēc šāda likumprojekta apstiprināšanas Saeimā. Lai pasargātu sevi no cietumiem, daudziem uzņēmējiem nāksies pamest Latvijas jurisdikciju un reģistrēt savus uzņēmumus ārvalstīs.

Ekonomikas ministrija vēl apspriedīsies ar sociālajiem partneriem

Ir noslēgušās diskusijas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu apakškomisijā, un tagad jautājums ir Juridiskās komisijas darba kārtībā.

Pašlaik turpinās viedokļu saskaņošanas process. Iespējams, nākamā reize, kad Juridiskā komisija skatīs priekšlikumus, būs jau pēc divām nedēļām. Ekonomikas ministrijai (EM) ir sagatavoti savi priekšlikumi Krimināllikuma papildinājumiem, un paredzamas prokuroru un EM darbinieku tikšanās. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) “Neatkarīgajai” sacīja, ka pagaidām nekomentēs Krimināllikuma grozījumu tēmu, un piebilda, ka EM savus priekšlikumus tuvākajā laikā plāno apspriest ar nevalstiskajām organizācijām.

Spriežot par priekšlikumu palielināt sankciju Krimināllikuma 211. pantā “Negodīga konkurence, maldinoša reklāma un negodīga komercprakse”, Ģenerālprokuratūras virsprokurors Māris Leja skaidroja, ka priekšlikums saistīts ar praksē novērotām situācijām, kad varētu būt pamats kriminālprocesam, vērtējot šī iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, tajā skaitā - saistībā ar amatpersonas rīcību publiskajos iepirkumos, sadarbojoties ar privātpersonām.

M. Leja norādīja, ka līdz šim par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem norma paredz samērā nelielu sankciju un attiecībā uz šo noziedzīgo nodarījumu nav iespējams izmantot informāciju, kas iegūta operatīvās darbības pasākumu rezultātā, kā arī kriminālatbildības noilgums ir pārāk īss. Viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā minēto, šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, pierādīšana ir diezgan komplicēta. Tāpēc prokurors aicina palielināt sankciju līdz diviem gadiem, lai noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanā varētu piemērot operatīvās darbības pasākumus.

Par priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu par atbildību par prettiesisku vienošanos publiskā iepirkuma procedūrā jau pats ģenerālprokurors Juris Stukāns skaidroja, ka priekšlikums tapis tāpēc, ka problēmas konstatētas vismaz divos apjomīgos kriminālprocesos, kas saistīti ar publiskā iepirkuma procedūrām. Viņš norādīja, ka šobrīd fiziskas personas par šiem pārkāpumiem [slepenas vienošanās starp publiskā iepirkuma pretendentiem] nenes atbildību, līdz ar to tiek piedāvāts attiecīgs grozījums. Viņš norādīja, ka pierādīt konkurences normu pārkāpumu un piemērot atbildību juridiskai personai ir vienkāršāk, turklāt no Konkurences padomes pēdējo gadu lēmumiem ir redzams, ka tiek piemērotas pietiekami lielas sankcijas. J. Stukāns turpināja, ka tas neizslēdz ne disciplināro atbildību, ne administratīvo atbildību, ne citu atbildību, kāda var būt paredzēta. Viņš atsaucās uz amatpersonu noziegumiem, kur amatpersona tiek sodīta disciplinārā kārtā, pēc tam piemērojot arī kriminālatbildību. Līdzīgi ir arī nodokļu jautājumos, kur paralēli noris divi procesi, piemēram, par nodokļu uzrēķiniem.

Deputāts Kūtris izsaka šaubas

Tomēr arī pēc ģenerālprokurora paskaidrojumiem deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) izteicās, ka tas būtu dubultās sodīšanas aizlieguma principa pārkāpums.

“Neatkarīgā” lūdza G. Kūtri paskaidrot, kāpēc viņš pauž šādu viedokli.

“Pašlaik jau pastāv Krimināllikuma 211. pants par negodīgu konkurenci, kurā runāts, ka par negodīgu konkurenci var sodīt. Sods, protams, ir mazs - īslaicīga aizturēšana, sabiedriskie darbi vai naudas sods. Ja šis pants neapmierina, tad tiek taisīts jauns pants, lai varētu sodīt ar nopietnu sodu tos, kas piedalās negodīgā konkurencē. Man ir bažas, ka parādās iespēja personu dubulti sodīt gan pēc Konkurences likuma, gan pēc Krimināllikuma. Iznāk situācija, ka Konkurences padome piemēro savu sodu juridiskai un fiziskai personai saskaņā ar Konkurences likumu, bet prokuratūra izmeklē noziegumu, un tiesa arī nosaka sodu gan juridiskai, gan fiziskai personai saskaņā ar Krimināllikumu. Tā nedrīkst būt.

Pagaidām man nav skaidrs, un to es vēl komisijā jautāšu, kā valsts par vienu un to pašu likuma pārkāpumu grasās personu padarīt sodāmu gan administratīvi, gan krimināli?

Manā izpratnē būtu jābūt tā, ka, ja pārkāpums ir ļoti kaitīgs, tad tas sodāms krimināli, ja nav tik ļoti kaitīgs, tad ir administratīvā atbildība. Bet nevajadzētu būt tā, ka par vienu pārkāpumu var sodīt “gan, gan”. Kur ir tā robežšķirtne?

Vēl es ļoti vēlos, lai Ekonomikas ministrija, Konkurences padome un Iepirkumu birojs vispirms tiek skaidrībā ar jautājumu, kāds ir mērķis, kāpēc vajag palielināt sodus, vai pašlaik jau pastāvošie instrumenti vēl nav pietiekami?” norāda G. Kūtris.

Iespēja nonākt cietumā biedē ārvalstu investorus un vietējos uzņēmējus

Advokāti jau iepriekš ir norādījuši, ka no tiesībsargājošo iestāžu puses pastāv nemitīga vēlme ierobežot aizstāvības tiesības, vienlaikus panākot, lai apsūdzībai iespējas būtu plašākas un sodi personām bargāki.

Speciālists konkurences tiesību jautājumos, zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis “Neatkarīgajai” skaidroja, ka pārkāpumu skaits konkurences lietās ar katru gadu samazinās: “Pārkāpēju kļūst aizvien mazāk. Tas ir tāpēc, ka uzņēmēji kļūst izglītotāki, viņi retāk pārkāpj Konkurences likumu nekā kādreiz. Līdz ar to man nav skaidrs, kāpēc vispār kaut kam jāpalielina sods, ja disciplīna biznesa vidē uzlabojas? Saprastu, ja būtu kā savulaik ar dzērājšoferiem, kad ar katru gadu viņu kļuva vairāk. Nesaprotu ģenerālprokurora ideju, kāpēc jāpalielina sodi un sankcijas?

Vispārējā ideoloģija Latvijā līdz šim ir bijusi tāda, ka konkurences pārkāpums ir administratīva lieta. Igaunija ir gājusi citu ceļu. Viņiem tā ir krimināli sodāma lieta. Taču nevar jaukt kompotā divus procesus - administratīvo un kriminālprocesu, kas pēkšņi rezultējas ar kriminālatbildību.

Konkurences padomē strādā cilvēki, kam nav tādas pieredzes krimināltiesībās, un iestāde tā nav būvēta. Tai ir jābūt preventīvai, izglītojošai iestādei, kas reizēm soda, ja kāds pārkāpj un nesaprot izglītojošo daļu. Bet iedot viņiem kādu krimināltiesisko sastāvdaļu klāt - tādu, ka lieta pārvēršas par krimināllietu... Ar to vajadzētu ļoti uzmanīties. Cilvēki, kas strādā Konkurences padomē, netika pieņemti darbā tādiem mērķiem un netika tam apmācīti.

Pasaulē cilvēkus aizvien mazāk liek cietumā. Piemēram, Igaunijā ir uzbūvēti jauni cietumi, taču tie ir pustukši. Jo vispārējais princips ir tāds, ka likuma pārkāpējam nepiemēro kriminālatbildību, bet viņš maksā naudas sodu.

Piemēram, ASV par pārkāpumiem finanšu jomā ir tāpat. Nesen koncernam “Apple” uzlika sodu pusotra miljarda apmērā. Tas ir princips, ka, ja cilvēks ir pārkāpis konkurences tiesības, kas ir kriminālpārkāpums, tad viņu neliek cietumā un liek strādāt, nopelnīt naudu, lai viņš var samaksāt naudas sodu valstij. Tātad, ja kāds grib palielināt sankcijas, tad vajadzētu runāt par lielākiem naudas sodiem, nevis par kriminālatbildību. Totalitāras valstis pieturas pie cietumā likšanas ideoloģijas. Valstis ar demokrātisku iekārtu cilvēkiem, kuri pārkāpuši likumu finanšu jomā, piemēro naudas sodu. Latvijas valstij tā ir izšķiršanās, pa kādu ceļu iet - likt uzņēmējus cietumā vai likt maksāt naudas sodu un papildināt valsts budžetu.

Jautājums, kādu signālu likuma grozījumi sūta Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem? Ja liela ārvalstu firma pieņems lēmumu, kurā no Baltijas valstīm atvērt biznesu, šis būs viens no indikatoriem. Ja ārvalstnieki uzzinās, cik viegli šeit var nonākt cietumā, viņi labāk atvērs uzņēmumu Lietuvā, kur viņu cietumā neliks. Tie, kuri vēlas šādus grozījumus, ar biznesu nekad nav nodarbojušies. Stukāna kungs aizbiedēs biznesu no Latvijas. Tas jau ir stipri aizbiedēts finanšu “kapitālā remonta” laikā.

Ir arī daudz vietējo uzņēmēju, kuri visu mūžu strādājuši Latvijā, bet pašlaik ver vaļā uzņēmumus citās valstīs. Turpina notikt vēršanās pret biznesa vidi, pastiprinot uzraudzību, sodus un sankcijas, izdomājot aizvien jaunas problēmas. Nedomāju, ka tas veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...