Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Tautas loģistika

Arturs Priedītis
30.06.2016.
Komentāri (38)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien aktuāls ir jautājums „Kas ir tauta?”. To tagad vēlas zināt ne tikai latvieši. Jautājumu uzdod arī citu etnosu pārstāvji. Par to var pārliecināties internetā. Un tas nav retorisks jautājums.

Jautājums ir kļuvis aktuāls acīmredzot tāpēc, ka jēdziena „tauta” izmantojumā ir sasniegta zināma kritiskā robeža. Tautas jēdzienu cilvēki ir sākuši izmantot pārāk neapdomīgi, aplami, nekaunīgi, ļaunprātīgi, demagoģiski. Turklāt tas attiecas ne tikai uz politiķiem, bet arī uz t.s. vidusmēra cilvēkiem - filistriem. Arī viņi tāpat kā politiķi mīl rotaļāties ar tautas jēdzienu. Filistri tradicionāli sevi pasniedz kā svētās un neaizskaramās tautas kodolu un vērtīgāko daļu. Filistriem ļoti patīk atgādināt, ka viņi ir visīstākie tautas reprezentanti, tautas glābēji, tautas modinātāji, tautas brīvības lāčplēši, tautas misijas likteņzirgi.

Interneta ērā filistriem ir vislielākās iespējas rotaļāties ar tautas jēdzienu. Politikas hobija prātvēderi, politikas entuziasti, politikas diletanti, politikas grafomāni, pseidointelektuāļi, pseidointeliģenti, idioti, kretīni, dauni bez visniecīgākās atbildības internetā tautas vārdā var izveidot saitus, iekārtot blogus, rakstīt komentārus, līdzdarboties sociālajos tīklos daudz plašāk nekā profesionālie politiķi, kuriem par katru vārdu smagi jāatbild. Latviešu aprindās par to uzskatāmi liecina „gaismas cilvēka” un „likteņzirga” L. Grantiņa odiozais saits „Latvijas Republikas tautas tribunāls” (LRTT). Tādu pretīgu, atbaidošu, nevēlamu saitu iespējamība un tajos sastopamā jēdziena „tauta” kompromitēšana ir viens no iemesliem jautājumam „Kas ir tauta?”.

Atbildot uz šo jautājumu, nākas pievērsties jēdziena „tauta” loģistikai. Tā ir saruna par šī jēdziena izmantošanas plānošanu, izpildi un kontroli kā vienotu procesu politiskajā praksē.

Jēdziens „tauta” ir ļoti pretrunīgs jēdziens. Pretrunīga ir tā semantika (nozīme, jēga). Senajā Grieķijā un senajā Romā bija vismaz trīs vārdi tautas apzīmēšanā – dēmos, plebs,populi Romani. Angļu valodā lieto people, public, community, nation.

Pretrunīga ir tautas jēdziena lietošana ne tikai politiskajā praksē, bet arī politiskajā filosofijā. Platona politiskajā filosofijā tauta ir pūlis. Vairākas respektablas politiskās ideoloģijas ir atsacījušās lietot jēdzienu „tauta”. Marksisma ideoloģijā galvenais konceptuālais elements ir šķira. Jēdzienu „tauta” atceras tikai demagoģiskajās vibrācijās, kā tas bija boļševiku ideoloģijā. Marksisma ideoloģijā valdošās šķiras (piem., buržuāzija) neietilpst tautā. Šodienas Latvijā dominējošajā liberālisma ideoloģijā galvenais ir indivīds. Jēdzienu „tauta” lieto sabiedrības muļķošanai, kā arī tas funkcionē kā atavisms no padomju gadiem. Raiņa socioloģiskajā naratīvā latviešu tauta ir tas pats, kas latviešu proletariāts. LRTT jau sen ir piespriedis nāves sodu „latviešu tautas nodevējiem”. Latviešu tautas vārdā nāves sods ir piespriests vismaz 80-90% no tautas („komunistiem”, „komunistiem-cionistiem”, „komunistiem-čekistiem”, komunistiem-čekistiem-krievžīdiem”, „zagļiem-komunistiem”, „čekas aģentiem-provokatoriem”, „4.maija huntai”, „sātanistiem”, „DP zvērlopiem”, „latviešu tautas bendēm”, „krievžīdiem”, „zvērinātiem cionistiem”, „cilvēkveidīgām kreatūrām”, „sātaniskiem izdzimumiem”, „Izraēlas ielikteņiem”, „MOSSADistiem”, „padibenēm” u.c.).

Pretrunīga ir tautas jēdziena recepcija, - tā teikt, pieņemšana zināšanai. Pieņemšana zināšanai var notikt, sākot no sentimentālas jūsmas un beidzot ar alerģisku viebšanos, dzirdot vārdu „tauta”. Tas skan paradoksāli. Bet tas ir fakts. Vienmēr visos laikmetos jēdziens „tauta” ir daudzus cilvēkus kaitinājis. Pat ļoti kaitinājis. Tā tas bija senatnē. Tā tas ir pašlaik. Iemesls ir viens un tas pats: jēdziena „tauta” izmantošana savtīgos nolūkos.

Visos laikmetos jēdzienu „tauta” visvairāk neieredz radošas personības – garīgi suverēni indivīdi. Viņiem nepatīk tā dēvētā „tautas griba”. Tā asociējās ar primitīviem uzskatiem, vulgāru gaumi, mietpilsoniskām vērtībām, garīgi piezemētu līmeni. Radošo personību ieskatā „tautas vairākums” ir kaut kas tāds, kas apspiež mazākumu un visus procesus nogludina prastā viduvējībā. Radošas personības akceptē izteikumu par tautas masām kā „cilvēces pazeminātu līmeni” (G.Marsels). Radošus cilvēkus kaitina jēdziena „tauta” ekspluatācija grandiozās abstrakcijās. Piemēram, tādā vēsturiski slavenā grandiozā abstrakcijā kā „tautas ir Dieva domas” (Herders).

Nav grūti ievērot, ka jēdziens „tauta” visbiežāk tiek lietots ideoloģiskajā kontekstā. Lietojot jēdzienu” tauta” ideoloģiskajā kontekstā, galvenais ir kaut kāds vienpusīgs idejiskais aprēķins. Tādā vienpusīgā idejiskajā aprēķinā jēdzienam „tauta” ir jāpalīdz sasniegt noteiktu ideoloģisko mērķi. Un, lūk, tas daudziem cilvēkiem nepatīk. Ļoti nepatīk. Viņi pamatoti saskata nepieklājīgu manipulāciju un pret to protestē katrs savā veidā.

Viens no protesta veidiem ir atsacīšanās lietot jēdzienu „tauta” publiskajā komunikācijā. Tautas jēdziena vietā ērti un godīgi var lietot jēdzienu „etnoss”.

Formāli jēdziens „etnoss” un jēdziens „tauta” ir sinonīmi. Formāli vārdi „etnoss” un „tauta” ir viens un tas pats. Tomēr dzīvē tā mēdz būt ļoti reti. Ja vārdu „etnoss” vienmēr izmanto ideoloģiski neitrāli, tad vārdu „tauta” vienmēr izmanto ideoloģiski aktīvi un vērtējoši. Ja ar vārdu „etnoss” vienmēr etniskā nozīmē apvieno cilvēkus ar kopīgu izcelsmi un kopīgām iezīmēm, tad ar vārdu „tauta” vienmēr paskaidro zināmas cilvēku kopas ideoloģiskos aspektus (cilvēcisko kvalitāti, autoritāti, reputāciju, trūkumus, pozitīvās iezīmes, nopelnus, zaudējumus, politisko statusu, sociālo projektu subjektu, ražošanas līdzekļu īpašnieku, zemes bagātību izmantotāju u.tml.). Ļoti, ļoti reti var sastapt jēdzienu „tauta” bez ideoloģiskā konteksta.

Tā, piemēram, nesastapsim frāzi „etnoss ir iracionāls veidojums”. Taču frāze „tauta ir iracionāls veidojums” nav retums. Tā teica ne tikai Z.Freids. Mūsu dārgais basketbolists Krištopāna kungs savā laikā latviešus nosauca nevis par „muļķu etnosu”, bet nosauca par „muļķu tautu”. Vācu nacisti tiecās likvidēt nevērtīgas tautas, bet nevis nevērtīgus etnosus. Šodien nepieciešams runāt par zagļu tautu, bet nevis zagļu etnosu. Kādam latvietim par tautu, bet nevis par etnosu ir šāds pareizs viedoklis: „Acīmredzot cilvēki tomēr var būt neadekvāti arī lielākās grupās. Varbūt pat tautu apziņa atsevišķos posmos nav adekvāta”. Šo viedokli latviešiem noteikti ir jāakceptē. Tautas apziņas adekvātums ir milzīga problēma.

Jēdziens „tauta” ir bijis ļoti pretrunīgs jēdziens no vissenākajiem laikiem. Taču ilgu laiku jēdziena „tauta” pretrunīgumu apzināti neizmantoja politiskajās manipulācijās. Eiropeīdu civilizācijā tā tas turpinājās no antīkā laikmeta līdz Jaunajiem laikiem. Turpretī Jaunajos laikos jēdziena „tauta” pretrunīgumu valdošā elite sāka apzināti izmantot politiskajās manipulācijās. Turklāt ir vērojama nepatīkama tendence. Jo tuvāk mūsdienām, jo ļaunprātīgāka ir jēdziena „tauta” izmantošana.

Jaunajos laikos sākās politiķu speciāla pielabināšanās ļaužu masām. Viduslaikos un agrāk tas nenotika. Karaļi, cari, imperatori, hercogi, grāfi, kņazi, baroni speciāli nepielabinājās ļaužu masām. Politikas sastāvdaļa nebija speciālas pieglaimīgas manipulācijas ar pavalstniekiem.

Eiropas vēsturē speciāla pieglaimošanās ļaužu masām sākās Lielās franču revolūcijas periodā XVIII gs. beigās. Tā uzskata politiskā filosofija. Tāpat tiek uzskatīts, ka Lielā franču revolūcija bija sākums ļaužu masu izlutināšanā. Franču jaunā buržuāzija politiskajā cīņā pret feodālismu un baznīcu demagoģiski izmantoja tautas jēdzienu. Proti, viss tiekot darīts tautas labā. Taču tajā pašā laikā franču jaunā buržuāzija lieliski zināja, ka tauta kādam ir jāvada, jāpārvalda, jāpieskata, jākomandē, jāmāca, jāaudzina. To zināja arī proletariāta ideologi. Ļeņins par to bieži rakstīja. Politiskajā filosofijā tēma „tauta un vara” vienmēr ir urdījusi intelektuāļu prātu.

Politiķu pielabināšanās ļaužu masām jau pašā sākumā izraisīja sliktas sekas. Ļaužu masas ātri saprata savu intriģējošo lomu politikā. Atklājās, ka politika bez ļaužu masām nevar iztikt. Tas, ko Rietumu politikā XX gadsimtā sāka dēvēt par demokrātiju, vispār nevar pastāvēt bez sistemātiskas pielabināšanās ļaužu masām. Mūsdienu demokrātiskajās iekārtās pielabināšanās ļaužu masām ir politikas neatņemama sastāvdaļa. Politiķi savā ziņā ir kļuvuši ļaužu masu (masu cilvēku) vergi. Tā tas principā saglabājās arī tad, kad politiķi ļaužu masās („tautā”) iezombē noteiktu idejisko orientāciju. „Tautas” zombēšana politiķus neatbrīvo no ļaužu masu verdzības. Ļaužu masu idejiskā orientācija var mainīties. Taču ļaužu masu verdziskā kundzība vienmēr saglabājās. Tā ir mūsdienu demokrātijas likumsakarība. Arī paradokss un iegansts visdažādākajām sociāli politiskajām pretrunām, konfliktiem, pārpratumiem, divdomībām, populismam, pseidodemokrātiskumam.

Bet pati interesantākā ir šāda amizanta likumsakarība: jo demonstratīvāk politiskā vara retoriski pielabinās tautai, jo praktiski vairāk tā ciniski attālinās no tautas. LR iedzīvotāji nav aizmirsuši alkatīgo deģenerātu sameistaroto bēdīgi slaveno „Tautas partiju”. LR nav sveša vienotās vienotības fanātiskā gādība par tautu, kad Lielās Bandas Astoņkājis netraucēti plunčājās noziegumu brīvībā, „ veidojot Latviju par nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuras sabiedrība būtu izglītota, vesela un droša par nākotni”.

Viss liecina, ka šodien nebūt nav sasniegta pielabināšanās kulminācija. Jēdzienu „tauta” turpmāk gaida vēl neķītrāks izmantojums. Tautas jēdziena morālā devalvācija iet roku rokā ar politikas morālo devalvāciju. Eiropeīdu zemēs politikas morālā devalvācija aizsākās pēc II Pasaules kara un cilvēkus ir notrulinājusi līdz prāvam politiskajam nihilismam. Cilvēki ir pārstājuši konstruktīvi izturēties pret politiku. Vispārējā attieksme pret politiku ir izteikti noraidoša, izsmējīga, neticīga, nelabvēlīga, aizdomīga.

Latvijas politiskajā izgāztuvē pielabināšanās virsotne tika sasniegta sakarā ar konstitūcijas preambulu. Kā tas pieņemts latviešu politiskajā izgāztuvē, arī šoreiz pielabināšanās sintezējās ar šausmīgu nezināšanu. Citādāk nevarēja būt. Preambulas sacerēšanas un apstiprināšanas procesu vadīja vienotā vienotība. Savukārt vienoto vienotību tolaik vadīja sieviete, kurai pieder šāda frāze: „Mēs ticam nacionālai valstij, kurā ciena visu tautību latviešus (izcēlums mans – A.P.).”

Savā mūžā neesmu sastapies ar lielāku dumjību! Par to esmu pilnīgi pārliecināts! Vārdi „visu tautību latvieši” ir mūžā sastaptā vislielākā dumjība. Sarkanmatainā Tumsonība ir godam pelnījusi minēto iesauku. Izteikties par „visu tautību latviešiem” var vienīgi kronēts tumsonis. Izrādās, latviešu tautība sastāv no daudzām latviešu tautībām! Tā vien gribas piebilst, ka tādu gudrību neviens īsts latviešu stulbenis pat pamatīgā dzērumā nevar dabūt gatavu...

Kāpēc bija vajadzīga preambula?

Protams, ne jau tāpēc, ka „citiem ir un mums arī vajag”. Preambulas kņada bija ideoloģiskā akcija. Tā bija tautas kārtējā apvārdošana, apdullināšana, piemānīšana, uzmanības novēršana no valdošās kliķes zādzībām, neizdarībām, idiotijas, nekompetences, sociālā nihilisma, nacionālās nodevības, tumsonības. Tā bija pielabināšanās latviešu šovinistiskajam slānim, kura aprobežotajiem prātiem tēvišķīgi glaimo vēsturiskās puspatiesības un nepatiesības par „savas valsts izcīnīšanu brīvības cīņās”, „okupācijas režīmu neatzīšanu un pretošanos tiem”. Pielabināšanās bija adresēta naivajiem, kuri tic šādām it kā skaistām sentencēm: „Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību”.

Taču preambulai ir arī zināma vērtība. Tai ir analītiskā vērtība. Preambula gādīgi ilustrē tautas loģistiku. Preambulā atspoguļojās Jauno laiku klasiskās manipulācijas ar tautas jēdzienu.

Jaunajos laikos, kad Eiropā intensīvi veidojās nacionālās valstis, valsts varas suverenitāte tika savīta ar jēdzienu „tauta”. LR Satversmē par to liecina 2.pants „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”.

Tāda norma ir arī citu valstu konstitūcijās. Cilvēki ir pie tā pieraduši. Daudzi cilvēki pilnā mērā apzinās šīs normas reālo neiespējamību. Viņi saprot šīs normas politiski iluzoro raksturu. Toties filistri mīl politiķiem laiku pa laikam pavēloši atgādināt par „tautas varu”, it kā no tā kaut kas reāli varētu mainīties.

Eiropiešu civilizācijā „tautas vara” pirmo reizi sāka figurēt pārejas laikmetā no antīkās dzīves kārtības uz viduslaiku dzīves kārtību. Tolaik nostiprinājās kristiānisms. Tas savās lūgsnās tautu mistiski skaidroja kā zemes valdnieka (karaļa) ķermeni. Tauta esot karaļa miesas sastāvdaļa. Tāpēc karaļa vara ir leģitīma.

Kā jau minēju, „tautas vara” figurēja Lielajā franču revolūcijā. Tikai tā vairs nebija reliģiski mistiskās karaļa miesas vara, bet laicīgā „tautas vara”. Ļaudīm iestāstīja, ka tauta vairs nav karaļa miesas sastāvdaļa un tauta ir sākusi pati valdīt. Tauta ir kļuvusi valsts suverēnās varas īpašniece.

Saprotams, tā bija specifiska politiskā mistifikācija. Tā bija pielabināšanās tautai, bez kuras atbalsta savā laikā nespēja nostiprināties feodālā vara un Jaunajos laikos nespēja nostiprināties buržuāziskā vara. Pēcpadomju Latvijā nespēja nostiprināties kriminālo „prihvatizatoru” vara.

Jaunajos laikos tauta nesāka valdīt tiešā veidā, kā tas bija antīkajā politiskajā iekārtā. Antīkajā polisā (senās Grieķijas un Romas pilsētvalstīs) valsts pilsoņi valdīja tiešā veidā, bet nevis ar deleģētu deputātu starpniecību. Politiskajā filosofijā to sauc par „tiešo demokrātiju” pretstatā mūsdienu „netiešajai un pastarpinātajai demokrātijai”, kas ātri izvērtās tautas varas uzurpācijā. Tagad esam samierinājušies, ka starpnieku nepieciešamība un starpnieku politiskā vara ir kļuvusi mūžīga, kā arī grūti kontrolējama un nepārskatāma. Tautas varas demagoģijas hipnoze saglabājās vienīgi neattīstītās un neizglītotās smadzenēs, bezprātīgi ticot reālajai tautas valdīšanai. Patiesībā visiem ir jāsaprot, ka viens ir dažu simtu cilvēku tautas vara antīkajā polisā un pavisam kaut kas cits ir simtiem miljonu cilvēku tautas vara mūsdienu valstīs.

Kad XX gs. sākumā Latvijā izstrādāja Satversmi, eiropeīdu civilizācijā tautas varas uzurpācija jau bija sasniegusi rafinētu līmeni. To apzinājās visi domājošie cilvēki. Taču neviena zeme neuzdrošinājās atteikties no skaistās konstitucionālās normas par tautas varu.

Arī mūsu pirmās Republikas politiķi respektēja specifisko politisko mistifikāciju. Tā kā Latvija bija polietniska zeme, LR politiķiem nācās izgudrot jauko poētismu „Latvijas tauta”. Viņi baidījās konstitūcijā valsts suverēno varu dot tikai „latviešu tautai”. Varu nedrīkstēja dot arī „Latvijas nācijai”, jo tāds formulējums radikāli atšķirtos no citu zemju konstitucionālās leksikas. Savukārt šodienas „politiķi” preambulā iepina aplamību par „latviešu nāciju”, tādējādi Satversmē nostiprinot vēl lielāku terminoloģisko pretrunīgumu un nezinātniskumu.

Atteikties no tautas varas specifiskās politiskās mistifikācijas un skaistās konstitucionālās normas pirmais uzdrošinājās mūsdienu liberālisms. Tajā skaitā mūsdienu liberālisma slavinātāji Rīgā.

Mūsdienu liberālisms sevi nekad nesaista ar kādu kolektīvu (kolektīvo subjektu). Citiem vārdiem sakot, nesaista ar šķiru, tautu, nāciju. Tādējādi nav tautas liberālisma, nav nācijas liberālisma, nav buržuāzijas liberālisma. Neeksistē nacionālais liberālisms. Liberālisms centrā izvirza vienīgi atsevišķu cilvēku - indivīdu. Liberālisma ideoloģijā indivīds eksistē tīrā veidā bez saistības ar etnosu, nāciju, kultūru, reliģiju, tradīcijām, vērtībām, teritoriju, valodu, valsti. Ne velti politiskajā filosofijā mūsdienu liberālismu apsaukā par „atomāro individuālismu”. Mūsdienu liberālisms pret cilvēku izturoties kā pret lietu pati par sevi. Liberālismā galvenais varonis esot egoists, kuram neinteresē kolektīvās vajadzības. Liberālisma dievam indivīdam neko nenozīmē valsts, sabiedrība, kolektīvs.

Mūsdienu liberālisms, vēloties pilnīgi atbrīvoties no kolektīvajiem subjektiem un kolektīvistiskajiem priekšstatiem, uzvaras svin pakāpeniski. Speciālajā literatūrā var lasīt uzvaru sarakstu. Respektīvi, XX gs. 30.gados liberālisms atbrīvojās no nacionālisma, 50.gados atbrīvojās no sociālisma, bet no 90.gadiem ir sācis cīņu ar pēdējo pretinieku – t.s. demokrātiju.

Liberālisms vēl nav pilnā mērā uzvarējis demokrātiju. Tā turpina demagoģiski rotaļāties ar jēdzieniem „tauta” un „tautas vara”. Tāpēc arī liberālisms viltīgi izmanto demokrātijas retoriku un vajadzības gadījumā var paspīdēt ar tik tikko minētajiem jēdzieniem.

Mēs dzīvojam pārejas laikmetā. Atkal tāpat kā iepriekšējos pārejas laikmetos relatīvi draudzīgi sadzīvo senākās normas ar jaunajām normām. Mūsu pārejas laikmetā sadzīvo demokrātijas normas ar liberālisma normām. Latvijā tas jautri atspoguļojās preambulā, partiju deklarācijās un citos materiālos.

Piemēram, preambulā ir kvēla vēlēšanās „nodrošināt Latvijas tautas un ikviena brīvību”. Šī frāze ir tipisks demokrātijas un mūsdienu liberālisma mistrojums. „Latvijas tauta” ir demokrātijas retorikas populārs atribūts, bet „ikviena brīvība” ir liberālisma retorikas populārs atribūts. Savukārt mūsu slavenā vienotā vienotība ir ievērojami modernāka. Tā jau ir atbrīvojusies no demokrātijas: „Partijas VIENOTĪBA piedāvājums ir valsts, kurā svarīgākais ir cilvēks.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

FotoVecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai.
Lasīt visu...

21

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

FotoSIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā pieprasa atsaukt desmit maldinošas ziņas sižetā, kas tika pieteikts kā "No "Latvijas valsts mežu" koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums".
Lasīt visu...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...

Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...