Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāda ir Eiropas Savienības (ES) fondu sūtība, būtība un jēga? Pamata līnija šķietami visiem ir zināma – ar dažādiem instrumentiem, projektiem un investīcijām mērķtiecīgi sekmēt valsts labklājības celšanu un attīstību. Visi sagaidām, ka fondu projektu īstenošana notiks skaidri, saprotami, caurspīdīgi, likumīgi un godprātīgi. Domāju, ka tam piekritīs ikviens nodokļu maksātājs.

Tomēr – katram gadījumam, lai šajā procesā būtu mazināta misēkļu un nejaušu nesmukumu (nemaz nerunājot par nelikumībām!) iespējamība, ES fondu sistēma ir paredzējusi kontroles filtrus. Viens no tādiem filtriem esam mēs – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kura ne tikai slēdz līgumus par projektu īstenošanu, bet arī tos uzrauga, lai gūtu pārliecību par visu minēto principu ievērošanu un izdevumu pamatotību. Šim mērķim esam izveidoti un īpaši akreditēti no ES fondu revīzijas iestādes puses.

Kļūdas ES fondu projektos maksā īstu budžeta naudu

ES fondu projektos neatbilstību sekas ir loģiskas – finansējuma samazinājums. Jo fondu nauda – tā ir nauda ar noteikumiem! Ja nespēj vai negribi nodrošināt labas prakses principu ievērošanu vai tīši pārkāp Eiropas Komisijas (EK) nosacījumus, tas nepaliek bez sekām. Šādas neveiksmes vai pārkāpumi maksā un faktiski – maksā mums visiem, jo tas ir mūsu kopējais valsts maks, kurā neieplūst fondu nauda tieši tajā apmērā, kādā novērtēta neatbilstība, kļūda vai pārkāpums.

Ir gadījumi, kad diemžēl problēma tiek atklāta novēloti, kad to novērst vairs nav iespējams, bet ir situācijas, kad problēma ir pamanīta un redzama laikus, kad, apzinoties vēl potenciālās sekas, ir iespēja no šīs problēmas izvairīties, izvēloties citu – labai pārvaldībai atbilstošu – risinājumu un rīcības modeli.

Par ko ir strīds Kompetences centru programmā?

Tieši šāda situācija, ka ir identificēti potenciālie riski, ir izveidojusies Kompetences centru programmā, kas pašreiz ietverta Atveseļošanas fonda (AF) plānā. Programmā, kuras modelis jau vēsturiski ir ticis pastāvīgi apspriests, ir konstatētas nopietnas problēmas, un to nerisināšana draud ar zaudējumu valsts budžetam, proti, mums visiem.

Šīs problēmas «vārds» ir interešu konflikts. Tas Eiropas Komisijas izpratnē ir viens no būtiskākajiem pārkāpumiem jebkuru fondu projektu ieviešanā un parasti draud ar pilnīgu finansējuma zaudējumu. Interešu konflikts kopā ar krāpšanu un korupciju veido tā dēvēto 3K pārkāpumu komplektu, pret kuru EK ir nulles tolerance.

Izstāstot pavisam vienkārši – ja tiek realizēts kāds ES fondu atbalstīts projekts, parasti tas tiek primāri finansēts no projekta realizētāja un valsts budžeta līdzekļiem, un tikai pēc tam Latvija pieprasa atmaksu no EK. Ja EK interešu konflikta risku dēļ naudu neatmaksā, par aizdomīgo projektu ir samaksājis valsts budžets jeb ikkatrs Latvijas nodokļu maksātājs.

Tādēļ kompetences centriem tāpat kā jebkuram projekta ieviesējam ir pienākums pārbaudīt, novērst un labot interešu konfliktu, kā arī novērst vai labot identificētos riskus. Diemžēl CFLA ir konstatējusi, ka kompetences centros nav nodrošināta šī nosacījuma izpilde un atsevišķos gadījumos pētījumu vērtētāji ir lēmuši par pētījumiem, kuros paši plāno iesaistīties, vai centru padomes locekļi vērtējuši viens otra pētījumus. Šādas situācijas nav pieļaujamas un ir uzskatāmas par interešu konfliktu.

Liekas – kas tad tur sevišķs? Sakārtojiet procesus, un projekti var attīstīties. Jā, tā droši vien būtu jābūt. Taču pašreiz kā valsts esam nonākuši pilnīgi ačgārnā situācijā, jo tieši tā puse, kurai ir pienākums ievērot EK nosacījumus un kurai ir adresēts aicinājums nodrošināt caurspīdību un projektu pārvaldību ārpus interešu konflikta situācijām, to izliekas nesaprotam. Tā vietā, lai konstruktīvi sadarbotos ar programmas plānotājiem, pašreiz ir izvērsts skandāls, veidojot manipulatīvu sūdzību kampaņu par CFLA.

Bez jebkāda patiesa seguma izteiktajiem pārmetumiem, runājot visu uzņēmēju vārdā, izplatot vispārīgas frāzes, tās pastāvīgi atkārtojot, tiek mēģināts ietekmēt viedokļus. Taču mēs vēlamies konstruktīvu sadarbību un atgādinām – CFLA vadības nomaiņa nevar «atcelt» problēmu, ja interešu konflikts kompetences centru programmā netiek atrisināts pašos centros. Problēmu nebūs iespējams «paslaucīt zem paklāja». Gluži otrādi – šī programma tiek uzmanīgi vērota arī no EK puses, un EK kā naudas devējs gaida reālu risinājumu programmas sakārtošanas veidā.

Kā iziet no iestrēgušās situācijas?

EK ir skaidri paudusi savu pozīciju, ka plānotajā programmas modelī interešu konflikta situācija pastāv, un šis risks ir jānovērš. Tikai tad būs iespējams turpināt projektu īstenošanu un saņemt finansējumu. Attiecīgi visiem ir jāizdara savi mājasdarbi – Ekonomikas ministrijai jākoriģē programma, bet īstenotājiem – jānodrošina projektu godprātīga īstenošana. Taču pamatā un primāri jābūt kopējai izpratnei un vēlmei sadarboties.

Vēl šajā kontekstā jāpiebilst pāris faktu par AF plānu. AF programmu īstenošanā ir zināmas līdzības ar ES fondu tradicionālo sistēmu, tomēr ir vairākas būtiskas atšķirības. Par programmu izstrādi ir atbildīgas ministrijas, tās veido ieviešanas nosacījumu kompleksu, nosaka, kādas izmaksas projektā varēs iekļaut, kādi rezultāti ir sasniedzami, u.c. programmas dimensijas.

CFLA kā sadarbības iestādes jeb izpildītāja funkcijas ir nodrošināt praktisko ieviešanu – tās sākas pēc programmas nosacījumu apstiprināšanas Ministru kabinetā, kad valdība ir vienojusies programmu atbalstīt. AF sistēma ir veidota citādi, iespējami trīs dažādi modeļi, un kompetences centru gadījumā programmas nosacījumus izstrādā Ekonomikas ministrija, tā veic arī projektu vērtēšanu un atlasi, un CFLA ziņā ir tikai līgumu slēgšana un ieviešanas uzraudzība, tai skaitā jau pieminēto 3K risku kontrole.

Atveseļošanas fonda iespējas un naudu var zaudēt, nesasniedzot projektu rezultātus. Bet, ja šos rezultātus sasniedz ar aizdomām par interešu konfliktu, arī tad finansējums var tikt zaudēts, izdevumi būs jāsedz no valsts budžeta vai arī jāatgūst no finansējuma saņēmēja. CFLA loma plāna ieviešanā ir preventīva – pasargāt  budžetu un rūpēties par ES līdzekļu godīgu investēšanu.

* CFLA direktores „atbilde” uz 96 uzņēmēju parakstīto vēstuli.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...