Tieši augstākā līmeņa vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes
Valsts kanceleja06.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmas aktivitātēm. Šī programma ietilpst Eiropas Sociālā fonda projektā Nr.3.4.2.0/15/I/003 "Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma". Jāuzsver, ka programma ir pirmā, kas orientēta uz valsts pārvades augstākā līmeņa vadītāju vispusīgu izglītošanu jaunākajās tendencēs tādās jomās kā finanšu vadība, IKT pārvaldība, tiesiskums, komunikācija, līderība un cilvēkresursu vadība. Tomēr vispusīga attīstība ietver arī rūpes par vadītāju garīgo un fizisko veselību, stresa noturību un darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Kā liecina pētījumi, piemēram, iesaistīšanās pētījums, tieši augstākā līmeņa vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes, ņemot vērā augstās prasības, kas tiem tiek izvirzītas, un mainīgo ekonomisko un politisko vidi, kādā viņiem ir jārealizē savi uzdevumi. Tieši apzinātība jeb mindfulness šobrīd pasaulē ir izvirzījusies priekšplānā kā praktisks instruments, kas būtiski uzlabo cilvēka spēju pārvaldīt savu rīcību, spēju tikt gala ar stresa situācijām, uzlabo koncentrēšanās spējas un empātiju pret apkārtējiem. Vadītājs, kurš ir apguvis apzinātības pamatprincipus, būs motivēts ieviest darbinieku attīstības un veselības veicināšanas programmas arī tālāk iestāžu līmenī un sekmēs kultūras maiņu iestāžu līmenī, tādējādi lielākie ieguvēji būs valsts pārvaldes iestāžu pakalpojuma saņēmēji.
Apzinātības treniņu mērķis augstākā līmeņa vadītājiem bija sniegt iespēju programmas dalībniekiem apgūt apzinātības prakses pamatprincipus, lai sekmētu ilgtspējīgas līderības attīstību. Apzinātības treniņu kursā tika akcentēta apzinātības izmantošana profesionālajā attīstība un organizācijas vadībā.
Apzinātības prakse šobrīd pasaulē ir plaši pētīta metode ar pierādītu efektivitāti, paaugstinot darbinieku iesaistīšanos un produktivitāti. Daudzas tādas pasaulē zināmas kompānijas, kā Apple, General Mills, Yahoo, Procter & Gamble, Deutsche Bank, Carlsberg, IF u.c. un atbalstoši Pasaules bankas rādītājiem efektīvākās valsts pārvaldes, kā ASV, Lielbritānija u.c. apmāca savus darbiniekus apzinātības prakses pamatprincipos, lai vairotu darbinieku produktivitāti, radošumu, spēju tikt galā ar stresu un slimībām, kā arī, lai uzlabotu apmierinātību ar darbu kopumā.
Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmai ir skaidri definēta mērķa grupa - tie ir valsts pārvaldes iestāžu augstākā līmeņa vadītāji, kuru vadītās iestādes ir tieši vai netieši iesaistītas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, sakārtošanā un administratīvā sloga mazināšanā mazajiem un vidējiem komersantiem (mērķgrupas iestāžu saraksts). Apzinātības treniņos iespēja piedalīties tika piedāvāta tikai programmas dalībniekiem (kopumā tie ir aptuveni 180 augstākā līmeņa vadītāji no 71 iestādes). Iespēja pieteikties mācībām tika dota visiem programmas dalībniekiem, tomēr vietu skaits mācībās bija ierobežots, paredzot tikai 2 grupu komplektāciju (katrā līdz 20 cilvēkiem). Pieteikšanās apzinātības treniņiem bija brīvprātīga.
Apzinātības treniņu organizēšana. Apzinātības treniņi tika organizēti 2 mācību grupās (katrā 10 – 20 cilvēki), paredzot, ka katras grupas programmai jābūt vismaz 16h garai, sniedzot ieskatu apzinātības tehnikās un idejās (pamatkurss iesācējiem). Vismaz 70% no kursa paredzot praktiskiem vingrinājumiem. Tirgus izpētes rezultātā iespēju sniegt vadītāju mācību pakalpojumu ieguva divi uzņēmumi: SIA “Totari” (Izziņas, atjaunotnes un kultūras centrs “Miervidi”) un SIA “Integrālās izglītības institūts - I3”.
SIA “Totari” programmu vadīja Sandis Kristars Dūšelis (Mg.psych.), Evija Apine (Mg.soc.d., supervizore), Indra Majore-Dūšele (Mg.psych., Mg.sc.sal.). Programmu sastādīja 8 nodarbības, katra 2h garumā (ar starpbrīdi 15 minūtes), kopā 16 akadēmiskās stundas. Detalizēta mācību programma pieejama šeit.
SIA “Integrālās izglītības institūts - I3” programmu vadīja Dr. Juris Rubenis, kontemplācijas/meditācijas skolotājs, Integrālās izglītības institūta programmas direktors. Programmu sastādīja 10 nodarbības, katra 4h garumā (ar starpbrīdi), kopā 40 astronomiskās stundas. Detalizēta mācību programma pieejama šeit.
Mācību budžets. Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma tiek īstenota kā Eiropas Sociālā fonda projekts darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.4.2. specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai" 3.4.2.1. pasākuma "Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās” ietvaros.
Visas Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmas (vairāk kā 6 gadu ilga) kopējās izmaksas ir 926 094 EUR, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 787 180 EUR (85%) un valsts budžeta finansējums ir 138 914 EUR (15%). Savukārt apzinātības treniņu kopējās izmaksas ir 6750 EUR, ko veido līgums ar SIA “Integrālās izglītības institūts - I3” (attēlā tā īpašnieki – Pīlēnu un Rubeņu ģimenes) par 3630 EUR (t.sk. PVN) un līgums ar SIA “Totari” par 3120 EUR.
Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma ir Eiropas Savienības Sociālā fonda projekts, tā nolūks pilnībā atbilst struktūrfondu mērķim – veicināt valsts rīcībspēju dažādās jomās. Ieguldot vadītājos, viņu zināšanās, prasmēs, izpratnē un spējā pārvaldīt cilvēkus, veidojas efektīvāka valsts pārvalde. Tādēļ noteikti ir pamatoti finansēt šāda veida programmas no valsts budžeta. Ikviena uz izaugsmi orientēta organizācija veido mācību programmas, lai investētu darbinieku attīstībā, un paredz tam noteiktu finansējumu (paraugrādītājs - aptuveni 5 % no organizācijas atalgojuma budžeta), turklāt atsevišķās organizāciju grupās mācību izdevumiem ir pieaugoša tendence. Piemēram, jaunākais Fontes atalgojuma pētījums liecina, ka 95% organizāciju nodrošina profesionālo mācību apmaksu darbiniekiem. Savukārt jaunākajā “Baltic International Bank Latvijas barometra” pētījumā aptaujātie par gandrīz vienlīdz svarīgiem faktoriem, kas nepieciešami, lai uzņēmums attīstītos, uzskata uzņēmuma elastīgumu un gatavību pielāgoties izmaiņām (25%), kā arī zināšanas (21%) un plānošanu (20%). Tāpat arī šī pētījuma dalībniekiem lūdza norādīt piecus galvenos faktorus, kas ļauj uzņēmumam izturēt laika pārbaudi un pastāvēt desmitiem gadu un ilgāk. Vairums jeb 55% aptaujāto ir vienisprātis - zinoši un kompetenti uzņēmuma vadītāji ir viens no būtiskākajiem faktoriem. Aptaujātie uzskata, ka ne mazāk svarīgs ir uzņēmuma biznesa attīstības plāns (44%), laba attieksme pret darbiniekiem (41%), kā arī tas, lai uzņēmumā tiktu regulāri ieguldīts, domājot par tā attīstību (36%). Arī valsts iestādēm, lai tās būtu elastīgas un strādātu mūsdienīgi, nepieciešamas investīcijas darbinieku prasmēs, un vadītāji ir vissvarīgākā mērķa grupa. Esam pārliecināti, ka tas ir vislabākajās sabiedrības interesēs – lai valsts iestādes vadītu kompetenti un inovatīvi vadītāji.
Augstākā līmeņa vadītāju programma tiek īstenota no 2016. līdz 2022. gadam. Kopējās Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmas mērķis ir mērķtiecīgi un kompleksi attīstīt valsts pārvaldes augstākā līmeņa vadītāju kompetences, kas nepieciešamas arvien dinamiskākajā vidē, lai stiprinātu līderības prasmes. Augstākā līmeņa vadītāju prasmes un rīcības tieši ietekmē to, kā funkcionē un attīstās valsts pārvaldes iestādēs, tādēļ ir būtiski sniegt iespēju stratēģiski nozīmīgākajiem ierēdņiem pilnveidot savas prasmes un kompetences. Programmas ietvaros norisinās gan vadītāju kompetenču novērtēšana un individuālo attīstības plānu sastādīšana, moduļu mācības (piemēram, par tēmām tiesiskums, informācijas komunikācijas tehnoloģijas, stratēģiskā personāla plānošana u.c.), tāpat katru gadu programmā izvirzīta gada aktuālā tēma, kurai tiek pievērsta papildu uzmanība. 2017. gadā tā bija darba snieguma vadība un princips “Konsultē vispirms”, 2018.gada tēma bija “Publiskie pakalpojumi”, veicinot uz iedzīvotāju centrētu pakalpojumu attīstības pieeju, savukārt 2019.gada aktualitāte būs “Inovācija un eksperimentēšana”, lai veicinātu valsts pārvaldes inovācijas kultūras attīstību. Programma ir nozīmīgs instruments, lai veicinātu domāšanas maiņu valsts pārvaldē. Programmas saturs tiek veidots, vadoties pēc aktuālajām tendencēm valsts pārvaldē citās valstīts, sekojot līdzi OECD un citām aktualitātēm valsts pārvaldes modernizācijā.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
