Iesaki rakstu: 
Paldies Lolitai Tomsonei par rosinājumu domāt un varbūt pat uzrakstīt par to plašāk. Viņa pārdzīvo šo situāciju, raksta: “Vismaz pusgadu lasu komentārus, ka valdība dara visu, lai tautu iznīcinātu, ar vakcīnām tiks izpostīti vēl dzīvi palikušie. Cik baisi dzīvot pasaulē, kurā tici - tavu kaimiņu ievēlētā valdība grib tavu nāvi.” Jā, baisi gan! Tikai man jautājums, kāpēc viņa lasa to visu tik ilgi un nopietni?
Par laimi dzīvojam puslīdz demokrātiskā, puslīdz brīvā sabiedrībā, kur cilvēkiem ir iespējams brīvi paust savus viedokļus. Un jebkurā sabiedrībā ir visdažādākie cilvēki ar visdažādāko izcelsmi, izglītību, emocionālo stabilitāti, inteliģenci, nereti ar pasaules redzējumu, kuru grūti iedomāties un vēl grūtāk izprast.
Šādi cilvēki bija un ir starp mums. Un labi, ka tā, jo dažādība izaicina domāt, savstarpēji bagātina, liek aizdomāties, ieraudzīt tādas šķautnes par kurām pats, iespējams, neaizdomātos. Neizbēgami, ka šajā dažādībā atrodas neliels daudzums - pārdesmit, varbūt pat pāris simti ļaužu, kuri ir pārliecināti, kā Lolita raksta, “ka valdība dara visu, lai tautu iznīcinātu, ar vakcīnām tiks izpostīti vēl dzīvi palikušie”.
Domāju, esmu pārliecināts, ka viņiem ir tiesības uz šādu viedokli, tieši tāpat, kā tiesības to skaļi paust un aizstāvēt. Un citiem ir iespēja meklēt argumentus un paust pretējo viedokli. Pats galvenais, apzināties un mēģināt saprast, kāpēc sabiedrībā ir šāda skarba situācijas izpratne? Tas ir nopietns jautājums.
Tāpat jāsaka, ka Latvijas sabiedrība nav unikāla, - ir arī citas, kur dramatiski mazinājusies uzticība valdošajiem politiķiem, varai. Piemēram, labi izglītotajā, demokrātiskajā Šveicē uzticība valdībai arī ir pamatīgi satricināta. Vēl 2020. gada pirmajā pusē valdībai uzticējās apmēram 60+ %, gada laikā uzticība samazinājusies līdz pat 37%, bet 2021. gada sākumā atbalsts bija nokrities jau līdz 32% (no galvas citēju Swissinfo).
Tāpat ir cilvēki, kuriem ir savs viedoklis par masku valkāšanu vai vakcīnām. Neoficiālajā Šveices galvaspilsētā Bernē vasarā pat bija neliela demonstrācija, gājiens pret masku valkāšanu. Tiesa, ne valdība, ne policija par to lielu satraukumu neizrādīja, nekādas nervozi histēriskas klaigāšanas. Bez lielas jezgas - policija pavadīja gājienu cauri Bernes vecpilsētai, un viss. Protams, ja kāds pēc tam vēlējās ieiet veikalā vai sabiedriskajā transportā bez maskas, tad viņu laipni, bet strikti pavadīja līdz durvīm (tagad ir pieņemts lēmums, ka par šādu rīcību ir naudas sods).
Tai pašā laikā jaatceras, ka cilvēki ar skarbāku viedokli parasti ir skaļāki, emocionāli aktīvāki, līdz ar to labāk pamanāmi, īpaši sociālajos tīklos. Bet vienmēr svarīgi jautāt - cik daudz patiešām viņu ir? Desmit, piecdesmit, divi - trīs, varbūt pieci simti? Vai tiešām tas ir satricinošs daudzums 1,8 miljonu Latvijā? Cik tas ir % izteiksmē no kopējā daudzuma? Vai pārdesmit pāraktīvi cilvēki, kuri domā, ka “valdība dara visu, lai tautu iznīcinātu, ar vakcīnām tiktu izpostīti vēl dzīvi palikušie”, ir pietiekams pamats vispārējām bailēm pusgada garumā?
Un visbeidzot atzīšos. Es uzticos ārstiem, speciālistiem. Bet par pašreizējo valdošo koalīciju, valdību man nav pat mazākā pamata domāt kaut ko labu. Uzskatu, ka Krišjānis Kariņš, ONG Vienotība, JKP un A/Par apzināti ļauni ņirgājās par savu valsti, tautu, sabiedrību. Jo tikai cilvēki, kuri neieredz savu valsti, var no sava vidus par ministriem izradzīties, piemēram, galēji ļauno un aprobežoto Jāni Reiru, Arti Pabriku, absolūti neatbilstošo Ilzi Viņķeli un Ramonu Petraviču.
Jā, Kariņš, Vienotības, JKP, A/Par politiķi, labi zinot, ka uztic tik svarīgās nozares ļoti apšaubāmām personām, apzināti pacēla rokas, atbalstīja viņus kā ministrus. Protams, tagad publiski un personīgās sarunās viņi rāda ar pirkstu viens uz otru un mūk no atbildības kā zaķi. Vai arī skatās acīs un izvēlas melot, ka nebija citas iespējas.
Un te man jāsaka, ka man nav baisi dzīvot sabiedrībā, kur cilvēkiem ir dažādi, reizēm pat nesaprotami viedokļi. Baisi ir dzīvot sabiedrībā, kur valdošās koalīcijas ministru izvēle ir ļauna ņirgāšanas par tautu. Un tulīt pat, šajā ierakstā uzradīsies bariņš aktīvu Vienotības, JKP, A/Par biedru, kuri pilnā nopietnībā stāstīs, ka iecelt Reiru par finanšu ministru un Petraviču par labklājības ministri bija gudra un atbildīga rīcība. Un ka vispār nebija citas izejas. Kā tad... protams. Un man ir visas tiesības jautāt - kur vispār rodas šādi ļauni cilvēki, kuri neieredz savu valsti un tautu?
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
