Tiesa: cilvēka izdzēšana no Iedzīvotāju reģistra nav ne lēmums, ne rīcība, tāpēc pie mums nevērsieties
PIETIEK09.11.2015.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Cilvēka izdzēšana no Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra pēc "kompetentas iestādes" pieprasījuma, bet bez oficiāla lēmuma, ko it kā pieprasa likums, nav uzskatāma ne par lēmumu, ne par rīcību, tāpēc Latvijas tiesā ar sūdzību par šādu izdzēšanu nav iespējams vērsties, - šādu lēmumu pieņēmusi Administratīvā apgabaltiesa.
Pietiek jau vairākkārt detalizēti aprakstījis, kā pirms divarpus gadiem Aslans Iznaurovs uzzināja, ka oficiāli viņš Latvijas Republikā vairāk neeksistē, - ir ne tikai anulēta viņa 1998. gadā pirmoreiz oficiāli saņemtā un pēc tam divreiz oficiāli mainītā nepilsoņa pase, bet arī autovadītāja apliecība, turklāt visi viņa dati no Iedzīvotāju reģistra ir dzēsti nevis ar oficiālu lēmumu, bet gan pēc "kompetentas iestādes pieprasījuma", kas neļauj šo dzēšanu apstrīdēt tiesā.
Iznaurovam oficiāli bija piešķirts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstīts visos publiskajos reģistros un ko 15 gadus neapstrīdēja neviena valsts iestāde, turklāt viņš nevienai iestādei arī nebija sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai viltojis kādus dokumentus. Taču viss mainījās 2013. gada sākumā, kad Iznaurovs nejauši uzzināja, ka viņš Latvijas Republikā oficiāli vairs neeksistē, jo ir "izdzēsts".
Latvijā nepilsoņa statusa piešķiršanu un atņemšanu oficiāli reglamentē tikai un vienīgi likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", kas skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarētu tā vienkārši tikt piešķirts vai tikpat vienkārši tikt dzēsts, - saskaņā ar likumu lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kādai personai pieņem Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.
Kad Iznaurovs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lēmumu atcelšanu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) iztiesāšanas laikā paziņoja, ka nekāds lēmums attiecībā uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkārši esot dzēsti dati. Līdz ar to pašlaik Iznaurovs Latvijā oficiāli ir patvēruma meklētāja statusā.
Taču izrādās, ka cilvēku dzēšana no LR Iedzīvotāju reģistra bez oficiāla, likumā noteikta lēmuma ir daudz izplatītāka, nekā šķita sākumā. Pietiek rīcībā ir nonācis Administratīvās apgabaltiesas lēmums saistībā ar kādas citas personas "izdzēšanu" pēc "kompetentas iestādes" (Drošības policijas) pieprasījuma, un no šī dokumenta izriet, ka šāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcība Latvijā vispār nav pārsūdzama.
Kā izriet no lēmuma, šā gada 8.septembrī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts pieteicēja A. pieteikums, kurā lūgts atzīt par prettiesisku iekšlietu ministra 2015.gada 7.augusta atbildi, ar kuru atteikts atjaunot A. prettiesiski dzēstos personas datus Iedzīvotāju reģistrā, un uzlikt par pienākumu Iekšlietu ministrijai atjaunot Iedzīvotāju reģistrā datus par A. (par viņa nepilsoņa statusu un personas kodu).
Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses lēmumu pieteikumu bija atteikts pieņemt, jo tiesa secinājusi, ka nepilsoņa pase un personas kods pieteicējam izsniegti atbilstoši Operatīvās darbības likuma normām, līdz ar to, ja tagad tie pēkšņi ir dzēsti, "izdzēstais" ir tiesīgs vērsties ar sūdzību tikai un vienīgi prokuratūrā, bet ne tiesā.
Pēc tam A. bija vērsies Administratīvajā apgabaltiesā, norādot, ka viņš apstrīd Iekšlietu ministrijas rīcību, atsakoties atjaunot acīmredzami prettiesiski dzēstus personas datus un, tā kā nepastāv lēmums par statusa atņemšanu, nepastāv arī tiesisks pamats atteikties atjaunot datus.
Atsakot pieņemt pieteikumu, tiek aizskartas pieteicēja Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai, tiesai bija norādījis A. Viņš pieteikumā arī minēja, ka personas datu anulēšana Iedzīvotāju reģistrā norāda uz būtisku pieteicēja cilvēktiesību pārkāpumu, savukārt Operatīvās darbības likumā, ko pieminējusi tiesa, nav paredzēta nedz ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā, nedz dzēšana no tā.
Uz to Administratīvā apgabaltiesa savā nepārsūdzamajā lēmumā, ar kuru A. prasība noraidīta, norādījusi, ka "ziņu dzēšana nav faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē, bet gan tehniska darbība, kas veikta, izpildot citas iestādes (acīmredzot Drošības policijas) lēmumu".
Savukārt attiecībā uz to, ka A. 90. gados piešķirts personas kods un arī Latvijas pase, tiesa norādījusi: "Tas nozīmē, ka prasījums par ziņu dzēšanu nav aplūkojams atrauti no pamatprasījuma par lēmumu, ar kuru pieteicējam atņemts nepilsoņa statuss. Šādu lēmumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nav pieņēmusi, tādēļ arī pieteikums nav pieļaujams."
Līdz ar to tiesa faktiski atzinusi - Latvijas Republikā personas kodu un pasi var piešķirt "tāpat vien" un "tāpat vien", bez oficiāla lēmuma arī dzēst, savukārt "izdzēstajam" nav iespēju šo rīcību apstrīdēt tiesā, jo tiesas ieskatā nekāda rīcība vispār nav notikusi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
