Tā ir nevis augstprātība, bet ārstējama psihiska varas saslimšana
Aldis Gobzems22.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeima ir sajukusi prātā. Medicīniski. Tā patiesi jau vairs nav augstprātība, bet ārstējama psihiska varas saslimšana. Kariņa/Viņķeles/Juraša/Bordāna/Jaunupa koalīcija tikko nobalsoja pret bērnu brīvpusdienām (tiem, kam tās bija līdz ārkārtas stāvoklim, bērniem ar īpašām vajadzībām utt.) un pie reizes saglabā reprezentācijas izdevumus amatpersonām, tas ir, nobalso pret faktiska algas pielikuma atcelšanu ministriem, deputātiem un citām amatpersonām. Un tas viss laikā, kad “dāsni” tiek atteikti 130 eiro pabalsti cilvēkiem, kas palikuši bez darba.
Tikmēr jautājums joprojām ir iepriekšējais. Kāda ir šīs valdības stratēģija par valsts izvešanu no ārkārtas stāvokļa? Es nerunāju un neprasu par konkrēta laika noteikšanu, bet tas, ko es vēlos saprast, ir - kādi ir kritēriji, kuriem izpildoties tiks izbeigti ierobežojumi un kādi ierobežojumi tiks izbeigti.
Ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir šīs valdības uzdevums - iepazīstināt sabiedrību ar šādiem kritērijiem, nevis dot neskaidrus mājienus par līgošanu kopā. Tie nav kritēriji, kuri ļauj plānot uzņēmējdarbību. Tie nav kritēriji, kuri ļauj mobilizēt sabiedrību kāda konkrēta mērķa sasniegšanai. Nepamet sajūta, ka valdība un ierēdniecībā ir komfortabli ieritinājusies dīvānā brīdī, kad sabiedrība saņem vienu pēc otra smagus ekonomiskos triecienus.
Kas tiek darīts, lai sinhronizētu mūsu ekonomiskās veiktspējas atjaunošanu reģionālā līmenī (ārlietās) - Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā, Vācijā? Tuvojas vasara, kādas prognozes ir tūrisma sektoram? Spriežot pēc statistikas rādītājiem, mēs atrodamies turpat, kur bijām aprīļa sākumā ar C19 jauno gadījumu skaita pieaugumu. Vai tas nozīmē, ka Veselības ministrijai nav cita plāna, kā tikai šis neesošais, un tādā gadījumā vai šis neesošais ir visefektīvākais?
Ja šis ir plāns, tad baidos, ka ar 4 miljardiem būs par maz. Savukārt drīz daudziem jo daudziem, kuri nav saņēmuši dīkstāves pabalstus, nebūs, ko ēst. Kāds ir valdības plāns, lai pabarotu tos tūkstošus, kuri nesaņem dīkstāves pabalstus un kuriem nav ar ko pabarot savas ģimenes? Nu kaut vai kāds no jums labāk zināmajiem piemēram - televīzijas prominence Valters Krauze vai „Dziļi violets” Nauris Brikmanis. Viņi var iekliegties soctīklos un dzeltenajā presē, bet ir daudzi, kuri nevar. Kāds ir jūsu plāns atbalstīt šos cilvēkus, kuri nevar iekliegties presē? Kā jūs radīsies ienākumus viņiem? Es uzsveru, ka šis nav atvaļinājums ne jums, ne šīs valsts birokrātijai.
Un vēl. Runājot par ierēdņu darbu, konkrēts piemērs par to, cik “efektīvs” tas ir patreiz. Izglītības ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs kopš marta izstrādā noteikumus, lai ļautu pulcēties ārtelpu sportam. Ir jau aprīļa beigas, un tūlīt būs maijs. Ir zināms, ka lielākā daļa sporta nevalstisko organizāciju pašas jau proaktīvi ir izstrādājušas šos noteikumus. Viss, kas būtu jāizdara Severa kungam, - būtu jāsakoordinē šo ar SPKC un Veselības ministriju. Ir pagājis mēnesis.
Tā ir ar daudz ko. Tajā vietā, lai inovatīvi un aktīvi domātu par noteikumiem, kuri, samazinot inficēšanās risku, tomēr ļautu atgriezt cilvēku grupas ekonomiskajā apritē, ministrijas un to pakļautībā esošie ierēdņi turpina funkcionēt kā rokas bremzes. Lai gan uzdevums būtu atbalstīt un veicināt. Un tas savukārt ir cieši saistīts ar paša ministra un jo īpaši premjera efektivitāti un spēju dot vadlīnijas, kas savukārt izriet no jau iepriekšminētā vispārējā uzstādījuma un plāna trūkuma valdībai.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
