Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neraugoties uz Latvijas Televīzijas (LTV) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) iebildumiem, administratīvā rajona tiesa ir likusi atklāt LTV valdes locekļu saņemtās prēmijas un to pamatojumu, un šis spriedums jau ir stājies spēkā.

Tiesas spriedumu pildot, NEPLP atklātās ziņas rāda: neraugoties uz to, ka Ivara Beltes vadībā LTV 2015. gadu beidza ar 1,19 miljonu eiro zaudējumiem, pats šīs valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs par papildu ienākumiem nav varējis sūdzēties.

2016. gadā – tātad nākamajā gadā pēc iespaidīgajiem zaudējumiem – LTV valdes priekšsēdētājs ar NEPLP lēmumu ir saņēmis prēmiju 5135 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas, turklāt iespaidīgās summas pamatojums ir bijis – „ņemot vērā 2015.gada valdes mērķu sasniegšanas rezultātus”.

Vēl ienesīgāks papildienākumu jomā 2016. gads ir bijis LTV valdes loceklim Sergejam Ņesterovam. 5147 eiro lielu prēmiju pēc nodokļu nomaksas viņš ir saņēmis ar tādu pašu formulējumu kā I. Belte – „ņemot vērā 2015.gada valdes mērķu sasniegšanas rezultātus”.

Savukārt vēl 2067 eiro lielu piemaksu pēc nodokļu nomaksas S. Ņesterovs ir saņēmis par... „virsstundām, nodrošinot valdes mērķu sasniegšanu”. Izrādās, jau 2013. gada pavasarī NEPLP ar S. Ņesterovu vienojusies par šādu īpašu nosacījumu valdes locekļa funkciju pildīšanā.

2017. gadā papildienākumu birums LTV vadībai ir turpinājies: atšķirība tikai tā, ka nu jau 2249 eiro piemaksu „par virsstundām” saņēmis I. Belte, ar kuru šāda vienošanās, kā izrādās, tāpat noslēgta jau 2013. gadā.

Savukārt prēmiju 6368 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas I. Belte ar NEPLP lēmumu saņēmis, „ņemot vērā 2016.gada valdes mērķu sasniegšanas rezultātus”. S.Ņesterovs ar tādu pašu formulējumu saņēmis 6283 eiro, bet valdes loceklis Ivars Priede – 5838 eiro prēmiju (arī šīs summas – pēc nodokļu nomaksas).

Šo informāciju nebija vēlējusies atklāt ne LTV, ne arī NEPLP, kura tiesai bija iesniegusi virkni argumentu, kāpēc sabiedrībai noteikti nevajagot uzzināt, kādas prēmijas un piemaksas un ar kādu pamatojumu saņem sabiedriskās televīzijas vadītāji.

NEPLP ieskatā šādas „ierobežotas pieejamības informācijas izplatīšana radītu apdraudējumu ne vien personām, par kurām iegūta informācija, bet nepārprotami tiktu nodarīts kaitējums LTV darbībai kopumā, kā arī sabiedrībai”. Tomēr tiesa attiecībā uz LTV vadību šos argumentus atzina par nepamatotiem.

Jau pirms šī tiesas sprieduma bija zināms, ka NEPLP 2016. gadā paklusām veselas divas reizes lēmusi par LTV vadības algu palielinājumu, kopumā I. Beltem un viņa kolēģiem gada laikā nodrošinot atalgojuma pieaugumu par vairāk nekā 56 procentiem.

2016.gada 28.janvārī NEPLP iepriekšējā sastāvā pieņēma lēmumu par LTV vadības mēneša atlīdzības apmēra palielinājumu 25% apmērā no 2016.gada 1.februāra. Savukārt vēl vienu algas palielinājumu par ceturto daļu no 2017.gada 1.februāra NEPLP sabiedriskās televīzijas vadībai piešķīra 2016. gada 22. decembrī, un abiem palielinājumiem pamatojums bija faktiski identisks.

„Vērā ņemti Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” 13.punkta noteikumi un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas astotā punkta un 79.panta ceturtās daļas noteikumi, kas paredz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību pārskatīt, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgu kapitālsabiedrību valdes locekļi,” par abiem palielinājumiem skaidro NEPLP.

Vienīgā atšķirība – par 2016. gada sākumā lēmumu atsauce bija uz to, ka „saskaņā ar SIA Fontes Vadības konsultācijas 2014. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā (Top Executive Compensation Survey Latvia 2014) toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība bija aptuveni 40% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos”.

Savukārt 2016. gada beigās vērā ņemts jau cits pētījums, no kura esot izrietējis, ka algas palielināšana par ceturto daļu neko nozīmīgu neesot devusi: „Saskaņā ar SIA Fontes Vadības konsultācijas 2016. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā (Top Executive Compensation Survey), toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība bija aptuveni 45% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos.”

Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu deklarāciju datu bāzes informācija, 2015. gadā I. Belte LTV vadītāja postenī kopā saņēma 46 082 eiro jeb vidēji 3840 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas). Savukārt 2016. gadā, neraugoties uz LTV sliktajiem darbības rezultātiem gadu iepriekš, I. Beltes vidējais ikmēneša atalgojums pieauga par gandrīz tūkstoš eiro, sasniedzot 4764 eiro.

Kopā LTV valdes priekšsēdētājs 2016. gadā algā saņēma jau 57 175 eiro – par 11 093 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka gada laikā I. Beltes ienākumi LTV bija pieauguši par 24% - gandrīz ceturto daļu. Dati par 2017. gadu vēl nav publiski pieejami.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...