Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cilvēka aizturēšana uz divām dienām, par to nepaziņojot ne viņa mātei, ne sievai, nav viņām radījusi nekādu smagu kaitējumu, un sievas satraukuma un stresa kompensēšanai pilnīgi pietiek ar 50 eiro, - šādi Jelgavā septembra sākumā ir nospriedusi administratīvās rajona tiesas tiesnese Sanita Ozola.

2016. gada 11. februārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas darbinieki aizturēja kādu vīrieti, taču „piemirsa” vai „nespēja” par šo aizturēšanu informēt viņa tuviniekus.

Tikai 13. februārī par aizturēšanu uzzināja aizturētā vīrieša sieva, kurai līdz tam divas dienas nebija bijis ne mazākās nojausmas, kas ar vīru noticis. Zvanot uz viņa telefonu, tas nebija izslēgts, bet neviens necēla klausuli, un, tā kā iepriekš nekad nebija gadījies, ka vīrs neatbild uz zvaniem, sieviete bija nobijusies, vai nav noticis kas ļauns.

„Pieteicēja uzskata, ka viņai ar šādu Valsts policijas darbinieku rīcību ir radies smags morāls kaitējums, jo no 11. līdz 13.feburārim nav zinājusi, kur atrodas vīrs un vai viņš vispār vēl ir dzīvs; visas šīs dienas bijusi smagā stresa stāvoklī, bieži raudājusi un nezināja, kur lai meklē savu vīru. Tā kā pieteicēja ir invalīde, pieteicējas veselības stāvoklis strauji pasliktinājies,” aprakstīts tiesas dokumentos. Turklāt arī 13. februārī viņa par vīra atrašanās vietu uzzinājusi no vīramātes, ne policijas darbiniekiem.

Taču Valsts policija neuzskatīja, ka ar tās darbinieku rīcību sievietei būtu nodarīts smags kaitējums, un viņas prasītā 4000 eiro lielā nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma vietā policija aizturētā vīrieša sievai pagājušā gada septembrī – vairāk nekā pusotru gadu pēc notikušā - nolēma izmaksāt 50 eiro.

Šo lēmumu Valsts policija pamatoja ar to, ka sievietes „nemantisko tiesību aizskārums nav bijis ilgstošs” un ka „policijas darbinieki bija veikuši darbības, lai censtos izpildīt paziņošanas pienākumu, taču, iespējams, tehnisku iemeslu dēļ tas netika izdarīts, kas neliecina par tīšu bezdarbību”.

Turklāt sievietei bijis iespējams par aizturēšanu uzzināt no kaimiņiem, tā ka viņas „aizskarto tiesību uz ģimenes dzīves neaizskaramību smagums un piedzīvoto ciešanu apjoms” esot vērtējams kritiski.

Pēc tam, kad sieviete bija vērsusies tiesā, viņas sniegtie skaidrojumi gan būtiski atšķīrušies no policijas apgalvojumiem: „Viņa zvanīja paziņām, Jelgavas slimnīcai, bet vīramāte bija aizgājusi uz Jelgavas policiju, kur viņai pateica, ka par vīru nekādu ziņu neesot. Ja pieteicēja un vīramāte pašas nebūtu meklējušas, nezina, cik ilgs laiks paietu, lai uzzinātu, kur viņš atrodas.”

Izvērtējot notikušo, tiesnese S. Ozola ir konstatējusi: neesot apšaubāms, ka pārdzīvojumi un bažas par ģimenes locekļa aizturēšanu un nezināšana par viņa atrašanās vietu tiešām var radīt neizpratni un citas negatīvas emocijas. Tomēr tiesa neuzskatot, ka šāda situācija varēja izraisīt pieteicējai veselības problēmas un radīt smagu pieteicējas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu Zaudējumu atlīdzināšanas likuma izpratnē.

Tiesas spriedumā, ar kuru noraidīts sievietes pieteikums, arī norādīts, ka viņa ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem, piemēram, medicīniskajiem dokumentiem, nemaz neesot pierādījusi, ka viņas neinformēšana par vīra atrašanās vietu būtu izraisījusi kaitējumu veselībai, tāpēc neesot pamata uzskatīt, ka noticis būtisks pieteicējas tiesību aizskārums.

Tiesai noraidot pieteikumu, sievietes centieni saņemt adekvātu kompensāciju par Valsts policijas darbinieku nodarījumu viņai līdz ar to ir nesuši tikai zaudējumus: no tiem 50 eiro, ko sieviete saņēma kā atlīdzinājumu no policijas, 30 eiro viņai tagad jāsamaksā kā valsts nodeva par pieteikuma izskatīšanu.

Administratīvās lietas spriedumā ir atsauces arī uz tiesu praksi līdzīgās situācijās, un šīs atsauces liecina, ka Latvijas tiesas nav noskaņotas augstu vērtēt cilvēku ciešanas un viņiem valsts iestāžu darbinieku nodarītu kaitējumu.

Tā, piemēram, cilvēkam, kuram piecus mēnešus netika paziņots par tēva nāvi, līdz ar ko viņš nevarēja atvadīties no tēva vai apbedīt tēvu dzimtas kapavietā, ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 31.maija spriedumu piespriests 75 eiro morālā kaitējuma atlīdzinājums.

Atsaucīgākas tiesas ir gadījumos, kad ir runa par kaitējumu veselībai. Tā, piemēram, kādam cilvēkam noteikts morālā kaitējuma atlīdzinājums 5691 eiro apmērā par prettiesisku iestādes faktisko rīcību, nesniedzot šim cilvēkam informāciju par to, ka pastāv profesionāli pamatotas aizdomas par viņa inficēšanos ar infekcijas slimību (C hepatīta vīrusu).

Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14. panta pirmo daļu nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka atbilstoši aizskarto tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, cietušā rīcību un līdzatbildību, kā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus.

Šī panta ceturtā daļa noteic, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzību nosaka līdz 7000 eiro. Ja nodarīts smags nemantiskais kaitējums, atlīdzību var noteikt līdz 10 000 eiro, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzības apmērs var būt līdz 30 000 eiro. Likumdevēja ieskatā lielāks kaitējums ir neiespējams.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks nav saprātīga būtne”)

FotoNesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam, gan kā papildinājumu iepriekš publiskotai versijai, kurā paudu savu domu gājienu par kovidu un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

FotoSākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu priekšā, bet oficiozu apmātajiem vienalga klapes uz acīm. Tāpēc nolēmu uzrakstīt konspektīvu izklāstu par pasaules aizkulišu pavēlnieku nolūkiem atiestatīt civilizāciju. Uzsveru, ka VISS materiālā minētais lokāli JAU NOTIEK, bet starptautiskajā mērogā ir realizācijas stadijā vai tuvu finišam.
Lasīt visu...

12

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

FotoRalfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs.
Lasīt visu...

21

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

FotoTaisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz biologs, nedz kādas citas zinātnes pārstāvis, esmu vidējais latvietis ar formālu padomju vidusskolas izglītību. Vidējais divkājainais primāts. Tā arī vērtējiet šo rakstiņu.
Lasīt visu...

21

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

FotoLabdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500 000 000 euro apmērā. Rezultātā nākotnē pārstās darboties pašvaldību pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi VTU Valmiera un AS Cata (Cēsis).
Lasīt visu...

21

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

Foto1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad tā ir viņu atklātība: paspēlējām demokrātiju, bet tagad pietiek. Naudu dalīs “lielais četrinieks”, un mēs arī noteiksim, kurš patiesībā būs vēlēšanu uzvarētājs. Neskatoties uz to, ka šīs čivinājums drīz vien pazuda no jaunā ministra twittera, koalīcijas partneru reakcija skaidri liecināja, ka šī ir tā reize, kad “ar bērna muti runā patiesība”.
Lasīt visu...

21

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

FotoŠajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas sektora vadītāju strādājušā Ojāra Skudras svaigākās atklāsmes liek apsvērt jautājumu: vai tikai viņa "eksperta komentāri" netop alkohola reibumā? 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par korupciju, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos ministrus. Iekšlietu...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...