Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šupinska joprojām nespēj uzrādīt nekādus pierādījumus tam, ka viņas vadītā ministrija tiešām būtu rūpīgi uzraudzījusi tās atbildībā nodotos desmit valsts pētījumu programmas (VPP) “Covid-19 seku mazināšanai” projektus, kuri kopumā nodokļu maksātājiem izmaksājuši gandrīz 5 miljonus eiro. Kaut gan visu projektu pabeigšanas termiņš bija pagājušā gada beigas, neviens no tiem galīgajā versijā vēl nav publiskots, savukārt viena pētījuma publiskotais melnraksts jau ir radījis izsmiekla vētru.

„VPP “Covid-19 seku mazināšanai” Izglītības un zinātnes ministrija stingri vērtēs rezultātus un finansējuma izlietojumu. Ja projekta mērķis nebūs sasniegts, finansējums būs jāatmaksā. Apšaubāmas kvalitātes pētījumi met ēnu uz visu zinātnes nozari un spilgti rāda pārmaiņu nepieciešamību augstākajā izglītībā,” – ar šādu paziņojumu I. Šuplinska šodien nākusi klajā sociālajā tīklā Twitter.

Saskaņā ar ministres skaidrojumu tieši ar to, ka „uzraudzība notiek”, esot skaidrojams tas, ka „vairākos projektos ir projektu pagarinājumi, kuros precizē projekta rezultātus”. „Kad tie būs iesniegti, tad būs arī vērtējums un atbildība,” apgalvo ministre, neminot ne konkrētus projektus, ne pagarinājumu piešķiršanas apstākļus un termiņus.

Tikmēr jau divas nedēļas ne I. Šuplinska, ne viņas vadītā ministrija nav spējušas sniegt atbildes ne uz vienu no šiem jautājumiem:

1) kā tieši Jūsu iestāde ir kontrolējusi un uzraudzījusi budžeta līdzekļu lietderīgu un pamatotu izmantojumu šīs programmas ietvaros. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus.

2) kā tieši Jūsu iestāde ir kontrolējusi to, vai programmas ietvaros tiks izpildīti Ministru kabineta rīkojuma 6. punktā noteiktie uzdevumi. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus.

3) kā tieši Jūsu iestāde ir kontrolējusi to, vai programmas ietvaros tiks izpildīti Ministru kabineta rīkojuma 7. punktā noteiktie uzdevumi. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus.

4) kā tieši Jūsu iestāde ir kontrolējusi to, vai programmas ietvaros tiks izpildīti Ministru kabineta rīkojuma 8. punktā noteiktie uzdevumi. Uzskaitiet veiktos pasākumus un to rezultātus.

5) kādus tieši pasākumus Jūsu iestāde ir veikusi, lai nodrošinātu programmas ietvaros veiktās pētniecības rezultātu publisku pieejamību.

Šie valdības rīkojuma punkti nosaka programmas uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Tie ir šādi:

„6. Lai sasniegtu programmas mērķus, noteikt šādus uzdevumus:

6.1. monitorēt un prognozēt Covid-19 izplatību un to ietekmējošos faktorus Latvijā, izmantojot epidemioloģisko informāciju, molekulāros datus un modelēšanu, lai mazinātu infekcijas izplatību, laikus identificētu un novērstu jaunus uzliesmojumus, kā arī paaugstinātu gatavību citu līdzīgu slimību uzliesmojuma gadījumā un sezonālas Covid-19 izveidošanās iespējai, veikt visaptverošus epidemioloģiskos pētījumus SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtnes noteikšanai ārējā vidē un SARS-CoV-2 vīrusa skartajā mājsaimniecībā esošajos istabas dzīvniekos, lai izprastu, kādi varētu būt optimālie drošības pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu apkārtējās vides, kā arī istabas dzīvnieku ietekmi uz vīrusa turpmāko izplatību un izstrādātu rekomendācijas infekcijas ierobežošanai, kā arī veikt pētījumus, lai novērtētu kolektīvās imunitātes veidošanos;

6.2. veidot Covid-19 pacientu bioloģiskā materiāla un paraugsaistīto datu biobanku, veikt standartizētu visu paraugu analīzi, lai noskaidrotu bioķīmiskos, ģenētiskos, citus molekulāros un imunoloģiskos faktorus un uz iegūto datu bāzes pamata izveidot Latvijas zinātniekiem un mediķiem pieejamu datu apstrādes platformu turpmākajai pētniecībai un izmantošanai ārstēšanas procesā;

6.3. noskaidrot sociāli demogrāfiskos, klīniskos, bioķīmiskos, molekulāros un imunoloģiskos faktorus, kas ietekmē cilvēku uzņēmību pret vīrusu, slimības diagnostiku, norisi, terapijas iznākumu un pēcinfekcijas sekas, lai uzlabotu diagnostikas un ārstēšanas efektivitāti, izstrādātu diagnostikas metodes, klīniskos algoritmus un klīniskās vadlīnijas, kā arī veikt klīniskos pētījumus sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (klīniskie pētījumi "Solidarity");

6.4. izstrādāt jaunus ārstniecības līdzekļus un vakcīnas, tai skaitā piemērojot esošos medikamentus Covid-19 un tās izraisīto komplikāciju ārstēšanai un iekļaujot translācijas pētījumus;

6.5. veikt sabiedrības veselības, tai skaitā sabiedrības sociāli psiholoģisko aspektu, izpēti, lai noskaidrotu iedzīvotāju un noteiktu sabiedrības grupu drošumspējas paaugstināšanas iespējas, iedzīvotāju uzvedību saistībā ar epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, izmaiņu nepieciešamību veselības aprūpes sistēmā veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai, epidemioloģiskās drošības pilnveidošanai, ātrai un efektīvai sabiedrības iesaistei un līdzdalībai infekcijas izplatības mazināšanā, kā arī lai izstrādātu rekomendācijas un vadlīnijas psiholoģiskās noturības stiprināšanai, deviantas vai paškaitējošas uzvedības veidošanās risku mazināšanai un izdegšanas novēršanai noteiktām sabiedrības grupām pandēmijas un pēcpandēmijas apstākļos;

6.6. izvērtēt optimālās izmantojamās tehnoloģijas cilvēku drošības palielināšanai epidēmijas laikā un izstrādāt kustības monitoringa un mobilās informēšanas risinājumus, ātrās diagnostikas un ārstniecības iekārtu prototipus;

6.7. veikt pētījumus par optimālām infekciju izplatīšanās ātrās noteikšanas metodēm, individuāliem un kolektīviem aizsardzības līdzekļiem un tehnoloģijām vīrusa efektīvai iznīcināšanai telpās un vidē, sniedzot konkrētas zinātniskajos pētījumos balstītas rekomendācijas par optimāliem individuāliem un kolektīviem aizsardzības līdzekļiem pret infekciju, kā arī aizsardzības līdzekļiem darba vietā un sabiedriskajos transportlīdzekļos, tostarp to testēšanu un sertifikāciju;

6.8. veikt pētījumus, kā arī attīstīt un izstrādāt risinājumus:

6.8.1. optimālajām attālināto pakalpojumu nodrošināšanas pieejām galvenajās tautsaimniecības nozarēs, kiberdrošībai, lielajiem datiem, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai uzņēmējdarbībā krīzes apstākļos. Sniegt konkrētas rekomendācijas par valsts apmaksāto telemedicīnas pakalpojumu attīstīšanu, optimālām jauna formāta digitalizētām darba vietām, par jaunām individuālā un kolektīvā darba pieejām, sabiedriskā sektora darbu digitālajā formātā, kā arī izstrādāt attālināto pakalpojumu sniegšanas standartus vai pilnveidot esošos standartus pakalpojumu kvalitātes un drošības nodrošināšanai;

6.8.2. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai digitālajā un virtuālajā telpā, lai modernizētu mācīšanās procesu un ieviestu inovācijas izglītībā, kā arī nodrošinātu mērķtiecīgu pedagoģisko atbalstu un mācīšanās analītiku un veiktu zināšanu apguves rezultātu monitoringu;

6.9. veikt pētījumus un izstrādāt risinājumus Latvijas ekonomikas noturībai pret pandēmijas izraisīto krīzi un pēckrīzes attīstības iespējām, optimālai zināšanu pārnesei attiecībā uz krīzes situācijas rosinātajām inovācijām, kā arī sniegt konkrētu novērtējumu globālo ķēžu perspektīvām un Latvijas nodrošinājumam ar kritisko infrastruktūru un materiāliem;

6.10. īstenot pētījumus, attīstīt un izstrādāt risinājumus:

6.10.1. veicot Latvijas sabiedrības uzvedības modeļu, vērtību transformācijas, sociālo procesu un iespējamo struktūras izmaiņu izpēti krīzes un pēckrīzes apstākļos, tai skaitā vērtējot izmaiņas mājsaimniecību ienākumos un to avotos, darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas, nodarbinātības izmaiņu ietekmi un darba devēja lomu attālināto darba formu attīstībā un drošas darba vides nodrošināšanā, valsts un pašvaldību sniegtā sociālā atbalsta pasākumu efektivitāti un pārklājumu un būtisku sociālo pakalpojumu (piemēram, veselības aprūpes, izglītības, sociālo pakalpojumu) ierobežojumu ietekmi uz iedzīvotājiem, krīzes īstermiņa un ilgtermiņa psiholoģisko ietekmi uz indivīdu un ģimenēm starppaaudžu griezumā, primāro, sekundāro un terciāro sociālo kontaktu veidošanu un uzturēšanu, indivīdu psihisko un fizisko veselību, kā arī tālmācības un tehnoloģiju bagātinātās mācīšanās pieejām;

6.10.2. optimālām pieejām sabiedrības medijpratības veicināšanai un dezinformācijas novēršanai, sabiedrības pilsoniskās atbildības un līdzdalības veicināšanai, izvērtējot stratēģisko komunikāciju pandēmijas izraisītām krīzēm, tai skaitā veicot informācijas kanālu un informatīvā atbalsta pasākumu efektivitātes novērtējumu;

6.10.3. izglītības nozares digitālai transformācijai visu līmeņu izglītībā, izmantojot mākslīgā intelekta un paplašinātās realitātes tehnoloģijas un izstrādājot inovatīvas pieejas mācīšanās rezultātu monitoringam, mācīšanas stratēģijām un dizainu prasmju apguvei digitālā un virtuālā vidē, tostarp jaunām metodēm un risinājumiem tradicionālo, digitālo un nododamo prasmju, kā arī sociālo kompetenču attīstībai.

7. Programmas īstenošanā noteikt šādus kopīgus (horizontālos) uzdevumus:

7.1. attīstīt starpdisciplināras starptautiski konkurētspējīgas zinātnieku grupas programmas tematiskajās jomās, kuras zinātniskajā darbībā izmanto jaunākās pētniecības metodes un tehnoloģijas;

7.2. attīstīt zinātnisko grupu sadarbību ar attiecīgās tautsaimniecības nozares speciālistiem;

7.3. veicināt starpinstitucionālo sadarbību programmas mērķu sasniegšanai;

7.4. iesaistīties starptautiskās sadarbības tīklos un konsorcijos, īpaši ar Covid-19 saistītajās jomās, ja tas ir nepieciešams attiecīgā zinātniskā projekta mērķu sasniegšanai;

7.5. sadarboties ar citām Eiropas un pasaules pētniecības organizācijām programmas virsmērķa efektīvākai sasniegšanai;

7.6. nodrošināt zinātniskajā projektā radīto zināšanu pārnesi, rekomendējot konkrētas rīcības un aprakstot to paredzamās sekas, kas izteiktas arī ar skaitliskiem indikatoriem (Key performance indicator (KPI)), lai:

7.6.1. pozitīvi ietekmētu ekonomiku, nodrošinātu un veicinātu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanu un izaugsmi pandēmijas un pēcpandēmijas periodā;

7.6.2. konkrētajā nozarē plānotu atbilstošu rīcībpolitiku un izvērtētu tās ieviešanu;

7.6.3. sekmētu sabiedrības un noteiktu mērķgrupu spēju pielāgoties jauniem apstākļiem un mazinātu nevēlamu, sabiedrības drošību, struktūru un demokrātiju apdraudošu uzvedības modeļu, paradumu un vērtību veidošanos pandēmijas un pēcpandēmijas periodā;

7.7. nodrošināt zinātnisko projektu īstenotāju proaktīvu savstarpējo sadarbību, tai skaitā nodrošinot pētniecības un operatīvo datu pieejamību visiem programmas īstenotājiem pētījumu datu apstrādes un analīzes posmos un konsultācijas rekomendāciju un to ietekmes novērtējumu izstrādes procesā, kā arī izstrādāt kopīgus oriģinālus zinātniskos rakstus;

7.8. izmantot atvērtā pirmkoda programmatūras risinājumus un zinātniskā projekta ietvaros padarīt attīstītās programmatūras risinājumus atvērtus tālākām integrācijām;

7.9. nodrošināt pētniecības rezultātu publisku pieejamību, tai skaitā publicējot rezultātus brīvpiekļuves žurnālos, kā arī deponējot jauniegūtos pētniecības datus pētniecības datu repozitorijos;

7.10. nodrošināt zinātniskajā projektā radīto zināšanu pārnesi, iesaistot sabiedrību un veicinot tās izpratni par pētniecības lomu infekcijas izplatības ierobežošanā, kā arī devumu sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā, tai skaitā sagatavojot informatīvus populārzinātniskus rakstus par veiktajiem pētījumiem, to rezultātiem un sabiedrības ieguvumiem.

8. Programmas īstenošanas laikā noteikt šādus sasniedzamos rezultātus:

8.1. sniegts pierādījumos balstītu rīcībpolitikas rekomendāciju ekonomiskās atdeves novērtējums un raksturota to potenciālā ietekme uz tautsaimniecību un sabiedrību, sabiedrības veselību, veselības aprūpi, uzņēmējdarbību, nodarbinātību un izglītību;

8.2. izstrādāti vai lietotāju mērķgrupām atbilstoši pielāgoti digitālie risinājumi, ja to paredz zinātniskā projekta mērķi;

8.3. sasniegti citi specifiski rezultāti atbilstoši katra programmas uzdevuma mērķim.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...