Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc ilgas tiesāšanās pensionāram Nikolajam Buividam un viņa dēlam Sergejam tiesā ir izdevies gūt uzvaru pār policijas darbiniekiem, kuri bija izdomājuši, ka filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā esot atzīstama par... huligānismu. Pietiek šodien publicē tiesas spriedumu šajā lietā.

Pensionāra Nikolaja Buivida dēlu Sergeju Buividu policija bija aizturējusi veikalā it kā par šokolādītes zādzību. Kad policijas aizturētais bija vēlējies noskaidrot, par ko tad īsti ierosināta lieta, jo viņš bijis pilnīgi pārliecināts, ka tam nav pamata, tā kā varējis pat uzrādīt čeku, kur samaksāts par šokolādīti, viņš devies uz prokuratūru.

Lai fiksētu visu, ko viņam saka prokuratūrā, viņš izvēlējies sarunu ar prokurori nofilmēt. Kamēr viņš gaidījis sarunu ar prokuroru, prokuratūras telpās nestas tortes un citi našķi, un viņš nofilmējis arī šīs „gastronomiskās prokuratūras darbības”. Prokuratūras darbinieki nekavējoties izsaukuši policiju, kas viņu aizturējusi un nogādājuši policijas iecirknī Gogoļa ielā Rīgā.

Arī tur Sergejs Buivids vēlējies iemūžināt administratīvā protokola sastādīšanu, un kā viņa aizstāvis ieradies viņa pensionētais tēvs Nikolajs Buivids, kurš, labi pārzinot likumus, taujājis, kādu likumu tad viņa dēls neievēro, filmējot protokola sastādīšanu. Policists paskaidrojis, ka tiekot pārkāpts Personu datu aizsardzības likums, gan neprecizējot, kurš īsti pants.

Pensionārs tomēr skaidrojis, ka šis likums skaidri un gaiši atļauj veikt video un audio ierakstus, ja tie netiek publicēti. Tomēr tieši viņa iebildumi bijis iemesls tam, lai arī viņš pats tiktu pie administratīvā pārkāpuma protokola par huligānismu pret policistiem.

„Kā var sarunu un runāto tekstu uzskatīt par uzbrukumu policistiem,” neizpratnē bija Nikolajs Buivids. Turklāt viņš nesaprot, kā viņam kā aizturētā aizstāvim varēja sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka viņš aizstāv sava klienta intereses, turklāt to darījis, no galvas citējot ne tikai likumu pantus, bet arī konkrētos fragmentus no likuma.

Turklāt policija viņu arī pēc šī incidenta aizturējusi. „Tā bija tikai mutiska pretošanās nelikumībām, ko pieļāva policisti,” neizpratnē par policistu rīcību ir Buivids.

Policijas iecirknī viss gan noritējis kriminālfilmas cienīgā stilā. Policisti fiziski mēģinājuši atņemt Sergeja Buividam videokameru, viņš pretojies, un grūstīšanās rezultātā nokritis uz galda, kas salūzis. Uz pensionāra Nikolaja Buivida iebildumiem par policistu neatbilstošo rīcību policijas darbinieki reaģējuši visai agresīvi, strīda karstumā sirmgalvis pat nokritis uz grīdas, jo viņam palicis slikti. Tad izsaukta ātrā palīdzība.

Pēc visas grūstīšanās un asās vārdu apmaiņas policisti paziņojuši, ka arī sirmgalvis tiek aizturēts, un arī viņam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par huligānismu.

Tā kā pensionārs bijis pilnīgi pārliecināts, ka nekādus likumus nav pārkāpis, viņš apstrīdējis administratīvā pārkāpuma protokolus tiesā, kas arī divās instancēs pilnīgi negaidīti sākotnēji bija lēmusi policijai par labu – filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā bez policista piekrišanas ir huligānisms, par ko pienākas sods.

Turklāt tiesa bija lēmusi, kas šis noziegums pastrādāts personu grupā ar iepriekšēju nodomu, kā arī norādījusi, ka abu Buividu rīcībā saskatāmas arī Krimināllikuma pārkāpuma pazīmes par huligānismu un pretošanos varas pārstāvim un citai amatpersonai.

Cīnoties par savu taisnību, pensionārs vērsies pie tiesībsarga, kas viennozīmīgi atzinis, ka normatīvie akti neaizliedz veikt amatpersonas rīcības audio vai video ierakstu. Turklāt personas datu drošība būtu pārkāpta tikai tajā gadījumā, ja video ierakstā fiksētu policijas darbinieku privāto dzīvi, bet ne dienesta pienākumu veikšanu. „Veicot protokola sastādīšanas video ierakstu, trešo personu aizskārums var rasties vienīgi, ja amatpersona procesuālo darbību nav pienācīgi organizējusi,” konstatējis tiesībsargs.

Tiesībsargs savu atzinumu pamatojis ne tikai ar Latvijas likumiem, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, tādēļ sodītajam ir visas iespējas vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā un pietiesāt no valsts kompensāciju par vārda brīvības ierobežošanu un sodīšanu ar savu tiesību realizēšanu.

Nu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 30. aprīlī ir nolēmusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret Sergeju Buividu par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu (par ļaunprātīgu pretošanos policijas darbinieku likumīgām tiesībām) izbeigt. Pietiek šodien publicē pilnu tiesas spriedumu šajā lietā:

"2015. gada 30. aprīli

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere ar sekretāri L.Bērziņu, tulci J.Bičkovsku, piedaloties S.Buividam, S.Buivida aizstāvim V.Braginskim, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā pret Sergeju Buividu

konstatēja

2015.gada 10.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas (turpmāk -VP RRP RTI KPN) inspektore O.Pušnicka sastādīja administratīvā - pārkāpuma protokolu Nr.PC 155581 (turpmāk - Protokols), par to, ka 2015.gada 10.martā pīkst. 11.45 Rīgā, Burtnieku ielā 37 VP RRP RTI dienesta telpās 4.stāvā S.Buivids ļaunprātīgi nepakļāvās policijas iestādes darbinieku likumīgai prasībai (pārtraukt veikt filmēšanu ar videokameru), ar ko traucēja policijas darbinieku tiešo darba pienākumu pildīšanu, par ko liecina VP RRP RTI KPN priekšnieka S.Galilejeva dienesta ziņojums, VP RRP RTI KPN vecākās inspektores l.Bučeles dienesta ziņojums un VP RRP RTI KPN inspektores D.Trankales dienesta ziņojums.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 175.panta par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir pakļauta tiesai.

S.Buivids lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka bija ieradies policijas iecirknī, jo viņam ir piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā. Viņam līdzi bija arī videokamera ar akumulatoru. Šīs mantas nav aizliegtas apritē. Administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts kādu likumu viņš bija pārkāpis. Lietā nav ziņas, kādus dienesta pienākumus policijas darbinieki pildīja, kurus viņš traucēja pildīt. Policijas iecirknī bija ieradies saskaņā ar lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu, uz reģistrāciju. Nevienā ziņojumā nav norādīts, kā ir kavējis darbu un tajos nav norādīts, ka viņam tika izteikta likumīga prasība. Lietas materiālos nav norādīta saikne, kā videoieraksta veikšana traucēja darbu. Uzskata, ka protokolā ir informācija nevis par viņa likumpārkāpumu, bet par policijas darbinieku fobiju, kas izpaužas kā bailes no filmēšanas ar kameru. Lietā nav policijas darbinieces D.Trankales ziņojuma, kurā viņa norādītu, ka būtu lūgusi pamest dienesta kabinetu, līdz ar ko S.Galilejeva ziņojumā norādītais neatbilst patiesībai. Nevienā no lietā esošajiem dokumentiem nav pierādījumu, ka filmēšana ar videokameru bija veikta, jo degošas lampiņas un sarkanus punktus, liecinieki neapliecina. Tāpat nav nofiksēts, ka mirgojošas lampiņas liecinātu par filmēšanu. Arī videokameras apskate nav apstiprinājusi filmēšanas veikšanu. Kas ir jātulko viņam par labu. S.Galilejeva ziņojumā ir norādīts, ka filmēšanas veikšanai nepieciešams saskaņojums, bet nav norādīts likums, kas to nosaka. Arī S.Galilejeva ziņojumā norādītajā spriedumā par viņa tēva saukšanu pie atbildības, ir pieņemts nolēmums lietvedību izbeigt. Uzskata, ka viņa aizturēšana un ievietošana īslaicīgās aizturēšanas kamerā bija nelikumīga. Uzskata, ka lietā nav pierādījumu viņa vainīgumam inkriminētajā pārkāpumā un lūdz izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta 1.punktu. Lūdz atgriezt izņemto videokameru ar akumulatoru. Lūdz atzīt par nepieļaujamiem pierādījumiem dokumentus, kas atrodas lietas lapā Nr.l 1.-13., 15. Uzskata, ka policijas darbinieku ziņojumi ir atzīstami par nepieļaujamiem pierādījumiem, jo policijas darbinieki netika brīdināti par atbildību pēc Krimināllikuma normām, par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu.

S.Buivida aizstāvis debates lūdza izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, jo policijas darbinieki, lūdzot S.Buividu pārtraukt viņa darbības, nav norādījuši kādas likumdevēja prasības viņš ir pārkāpis. Uzskata, ka paši policijas darbinieki neorientējas likumos un ir pieraduši nesodāmi rīkoties. S.Buivids nav izdarījis likumpārkāpumu, nav likuma, kas liegtu izmantot videokameru konflikta situācijās ar amatpersonām, veicot filmēšanu, lai iegūtu objektīvus pierādījumus.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, konstatēju, ka lietā atrodas sekojoši dokumenti un rakstveida pierādījumi:

Protokols;

VP RRP RTI KPN priekšnieka S.Galilejeva ziņojums, kurā norādīts, ka 2015.gada 10.martā pildīja dienesta pienākumus un atradās darba vietā Rīgā, Burtnieku ielā 37, 411.kabinetā, kabineta durvis atradās atvērtā stāvoklī. Ap pīkst. 11.45 gaitenī izdzirdēja, ka VP RRP RTI KPN inspektore D.Trankale vairākas reizes izteica lūgumus netraucēt strādāt un atstāt dienesta telpas. Izejot gaitenī pamanīja vīrieti, kuru atpazina kā S.Buividu, jo personai ir piemērots drošības līdzeklis nodošana policijas uzraudzībā, kā arī iepriekš bija kontaktējies ar šo personu, pēc viņa pieprasījuma sniedzot viņam informāciju par drošības līdzekli. Izejot gaitenī ieraudzīja, ka Sergejs Buivids atrodas pie D.Trankales kabineta atvērtajām durvīm, ar labajā rokā esošo videokameru veic filmēšanu un ignorē inspektores lūgumus atstāt dienesta kabinetu un netraucēt darba pienākumu veikšanu. Pienākot pie S.Buivida jautāja, kas ir noticis, uz ko S.Buvids paskaidroja, ka vēlās saņemt atbildes uz viņu interesējošiem jautājumiem. Aicināja S.Buividu doties uz viņa dienesta kabinetu, kur piedāvāja apsēsties un jautāja, kāda informācija viņam ir nepieciešama un kā var viņam palīdzēt. Ienākot viņa dienesta kabinetā D.Buivids rokās turēja videokameru, kuru, apsēžoties, novietojis uz viņa dienesta galda, pēc kā sāka uzdot jautājumus. Uzklausot S.Buivida jautājumus noskaidroja, ka visi šie jautājumi ir iekļauti S.Buivida iesniegumā no 2015.gada 9.marta, tāpēc paskaidroja, ka uz visiem šiem jautājumiem viņam tiks sniegta rakstiskā atbilde likumā noteiktajā kārtībā. Videokamera, kas tika novietota uz viņa dienesta galdā, atradās ieraksta režīmā, par ko liecināja sarkanais punkts uz kameras displeja. S.Buividam lūdza pārtraukt filmēšanu, bet saņēma noraidošo atbildi. S.Buividam atkārtoti lūdza pārtraukt video filmēšanu, uz ko S.Buivids attiecies to darīt, jautājot ko viņš ir pārkāpis. S.Buividam tika izskaidrots, ka video filmēšanas veikšanai ir nepieciešama saskaņošana. S.Buividam izskaidroja, ka viņš atkārto identisku pārkāpumu, kuru bija pieļāvis jau iepriekš, kad bija veikta filmēšana Latgales iecirkni un par ko viņa tēvs ir saukts pie atbildības. S.Buividam izklāstīja Latgales rajona tiesas spriedumu no 2013.gada 17.jūnija lietā Nr.P129162412, kur tika piemērots naudas sods, kā arī to, ka minētās lietvedības iztiesāšanas laikā tiesa atzinusi, ka policijas darbinieka prasība pārtraukt filmēšanu ir likumīga. S.Buivids turpināja ignorēt viņa prasību pārtraukt filmēšanu, pēc kā S.Buividam izskaidroja pārkāpuma būtību un sekas, brīdinot, ka nepakļaušanās gadījumā tiks uzsākta administratīvā lietvedība pēc Latvijas APK 175.panta, kā arī to, ka nepakļaušanās gadījumā viņš tiks aizturēts. S.Buivids turpināja ignorēt viņa izteikto prasību par filmēšanas pārtraukšanu, tāpēc atkārtoti izteica prasību pārtraukt filmēšanu un nepakļaušanās sekas.

S.Buivids atteicās izpildīt prasību, tāpēc piezvanīja Operatīvās vadības grupas dežurantam V.Taraškevičam un palūdza atsūtīt uz viņa dienesta kabinetu Operatīvās vadības grupas dežuranta palīgu, kā ari dežurējošo inspektoru. Pēc neilga laikā viņa dienesta kabinetā ienāca VP RRP RTI KPN inspektore O.Pušnicka un Operatīvās vadības grupas jaunākais inspektors E.Bucenieks. Abu darbinieku klātbūtnē atkārtoti pieprasīja pārtraukt filmēšanu, kā arī atkārtoti izskaidroja pārkāpuma būtību un nepakļaušanas sekas. S.Buivids atteicās pildīt prasību, pēc kā, pīkst. 11.55 S.Buividam izskaidroja, ka viņš tiek aizturēts un lūdza viņu sekot uz dežūrdaļas telpām. S.Buivids atbildēja, ka nekur neiešot, kā ari pieprasīja, lai visi nepieciešamie dokumenti tiktu sastādīti uz vietas. S.Buividam izskaidroja, ka administratīvās aizturēšanas protokols tiks sastādīts dežūrdaļas telpās, kur atrodas arī aizturēšanai nepieciešama dokumentācija un grāmatas, kā arī izskaidroja, ka nepakļaušanās gadījumā, attiecībā pret viņu var tikt pielietots fizisks spēks. Pēc minētā brīdinājuma S.Buivids piecēlās un kopā ar viņu, O.Pušnicku un E.Bucenieku devās uz dežūrdaļas telpām. Dežūrdaļā S.Buividam atkārtoti izskaidroja aizturēšanas pamatu, kā arī to, ka tiks noformēti nepieciešami dokumenti, sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, pēc kā viņš tiks atbrīvots. S.Buividam tika izskaidrots, ka dežūrdaļas telpās tiek veikta videonovērošana, kā arī S.Buividam tika izsniegtas administratīvo pārkāpumu izdarījušās personas tiesības un pienākumi;

VP RRP RTI KPN vecākās inspektores I.Bučeles ziņojums, kurā norādīts, ka VP RRP RTI uzskaitē kā persona, kurai ar 2014.gada 17.oktobra VP RRP Rīgas Centra iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas lēmumu KP Nr. 12040012713 ietvaros, kas uzsākts pēc Krimināllikuma 231 .panta otrās daļas, piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā, atrodas S.Buivids.

2015.gada 10.martā S.Buivids ieradās VP RRP RTI uz reģistrāciju. KPN inspektore D.Trankale izgāja no kabineta ar reģistrācijas žurnālu, bet pēc laika kabinetā ar videokameru ieradās S.Buivids. D.Trankale vairākas reizes lūdza S.Buividam izslēgt kameru un netraucēt pildīt dienesta pienākumus, uz ko viņš nereaģēja līdz brīdim, kamēr nepienāca KPN priekšnieks S.Galilejevs un neuzaicināja viņu savā dienesta kabinetā;

VP RRP RTI KPN inspektores D.Trankales ziņojums, kurā norādīts, ka VP RRP RTI KPN uzskaitē kā persona, kurai piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzība, kriminālprocesa Nr. 12040012713 ietvaros, atrodas S.Buivids.

2015.gada 10.martā VP RRP RTI, viņas darba kabinetā Nr.406 uz reģistrāciju ieradās S.Buivids, kurš rokās turēja videokameru, kura nepārprotami bija ieslēgta, jo bija redzams, ka kamerā mirgoja sarkana lampiņas gaisma. Kamera bija vērta uz darba kabinetu un amatpersonām, kuras tur atradās. Ņemot vērā, ka darba kabinetā atradās dokumenti, tad viņa paņēma reģistrācijas žurnālu un izgāja gaitenī. S.Buivids uzdeva jautājumus, kas nesaistīti ar drošības līdzekļa izpildi. Ar minēto kameru viņš veica straujas darbības viņas virzienā, kuras apdraudēja viņas veselību. S.Buvidam tika vairākkārtēji lūgts izslēgt videokameru un pārstāt filmēšanu, jo minētā filmēšana viņai traucēja tiešo darba pienākumu pildīšanu. S.Buivids ignorēja viņas prasības un savas darbības nepārtrauca. S.Buivids turpināja filmēt līdz brīdim kamēr viņa iegāja kabinetā. Pēc tā viņš burtiski ielauzās kabinetā un turpināja filmēt, bet viņa atkārtoti viņam pateica, lai pārtrauc filmēšanu un, ka viņa darbības traucē viņas tiešajiem darba pienākumiem. Viņš viņas prasību ignorēja, līdz brīdim, kad viņu uz savu kabinetu uzaicināja atnākt VP RRP RTI priekšnieks S.Galilejevs;

VP RRP RTI KPN Operatīvās vadības grupas jaunākā inspektora E.Bucenieka ziņojums, kurā norādīts, ka 10.03.2015.g VP RRP RTI Operatīvās vadības grupas telpās tika nogādāts S.Buivids administratīvā protokola sastādīšanai. Tika nolemts personu ievietot pagaidu turēšanas telpā, par ko tika veikts ieraksts „Pagaidu turēšanas vietā ievietoto personu reģistrācijas žurnālā". Personas mantas tika aprakstītas „Izņemto personīgo mantu sarakstā" uz S.Buivida vārda. Persona iepazinās ar minēto sarakstu, taču atteicās parakstīties „Pagaidu turēšanas vietā ievietoto personu reģistrācijas žurnālā" par glabāšanā nodotajām minētajām mantām. Pēc atbrīvošanas persona atteicās parakstīties par mantu saņemšanu „Pagaidu turēšanas vietā ievietoto personu reģistrācijas žurnālā" kā arī „Administratīvās aizturēšanas protokolā", par ko minētajos dokumentos tika veikts ieraksts. Persona uzvedās bravūrīgi, žestikulēja ar rokām, runāja paaugstinātā balss tonī, atteicās sadarboties un nepārtraukti pārtrauca darbu ar replikām. Persona neievēroja vispārpieņemtās uzvedības normas un izrādīja klaju necieņu pret policijas darbinieku darbu;

izdrukas no Informācijas centra;

Administratīvās aizturēšanas protokola Nr.219 kopija, no kuras redzams, ka S.Buividam izņemta videokamera „Canon" LEGRIA HFM36, akumulators Canon BP-809, kas nosūtīti tiesai esot iepakoti caurspīdīga polietilēna maisiņā, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi „Security seal Nr.Kl 4-0102693".

Vērtējot lietā esošos pierādījumus, secinu, ka saskaņā ar likuma „Par policiju" 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Minētā panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdalīšanu, ir jākonstatē, ka policijas darbinieku izvirzītās prasības personai bija likumīgas un pamatotas.

Kā atzīst Senāta Administratīvo lietu departaments 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-454/2006, administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas. Administratīvo lietu departamenta ieskatā likumīgs rīkojums vai prasība Latvijas APK 175.panta un likuma „Par policiju" 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam. Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vienmēr nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka rīkojums vai prasība bijuši likumīgi. Attiecībā uz konkrēto lietu minētais nozīmē to, ka nepieciešams noskaidrot, vai J.K. bija izdarījis administratīvo pārkāpumu, kuru viņam pieprasīja pārtraukt.

Administratīvo lietu departaments pēc būtības par pareizu atzīst Administratīvās apgabaltiesas izteikto viedokli, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda. Vienlaikus Administratīvo lietu departamenta ieskatā nevar liegt pašai personai, pret kuru vērstas policijas darbinieku prasības, kvalificēti izvērtēt izvirzīto prasību tiesiskumu.

Ja persona uzskata, ka policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, nepakļaujoties šīm prasībām, persona uzņemas risku par to, ka, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izdarītais vērtējums kļūdains, šo personu sauks pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām. Taču, ja tiks konstatēts, ka prasības nebija likumīgas, kā atzīst Administratīvo lietu departaments, personu nevar saukt pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos likumīgajām prasībām, jo šādā gadījumā nebūs izpildījies administratīvā pārkāpuma sastāvs, proti, nebūs Latvijas APK 175.pantā expressis verbis paredzētie „likumīgais rīkojums vai prasības". Savukārt, ja nav administratīvā pārkāpuma sastāva, personu nevar saukt pie administratīvās atbildības {skat. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-454/2006).

Savukārt, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007.gada 25.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKA-157/2007 atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments, kā sākotnējā apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā.

Līdz ar to, no vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības, Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiek faktiem, kas norādīti protokolā - jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības (skat. 2007.gada 25.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKA- 157/2007).

Lai konstatētu konkrētajā gadījumā S.Buivida darbībās Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu, ir jākonstatē, ka policijas darbinieks sabiedriskās kārtības vai dienesta pienākumu pildīšanas laikā, izteica S.Buividam likumīgu rīkojumu vai prasību un, ka S.Buivids ļaunprātīgi atteicās pakļauties izteiktajam rīkojumam vai prasībai un minētajiem faktiem ir jābūt atspoguļoties administratīvā pārkāpuma protokolā.

Protokols S.Buividam sastādīts par to, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā policijas iestādes dienesta telpu 4.stāvā S.Buivids ļaunprātīgi nepakļāvās policijas iestādes darbinieku likumīgai prasībai (pārtraukt veikt filmēšanu ar videokameru), ar ko traucēja policijas darbinieku tiešo darba pienākumu pildīšanu. Līdz ar ko lietā ir vērtējams, vai policijas darbinieku prasība S.Buividam pārtraukt filmēšanu dienesta telpās, bija likumīga, tas ir, konstatēt kādus normatīvos aktus, iekšējās kārtības noteikumus, iestādes vadītāja rīkojumus un tamlīdzīgi, S.Buivids bija pārkāpis, veicot Protokolā norādīto filmēšanu.

Tiesas sēdē S.Buivids neatzina, ka būtu pārkāpis jebkādas likuma prasības, veicot filmēšanu, kā ari norādīja uz to, ka ne Protokolā, ne citos lietas materiālos nav ziņu, kurās būtu norādīts, kādas normatīvo aktu prasības viņš būtu pārkāpis, veicot filmēšanu.

Vērtējot Protokolu, secinu, ka tajā nav norādīts neviens normatīvais akts, iekšējās kārības noteikumi, iestādes vadītāju rīkojumi, un tamlīdzīgi, kurus policijas amatpersonas ieskatā, kura sastādīja Protokolu, S.Buvids bija pārkāpis, veicot filmēšanu atrodoties policijas iecirknī un kādēļ amatpersonas ieskatā, šāda S.Buivida rīcība bija nelikumīga. Šādas ziņas nav atrodamas nevienā citā dokumentā, kuri nosūtīti izskatīšanai tiesai administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros. Lietā nav arī nekādu ziņu, ka policijas iestādē būtu izvietotas kādas zīmes vai brīdinājumi, kas norādītu uz to, ka policijas iestādes apmeklētājiem ir aizliegta filmēšana policijas iestādes telpās.

Vērtējot minēto, uzskatu, ka no Protokola nav konstatējams, kādēļ S.Buivida darbības, kas izpaudās kā filmēšana ar videokameru, būtu uzskatāmas par nelikumīgām, kāda normatīvā akta, iestādes iekšējās kārtības noteikumu prasības, iestādes vadītāju rīkojumus un tamlīdzīgi, veicot šādas darbības, viņš bija pārkāpis.

Tiesnese piekrīt S.Buivida tiesas sēdē paustajam viedoklim, ka konstatējot administratīvo pārkāpumu, tas ir iestādes, kura ir veikusi lietvedību un sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu, pienākums norādīt uz to, kādu normatīvo aktu vai citu noteikumu prasības S.Buivids bija pārkāpis, neizpildot policijas darbinieku prasības pārtraukt filmēšanu, kādēļ šādas darbības būtu jāuzskata par nelikumīgām un iestādes pienākums ir pierādīt, ka policijas darbinieka prasība bija likumīga. Uzskatu, ka tiesneša kompetencē ietilpst vērtēt Protokolā norādītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un tajā norādītās ziņas, kādas normatīvo aktu prasības vai citu S.Buividam saistošu noteikumu prasības S.Buivids bija pārkāpis, atsakoties izpildīt policijas darbinieka prasību pārtraukt filmēšanu.

Uzskatu, ka tiesnesim izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir jāvērtē vai lietā esošie pierādījumi un ziņas par administratīvo pārkāpumu, kuras ir savākusi iestāde, kura veikusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ir pietiekamais administratīvā pārkāpuma sastāva konstatēšanai personas darbībās, nevis pēc savas iniciatīvas vākt un piemeklēt papildus faktus, lai personas darbībās konstatētu administratīvo pārkāpumu. Latvijas APK 243.panta otrā daļa nosaka, ka iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei. Savukārt, iestādes pārstāvis uz lietas izskatīšanu nebija ieradies.

Vienlaicīgi, uzskatu, ka jaunu faktu norādīšana, kas nav minēti Protokolā, konkrētajā gadījumā, kādas normatīvo aktu prasības vai kādu citu noteikumu, kas S.Buividam būtu saistoši, viņš bija pārkāpis, veicot filmēšanu, neatbilstu arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta iepriekš norādītajai atziņai, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiek faktiem, kas norādīti protokolā - jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības.

Tiesas sēdē S.Buivids norādīja, ka lietā arī nav pierādījumu, ka viņš filmēšanu bija veicis, jo tikai kādu lampiņu mirdzēšana videokamerā par to neliecina.

Vērtējot minēto argumentu, secinu, ka no policijas darbinieku ziņojumiem izriet, ka filmēšanas faktu ar videokameru policijas darbinieki ir konstatējuši, norādot, ka sarkans punkts uz kameras displeja liecināja, ka tā atrodas ieraksta režīmā. Kā redzams no lietas materiāliem, minētā videokamera ir izņemta S.Buividam ar Aizturēšanas protokolu. Lietā nav ziņu, ka būtu veikta izņemtās videokameras un tajā esošā videomateriāla apskate, kuras laikā būtu konstatēts kāds nofilmētais materiāls, kas būtu atspoguļots apskatē un tamlīdzīgi. Minētā videokamera ir nosūtīta tiesai iepakota caurspīdīga polietilēna maisiņā, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi „Security seal Nr.K14-0102693". Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka sarkana punkta esamība uz videokameras var liecināt arī par citiem procesiem videokamerā.

Vērtējot minētos apstākļus, uzskatu, ka tikai policijas amatpersonas norādītais sarkanais punkts uz kameras displeja, nav pietiekams pierādījums tam, ka filmēšana ir veikta, ja administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā, amatpersonas, kuras to veica, nav uzskatījušas par nepieciešamu ar kādiem konkrētiem pierādījumiem nostiprināt faktu, ka filmēšana tika veikta, piemēram, to fiksējot ar videokameras apskati. Savukārt, saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta sesto daļu, tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Ņemot vērā minēto, konstatēju, ka lietā nav iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka S.Buvids bija pārkāpis kādas normatīvo aktu vai citu noteikumu prasības, lietā nav nekādu ziņu, kādas, policijas amatpersonu ieskatā, normatīvo aktu vai citu noteikumu, kas attiecas uz policijas iestādes apmeklētājiem, prasības S.Buivids bija pārkāpis veicot filmēšanu atrodoties policijas iecirknī, kā arī uzskatu, ka lietā nav iegūti pietiekami pierādījumi arī tam, ka norādītā filmēšana ir bijusi veikta.

Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka lietā nav konstatējami pietiekami pierādījumu Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā sastāva konstatēšanai S.Buivida darbībās. Personas saukšana pie administratīvās atbildības uz pieņēmumu pamata nav pieļaujama.

Latvijas APK 239.panta 1.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Līdz ar ko lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Vērtējot pārējos S.Buivida un viņa aizstāvja lietas izskatīšanas laikā un debatēs norādītos argumentus, uzskatu, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesneses ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo nolēmumu. Tiesu praksē minētais arguments tiek pamatots atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem., 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Vem de Hurk v The Netherlands" (iesnieguma Nr.16034/90)).

Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu) {skat., piemēram} Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 19.septembru spriedumu lietā Nr. 130058313, 2014.gada 29. septembra spriedumu lietā Nr. 133064413).

Novērtējot lietas apstākļus, pamatojoties uz Latvijas APK 7., 175., 213., 239.panta 1.punktu, 243.- 244., 268. 274., 274.1, 275., 276., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18 un nosprieda

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret Sergeju Buividu par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu izbeigt.

Videokameru „Canon" LEGRIA HFM36 ar akumulatoru Canon BP-809, kas nosūtīti tiesai esot iepakoti caurspīdīga polietilēna maisiņā, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi „Security seal Nr.K 14^-0102693", kas izņemti S.Buividām ar 2015.gada 10.marta administratīvās aizturēšanas protokolu Nr.219, pēc šī nolēmuma spēkā stāšanās, atgriezt Sergejam Buividam."

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kņada

FotoKatrs no mums kaut reizi ir mēģinājis sākt jaunu un skaistu dzīvi. Dažam pietika ar vienu mēģinājumu, cits to darīja vairākkārt, bet vēl kāds to dara, tas ir, mēģina nepārtraukti.
Lasīt visu...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā,...

Foto

Par dzīves mērķiem un jēgu

Kas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam...

Foto

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

Rīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča...

Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...