Tiesas spriedums: nodokļu maksātājiem būs divreiz jāsamaksā par Finanšu ministrijas prettiesiskiem lēmumiem
Lato Lapsa09.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas nodokļu maksātājiem būs nevis vienu, bet veselas divas reizes jāsamaksā par Finanšu ministrijas nepamatotiem un prettiesiskiem lēmumu, izslēdzot no iepirkuma vietējo uzņēmumu un pēc tam noslēdzot līgumu par pakalpojumiem ar starptautisku auditorkompāniju, - tas iztriet no novembra beigās pieņemta administratīvās rajona tiesas sprieduma.
Šī lieta sākās jau pirms četriem gadiem, kad Finanšu ministriju tāpat kā tagad vadīja "Vienotības" pārstāvis Jānis Reirs. Tad, 2015. gada 15. oktobrī viņa vadītās ministrijas iepirkuma komisija nolēma no dalības iepirkumā „Izvērtējums par spēkā esošo pievienotās vērtības nodokļa apgrieztās maksāšanas kārtības efektivitāti un iespēju to piemērot citās nozarēs” izslēgt diviem vietējiem uzņēmējiem piederošu SIA „TaxLink Baltic”.
Pēc šī lēmuma pieņemšanas, kas faktiski nozīmēja lētākā piedāvājuma izslēgšanu, J. Reira vadītā ministrija četras dienas vēlāk par iepirkuma uzvarētāju atzina SIA „PricewaterhouseCoopers”, kas arī par būtiski augstāku cenu ieguva līguma slēgšanas tiesības. Savukārt Andrim Jaunzemim un Oļegam Sējānam piederošajai „TaxLink Baltic” neatlika nekas cits kā tiesāties.
Vispirms jau 2016. gada 15. jūlijā administratīvā rajona tiesa atzina par prettiesisku Finanšu ministrijas lēmumu par vietējā uzņēmuma izslēgšanu no iepirkuma, un neko nelīdzēja arī ministrijas vēršanās Augstākajā tiesā, - tā paša gada oktobrī Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, un administratīvās rajona tiesas spriedums stājās spēkā.
Taču Finanšu ministrija 2017. gada sākumā vienalga atteicās atlīdzināt SIA „TaxLink Baltic” zaudējumus, kas tai bija radušies ministrijas pieņemto, ar tiesas spriedumu par prettiesiskiem atzīto lēmumu dēļ, - uzņēmums no iepirkuma procedūras vienalga esot izslēgts pamatoti, līdz ar to tam neesot nekāda pamata pieprasīt negūtās peļņas kompensāciju.
Līdz ar to vietējam uzņēmumam nācās tiesā vērsties vēlreiz, un tagad 20. novembrī administratīvā rajona tiesa, neraugoties uz daudziem Finanšu ministrijas argumentiem, kāpēc no tās prettiesiskiem lēmumiem cietušajiem nekāda atlīdzība nepienākas, ir nospriedusi, ka Latvijas Republikai ir uzliekams pienākums atlīdzināt SIA „TaxLink Baltic” mantiskos zaudējumus - neiegūto peļņu 2310,27 eiro apmērā.
Faktiski par Finanšu ministrijas prettiesiskiem lēmumiem no nodokļu maksātāju līdzekļiem tiks samaksāts divreiz. Viens ir tiesas noteiktais 2310 eiro maksājums, ko vēl ir iespējams pārsūdzēt. Savukārt otrais maksājums jau ir veikts – kamēr SIA „TaxLink Baltic” bija startējusi ar 15 900 eiro piedāvājumu, līgums ar SIA „PricewaterhouseCoopers” tika noslēgts par divreiz lielāku summu – 32 300 eiro.
Tas nozīmē, ka Finanšu ministrijas ar tiesas spriedumu par prettiesiskiem atzītie lēmumi kopā nodokļu maksātājiem jau izmaksājuši nevajadzīgi un nepamatoti iztērētus 16 400 eiro. Vai J. Reirs, kurš arī tagad ir finanšu ministra amatā, plāno veikt kādas darbības šajā sakarā, pagaidām nav zināms.
Raksts pirmoreiz publicēts "Latvijas Avīzē".
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
