„Tie paši cilvēki, kas tika padzīti no KNAB, tagad kā “tarakāni” lien iekšā Finanšu policijā..."
PIETIEK24.01.2017.
Komentāri (125)
Iesaki rakstu: 
Turpinās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores un Finanšu policijas darbinieku komunikācija atklātu vēstuļu formā, - reizē ar VID vadītāju arī Pietiek saņēmis vēl vienu atklāto vēstuli, kurā Finanšu policijas darbinieku vārdā tiek aprakstīta informācijas „noliešana” kriminālprocesos figurējošām personām un arī tas, kā „tie paši cilvēki, kas tika padzīti no KNAB, tagad kā “tarakāni” lien iekšā” Finanšu policijā. Publicējam vēstules tekstu pilnībā, kā arī VID ģenerāldirektores repliku.
„Gribētos sākt, citējot [VID darbinieces] Ludmilas Vanagas vārdiem pausto komentāru par Jūsu interviju Neatkarīgajā Rīta Avīzē, jo tāda ir pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta iekšējā noskaņa un redzējums par turpmāko “attīstību”. Tātad komentārs:
“Vakar izlasīju interesanto gudrību: kā brīnišķīga līdzība šeit kalpo pasaka par kailo karali. Karalis ir pliks! “Sauksim lietas to īstajos vārdos!” Varbūt pirmajā brīdī klusēt vai arī uzdot vēlamo par esošo šķiet vispiemērotākā rīcība, bet būtībā tā ir bezprincipiāla rīcība un visīstākais komformisms.
Kādi konkursu uzvarējuši uzņēmēji, uzsākuši savu darbu, iegalvo, ka viņu produkts ir visīstākais katalizators, proti, muļķi to neredz. Jā! To neredz neviens - Precīzāk sakot - viņš nespēj un baidās atzīties, ka ir kļūdījies.
Viens otrs, kad tiek iedzīts stūrī, saka, ka karalis gan laikam izskatās diezgan pliks, bet šobrīd, šķiet, nav īsti skaidrs, vai viņš tāds patiesībā ir.
Bet ir kādi, kas cēli soļojošo [kailo] karali nosauc par pliku. Viņš taču ir pliks! Tas ir nepārprotami. Vai tad Jūs to neredzat?! Mēs visi esam piečakarēti. Arī karalis. Viņš nav krāšņi apģērbts muļķiem neredzamā audeklā. Viņš ir pliks, piemānīts, apvests ap stūri, vēl ar to lepojas. Viņš ir aizgājis tik tālu, ka drīzāk izies kails tautas priekšā nekā atzīs, ka ir piemānīts. Kas tad ir šie kliedzēji? Tas, protams, nav pats karalis. Tie nav viņa pārgudrie padomnieki [konformisti].
Nē! Nē! Nē! Tie ir pavisam vienkārši zēni. Tie ir puišeļi.”
Kādu laiku atpakaļ vērsāmies pie Jums pēc palīdzības, taču sastapām tukšu ģenerāldirektores vietu, bet šobrīd arī nesaprotošu un augstprātīgu. Un vēl vairāk- tādu, kura pilnībā UZTICAS Edijam Ceipem un viņa komandai - Borovikam, Bogdanovu pārim!
Turpinot par esošo situāciju pārvaldē: Edijs Ceipe pagājušā nedēļā uzstājās, informējot par it kā vērienīgi ierosinātiem diviem kriminālprocesiem, taču tas ir pilnīgs farss, jo tas tika mākslīgi izveidots no vienas operatīvās lietas un par to, ka šādi plāno rīkoties, lai uzpūstu rezultātus gada beigās, Marita Klikiča un viņas vadība, jau informējām iepriekš, lai pasniegtu par vērienīgiem rezultātiem! Jautrākais ir tas, ka šie divi kriminālprocesi ir ierosināti un faktiski ir jau nolemti palikt bez vērienīgi pasniegtā rezultāta. Kādēļ?
Tad nu par to sīkāk - izrādījās smieklīga situācija, ka lietā figurējošās personas ir cieši saistītas ar esošo vadību un to ģimenes locekļiem! Konkrētāk - Maritas Klikičas vīrs Andris Klikičs ir pazīstams ar Andri Doļģi, kurš ir lietā figurējoša persona. Kratīšana tika veikta pie Maritas Klikičas draudzenes Evijas Eihvaldes, taču, protams, visās šajās adresēs atrasts netika nekas. Tāpat nekas netika atrasts pie Kristīnes Bogdanovas draudzenes Aijas Cielavas.
Vai sagadīšanās? Nedomājam gan, jo iepriekšminētās un citas lietā iesaistītās personas mūs gaidīja. Jā - gaidīja! Kā mēs to zinām? Jo faktiski personu lietošanā esošie telefoni atradās mājās, bet personas bija ceļā ārpus Latvijas vai vienkārši paslēpušās. Protams, ka šo visu var nosaukt par “vērienīgu rezultātu” un “sarežģītu lietu”. Ļoti sarežģīti būs to izmeklēt, kad tava paša vadība ir visu “nolējusi”.
Cīrules kundze! Jūs esat piemānīta, un mēs esam piemānīti- jo, lai arī esam “tie puišeļi” mēs negribam turpināt būt “āksti”. Mēs tiešām cerējām, ka tik daudz kā aprunāties ar katru no iepriekšējā ziņojumā minētajiem cilvēkiem klātienē spēsiet, taču šāds gods bija tikai Ceipes kungam un Gitai Plaudei.
Šo piektdien - 27.janvārī tiek plānots mūsu ikgadējais seminārs, kurā, domājams, piedalīsieties arī Jūs un pateiksiet kādu siltu vārdu Edijam Ceipem un Gitai Plaudei par izteiktajiem draudiem pēc pirmā iesnieguma Jums. Jo tieši šādu 18.novembra apsveikumu saņēmām no savas vadības.
Šķiet, arī turpmāk tiksiet muļķota, jo jaunpieņemtie kadri būs ļoti spilgti. Tātad - mazliet gribētos minēt izsludinātos konkursus uz vakantiem Finanšu policijas pārvaldes darbinieku amatiem. Kā izrādās, tad ir kādi, kas ir pārāki par pārējiem, jo pazīst Ediju Ceipi, un konkurss notiek trijās kārtās, taču viena no kārtām ir TESTS.
Tad nu par testu un tā norises kārtību - Edijs Ceipe ir labi pazīstams ar Mārtiņu Lodi, nu jau bijušo KNAB darbinieku, kurš, protams, TESTU un pareizās atbildes jau ir saņēmis - un arī pārējie bijušie un esošie KNAB darbinieki. Kāpēc ir kādi pārāki un kāpēc atkal notiek savējo bīdīšana amatos?
Tie paši cilvēki, kas tika padzīti no KNAB, tagad kā “tarakāni” lien iekšā ar Edija Ceipes, Jāņa Borovika un Maksima Bogdanova atbalstu. Protams, minēt, ka no šiem “godīgajiem” darbiniekiem gribēja atbrīvoties KNAB vadība, ir lieki, bet viņi šeit būs un turpinās savas noziedzīgās darbības tikai citā iestādē (Finanšu policijas pārvaldē).
P.S. Paldies par siltajiem vārdiem un gaišo redzējumu Ludmilai Vanagai.”
VID ģenerāldirektores Ilzes Cīrules replika:
„Informāciju, kas primāri tiek adresēta “pietiek.com” vai jebkuram citam publiskajam medijam, es nevaru uztvert kā vēlēšanos sākt sarunu ar mani un atrisināt iekšējās problēmas. Es sagaidu, ka mums būs atklāta saruna piektdien no rīta.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
