Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izmantojot nedaudz savdabīgu loģiku, administratīvā rajona tiesa noraidījusi Pietiek pārstāvja pieteikumu, ar kuru tika pieprasīts sniegt pilnīgu informāciju par bijušā aizsardzības ministra, jaunā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un viņa biroja vadītājas Egitas Kazekas kopīgo braucienu uz Centrālāfrikas Republiku pērnā gada oktobrī, tostarp - par baumu vilni radījušo ministrijas nevēlēšanos atklāt, cik tieši viesnīcu numuriņus izmantojuši Āfrikas ceļotāji. Saskaņā ar tiesas spriedumā izklāstīto loģiku tas tāpat esot skaidrs.

Dārgajā, vairāk nekā 6000 eiro vienam cilvēkam izmaksājušajā eksotiskajā braucienā bija devies ne tikai Vējonis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube vien. Līdzbraucējas lomā bija arī ministra biroja vadītāja Kazeka, turklāt - ar viņas ieņemtajam postenim ļoti īpatnu komandējuma pieprasījuma pamatojumu.

"Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā arī izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā," - šāds saskaņā ar Pietiek oficiāli saņemto Aizsardzības ministrijas informāciju ir bijis pamatojums ministra biroja vadītājas komandējumam uz eksotisko valsti.

To, kādā tieši veidā un uz kādu militāru zināšanu pamata ekonomiste Kazeka, kura laikā, kad Vējonis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pildīja viņa padomnieces pienākumus vides ekonomikas jautājumos, tālajā Āfrikas valstī ir spējusi kompetenti izvērtēt Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijā, Aizsardzības ministrija neatklāj.

Arī ministra biroja vadītājas komandējuma atskaiti, kas varētu viest skaidrību, kāda tieši bijusi Kazekas eksotiskā brauciena lietderība, ministrija atsakās atklāt, jo "atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nav publicējama".

Izdevums Vakara Ziņas pagājušā gada rudenī vēstīja, ka, turpinot garo ministru un viņu biroja vadītāju romantisko attiecību rindu, arī "aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (48) un viņa biroja vadītājai, pievilcīgajai tumšmatei Egitai Kazekai (43) izveidojušās romantiskas attiecības".

Uz to, ka šī paša ministra noliegtā informācija tomēr varētu nebūt bez pamata, norādīja ministrijas nevēlēšanās pat pēc atkārtota aizrādījuma sniegt atbildi uz Pietiek oficiālajā informācijas pieprasījumā uzdoto jautājumu - "cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām".

Nu administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi Pietiek prasību atklāt šo informāciju, kā pamatojumu minot šādus apsvērumus:

"Ministrija pieteicējam ir sniegusi informāciju par RVējoņa un E.Kazekas komandējuma uzturēšanās izmaksām, norādot individuāli katrai personai uzturēšanās dienas viesnīcā katrā valstī un izdevumus par viesnīcu. Šie izdevumi abām personām ir identiski. No minētā acīmredzami izriet, ka katrai personai ir segti individuāli viesnīcas izdevumi.

Tiesas ieskatā tā ir vispārpieņemta un pamatota prakse, ka katrai amatpersonai tiek noteikti atsevišķi viesnīcas un uzturēšanās izdevumi, tas arī ļauj sabiedrībai un kontrolējošām iestādēm objektīvāk izsekot līdzekļu izlietojumam. Tāpat ir akceptējams, ka augsta ranga amatpersonai dienesta braucienā tiek rezervēts un apmaksāts atsevišķs viesnīcas numurs.

Lai arī Ministrijas atbilde nav noformēta atbilstoši pieteicēja izteiktā jautājuma formulējumam, tomēr minētais nenozīmē, ka sniegtā informācija nav atbilstoša pieteicēja informācijas pieprasījumam."

Pietiek šodien publisko pilnu tiesas spriedumu, kas ir pārsūdzams līdz jūlija beigām.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2015. gada 30. jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Līga Biksiniece-Martinova,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Lato Lapsas pieteikuma par Aizsardzības ministrijas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu un kaitējuma atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Lato Lapsa (turpmāk - pieteicējs) 2014.gada 13.oktobrī vērsās Aizsardzības ministrijā (turpmāk arī - Ministrija) ar iesniegumu un lūdza sniegt informāciju, kas attiecas uz valsts finanšu līdzekļu tērēšanu par aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa un aizsardzības ministra biroja vadītājas Egitas Kazekas komandējumu Centrālāfiikas Republikā (turpmāk arī - CĀR) 2014.gada oktobrī: komandējuma laiks, sākuma un beigu datums; komandējuma maršruts; komandējuma piešķīrējs; komandējuma pieprasījuma pamatojums; komandējuma lietderības pamatojums; komandējuma transporta izmaksas; uzturēšanās izmaksas; pārējās komandējuma izmaksas; komandējuma atskaite; cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām.

[2] Ar 2014.gada 12.novembra vēstuli Nr.MV-N/2759 Ministrija sniegusi pieteicējam turpmāk minēto informāciju.

[2.1] Par aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa komandējumu Centrālāfrikas Republikā 2014.gada oktobrī norādīts: komandējuma laiks, sākums un beigu datums - 06.10.2014- 12.10.2014. (plānotais) 13.10.2014. (faktiskais); komandējuma maršruts- Rīga-Parīze-Bangi-Čada-Parize-Rīga; komandējuma piešķīrējs - Valsts kanceleja; komandējuma pieprasījuma pamatojums - Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā ari izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā; komandējuma lietderības pamatojums - aizsardzības ministra pienākums iepazīties klātienē ar starptautisko operāciju norisi, kurās piedalās Nacionālo bruņoto spēku karavīri, tostarp ES militārās operācijas CĀR norises gaitu. Šī vizīte un tās laikā notikušās sarunas ar CĀR un ES amatpersonām bija īpaši nozīmīgas saistībā ar Latvijas pozīciju par turpmāko dalību operācijā; komandējuma transporta izmaksas - aviobiļetes ekonomiskā klase 4932,14 euro; komandējuma uzturēšanās izmaksas - viesnīca Francijā (06.10.2014.-07.10.2014.) 191,10 euro, viesnīca CĀR (07.10.2014.-11.10.2014.) 836,00 euro, (11.10.2014.-12.10.2014.) aptuveni 207,00 euro; dienas nauda (06.10.2014.-12.10.2014.) 243,60 euro un (13.10.2014.) 34,80 euro; apdrošināšana 8,16 euro (06.10,2014.-12,10.2014) 4,41 euro (13.10.2014.); - pārējās komandējuma izmaksas dzintara piespraude sudraba ietvarā samta kastītē 67,59 euro, gravēšanas darbi aizsardzības ministra reprezentācijas vairogam, 5 gab. x 15,00 euro, 75,00 euro (ministra reprezentācijas vairogi tika iegādāti 2006./2007.gadā. Viena vairoga izmaksas aptuveni 40,00 latu.); - komandējuma atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nav publicējama.

[2.2] Par aizsardzības ministra biroja vadītājas Egitas Kazekas komandējumu CĀR 2014.gada oktobri: komandējuma laiks, sākums un beigu datums, 06.10.2014-12.10.2014. (plānotais) 13.10.2014. (faktiskais); komandējuma maršruts Rīga-Parize-Bangi-Čada-Parize-Rīga; komandējuma piešķīrējs Valsts kanceleja, komandējuma pieprasījuma pamatojums - CĀR dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar CĀR valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā ari izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā; komandējuma lietderības pamatojums - ministra darba vizītes protokola un administratīvais nodrošinājums; komandējuma transporta izmaksas aviobiļetes ekonomiskā klase (06.10.2014.-13.10.2014.) 4932,14 euro, papildus 4,41 euro; komandējuma uzturēšanās izmaksas viesnīca Francijā (06.10.2014.-07.10.2014.) 191,10 euro, viesnīca CĀR (07.10.2014.-11.10.2014.) 836,00 euro, (11.10.2014.-12.10.2014.) aptuveni 207,00 euro; dienas nauda (06.10.2014.-12.10.2014.) 203,00 euro un (13.10.2014.) - 29,00 euro; - apdrošināšana 8,16 euro plus 4,41 euro; komandējuma atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nav publicējama.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums par Aizsardzības ministrijas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu un kaitējuma atlīdzināšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Ministrija noteiktajā 15 dienu laikā nepaziņoja, ka informācijai būtu nepieciešama papildu apstrāde, taču ari 15 dienu laikā nesniedza pieprasīto informāciju. Tādējādi tika pārkāpts Informācijas atklātības likumā noteiktais informācijas sniegšanas termiņš un prasītā informācija sniegta tikai būtisku laiku pēc šī termiņa beigām.

[3.2] Ministrija nav sniegusi visu prasīto informāciju, un konkrēti - atbildi uz jautājumu „cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām?". Šī informācija bija svarīga no sabiedrības labuma viedokļa, lai noskaidrotu, vai valsts finanšu līdzekļi nav tērēti personisku vajadzību dēļ.

[4] Aizsardzības ministrija paskaidrojumā par pieteikumu uzskata to par nepamatotu un noraidāmu, paskaidrojot turpmāk minēto.

[4.1] Pieteicējs nepamatoti atsaucies uz Informācijas atklātības likuma normām.

[4.2] Ņemot vērā Iesniegumu likuma mērķi, kā ari iesniegumā norādīto mērķi - veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principu, ministrija secināja, ka iesniegums ir vērsts uz līdzdalību valsts pārvaldē, tādēļ piemēroja tieši Iesniegumu likumu.

[4.3] Iesniegums Ministrijā saņemts 2014.gada 15.oktobri. Atbilde sagatavota 2014.gada 12.novembri, ievērojot Iesniegumu likuma 5.panta trešajā daļā noteikto termiņu.

[4.4] Atbildes sagatavošanas termiņu ietekmēja informācijas papildus apstrāde, piemēram, bija jāapkopo informācija no viesnīcas un ceļa izdevumus apliecinošiem dokumentiem (rēķiniem) un komandējuma rīkojuma dokumentiem.

[4.5] Ministrija sniedza informāciju par komandējuma uzturēšanās izmaksām, identificējot valsti, uzturēšanās dienas viesnīcā un izdevumus par viesnīcu katrai personai individuāli. Atbilde ir sniegta pēc būtības. Sniedzot informāciju par viesnīcas izdevumiem gan aizsardzības ministram R.Vējonim, gan aizsardzības ministra biroja vadītājai E.Kazekai, Ministrija ir atbildējusi uz jautājumu par numuriņu skaitu.

[4.6] Komandējuma atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju (noteikts statuss „dienesta vajadzībām") tādēļ tā netika sniegta, informējot par to pieteicēju.

[4.7] Informācijas pieprasījuma pamatojuma formulējums, ka tā nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, ir ļoti vispārīgs un neļauj viennozīmīgi saprast, kādam mērķim un kādā veidā informācija tiks izmantota, tādēļ nav iespējams identificēt, vai pieprasītās informācijas izpaušana ir piemērota personas izvēlētā mērķa sasniegšanai un kāds var būt iespējamais aizskārums tās izsniegšanas gadījumā.

[4.8] Ministrija 2014.gada 21.novembra vēstulē pieteicējam izskaidroja Iesniegumu likuma normu piemērošanas pamatotību, kā arī atvainojās par radušos situāciju.

[5] Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs (..). Tā kā pieteicējs tiesai nav lūdzis lietu izskatīti mutvārdu procesā, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmajai daļai lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Lietā sākotnēji izšķirams strīds par tiesību normu piemērošanu, jo pieteicējs ir atsaucies uz Informācijas atklātības likumu, savukārt Ministrija ir izskatījusi pieprasījumu Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā.

Iesniegumu likums noteic kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums (turpmāk — iesniegums), un atbild uz to, kā arī kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus. Iesniegumu likuma 2.panta otrā daļa noteic, ka šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Savukārt Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums noteic vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot.

Ievērojot minēto, secināms, ka Ministrija nepamatoti atsaucas uz Iesniegumu likumu, un tiesai par pieteikumu jālemj atbilstoši Informācijas atklātības likumā noteiktajai kārtībai.

[7] Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Konkrētajā gadījumā tiesai ir jāvērtē iestādes faktiskā rīcība, sniedzot informāciju.

[8] Pieteicējs 2014.gada 15.oktobri rakstveidā Ministrijai ir pieprasījis konkrētu informāciju (9 pozīcijas) par aizsardzības ministra R.Vējoņa un viņa biroja vadītājas E.Kazekas komandējumu uz Centrālāfrikas Republiku. Ministrija 2014.gada 12.novembrī ir sniegusi pieteicējam informāciju (lietas 6.-8.lapa).

Lietā ir strīds par to, vai Ministrija pamatoti atteikusi izsniegt komandējuma atskaites un to, vai ir sniegta atbilde uz jautājumu par to, cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām, kā arī par informācijas sniegšanas termiņu.

[9] Informācijas atklātības likuma 2. panta otrā un trešā daļa paredz, ka likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē, un to, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Informācijas atklātības likuma 4.pants noteic, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Savukārt ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.

Informācijas atklātības likuma 5.panta otrajā daļā ir dots izsmeļošs uzskaitījums, kādai informācijai var tikt piešķirts ierobežotas pieejamības statuss.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 10.panta trešo daļu vispārpieejamu informāciju sniedz jebkurai privātpersonai pēc tās pieprasījuma, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

Savukārt atbilstoši Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtajai daļai, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota

[10] No iepriekš minētā izdarāmi divi secinājumi.

Pirmkārt, ja iestāde ir saņēmusi personas iesniegumu, no kura konstatē, ka tajā ietvertais informācijas sniegšanas lūgums attiecas gan uz vispārpieejamu, gan ierobežotas pieejamības informāciju, tai vispirms informācija ir jāsagrupē un jālemj atkarībā no šīs informācijas statusa (sk. ari Informācijas atklātības likuma 10.panta ceturto daļu). Apstāklis, ka vispārpieejamā informācija ir apstrādājama, lai nodalītu no tās ierobežotas pieejamības informāciju, pats par sevi nav iemesls atteikties izsniegt vispārpieejamo informāciju.

Otrkārt, ja iestāde konstatē, ka ar pieprasīto ierobežotas pieejamības informāciju persona nevarēs sasniegt to mērķi, sakarā ar kuru informācija tiek pieprasīta, iestāde ir tiesīga uz to norādīt, pamatojot informācijas sniegšanas atteikumu.

[11] Attiecībā uz atteikšanos izsniegt pieteicējam komandējuma atskaites tiesa konstatē un secina turpmāk minēto.

[11.1] Ministrija norādījusi, ka komandējuma atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju, tai noteikts statuss „Dienesta vajadzībām", tādēļ tā netika sniegta pieteicējam. Tiesa, iepazīstoties ar aizsardzības ministra biroja vadītājas E.Kazekas sagatavoto ārvalstu komandējuma pārskatu un sarunas pierakstu (ziņojumu) par komandējumu Centrālāfrikas Republikā, kā arī R.Vējoņa ziņojumu Ministru prezidentei, konstatē, ka tajos ir ietverta gan vispārēja informācija, gan detalizēts aizsardzības ministra sarunu izklāsts, tiekoties ar CĀR prezidenti un aizsardzības un drošības ministru, kā ari ar dažādu rangu militārajām amatpersonām. Sarunu gaitā apspriesta tābrīža situācija saistībā ar Latvijas karavīru atrašanos CĀR, kā ari turpmākās sadarbības plāni.

[11.2] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 6.punktu un 8.panta pirmo daļu par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija dienesta vajadzībām, proti, 1) Latvijā radīta aizsargājama informācija, kas saistīta ar valsts drošību un nesatur valsts noslēpumu; 2) informācija, kuru Latvijai nodevusi ārvalsts, starptautiska organizācija vai tās institūcija un kura klasificēta kā "RESTRICTED", kā ari ar šo informāciju saistītā Latvijā radītā informācija.

Tiesas ieskatā komandējuma atskaite ietver ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar minētājām likuma normām, un ministrija ir tiesīga klasificēt šo informāciju „Dienesta vajadzībām" kā ari noteikt, kādā apjomā tā ir izpaužama plašākai sabiedrībai.

[11.3] Pieteicējs ir norādījis, ka informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Šāds formulējums ir vispārīgs un nav konkretizēts, kādam mērķim un kādā veidā informācija tiks izmantota.

Tiesas ieskatā izskatāmajā gadījumā dodama priekšroka valsts drošības un aizsardzības interesēm, jo nav iespējams identificēt, vai pieprasītās informācijas izpaušana ir piemērota personas izvēlētā mērķa sasniegšanai un kādas var būt iespējamās sekas tās izsniegšanas gadījumā. Informācija par aizsardzības ministra vizīti CĀR un tās rezultātiem 2014.gada oktobrī ir bijusi publicēta vairākos plašsaziņas līdzekļos, sk. piemēram, http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/AR).al 02299/, taču konkrētās komandējuma atskaites izsniegšana tiesas ieskatā nav samērīga prasība, ņemot vērā ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

[11.4] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka Ministrija pamatoti pieteicējam nav izsniegusi aizsardzības ministra R.Vējoņa un ministra biroja vadītājas E.Kazekas komandējuma Centrālāfrikas Republikā atskaiti.

[12] Lietā ir strīds arī par to, vai ir sniegta atbilde uz jautājumu, cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās R.Vējonis un E.Kazeka, tika izmantoti šo personu vajadzībām.

[12.1] Ministrija pieteicējam ir sniegusi informāciju par RVējoņa un E.Kazekas komandējuma uzturēšanās izmaksām, norādot individuāli katrai personai uzturēšanās dienas viesnīcā katrā valstī un izdevumus par viesnīcu (sk. [2.1] - [2.2] punktu). Šie izdevumi abām personām ir identiski. No minētā acīmredzami izriet, ka katrai personai ir segti individuāli viesnīcas izdevumi. Tiesas ieskatā tā ir vispārpieņemta un pamatota prakse, ka katrai amatpersonai tiek noteikti atsevišķi viesnīcas un uzturēšanās izdevumi, tas ari ļauj sabiedrībai un kontrolējošām iestādēm objektīvāk izsekot līdzekļu izlietojumam. Tāpat ir akceptējams, ka augsta ranga amatpersonai dienesta braucienā tiek rezervēts un apmaksāts atsevišķs viesnīcas numurs.

Lai arī Ministrijas atbilde nav noformēta atbilstoši pieteicēja izteiktā jautājuma formulējumam, tomēr minētais nenozīmē, ka sniegtā informācija nav atbilstoša pieteicēja informācijas pieprasījumam.

[12.2] Pieteicējs uzsver, ka šī informācija bija svarīga no sabiedrības labuma viedokļa, lai noskaidrotu, vai valsts finanšu līdzekļi nav tērēti personisku vajadzību dēļ.

Kā jau norādīts, Ministrija ir sniegusi informāciju pieteicējam par komandējuma izmaksām un atbildējusi arī kontekstā ar informācijas pieprasījuma mērķi, sniedzot precīzu informāciju par līdzekļu izlietojumu abu amatpersonu naktsmītnēm.

[12.3] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka Ministrija ir atbildējusi uz pieteicēj jautājumu un ir sniegusi informāciju, kura ir tās rīcībā.

[13] Pieteicējs ir lūdzis atzīt par prettiesisku Ministrijas rīcību, neievērojot informācija sniegšanas termiņus.

[13.1] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmo daļu iestāde, kas saņēmusi informācijas pieprasījumu, septiņu dienu laikā sniedz šā likuma 11. panta ceturtajā daļā, 12.pant otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto atbildi; 15 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde, bet, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, 30 dienu laikā atbild iesniedzējam un ne vēlāk kā 15 dienu laikā paziņo par to iesniedzējam.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 12.panta pirmo daļu, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

[13.2] Pieteicēja 2014.gada 13.oktobra iesniegums ar informācijas pieprasījumu Ministrijā saņemts 2014.gada 15.oktobfl. Ministrija 2014.gada 12.novembri ir sniegusi pieteicējam informāciju, kā ari atteikusies to sniegt daļā par komandējuma atskaiti.

Lietā nav strīda par to, ka Ministrija 15 dienu laikā nesniedza prasīto informāciju, kā ari nepaziņoja pieteicējam, ka informācijai nepieciešama papildu apstrāde.

Tādējādi Ministrija nav ievērojusi Informācijas atklātības likumā noteikto termiņu informācijas sniegšanai.

[13.3] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184.panta otrajai daļai pieteikumu var iesniegt ari par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un ir nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Šādu pieteikumu var iesniegt, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams īstenot ar šā panta pirmajā daļā minētajiem pieteikumiem (par administratīvo aktu, faktisko rīcību vai publiski tiesisko» attiecību pastāvēšanu).

Administratīvā procesa likuma 184.panta otrā daļa nav interpretējama tādējādi, ka ar pieteikumu par procesuālā pārkāpuma konstatēšanu var vērsties visos gadījumos, kad privātpersona nav izmantojusi tiesības vērsties tiesā ar kādu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pieteikumiem. Ir jākonstatē objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējams vai nav lietderīgi iesniegt pieteikumu par administratīvo aktu, faktisko rīcību vai publisko tiesību līgumu (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 22.jūlija lēmumu lietā Nr. SKA-792/2011).

No minētā izriet, ka termiņa neievērošana kā procesuāls pārkāpums nav vērtējams atsevišķi, bet gan kontekstā ar iestādes faktisko rīcību, ko izskata administratīvās lietas ietvaros. Tiesai ir jāvērtē procesuālā pārkāpuma ietekme uz administratīvā procesa rezultātu un pieteicēja tiesībām un tiesiskajām interesēm.

[13.4] Procesuālo termiņu pārkāpums automātiski nav atzīstams par būtisku procesuālu pārkāpumu. Tā nozīme un ietekme uz lēmuma tiesiskumu jāizvērtē katrā konkrētā lietā atsevišķi. Kā atzīts Augstākās tiesas praksē, procesuālu pārkāpumu dēļ administratīvais akts ir atceļams tikai tad, ja attiecīgais procesuālais pārkāpums ietekmē administratīvo aktu pēc būtības, tas ir, ja iespējama cēloņsakarība starp procesuālās normas pārkāpumu un procesa rezultātu (sal. Augstākās tiesas 2009.gada 14.maija sprieduma lietā Nr.SKA-59/2009 7.punktu, 2007.gada 22.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-52/200712.punktu).

Pieteicējam atbilde uz informācijas pieprasījumu sniegta 28. dienā pēc pieprasījuma saņemšanas. Iestāde to pamato tādējādi, ka izskatījusi iesniegumu saskaņā ar Iesniegumu likuma normām un bijusi nepieciešama informācijas papildus apstrāde.

Pieteicējs nav norādījis, kādu būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu radījis.

Tiesa nekonstatē, ka termiņa pārkāpums būtu ietekmējis sniegtās informācijas saturu vai apjomu. Informācija ir sniegta likumā pieļaujamajā 30 dienu laikā. Tiesa arī nekonstatē, ka, sniedzot pieteicējam starpatbildi par to, ka informācijai nepieciešama papildu apstrāde, tās saturs būtu citādāks. Līdz ar to procesuālā termiņa pārkāpums izskatāmās lietas ietvaros nav atzīstams par būtisku procesuālu pārkāpumu.

[14] Pieteicējs ir lūdzis arī atlīdzinājumu par nodarīto morālo kaitējumu, uzliekot pienākumu atvainoties.

Administratīvā procesa likuma 92.pantā noteikts, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

No tā izriet, ka prasījums par kaitējuma atlīdzinājumu nav patstāvīgs prasījums. Tas ir saistīts ar pamatprasījumu. Persona administratīvajā tiesā var prasīt nevis vienkārši atlīdzinājumu kā tādu neatkarīgi no kaitējuma avota, bet tikai atlīdzinājumu par tādu kaitējumu, kas nodarīts ar administratīvo aktu vai faktisko rīcību (sk, piemēram, Augstākās tiesas 2007.gada 11.maija sprieduma lietā Nr.SKA-364/200717.punktu).

Tā kā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka Ministrija pamatoti atteikusi izsniegt komandējuma atskaites un ir sniegusi atbildes uz pārējiem pieteicēja jautājumiem (pamatprasījums), tad noraidāms ir ari lūgums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291 .pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda noraidīt Lato Lapsas pieteikumu par Aizsardzības ministrijas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu un kaitējuma atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L. Biksiniece-Martinova Administratīvās rajona tiesas tiesnese

Rīgā 2015. gada 30. jūnijā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

21

Par valsts prezidenta ievēlēšanas kultūras maiņu

FotoValsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
Lasīt visu...

3

Nepiesienieties Vitenbergam, tas bija normāls politiskais tūrisms, bet jūs sagribējāt kādu labumu valstij

Foto2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.
Lasīt visu...

21

Publiski jautājumi kuluāros pieminētajai prezidenta amata kandidātei par NATO apsolījumiem

FotoGrieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Lasīt visu...

21

Porcelāna skandāli un Nacionālā apvienība

FotoTrīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Jaunā politiķa solījums

Foto1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Lasīt visu...

21

Tiesības būt stulbam

FotoRit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Sargsuņi rej, karavāna mīcās tālāk

Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu....

Foto

Kluso apvērsumu mehānisms

Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas...

Foto

Vai viņi uzbruks arī Rainim un Čakam? Karš pret kultūru Rīgā

Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot...

Foto

Andrejs Upīts bija jauks un labs okupācijas varas kolaborants

Publiskās atmiņas centra rosinātais un Rīgas Pieminekļu padomes atbalstītais priekšlikums demontēt vairāku literātu (tostarp – latviešu rakstnieka...

Foto

Kad beigsies karš Ukrainā?

Pamēģināsim uz šo jautājumu atbildēt godīgi un argumentēti, izmantojot arī tādu informāciju, kāda nekad nenonāk latvju žurnālistu rokās un galvās. Un paturēsim...

Foto

Es esmu tikls un šķīsts, ticiet man!

Žurnālistikā vissvarīgākā vērtība ir redakcionālā neatkarība. Nekas to nedrīkst apšaubīt. Vienlaikus cilvēkam ir viņa individuālā brīvība un sirdsapziņā pamatotas...

Foto

Nacionālas apvienības viltus patrioti: Ogres mēra Egila Helmaņa gadījums

Lai turpinātu diskusiju par Ogrē nenotikušo bēdīgi slavenā “Latvijas pilsoņa/latvieša” Pētera Avena porcelāna “podu” un “podiņu” izstādi,...

Foto

Gruzijas mācībstundas

Tbilisi atkal dūmos un asaru gāzes mākoņos, ielas tradicionāli pilnas ar karstasinīgo tautu, kurai labs jebkurš iemesls, lai lieku reizi izvicinātu rokas. Kas gadījies...

Foto

Kam traucē Upīša piemineklis?

Pieminekļiem ir kāda nelāga īpašība – tie ir pļāpīgi. Visi kā viens būdami radīti ar mērķi vēstīt nākamajām paaudzēm par dižiem cilvēkiem,...

Foto

Vērtību arguments (jebkura) pieminekļa aizstāvībai

Šajā rakstā apskatīsim vienu cienījamu argumentu par labu pieminekļa (jebkura) aizstāvībai. Proti, iespēju, ka piemineklis cilvēkam ir dārgs. Tas, ka cilvēks...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas nenogremdējamais Jānis tiešām nenogrims?

Šodien notika Latvijas jaunlaiku vēsturē lielākais brīnums. Pati bezgrēcīgākā un tautas mīlētākā - Aizsardzības ministrija atzina, ka tiešām būs...

Foto

Par nelikumībām un reputācijas graušanu Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skolā „Rīdzene”

Atkārtoti lūdzam nepieļaut kārtējo Rīgas nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu sporta skolā Rīdzene....

Foto

Kāpēc kolektīvais Soross zaudē Ukrainā?

Dzirdu bāleliņu - patriotu gaudas, tāpēc lietošu maksimāli precīzus apzīmējumus, distancējoties no plašplūsmas ziņu avotu paredzamās indoktrinācijas un nu jau pavisam...

Foto

Aizsardzības ministrei Mūrniecei būtu nevis jāizsaka tukši paziņojumi, bet jāpublisko visa ar pārtikas iepirkumu saistītā dokumentācija

Vēlos publiski paust savu viedokli par Valsts aizsardzības loģistikas un...

Foto

Par LIZDA falšumu

Skolotāji ATKAL draud ar Vislatvijas streiku, ja mēneša laikā netiks izpildītas "viņu" prasības. Tas, ka valdības vadītāji ar Krišjāni Kariņu un LIZDA vadītāju...

Foto

Iespējamā kļūda VID EDS saistībā ar gada ienākumu deklarāciju

Informēju, ka, aizpildot gada ienākumu deklarācijas D3 sadaļu, parādās šāda absurda formula, rēķinot apliekamus ienākumus no citiem...

Foto

Veselības budžets: daudz aizņemsimies, daudz tērēsim un cerēsim, ka veselības joma zels un plauks, bet mums nav nojēgas, kā šo veselības jomas uzplaukumu sasniegt

Savu iepriekšējo...

Foto

Vai Latvijas vēsturiskajām zemēm jāatgriežas Dzimtenes ostās?

Mēs nokavējām 30 gadus no brīža,kad sajuka Teherānas-Jaltas-Potsdamas pēckara ģeopolitiskā arhitektūra. Varbūt mēs nesapratām, kāpēc San Francisko antihitleriskā koalīcija...

Foto

Meli nekad nevar pārmākt patiesību. Arī šoreiz viss nostāsies savās vietās

Jo vairāk pretinieku, jo vairāk goda! Nekad neesmu vairījies no atklātas diskusijas un politiskas cīņas....

Foto

Populisms un sabiedrība

Vārdam “populisms” skaidrojošā vārdnīca sniedz sekojošu skaidrojumu - izdabāšana plašām aprindām, cenšanās par katru cenu, pat ar nepiepildāmiem solījumiem un meliem iekarot tautas...

Foto

Jā, mēs gatavojamies paslepus, necaurspīdīgi iztērēt 100 miljonus eiro par apšaubāmu vēja parka projektu, un ko jūs, kaitnieki, mums padarīsiet?

AS “Latvenergo” paziņojums par ražošanas jaudu...

Foto

Izglītības un zinātnes ministrijai: pieteikums darbam Komunikācijas nodaļas vadītāja amatam

Ar šo vēlos pieteikties darbam Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja amatam. Mans vārds ir...

Foto

Vēlēšanās zaudējušie paristi un bordānisti vēlas jums atriebties, ogrēnieši

Godātie ogrēnieši un pilsētas viesi! Vērsīšu Jūsu uzmanību uz to, ka plānoto masku šovu* Jūsu pilsētā organizē...

Foto

Galvenais atbildīgais pasūtījuma lietā pret Lapsu un Liepnieku “atrast jebko” ir ģenerālprokurors Stukāns

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis nav oriģināls, tā ir viņa būtība izvairīties no atbildības,...