Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad tagadējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska konsekventi izvairās paskaidrot sabiedrībai iemeslus, kuru dēļ, būdama Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības pirmorganizācijas darbone, Atmodas laikā ir publiski laikrakstā slavējusi PSRS okupācijas laika čekistiskās Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas Miera akciju, jūsmojusi par PSRS okupācijas bruņoto spēku varonību un nosodījusi ļaudis, kas, vēlēdamies brīvu Latviju, organizēja ziedu likšana pie Brīvības pieminekļa, daudzi jautā - vai ir iespējams, ka jauniņā komjaunatnes sekretāre Ilga Šuplinska nemaz nav vainojama, jo ģimenes audzināšanā nekad nav informēta par Latvijas okupāciju un audzināta boļševiku ideoloģijas garā. Nav iespējams iekļūt cilvēka dvēseles dziļumos, taču centāmies ar ļaudīm runāt, lai uzzinātu, kāda objektīvi, no ārienes bija Šuplinskas ģimenes nostāja padomju okupācijas laikā.

Šuplinska dzimusi Krāslavas rajona Suvorova kolhoza mākslīgās apsēklotājas, padomju saimniecības «Šķaune» Padomju Savienības Komunistiskās partijas pirmorganizācijas biroja pirmās sekretāres Valentīnas Šuplinskas un Krāslavas rajona Kapiņu veterinārfeldšera, vēlākā veterinārārsta un Zaļo un zemnieku savienības (Latvijas Zaļās partijas) biedra kopš dibināšanas 1990. gadā Jāņa Šuplinska ģimenē.

Ilgas vecāki nāk no tiem okupācijas laika Krāslavas rajona ciema padomju rajoniem, kas tuvi Baltkrievijas pierobežai, okupācijas karaspēka «Draudzības kurgāna» tuvumā, kur šobrīd robežojas Latvija, Krievija un Baltkrievija. Vecāki bija profesionāli saistīti ar padomju saimniecību (valstij piederošas lauku fermas jeb sovhozi) un kolektīvo saimniecību (piespiedu darba forma, kurā sadzina latviešu zemniekus, jeb kolhozi) lopkopības nodrošināšanu – mākslīgo apsēklošanu un lopu ārstēšanu.

Šuplinski okupācijas gados bija pārtikuši. Lai uzlabotu ciltsdarbu 20. gadsimta sešdesmitajos gados bija būtiska aplecināšanas aizstāšana ar tiešu cilts sēklas – vaislas buļļa spermas – ievadīšanu govīs jeb mākslīgo apsēklošanu. Mākslīgā apsēklošana atvieglo ciltsdarba uzskaiti, dod augstākus piena un gaļas kvalitatīvos rādītājus un dod ekonomiju, jo saimniecība var nepirkt vaislas bulli.

Sešdesmitajos Krāslavas rajona Suvorova lauksaimniecības artelī mākslīgo apsēklošanu uzsāka Valentīna Šuplinska, pēc Okras astoņgadīgās skolas beigšanas viņa beidza Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Lauksaimniecības ministrijas Bebrenes zooveterinārā tehnikuma viengadīgos apsēklotāju kursus un 1967. gadā uzsāka ciltsdarbu – mākslīgajam apsēklotājam ir svarīgi precīzi zināt, kad govs sāk meklēties, tāpēc jāuztur ciešs sakars ar lopu slaucējām un kopējām dažādās vietās, jāzina katra īpatņa savdabības, tāpēc, lai arī apsēklošana nav sarežģīta – vajadzīga tikai precizitāte un sistemātiskums – tomēr šis darbs prasa plašu iesaisti, plašus kontaktus, jo viens apsēklotājs jau nevar likvidēt govju ālavību ar hlorkālija un fosfora iešpricēm.

Pirmajā darba gadā Valentīna aplecināja teju astoņdesmit govis, bet te bija vajadzīgs vairāk nekā vairākums, jo artelī 1967. gadā bija divi simti divpadsmit auglīgu govju. Tomēr bija nolemts, ka 1969. gadā jāpāriet pilnībā no dabiskā dzimumakta uz mākslīgo apsēklošanu, tāpēc Valentīnai Šuplinskai piešķīra privilēģijas – ievilka telefona līnijas, izsniedza jaunus instrumentus, šļirces, termosu (spermas siltai uzglabāšanai), kā arī – ievērosim, jo tas vēlāk būs svarīgi – Vasīlija Degtjareva Kovrovas pilsētas Vladimiras apgabalā ražotu motociklu «Voshod» K-125 (būtībā Saksijas Cšopavas Rasmusena rūpnīcas «Dampf Kraft Wagen» konstruktoram, čekas nomocītajam Hermanim Vēberam nozagto rasējumu Vācijas Reiha vērmahta specifikācijas viencilindra divtaktu «Das Kleine Wunder»-«Reichstyp 125 neuere Ausführung» padomju kopētais turpinājums). Varbūt tieši šeit aizsākās ģimenes kaisle uz ātru motobraukšanu?

Ģenerālsekretāra Leonīda Iļjiča Brežņeva laikā mātes, Krāslavas rajona padomju saimniecības «Šķaune» Padomju Savienības komunistiskās partijas pirmorganizācijas pirmās sekretāres Valentīnas Šuplinskas vadībā Ilga Šuplinska piedalījās «Draudzības festivālā» kopā ar Asūnes un Porečjes ciema padomju jauniešiem, aģitbrigāde sagatavoja literāro montāžu «Zem PSRS Konstitūcijas saules», koncertu vadīja Ilga Šuplinska un Elmārs Jermaks, vērsās pret Izraēlas un ASV imperiālistiskajiem agresoriem, kas tik daudz ciešanu nodarījuši Palestīnas un Libānas tautām.

Valentīna Šuplinska veica visu lauku apdzīvoto teritoriju komunistu sekretāram nepieciešamo funkcionāra ideoloģiskā kompleksa darbu – organizēja aģitbrigādes, politiskas pārrunas, kas saistītas ar «vēlēšanām»veidoja politinformāciju, virzīja komunistu delegātus, naudas ieskaitīšanu piecgades fondā, organizēja lekcijas par «padomju demokrātismu».

Taču jāvērš uzmanība, ka Šķaune ar tai piemītošo Landskoronu ir īpaša vieta padomju okupācijas karaspēka militārajā mitoloģijā un komunistu ideoloģijā – saskaņā ar dogmu PSRS Bruņoto spēku 43. latviešu strēlnieku divīzija 1944. gada 18. jūlijā iebruka Latvijas teritorijā, sākot otrreizēju Latvijas okupāciju no PSRS puses, taču, protams, boļševiki to sauca par “atbrīvošanu”.

Šķaunes ciematā tika atklāta piemiņas izstāde, kas tika izveidota par godu tradicionālajam okupantu salidojumam «Draudzības kurgānā» par partizānu un PSRS karavīru atmiņām, to organizēja partijas sekretāre, kura cerēja, ka nākotnē izveidos muzeju, turklāt pēdējais uzplaiksnījums viņai gadījās jau Atmodas laikā.

Jau 20. gadsimta sešdesmito gadu beigās Valentīna Šuplinska uzsāka okupantu armijas slavināšanu, piemēram, organizēja komunistu piedalīšanos «Zvaigznes braucienā», simtiem jauniešu devās pārgājienā uz vietu, kur “pirms gadsimta ceturkšņa, atbrīvojot Padomju Latviju, gāja padomju karavīri”, tika apdziedāta panfiloviešu gvarde, kurus vadīja 96. gvardes atsevišķā sapieru bataljona komsorgs Mihaļš Ribalko.

Bārkavā šī ekspedīcija slavināja tur nošauto 19. gvardes strēlnieku pulka komandieri, pulkvedi Ivanu Kurganski un viņa vietnieku Jevgeņiju Šundalovu, norādīja Suvorova kolhoza Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības pirmorganizāciijas sekretāre Šuplinska 1969. gadā.   

Panākumi sekoja, piemēram, 1983. gadā ar Valentīnas Šuplinskas rokām tika organizēta kampaņa Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes (okupantu pseidoparlaments) 210. Bērziņu vēlēšanu apgabala (tā pieklājības pēc sovhoza «Bērziņi» vārdā sauca Zeļzjukas pilnībā krievisko sādžu, ko mūsdienās pieklājīgi dēvē par Porečji) kandidātam, Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas kino ministram (oficiāli Valsts kinematogrāfijas komitejas priekšsēdētājam) Ilmāram Īvertam.

Pilnā nopietnībā tieši Latvijas Padomju rakstnieku savienības organizētā Radošo savienību valdes paplašinātā plēnuma laikā, 1988. gada 2. jūnijā, kad muzikologs Arnolds Klotiņš bija tas, kurš pirmais nosauca Latvijas okupāciju, komuniste, biroja sekretāre Valentīna Šuplinska kopā ar partijas biroja vietnieci ideoloģiskajā darbā organizēja atskaiti “darbaļaužu idejiski politiskajā norūdījumā”, sprieda, ka “jāpaaugstina prasības ideoloģiskajiem kadriem, jāpanāk kadru politekonomisko mācību efektivitātes paaugstināšanos, atjaunot (!) ideoloģisko plānošanas sapulču organizēšanu kopā ar administrāciju”.

Uzsvērsim – tas nav 1987. gads, tas ir 1988. gads, kad jau Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis, Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs Jānis Peters ies nolikt ziedus Mātei Latvijai Brāļu kapos Rīgā.

Pēc daudziem gadiem, kad viņa eminence bīskaps Jānis Bulis vizitēja Landskoronas baznīcā, viņu ar ziediem sagaidīja tā pati partijas sekretāre, kas reiz nelaida padomju saimniecības zemniekus un kalpotājus uz Vissvētākās Romas katoļu baznīcas Svētajām misēm pat augstos svētkos. Sagaidīja dievnama kāpnēs. Bīskaps pieklājīgi, bet strupi pateica, ko domā.

Atmodas laiks ir veiksmīgs arī Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības Ilgai Šuplinskai: divām skolniecēm ir iespēja aizbraukt (lidojot caur PSRS galvaspilsētu Maskavu) uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi, viena no tām ir Ilga, kura nevar noturēties un publicē savu sajūsmu laikrakstā «Komunisma Ausma» Nr. 8, 4. lpp. par to, ka Tiflisā ir… “izcilā krievu rakstnieka Gribojedova kaps. Gruzijā saka, ka būt Tbilisi un neaiziet uz rakstnieka kapu, tikpat kā nebūt pilsētā. Pēc padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā Tbilisi bija ierīkots Uzvaras parks (tāds ir arī Pārdaugavā, biedrene Šuplinska, nebija jābrauc uz Kaukāzu!), kur iespaidīgais Dzimtenes-Mātes piemineklis, Gruzijas nepārnākušo kareivju silueti un nezināmā kareivja kaps – tas viss liecina, ka gruzīnu tauta svēti glabā varoņu piemiņu, kuri krituši kaujās par padomju Tēviju. Par padomju cilvēku varonību Lielajā Tēvijas karā  stāsta arī Tautu draudzības muzejs – pirmais tāds muzejs mūsu valstī.”

Jācer, ka vismaz sarkanu gruzīnu vīnu jauniete nobaudīja pirms šo boļševiku ditirambu sacerēšanas.

Tajā pašā laikā partijas sekretārei Šuplinskai radās tehniska rakstura problēma – viņai politnodarbību organizēšanai ideoloģiskajai apstrādei bija ienācis prātā iegādāties filmoskopu, taču organizācijām veikalos ar pārskaitījumu tos neļāvuši nopirkt, bet skaidrā naudā, bez pārskaitījuma komunistiem arī nav atļauts. Partijas sekretāre 1987. gadā raksta īsi un skaidri «Komunisma Ausmas» Nr.64, 2. lpp – “mums ir nepieciešams panākt, lai visās struktūrvienībās strādātu vairāk komunistu”.

Noskaņojumu Šuplinskas partijas pirmorganizācijā raksturo kāds 1989. gada 24. jūnija «Komunisma Ausmas» raksts, kas sākas ar vārdiem “Piecdesmit divi Latvijas Tautas frontes Krāslavas nodaļas komunisti…” un turpinās ar kādas komunistes izteikumu - “ja komunistam liek izvēlēties, vai nu viņš paliek partijā, vai sastāv Tautas frontē, tā ir vistīrākā partijas rindu šķelšana”, bet jau 1990. gada 15. martā nākamās ministres tēvs Jānis Šuplinskis, kas piedalījies Latvijas Zaļās partijas dibināšanā kā viens no 183 delegātiem, savās Latgales mājās Padomju ielā 5, Priežmalē, Kapiņu ciema padomē, Krāslavas rajonā organizē Zaļās partijas politšūnu – vienīgo, kur Latgalē var šajā laikā iestāties Latvijas Zaļajā partijā.

Nākamās ministres tēvs Jānis Šuplinskis ir dzimis Krāslavas pagasta Kumeļānu sādžā, viņa tēvs bija Alfons Šuplinskis, mācījies Andrupenes pagasta skolā, vēlāk Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Lauksaimniecības ministrijas Bebrenes zooveterinārā tehnikumā, kur ieguva veterinārā feldšera kvalifikāciju. Gunārs Peinbergs grāmatā «Latvijas veterinārārstu biogrāfiskā enciklopēdija», kuru veltījis sava čekas nomocītā tēva Ādolfa Pētera Peinberga un mātes Valentīnas Peinbergas piemiņai, ir uzsvēris biežo Jāņa Šuplinska darbavietu maiņu, – gan Krāslavas rajona padomju saimniecībā «Šķaune», gan Jelgavas rajona padomju saimniecībā «Eleja», gan Krāslavas rajona padomju saimniecība «Kapiņi»,Geronincevā, Kastūļinā un tā tālāk. Kas tam par iemeslu?

Virspusēji spriežot, tēvs Jānis Šuplinskis vien pēc pusgada darbošanās no galvenā veterinārārsta padomju saimniecībā «Eleja» atbrīvots it kā «pēc paša vēlēšanās», lai arī direktors viņa darbībā konstatējis tik daudz pārkāpumu un nejēdzību, ka viņa darbību novērtēja kā kaitniecību, bet nu papīri tīri un pasaule vaļā.

Bet komunists Šuplinskis turpināja sūdzēties par šo padomju saimniecību Jelgavas rajona avīzē, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas izdevumā «Cīņa», jo kā suvenīrs no padomju saimniecības par lopu dakterēšanu Šuplinsku ģimenei paliek dzīvoklis, ko viņam nekavējoties piešķīruši kā galvenajam speciālistam, kaut arī pretendentu uz mitekli jaunā mājā pašā ciemata vidū netrūka, neskaitot no padomju saimniecības vadības dāvinātos četrsimt rubļu, piedevām arī Jānis Šuplinskis pāris mēnešos notriecis pavisam jaunu motociklu ar visu blakusvāģi, pavisam izputinājis trīs saimniecības transporta līdzekļus.

Dzīvokļa lieta sevišķi skarba, Elejas vecākie iedzīvotāji atceras, ka Lielplatones lopkopības izmēģinājumu stacijas pirmrindas pieredzes kabineta vadītāja-inženiere Vija Budreiko arī bija dzīvokļu rindā sakarā ar sliktiem apstākļiem, taču pieredze tika dota nevis vietējam, Jelgavas rajona mākslīgajam apsēklotājam, bet ienācējam no tālās Latgales, Baltkrievijas pierobežas. Bet, kur slēpās konflikta iemesli?

«Ja tu, draudziņ, nezini, Kur ir laime Tava, Nemeklē to pudelē, Pudelē tās nava,» dziedāja Raimonda Paula kuplejas padomju estrādes grands Viktors Lapčenoks.

Komunists Jānis Šuplinskis bija pazīstams zaļā pūķa cienītājs, kura alkas pēc pašbrūvētā, pēc šmakovkas, kandžas, kroņa degvīna un jebkura alkohola raisīja traģēdijas.

Jau Ilgas bērnībā Dienvidlatgali pāršalca skandāls, ka ārsts regulāri sēžas iereibis pie pasažieru transportlīdzekļa stūres. Padomju saimniecības «Voshod» galvenā veterinārfeldšera vietas izpildītājs Jānis Šuplinskis nākamajā Leonīda Iļjiča Brežņeva PSRS konstitūcijas dienā, 1972. gada 8. oktobrī smagi žūpojot tā, ka neko no notikušā neatcerējās, bez motocikla vadītāja tiesībām ar padomju saimniecības motociklu «Dņepr K-650» (kā zināms Kijevas motociklu rūpnīcas dņepriņas bija balstītas uz Vācijas Reiha vērmahta Bavārijas motoru rūpnīcas 1938. gada 750 kubikcentimetru dzinēja R71, kuru PSRS brutāli nozaga jeb nokopēja kā MT-72, bet MT-8 650 kubikcentimetru variants, ko pazīstam kā K-650 pirmoreiz no konveijera noripoja 1968. gada beigās, kas nozīmē, ka Šuplinskis 1972. gadā starp kājām bija licis visai padomju valstij jaunu, bet lauku vetfeldšerim izcili jaunu dzelzs rumaku), kopā ar vēl vienu mākslīgās apsēklošanas speciālistu, veterinārārstu Jāni Umbraško no Dagdas dzīdams vagu lielceļā pašreizējā Krāslavas novada Skaistas pagasta virzienā uzbrauca zirgam ar visiem ratiem, kā rezultātā abi veterinārie dakteri un pajūga braucējs gan izdzīvoja, bet nokļuva cilvēka ārstu pārziņā – slimnīcā.

Jāpiebilst, ka dzīvnieku ārstam Umbraško jau tā paša gada augustā bija atņemtas motocikla vadītāja tiesības par braukšanu reibumā, bet vetfeldšeris Šuplinskis jau iepriekš, braukdams piedzēris, bija nokļuvis avārijā, bet padomju saimniecība «Voshod» neko nebija darījusi, lai dzērājšoferīšiem-apsēklotājiem liegtu pieeju transportam ar iekšdedzes dzinēju.

Tiesa Jānis Šuplinskis bija spiests rēķināties ar to reputāciju, ko ar žūpošanu un braukšanu dzērumā bija jau pirms viņa rīkojuši radagabali, brāļi Vitaļš, Jezups un Romualds Šuplinski tajā pašā slavenajā Krāslavas rajona Kapiņu padomju saimniecībā.

Jāsaka, to arī Šuplinskas kundze nav slēpusi, ka ģimenē gan viņas tēvam, gan viņas bērnu tēvam, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas akadēmiskā personāla loceklim Ingaram Gusānam ir problēmas ar alkoholu. “Smejos gan, ka man tāda karma – pie manis pievelkas trakie un alkoholiķi.”, viņa šogad norāda intervijā žurnālā «Santa», bet izdevumam «Ieva» viņa norāda, ka visiem vīriešiem viņas dzīvē ir bijušas problēmas ar alkoholu. 

Tomēr šķiet, ka tieši ģimenes darbs komunistiskajās organizācijās bija tas, kas jaunajai komjaunietei Ilgai neļāva laikus Atmodā orientēties un pārmest kažoku tik eleganti, kā to veica daži citi.

“Lai valstī notiktu redzamas, pozitīvas pārmaiņas, pie valsts stūres jālaiž jauni cilvēki, kuriem nav komunistu laika pagātnes,” sešdesmit četrus gadus pēc PSRS okupācijas ienākšanas Šķaunē, okupācijas, ko svinēja PSKP sekretāre Valentīna Šuplinska, okupācijas, ko par padomju karavīru varonību dēvēja komjaunatnes sekretāre Ilga Šuplinska, 2018. gada 18. jūlijā uzsvēra Jaunās konservatīvās partijas ministru prezidenta amata kandiāts Jānis Bordāns. Šogad ir sešdesmit piektā jubileja... kad tad ies mājup tā komunistu pagātne un laidīs tos jaunos pie stūres? Pie stūres bez reibuma.

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...