Iesaki rakstu: 
Nesen Edgars Rinkēvičs nāca klajā ar paziņojumu, ka taisnīgums Krievijā pilnībā degradējies, un pieprasīja Krievijas varas iestādēm nekavējoties atbrīvot Alekseju Navaļniju. Viņš arī paziņoja, ka saistībā ar Navaļnija arestu pret Krieviju būtu jāievieš papildu sankciju pakete, jo Krievija pārkāpj savas starptautiskās saistības. Noslēgumā viņš aicināja situācijā iejaukties arī Eiropas Padomi un citas starptautiskās organizācijas.
Piekrītiet, ka, lai izteiktu tik skaļus paziņojumus par taisnīguma atpalicību citā valstī, tevis paša valstij jābūt akadēmiskam taisnīguma, likumības un godīguma paraugam.
Bet vai tas tiešām tā ir? Vai Latvija ir piemērs citām valstīm taisnīguma jautājumā? Prakse rāda, ka tā nav. Prakse rāda, ka Latvijā bezprecedenta tiesiskums ir tukši vārdi un ka ap likumu slauka kājas pat augstākajos valdības līmeņos, tostarp pats Rinkēviča kungs.
Šeit ir nepilnīgs saraksts ar visiem tiem tiesiskuma "sasniegumiem", kas, pēc Rinkevča kunga domām, dod viņam tiesības kritizēt citas valstis par zemo tiesisko līmeni (sarakstā būs gan tie kuri atdzīvina “bezprecedento tiesiskumu”, gan tie kas cietuši no ta) в
- 11 gadus tiek tiesāts Ogres mērs Egils Helmanis.
- vairākos kriminālprocessos iesaistīts Ventspils mērs Aivars Lembergs.
- vairākos kriminālprocessos iesaistīts Jūrmalas mērs Gatis Truksnis.
- vairākos kriminālprocessos iesaistīts bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs.
- kriminālprocesā iesaistīts bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
- kriminālprocesā iesaistīts bijušais “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.
- bezgalīga citu ierēdņu aizturēšanas virkne.
- bezgalīga citu ierēdņu atlaišanas virkne.
- slepkavību un uzbrukumu virkne politiķiem, amatpersonām un ar viņiem saistītām personām.
- Saeimas deputāts, Saeimas Budžeta komisijas vadītājs un finanšu krāpnieks Mārtiņš Bondars, kurš bija iesaistīts vienā no lielākajām Latvijas pilsoņu aplaupīšanām mūsdienu Latvijas vēsturē.
- Saeimas deputāts, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Juris Jurašs, kuru tiesā krimināllietā un kurš kriminālās aprindās ir labi pazīstams kā «lietu kārtotājs».
- Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs, kurš apsūdzēts krimināllietā.
- Saeimas deputāts un alkoholiķis Artuss Kaimiņš, kurš, saskaņā ar vienu no versijām, stipra alkohola reibuma dēļ gandrīz pats sevi sadedzināja un gandrīz sadedzināja citu cilvēku. Tas ir tas pats deputāts, par kuru KNAB lūdzis sākt kriminālvajāšanu.
- visādu sozinovu, sparānu, meroni, sprūdu, krūmiņu, guseļņikovu, meļņiku un savicku bezprecedenta tiesiskuma piedzīvojumi.
- absolūti mežonīgs un necilvēcīgs Maximas traģēdijas tiesas spriedums.
- virkne starptautisku korupcijas skandālu sabiedriskā transporta piegāžu jomā.
- pastāvīgi "nejauši ugunsgrēki". Vai nodeg valsts policijas ēka Stabu ielā un līdz ar to arī seifs ar ļoti svarīgiem dokumentiem, vai nodeg žurnālistes Anitas Daukštes vecāku māja (žurnālistes, kura atmasko kontrabandu un ar kuru it kā par par neslavas celšanu tiesājas Ludzas kriminālpolicijas priekšnieks un Rēzeknes prokurore).
- Amerikas sankcijas gan pret atsevišķiem Latvijas pilsoņiem, gan pret atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem.
Pats interesantākais ir tas, ka tad, kad pienāk laiks nosodīt juridisko haosu savā valstī, Rinkēviča kungs klusē. Viņš izliekas, ka viņam nav ne jausmas, par ko iet runa. Viņš labi pārzina ārvalstu pilsoņu krimināllietu apstākļus, taču, protams, nav dzirdējis ne par "pasūtījumu galdu", ne par Juraša kundzes sniegtajiemm reiderisma pakalpojumiem.
Viņš dabiski nesaprot, ka tai skaitā ABLV un Guseļņikova kungs Latvijai starptautiskajā arēnā ir radījuši tiesiskuma miskastes tēlu. Un, tā kā nerodas jautājumi par bezprecedenta tiesiskumu viņa paša valstī, Rinkēviča kungs pēta ārvalstu pilsoņu krimināllietas. Viss loģiski.
Jāsaka arī, ka pašam Rinkēviča kungam ir diezgan demokrātiska attieksme pret likumu. Viņš likumu vairāk uztver kā padomu un ieteikumu kopumu, nevis kā absolūtu pienākumu. Viņš ar vienu roku par nodokļu maksātāju naudu var nopirkt savam Drēģerim politceļojumu uz ārzemēm un ar otru roku rakstīs par to, cik slikti ir tas, ka tiesiskums Krievijā ir degradējies.
Nē, Drēģerim un visiem pārējiem Ārlietu ministrijas polittūristiem, kuri ceļo pa pasauli uz ministrijas rēķina, Rinkēvičs noteikti izskatās kā taisnīguma etalons. Bet tiem cilvēkiem, kuri nav pieraduši melno saukt par balto, Rinkēviča kungs izskatās kā tipisks liberāls pļāpātājs.
Citiem vārdiem sakot, pēc Rinkēviča domām, citu valstu politiķiem būtu jādzīvo kā svētajiem mūkiem un jārespektē likumi kā svētie raksti, savukārt pats Rinkēviča kungs un viņa „draugi” likumu ievēros tikai tad, kad viņam tas būs ērti.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
