Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Labi zināmajā pasaciņā dažādi zvēriņi – telēni un citi – bija šokēti par to, ka prasmīgais kazlēns bija šos sadomājis saskaitīt un pieskaitīt. Tas, kas trešdien notika ap baisajiem jaunatklājumiem par tautas skaitīšanas superslepeno un superintīmo datu nepietiekamo noglabātību, nav nosaucams citādi kā par telēnu cienīgu brēku.

Par ko tad, ja uz situāciju raudzīties vēsi un racionāli, sacēlās milzīgais tracis, uz kuru tik operatīvi un atbildīgi (jeb nepārdomāti un histēriski – kā nu uz to skatīties) reaģēja gan Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts datu inspekcijas vadība, gan ministri un pat Ministru prezidents, par plašajām interneta komentētāju masām nemaz nerunājot?

Īsi un vienkārši – viss sākās (un beidzās) ar „atklājumu”, ka, izsakoties portāla DELFI vārdiem, „elektroniskā tautas skaitīšanas sistēma šobrīd ļauj itin viegli iegūt visus datus par tajā reģistrētajām personām, ja ir zināms personas kods un pases numurs, kurus savukārt var atrast interneta meklētājos gan dažādos oficiālos lēmumos un reģistros, gan citos dokumentos”.

Cilvēkiem, kam ikdienā nav nekādas darīšanas ar publiskajām datu bāzēm, no šī paziņojuma varēja šķist: šausmas, šausmas, nu tik ļaundari masveidā pieķersies mūsu aizpildītajām anketām un sarakstīs dažādas riebeklības, turklāt noskaidros no tām gan mūsu deklarētās dzīvesvietas, gan mūsu valstij atklātās ziņas, kas bija jāmin tautas skaitīšanas anketā.

Taču šis „atklājums”, maigi izsakoties, bija pamatīgi pārspīlēts. Lieta tā, ka atšķirībā no personu kodiem, kas internetā patiešām ir viegli un aši pieejami, pasu dati (sērija un numurs), kuri arī bija obligāti nepieciešami reģistrācijai un piekļuvei konkrētai anketai, internetā tā vienkārši apkārt nemētājas, lai ko mums apgalvotu atsevišķi „eksperti”. Gluži vienkārši tāpēc, ka tie publiskajās datu bāzēs netiek uzrādīti – netiek, un viss.

Realitāte ir tāda: maksimums, kas brīvi pieejams internetā, ir atsevišķi valsts notāru lēmumi, kuros atrodams gan personas kods, gan pases dati, – un tas arī gandrīz viss. Papildus tam faktiski vienīgā iespēja, kā tikt pie kāda sveša cilvēka personas koda un pases datiem vienlaikus, ir – doties uz Uzņēmumu reģistru un par diviem latiem pasūtīt tās kompānijas reģistrācijas lietu, kurā šī persona ir amatpersona vai dalībnieks. Ja cilvēks uzņēmējdarbībā nav iesaistīts, - tad nu nekā.

(Protams, pasu dati reizē ar personas datiem ir visdažādāko līzingu, banku u.tml. rīcībā, taču uz visām šīm struktūrām attiecas Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas, un šie dati tiek pietiekami nopietni glabāti, lai tā vienkārši un brīvi pa internetu masveidā nemētātos.)

Cik liels līdz ar to kopumā bija to cilvēku skaits, kuru aizpildīto anketu nevainība bija reāli apdraudēta? (Uzsveru: runa ir tikai un vienīgi par anketu drošību, jo deklarētās dzīvesvietas ikvienam uzņēmējdarbībā iesaistītam cilvēkam tāpat jebkurš interesents itin vienkārši var uzzināt gan tai pašā Uzņēmumu reģistrā, gan Lursoft un firmas.lv interneta datu bāzēs.)

Lai ko arī teiktu un ar ko baidītu brēcējeksperti, augstākais – augstākais, daži simti no tiem simt tūkstošiem, kas anketas internetā jau aizpildījuši.

Nedomāju, ka kāds, pie skaidra prāta būdams, spēj iedomāties ļaundarus, kas dodas uz Uzņēmumu reģistru un tur masveidā par diviem latiem gabalā pasūta uzņēmumu reģistrācijas lietas, lai no tām izrakstītu cilvēku personas kodus un pasu numurus, lai tad, mēli izbāzuši, pārrakstītu viņu aizpildītās anketas (nu, tās, kas patiešām jau aizpildītas).

Savukārt internetā brīvi atrodamo personas kodu un pasu numuru „komplektu” skaits ir ārkārtīgi neliels – izsakoties DELFI „atklājēju” vārdiem, tādi ir „vairāki”.

Un, kas attiecas uz trešdien tāpat izskanējušo vaimanu, ka šajā briesmīgajā sistēmā viens cilvēks var paņemt no otra viņa personas kodu un pases numuru un ar tiem viņa anketā salabot visu, kas vien ienāk prātā, - jā, protams, taču tieši to pašu iespējams izdarīt arī ar otra bankas karti un PIN kodu vai internetbankas karti (kalkulatoru), ja nu kāds ir tik dulns, ka to nodod citās rokās.

Ar vārdu sakot, tautas skaitīšanas rezultātu precizitāti nekas reāli neapdraudēja, toties salīdzinoši vienkāršā reģistrēšanās metode ļāva pamatoti cerēt, ka anketu aizpildīšana būs maksimāli masveidīga, tā nodrošinot šim pietiekami dārgi izmaksājušajam pasākumam tā vienīgo iespējamo jēgu – noskaidrot, cik tad mūsu īsti ir atlicis un kādi īsti esam.

Kas sanāks tagad, „aizsargājot” tāpat visnotaļ viegli pieejamos personu datus, – jupis viņu zina. Bet, protams, kāpēc gan plašajām interneta komentētāju masām bez īpašas iedziļināšanās nesašust par mūsu valsts kārtējo fantastisko un unikālo, un mūs visus par tik vienreizējiem padarošo neizdarību, bet tik daudzām amatpersonām - nepabrēkāt un nepakulstīt gaisu, ja ir parādījusies brīnišķa iespēja apliecināt savu principialitāti un atbildīgumu?

Turklāt šai tukškulstīšanai ir arī visnotaļ praktiski iemesli: tikko kā ekonomikas ministrs pietiekami skaļi nebrēks pēc amatpersonu atbildības noskaidrošanas, kādam var ienākt prātā ieminēties, ka galvenais atbildīgais taču ir viņš pats, bet, tikko kā Valsts datu inspekcija neveiks „stingrus un cietus” pasākumus, kādam var ienākt prātā apjautāties – kā gan tas nācās, ka šie liekēži „atmodās” tikai tad, kad par „caurumiņu” tautas skaitīšanas sistēmā paziņoja masu mediji... Un tā nu labāk turpināt brēkāt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...