Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Valsts budžeta līdzekļu izlietojumam ir jābūt pamatotam un vērstam uz sabiedrības interešu nodrošināšanu, iestādes nedrīkst ar tās funkciju veikšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem rīkoties patvaļīgi. Tas attiecas arī uz mantisku labumu piešķiršanu iestādē strādājošajiem. Līdz ar to sabiedrībai ir tiesības uzzināt informāciju, uz kāda pamata ir izmaksāta [Valsts prezidenta] Kancelejas amatpersonu (darbinieku) papildu samaksa,” teikts administratīvās rajona tiesas spriedumā. Šis izteiksmīgais dokuments, ko publicējam pilnībā, ir spriedums jau trešajā lietā, kurā cieš sakāvi Vējoņa un viņa kancelejas vadības publiski paustā nostāja, ka tas, kā šajā iestādē tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, esot ierēdņu „privātā dzīve”.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, RĪGAS TIESU NAMS

Lietas Nr.A420227817 Lietas arhīva Nr.A42-02278-17/43

SPRIEDUMS Rēzeknē 2017.gada 29.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Staņislavs Linkevičs,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicēja Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt 2017.gada 21.aprīļa iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - Valsts prezidenta kancelejas atvainošanos.

Aprakstošā daļa

[1] Lato Lapsa ar 2017.gada 21.aprīļa iesniegumu (turpmāk - Iesniegums) vērsās Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk arī - Kanceleja vai atbildētāja), kurā lūdza sniegt informāciju par laika posmā no 2016.gada l.janvāra līdz 2017.gada 21.aprīlim Kancelejas darbiniekiem noteikto piemaksu pārskatīšanas darbībām.

Pieteicējs Iesniegumā lūdzis sniegt informāciju par attiecīgā darbinieka vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, noteiktās piemaksas pārskatīšanas datumu, noteiktās piemaksas izvērtētāju, noteiktās piemaksas izvērtēšanas kritērijiem un piemaksas izvērtēšanas rezultātu (minot lietvedības dokumenta numuru, iepriekšējās piemaksas lielumu, no jauna noteiktās piemaksas lielumu, ja tāda noteikta).

[2] Ar Valsts prezidenta kancelejas 2017.gada 17.maija vēstuli Nr.837 “Par atbildes sniegšanu” (turpmāk - Vēstule) pieteicējam sniegta atbilde uz Iesniegumu, kurā iestāde norādījusi, ka pieteicēja pieprasītā informācija ir ārpus Informācijas atklātības likuma tvēruma, tāpēc atbilde uz pieteicēja Iesniegumu tiek sniegta Informācijas atklātības likuma tvērumā.

Pieteicējam Vēstulē sniegta informācija par Kancelejas vadītāja kompetenci noteikt darbiniekiem piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, kā arī darbiniekiem noteikto piemaksu apmēra raksturojošos kritērijus. Vienlaikus norādot, ka normatīvajos aktos nav paredzēts iestādes pienākums attiecīgos procesus līdz konkrētu lēmumu pieņemšanai dokumentēt rakstveidā. Jautājumi par Kancelejas darbinieku darba novērtējumu un motivēšanu, kā arī darba intensitātes un kvalitātes izvērtējumu, izvērtējot likumā noteiktos kritērijus, ir saistīti ar Kancelejas iekšējo darba organizāciju.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums, kurā norādīts, ka Iesniegumā pieprasītā informācija viņam nav sniegta. Izsūtot Vēstuli, Kanceleja ir pārkāpusi Informācijas atklātības likumā noteiktos informācijas sniegšanas termiņus, kā arī Vēstulē nav norādīts, kur un kādā termiņā šo informācijas sniegšanas atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt, kā to nosaka Informācijas atklātības likuma 12.pants, tādējādi nodarot pieteicējam kaitējumu.

Pieteicējs lūdzis morālā kaitējuma atlīdzinājumu - Kancelejas atvainošanos.

[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajā paskaidrojumā atbildētāja pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt pilnībā. Paskaidrojumā atbildētāja atsaucas uz Vēstulē minēto un norāda šādus argumentus.

[4.1] Ar Vēstuli Kanceleja, informēja pieteicēju, ka:

- saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu, nolūkā nodrošināt kompetentāko darbinieku motivēšanu un ņemot vērā konkrētā darbinieka ieguldījumu Kancelejas mērķu sasniegšanā, Kancelejas vadītājs nosaka piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti;

- piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti noteikšanas pamats ir darbinieka personiskais ieguldījums, darba kvalitāte, zināšanas, atbildības līmenis, iniciatīva, darba intensitāte un citi līdzīgi kritēriji, kas ir svarīgi iestādes mērķu sasniegšanai;

- piemaksu apmēru nosaka, vērtējot Kancelejas darba kārtībā esošos uzdevumus, darbinieka iesaisti konkrētu pasākumu īstenošanā, darbinieka darba intensitāti un personisko ieguldījumu konkrētu mērķu sasniegšanā, procesu vadības nodrošināšanā, sadarbībā, risinājumu piedāvāšanā uzdevumu īstenošanā, kā arī vadoties no citiem darbinieka darba kvalitāti raksturojošiem kritērijiem;

- piemaksas tiek pārskatītas, izvērtējot to nepieciešamību un pamatojumu, ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto kārtību un termiņus, t.i. regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā.

[4.2] Vienlaikus tika vērsta pieteicēja uzmanība, ka viņa pieprasītā informācija par visiem Kancelejas darbiniekiem, kuriem ir bijušas noteiktas un izmaksātas piemaksas, viņam ir sniegta Informācijas atklātības likumā noteiktā kārtībā, t.i.:

1)  atbildot uz pieteicēja 2017.gada 6.janvāra vēstuli, Kanceleja ar 2017.gada 25.janvāra vēstuli pieteicējam sniedza informāciju par Kancelejā laikposmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām, tai skaitā par prēmijām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti;

2)  atbildot uz pieteicēja 2017.gada 11.marta, 25.marta un 31.marta vēstulēm, Kanceleja ar 2017.gada 13.aprīļa vēstuli pieteicējam sniedza informāciju par Kancelejā laikposmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31 martam izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām, tai skaitā par prēmijām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti;

3) atbildot uz pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa vēstuli, Kanceleja ar 2017.gada 12.maija vēstuli pieteicējam sniedza informāciju par Kancelejā laikposmā no 2017.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 30.aprīlim izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām, tai skaitā par prēmijām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.

Par darbiniekiem piešķirtajām piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti tika norādīts tās noteikšanas un piešķiršanas tiesiskais un faktiskais pamats, apmērs, kā arī darbinieks, kurš piemaksu noteicis, piešķīris un saņēmis.

[4.3] Pieteicējs pieteikumu pamatojis ar Informācijas atklātības likuma normām, uzskatot, ka Kanceleja Informācijas atklātības likumā noteiktā kārtībā un termiņos nav sniegusi pieprasīto informāciju un ka nav norādījusi, kur un kādā termiņā informācijas sniegšanas atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt, kā rezultātā pieteicējam radies kaitējums. Tāpēc lietā ir nepieciešams noskaidrot, vai pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesniegums ir informācijas pieprasījums, kas izskatāms Informācijas atklātības likumā noteiktā kārtībā, vai iesniegums, kas izskatāms Iesniegumu likumā noteiktā kārtībā.

Tiesības saņemt informāciju ir garantētas Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa. Latvijas Republikas Satversmes 104.pantā garantētās tiesības ikvienam likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādē un saņemt atbildi pēc būtības ir cieši saistītas ar tiesībām uz informāciju. Lai arī abas tiesības ir cieši saistītas, tomēr ir svarīgi tās nošķirt, jo likumos noteikta atšķirīga šo tiesību īstenošanas kārtība.

Ņemot vērā, ka pieteicējs vērsās Kancelejā ar pieprasījumu sniegt informāciju par laika posmā no 2016.gada l.janvāra līdz 2017.gada 21.aprīlim Kancelejas darbiniekiem noteikto piemaksu pārskatīšanas darbībām, Kancelejas ieskatā, ir piemērojams Iesniegumu likums.

Ievērojot Iesniegumu likuma 5.panta trešo daļu, atbilde pieteicējam uz viņa 2017.gada 21.aprīļa iesniegumu tika sniegta 2017.gada 17.maijā, t.i. ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas. Līdz ar to Kancelejas rīcība pieteicējam nevarēja radīt kaitējumu.

[4.4] Jautājumi par laika posmā no 2016.gada l.janvāra līdz 2017.gada 21.aprīlim Kancelejas darbiniekiem noteikto piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti pārskatīšanas darbībām attiecas uz atsevišķu darbinieku veikto darbu, darba rezultātiem, darba organizāciju, pienākumu un atbildību sadali Kancelejā.

Konkrētas aktivitātes, pasākumi, tikšanās, iesaistīšanās projektos vai to izstrādē, iesaistīšanās noteiktu jautājumu virzībā un to risināšana veido Kancelejas darba kārtību.

Informācija par Kancelejas ikdienas darbu, veidu, kādā tiek nodrošināta likumos noteikto funkciju izpilde, tiek organizēts darbs un sasniegti Kancelejai svarīgi mērķi, ir ārpus Informācijas atklātības likuma tvēruma.

Spēkā esošie normatīvie akti neparedz Kancelejai pienākumu šādu informāciju radīt un dokumentēt. Pieteicēja prasītā informācija rada pienākumu nevis vienkārši izsniegt tās rīcībā esošas ziņas, bet gan dokumentēt informāciju pieteicēja vajadzībām. Kancelejas darba dokumentēšana pieteicēja vajadzībām ne tikai radītu nesamērīgu slogu, bet arī apdraudētu Kancelejai normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi. Kancelejai ir svarīgi nodrošināt iestādes pamatfunkcijas un darba nepārtrauktību, kā arī citu personu tiesības saziņā ar Kanceleju.

Šā gada laikā Kanceleja no pieteicēja saņēmusi jau 40 dažāda satura un apjoma informācijas pieprasījumus un iesniegumus, pieteicēja vajadzībām apkopojot un grupējot ievērojamu informācijas apjomu, skaidrojot un sniedzot informāciju par Kancelejas darbu. Uz katru pieteicēja iesniegumu vai informācijas pieprasījumu Kanceleja ir sniegusi atbildi. Taču Kanceleja nevar ar pieteicēju turpināt pastāvīgu saraksti par jautājumiem, kas pieteicējam radušies no iepriekš sniegtajām atbildēm, apšaubot sniegto atbildi vai tajā ietverto informāciju.

[4.5] Ievērojot likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 6.panta pirmajā daļā noteikto, Kancelejas darbu organizē un budžetu pārvalda Kancelejas vadītājs. Kancelejas vadītājs ir atbildīgs par budžeta līdzekļu lietderīgu un likumīgu izlietojumu. Kanceleja savā darbībā ievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto. Kancelejai savā darbībā ir pienākums ievērot arī citos likumos, tostarp Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto.

No pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa vēstulē uzdoto jautājumu satura secināms, ka pieteicējs, saņemot pieprasīto informāciju, vēlas analizēt Kancelejas darba organizāciju, darbinieku darba kvalitāti, vērtējot, vai konkrēto darba uzdevumu izpilde ir samērojama ar piešķirtās piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti apmēru, kā arī vērtēt to, vai Kancelejas darbs tiek organizēts pareizi. Tomēr pieteicējam nav subjektīvu tiesību prasīt konkrēto informāciju.

Augstākā tiesa atzina, ka informācijas nesniegšana atzīstama par faktisko rīcību tikai tajā gadījumā, ja privātpersonai ir subjektīvās tiesības no iestādes prasīt attiecīgo darbību valsts pārvaldes jomā (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 22.augusta lēmuma SKA-0459-06 11.punktu un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 17.augusta lēmumu lietā SKA-419-06).

Atalgojuma sistēmas veidošana un kontrole ir valsts pārvaldes uzdevums. Valsts pārvaldei ir juridiski, tehniski un informācijas resursi, lai šādu sistēmu ieviestu un uzraudzītu. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Kancelejā ir veikta finanšu revīzija par Kancelejas 2016.gada pārskatu un darbības finansiālajiem rezultātiem, un ir saņemts revīzijas institūcijas atzinums bez iebildēm. Minētā informācija sabiedrībai ir publiski pieejama. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka Kancelejas rīcība, nosakot Kancelejas darbiniekiem piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, būtu pretēja normatīvajos aktos noteiktajam vai ka no sabiedrības kāda informācija tiktu slēpta, kā rezultātā būtu nepieciešamas pieteicēja konkrētās iniciatīvas.

[4.6] Pieteicējs savu vēstuli un lūgumu sniegt informāciju pamatojis ar mērķi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Šāds formulējums ir vispārīgs un nekonkretizēts. Līdz ar to nav skaidrs, kādam mērķim un kādā veidā pieteicēja prasītā informācija varētu tikt izmantota, un vai tā tiktu izmantota, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Lai gan tiesību normas neizvirza konkrētas prasības iesnieguma vai informācijas pieprasījuma mērķim un pamatojumam, tomēr pamatojumam un mērķim jāsniedz ticams priekšstats par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu.

Tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa. Kancelejas ieskatā nepieciešams nodalīt sabiedrības tiesības zināt Kancelejai piešķirtā valsts budžeta izlietojumu, kam ir leģitīms mērķis, no pieteicēja vēlmes iegūt un bez leģitīma mērķa apstrādāt Kancelejas darbinieku personas datus.

Informācijas atklātības likuma 8.pantā noteikts, ka informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu un atbilstoši minētā likuma 5 panta otrās daļas 4.punktā noteiktajam tai ir ierobežotas pieejamības statuss. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver personas tiesības uz jebkādu savu datu aizsardzību. Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām, personas datu apstrāde pieļaujama tikai atbilstoši paredzētajiem mērķiem un to īstenošanai nepieciešamā apjomā, nodrošinot tādu personas datu glabāšanas veidu, kas datu subjektu ļauj identificēt attiecīgā laikposmā, kurš nepārsniedz paredzētajam datu apstrādes mērķim noteikto laikposmu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas ieskatā izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp privātās dzīves un vārda brīvības aizsardzību, ir tam, vai publicētā informācija sniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā. Atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre, kā arī laikraksta vai izdevuma komerciālā interese nav uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesību uz privātās dzīves ierobežojumam (sk. arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Lielā palāta) 2012.gada 7.februāra spriedumu lietā „ Von Hannover v. Germany (no. 2) ” un 2012.gada 7.februāra spriedumu lietā „Axel Springer AG v. Germany ”). »

[4.7] Lai arī pieteicējs informācijas pieprasījumus un iesniegumus pamato ar mērķi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, pieteicēja līdzšinējā rīcība un sniegtās informācijas izmantošana, liek pieteicēja deklarētos mērķus apšaubīt.

Izmantojot sniegto informāciju, pieteicējs sabiedrībai vairākkārt sniedzis maldinošu un nepatiesu informāciju. Piemēram, 2017.gada 5.jūnijā un 19.jūnijā pieteicējs internēta vietnē “pietiek.com” publicējis informāciju, ka, neraugoties uz Valsts kontroles nesen publicētajiem secinājumiem par miljoniem no valsts budžeta, kas nelietderīgi tiek izšķērdēti ierēdņu ikmēneša piemaksās par darbu, kas tāpat ietilpst viņu pienākumos. Kancelejā turpinās “piemaksu dzīres” No minētajām publikācijām varētu izdarīt secinājumu, ka Valsts kontrole ir izteikusi aizrādījumus Kancelejai par budžeta izlietojumu, bet Kanceleja to ignorējot, turpina īstenot prettiesiskas piemaksas. Taču tas neatbilst patiesībai, jo konkrētajos Valsts kontroles secinājumos Kanceleja nav pat pieminēta.

Pievēršama arī uzmanība tam, ka pieteicējs nav masu informācijas līdzeklis likuma “Par presi un citiem masu informācjjas līdzekļiem” izpratnē, līdz ar to pieteicējs neīsteno arī preses brīvību un datus neapstrādā žumālistiskām vajadzībām, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma 5.pantu. Izmantojot Kancelejas sniegto informāciju pēc saviem ieskatiem, pieteicējs veic personas datu apstrādi, neievērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. un 9.panta noteikumus. Pieteicējam izsniegtie Kancelejas darbinieku personas dati ir atrodami vairākās meklētājprogrammās, tādējādi radot minēto personu privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu.

[5] Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi.

Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs (..).

Tā kā pieteicējs tiesai lūdzis lietu izskatīt rakstveida procesā, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmajai daļai lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.

[7] Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta pirmo daļu likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus (turpmāk — iestāde), izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums (turpmāk — iesniegums), un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība.

No lietas materiāliem izriet, ka 2017.gada 21.aprīlī Kancelejā tika saņemts pieteicēja iesniegums ar lūgumu sniegt informāciju par laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 21.aprīlim Kancelejas darbiniekiem noteikto piemaksu pārskatīšanas darbībām. Pieprasīto informāciju pieteicējs lūdza sagrupēt, attiecīgi norādot darbinieka vārdu un uzvārdu, ieņemamo amatu, noteiktās piemaksas pārskatīšanas datumu, noteiktās piemaksas izvērtētāju, noteiktās piemaksas izvērtēšanas kritērijus un piemaksas izvērtēšanas rezultātu, minot lietvedības dokumenta numuru, iepriekšējās piemaksas lielumu un no jauna noteiktās piemaksas, ja tāda ir noteikta, lielumu.

Tiesas ieskatā noskaidrojams, pēc kādām normām skatāms pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesniegums - pēc Iesniegumu likuma vai Informācijas atklātības likuma normām, turklāt katrs no šiem likumiem konkretizē citu pamattiesību. Ja Iesniegumu likums konkretizē Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 104.pantā paredzēto tiesību, tad Informācijas atklātības likums - Satversmes 100.pantā paredzētās tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju.

[8] Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta pirmo daļu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.

Minētā likuma 11. panta otrā daļa noteic, ka Valsts prezidenta kancelejas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas), ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību) un konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, kā arī tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem noteiktās mēnešalgas.

Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktam valsts vai pašvaldības institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos vai darba līgumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzēt tādu ar papildu atlīdzību saistītu pasākumu kā naudas balvas piešķiršanu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmēru, sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmā daļa nosaka vispārējo piemaksu piešķiršanas kārtību. Savukārt 14.panta divpadsmitā daļa noteic, ka valsts un pašvaldību institūciju vadītāji nolūkā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un ņemot vērā konkrētās amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 40 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas. Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otro daļu amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no mēnešalgas. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldības institūcijām — šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).

Tātad amatpersonu (darbinieku) darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, kā arī piemaksas, prēmijas un naudas balvas, kuras piešķiramas limitēti, izvērtējot nepieciešamību, pamatojumu un amatpersonas (darbinieka) novērtējumu pēc noteiktiem kritērijiem.

[9] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 1.panta 1.punktu informācija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā fiksēšanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā.

Minētā likuma 2.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē.

No lietas materiāliem izriet, ka, saņemot Kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstuli Nr.149 (lietas 22. - 70.lapa) ar informāciju par 2016.gada laikā izmaksātajām prēmijām, naudas balvām vai piemaksām ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma, pieteicējs ar 2017.gada 21.aprīļa iesniegumu vēlas noskaidrot pamatojumu Kancelejas darbiniekiem izmaksātajai papildus darba samaksai laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 21.aprīlim.

Konkrētas amatpersonas (darbinieku) darba samaksas, papildu darba samaksas lielums un pamatojums tā piešķiršanai ir fiksētu ziņu kopums atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām. Ja papildu darba samaksas pamatojums ietver konkrētu amatpersonu (darbinieku) veiktas darbības, tad arī tā ir darbību uzskaite vai ziņu kopums. Tāpat ziņu kopums ir izstrādāti darbības virzieni potenciālo investīciju piesaistei, kultūras projekti un idejas izstrāde, ja tie ir fiksēti jebkurā tehniski iespējamā veidā.

To, ka atbilde uz pieprasījumu sniedzama saskaņā ar Informācijas atklātības likuma normām, min pati Kanceleja, norādot, ka informācijai, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumīgajām interesēm, ievērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu, ir ierobežota pieejamība.

No pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma satura izriet, ka pieteicēju neinteresē, kā Kanceleja īsteno kādu valsts pārvaldes uzdevumu atbilstoši tai noteiktai kompetencei, bet pieteicēja vēlme ir noskaidrot, uz kāda pamata ir izmaksātas Kancelejas amatpersonu (darbinieku) piemaksas ārpus noteiktajai mēnešalgai.

Tātad no Kancelejas netiek prasīts apkopot vai radīt kādu jaunu informāciju, bet norādīt tikai to informāciju, kas ir bijusi piemaksu piešķiršanas pamatā. Ja, pēc Kancelejas norādītā, visa informācija jau ir sniegta 2017.gada 25.janvāra vēstulē Nr.149, un vairāk ziņu par piemaksu pamatojumu nav apkopotas, tad atbilstoši Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmajai un otrajai daļai bija norādāms, ka šāda informācija nav Kancelejas rīcībā un to nevar sniegt, nevis atsaukties uz Iesniegumu likumu.

[10] Lietā nav nozīmes, vai informāciju pieprasa sniegt privātpersona vai mediju pārstāvis. Augstākā tiesa jau iepriekš paudusi viedokli, ka tiesību uz informāciju nozīmi demokrātiskā sabiedrībā nav iespējams pārvērtēt, jo tās ir būtiskas šīs sabiedrības vērtību nodrošināšanai. Tiesības uz informāciju kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Proti, caur tiesību uz informāciju īstenošanu ir panākams, lai valsts pārvalde būtu atklāta, pieejama un tās darbība - pārskatāma. Tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa, un sabiedrībai ir visas tiesības saņemt vispārēji pieejamo informāciju (t.i., tādu, kas nav noteikta kā ierobežotas pieejamības informācija). Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli.

Arī likumā ietvertais informācijas pieejamības tiesiskais regulējums apstiprina saistībā ar Satversmes 100.pantu izdarītos secinājumus. Likumdevējs Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmajā daļā kā šā likuma mērķi ir izvirzījis nepieciešamību nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šīs normas saturs pilnīgāk atklājas, ņemot vērā turpmāk likumā teikto. Proti, 2.panta trešā daļa paredz, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi. Ja informācijas pieprasījums par vispārpieejamas informācijas sniegšanu saņemts no personas, tad atbilstoši minētā likuma 10.panta trešajai daļai šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-l94/2007 14.punktu).

Kanceleja norādījusi, ka pieprasītā informācija ir ierobežotas pieejamības.

Tiesa norāda, ka vispārīga norāde, ka pieprasītā informācija ir ierobežotas pieejamības, nav pietiekama, lai informācijai piešķirtu ierobežotas pieejamības statusu. Informācijas atklātības likuma 5.panta otrajā daļā ir ietverts izsmeļošs uzskaitījums, kādai informācijai var tikt piešķirts ierobežotas pieejamības statuss. Informācijas atklātības likuma 5.panta trešajā daļā noteikts, ka informācijas autors vai iestādes vadītājs, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, nosaka informācijai ierobežotas pieejamības statusu.

No minētās tiesību normas un Informācijas atklātības likuma 6.pantā noteiktā izriet, ka informācija ierobežotas pieejamības statusu iegūst ar iestādes vadītāja attiecīgu lēmumu. Lai arī Kanceleja nav atsaukusies uz šādu lēmumu, noprotams, ka ierobežotas pieejamības statuss tiek attiecināts uz amatpersonu (darbinieku) novērtēšanas procesu un tā rezultātiem, kuru izpaušana varētu apgrūtināt Kancelejas darbu vai nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.

[11] Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 5.punkts noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu.

Tātad jau pats minētās normas teksts noteic, ka par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmi iesniegtie projekti, konkursi un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesi, kas saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu.

Informācija par valsts pārvaldes darbinieku un amatpersonu amatiem un viņu saņemtajiem ienākumiem, tostarp, prēmijām, piemaksām un dāvanām, pildot savus pienākumus, nav uzskatāma par informāciju par fiziskās personas privāto dzīvi, kuru aizsargā likums. Minētais ir nostiprināts arī likuma “Par Valsts noslēpumu” 5.panta 5.punktā, ka ir aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām.

Līdz ar to informācija par valsts vai pašvaldības iestādes amatpersonas vai darbinieka darba samaksas noteikšanas procesu, pildot amata pienākumus, ir brīvi pieejama sabiedrībai.

Ja lietā pieprasītajai informācijai būtu noteikts ierobežotas pieejamības statuss cita pamata dēļ, arī tas nebūtu iemesls informācijas nesniegšanai, jo Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtā daļa paredz arī šādas informācijas izsniegšanas iespējamību. Kanceleja nav norādījusi, kā pieprasītās informācijas izsniegšana varētu apgrūtināt tās darbību.

[12] Tiesa piekrīt Kancelejas paskaidrojumā norādītajam, ka pieteicējs Kancelejā ir vērsies ar neskaitāmiem iesniegumiem, kuru apstrāde var prasīt no iestādes nesamērīgus resursu patēriņus. Taču norādāms, ja interneta vietnē www.president.lv būtu norādīta informācija, pēc kādiem normatīviem aktiem un kritērijiem notiek amatpersonu (darbinieku) vērtēšana, kāda ir katras amatpersonas (darbinieka) darba samaksa (nevis atalgojuma diapazons un vidējā alga), izpaliktu arī jautājumi par atalgojumu un tā pamatotību. Valsts budžeta līdzekļu izlietojumam ir jābūt pamatotam un vērstam uz sabiedrības interešu nodrošināšanu, iestādes nedrīkst ar tās funkciju veikšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem rīkoties patvaļīgi. Tas attiecas arī uz mantisku labumu piešķiršanu iestādē strādājošajiem. Līdz ar to sabiedrībai ir tiesības uzzināt informāciju, uz kāda pamata ir izmaksāta Kancelejas amatpersonu (darbinieku) papildu samaksa. Tieši šādā kontekstā ir izvērtējams pieteicēja iesniegums kopumā un uz to jāsniedz pieprasītā informācija.

[13] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums pilnīgi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

2017.gada 17.maija vēstulē Nr.837 “Par atbildes sniegšanu” (lietas 8.lapa) nav norādīta tā pārsūdzības kārtība un termiņš, tādējādi Kanceleja nav ievērojusi minētajā tiesību normā noteikto. Vienlaikus tiesa konstatē, ka tas pats par sevi nav radījis pieteicējam kaitējumu, jo tas nav liedzis pieteicējam likumā noteiktajā kārtībā vērsties tiesā.

[14] Pieteicējs lūdzis atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu Kancelejai atvainoties pieteicējam par prettiesisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk - Atlīdzināšanas likuma) 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumus var nodarīt ar prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas, vai, ja tas nav vai nav pilnībā iespējams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā.

Tātad no tiesību normas izriet, ka atlīdzināšanas pienākums var tikt izpildīts kā iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadījumā, ja atjaunošana nav iespējama vai nav adekvāta, piešķirams atlīdzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publiska atvainošanās, kā to paredz Atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka privātpersonas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Ar informācijas nesniegšanu ir aizskartas pieteicēja ar likumu aizsargātās tiesības uz informācijas saņemšanu, kas noteiktas Satversmes 100. un 104.pantā un uzskatāmas par nozīmīgām personas pamattiesībām. Vienlaikus konstatējams, ka pieteicējs nav norādījis uz viņam nodarītā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem. Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējam nav nodarīts smags aizskārums. Pieteicējs arī nav norādījis uz citiem ar morālo kaitējumu saistītiem apsvērumiem, kas būtu pamats izvērtēt informācijas nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesībām.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā tiesas noteikts pienākums Kancelejai sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju ir uzskatāms par atbilstīgu atlīdzinājumu, bet pieteicēja prasījums par atvainošanos kā morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir noraidāms.

[15] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicējs par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 6.lapa).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 “Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu, un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 255.pantu, 329.panta pirmo daļu un Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

apmierināt daļēji Lato Lapsas pieteikumu.

Uzdot Valsts prezidenta kancelejai viena mēneša laikā no sprieduma stāšanās spēkā sniegt pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesniegumā pieprasīto informāciju.

Noraidīt pieteikumu pārējā daļā.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569- 13068) viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā, kas atlīdzināma no administratīvajā lietā pieaicinātās iestādes Valsts prezidenta kancelejas budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

S.Linkevičs, Administratīvās rajona tiesas tiesnesis

Rēzeknē 2017.gada 29.novembrī

Dokumenti

Karikatūra no Latvijas Avīzes

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

9.maijs - Lielā lūzera diena

FotoKo tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?
Lasīt visu...

21

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

FotoJa nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā cilvēkam, kuru interesē Satversmes tiesas lēmumu ietekme uz cilvēktiesībām Latvijā, man nepatīk lasīt tiesībsarga pausto. Es gribētu izteikt iebildumus, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi sabiedrībai kā tie ieguvumi, kurus prognozē Tiesībsargs.
Lasīt visu...

21

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

FotoPēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrības homofobiskā, neiecietīgā attieksme pret cilvēku, kas neizvēlējās savu seksuālo orientāciju, šķirstot katalogu, un nevēlējās beigt savu dzīvi 29 gadu vecumā, vērojot, kā liesmas aprij viņa dzīvību. Izdarot loģiskus secinājumus pēc medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sūtījuši naidīgus komentārus un draudus dzīvībai seksuālās orientācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

FotoNu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem - lietot sejas maskas, ja raidījums ilgāks par 15 minūtēm. Ārkārtējās situācijas laikā tas bija noteikts MK rīkojuma nr. 655. punktā nr.5.43.1, tagad - MK noteikumos nr. 360 par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Lasīt visu...

18

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

FotoAprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto sarakstā. Ordeņu piešķiršana pēdējās dienās raisījusi publisku rezonansi, tāpēc uzskatu par pienākumu dalīties arī ar savām domām. Arī par atteikšanos no šī apbalvojuma.
Lasīt visu...

21

Levita - Ēlertes branža

FotoEs iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
Lasīt visu...

21

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

Foto1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kas šai Neatkarības deklarācijas 31. gadadienā būtu aktuālākais mūsu šodienas dievkalpojuma un lūgšanas kontekstā?
Lasīt visu...

15

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

Foto2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu doties politikā. Kopš 2018.gada maija gandrīz katru dienu, bieži vien pat vairākas reizes dienā, esmu atklājis shēmas, runājis tiešu valodu, nebaidījies, piedāvājis risinājumus, rakstījis garus un īsus tekstus, provocējis, aicinājis, bijis dusmīgs un priecīgs, izveidojis labākās Saeimas runas, ierakstījis labāko uzrunu Vecgada vakarā pēdējos vismaz 10-15 gados un vēl visu ko. Principā 3 pilnus gadus savas dzīves esmu veltījis citiem cilvēkiem. Trīs gadu laikā no 1 tūkstoša sekotāju FB man ir 54 tūkstoši. Tam gan nav nozīmes. Šajās Lieldienās es vēlējos uz to visu paskatīties no malas.
Lasīt visu...

12

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

FotoNu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu pienācīgi cīnījušies pret sērgu. Sākumu it kā varētu aizbildināt, ka nezināja un nesaprata, tak arī tas būtu melots. Jo tas, kas un kāpēc darāms, jomas lietpratējiem bija zināms arī 2019. gadā un senāk, un atliktu vien to darīt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....