Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā cilvēkam, kuru interesē Satversmes tiesas lēmumu ietekme uz cilvēktiesībām Latvijā, man nepatīk lasīt tiesībsarga pausto. Es gribētu izteikt iebildumus, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi sabiedrībai kā tie ieguvumi, kurus prognozē Tiesībsargs.

“Tiesībsargs joprojām saņem daudzu iedzīvotāju iesniegumus, kuros viņi pauž sašutumu par Saeimā pieņemto Dzīvojamo telpu īres likumu. Tas nomainīs pašreiz spēkā esošo likumu “Par dzīvojamo telpu īri”. Iedzīvotāji lūdz tiesībsargu izvērtēt, vai likums atbilst cilvēktiesībām un labas pārvaldības principiem. Tiesībsargs norāda, ka līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos, kas paredzēta jau 2021. gada 1.maijā, nevienu no mājokļa neizliks. Tam joprojām būs nepieciešams vai nu tiesas spriedums, vai tiks piemērota saistību bezstrīdus piespiedu izpilde – tas gan attieksies tikai uz tiem īres līgumiem, kas būs reģistrēti zemesgrāmatā un pie noteiktiem kritērijiem.”

Manuprāt, īrnieki jautā ne par to, var vai nevar izlikt parādnieku. Iepriekšējo 30 gadu laikā visiem ir zināms, ka īrnieka likumīgai izlikšanai paredzēts likumā atrunātais pamats un tas ir vai nu tiesas spriedums saistībā ar īrnieka parādiem un īres līguma noteikumu pārkāpumiem, vai dzīvojamo telpu grausta stāvoklis, kas apdraud dzīvību. Par to, ka īrniekus var izlikt, parasti atzīstot likumīgi noslēgto un spēkā esošo īres līgumu par nederīgu, - tas vēl nebija dzirdēts juridiskajā praksē, iespējams, visā mūsdienu pasaulē. Bet tagad tas ir dzirdams no Latvijas likumdevēja.

Tādēļ, manuprāt, īrnieki arī uztraucas par to, ka jaunais likums noteic visiem aizmirst par spēkā esošiem īres līgumiem un - gribi vai negribi - piespiedu kārtā mēģināt īrniekam vienoties ar izīrētāju par jaunām īres attiecībām, par citu īres līgumu, bet, ja vienošanās nebūs panākta, tad jau būs nepieciešams tiesas spriedums par jaunā īres līguma nosacījumiem pēc izīrētāja vēlēšanās saskaņā ar jaunā likuma noteikumiem - visām šīm īres pušu “dejām” tiek noteikti aprēķināti pārejas posmi.

Precizēšu vēl: ja pārejas periodā kāds atsevišķs izīrētājs neko nemainīs esošajās īres attiecībās ar veco īrnieku, tad, neskatoties uz to, - un saskaņā ar pārejas noteikumiem - jaunais likums automātiski anulē īres attiecības, kuras likumīgi darbojās ilgi pirms jaunā likuma stāšanas spēkā, un šis vecais īres līgums jebkurā gadījumā kļūs par nederīgu 2030. gadā bez jebkādas kompensācijas, spriežot pēc pārejas noteikumu 7. punkta. Lūk, par tādu klauzulu, par tādu jaukto tiesību jauno paradigmu Latvijā Tiesībsargam būtu vērts ja ne paskaidrot, tad noteikti iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par “Dzīvojamo telpu īres likuma” neatbilstību Satversmei un civiltiesībām.

“Daudzi iedzīvotāji ir satraukti par to, kas atlīdzinās īrnieka ieguldītos līdzekļus izīrētajā dzīvojamā telpā. Tiesībsargs skaidro – šādā gadījumā vienīgais pamats dzīvojamās telpas īrei būs īres līgums. Tas nozīmē, ka kārtība, ja īrnieks par saviem līdzekļiem uzlabo izīrēto dzīvojamo telpu, ir nosakāma līgumā vai savstarpēji vienojoties.”

Juridiski pareizs jautājums, vai īres līguma nosacījumos ir punkts par atlīdzību labam īrniekam, kas, teiksim, nomainīja novecojušās grīdas ar laminātu, salika stikla paketes, uzstādīja mūsdienīgas durvis? Bet - loģiski, hipotētiski - vai Tiesībsargs neuzdos sev jautājumu: tā kā jaunais likums VAR IEJAUKTIES spēkā esošajās pušu savstarpējās īres attiecībās un noteikt tās pārtaisīt par labu īpašniekam, kurš nepārprotami un bez ierobežojumiem paaugstinās īres maksu, - tad kāpēc valsts (valsts likums) šeit nevar tāpat iejaukties izīrētāja un īrnieka savstarpējās attiecībās, lai likumā paredzētu atlīdzību īrniekam par ieguldījumiem svešajā īpašuma kā līguma nosacījumu? Tas taču līdzsvaros tiesības.

“Dzīvojamo telpu īres likums ir tapis garās diskusijās, darba grupās un Saeimas komisijas sēdēs. Ir pagājuši gandrīz četri gadi kopš likumprojekta nodošanas publiskajai apspriešanai.”

Es un daudzi citi īrnieku pārstāvji izmantojām iespēju piedalīties šajā procesā, apmeklējot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes un videokonferences. Apliecinu, ka sākumā Saeimas Juridiskais birojs kā lauva aizstāvēja īrnieku tiesības, rediģējot jauno īres likumu. Bet likumprojekta pārstrādes gaitā Juridiskā biroja profesionāļiem bija jāpaveic tik daudz "kāda cita" darba, ko likuma autors vienkārši nemācēja paveikt, un bija tik daudz jāpaskaidro par to, ko nevajadzētu darīt saskaņā ar tiesību normām un ko autors nesaprata, ka galu galā īrnieku tiesības tika atstātas nejaušības ziņā un likums tika pieņemts, maksimāli īstenojot politisko gribu.

“Tiesībsargs aktīvi ir sekojis šim procesam līdzi, kā arī sniedzis savus iebildumus un priekšlikumus. Pozitīvi vērtējams, ka par lielāko daļu iebildumu ir panākta vienošanās, vai arī tiesībsarga izteiktie priekšlikumi ir ņemti vērā. Tiesībsarga ieskatā ir būtiski papildināta anotācija, kas īpaši svarīgi būs gan īrniekiem, gan likuma piemērotājiem. Iespējams, jaunais regulējums sākotnēji radīs apjukumu, taču kopumā tiesībsargs atbalsta jauna likuma nepieciešamību. Tomēr Ekonomikas ministrijai būs jāveic plašs skaidrojošs darbs, lai sabiedrība izprastu jaunās kārtības aspektus un ieguvumus.”

Būtu labāk, ja Tiesībsargs secīgi skaidrotu, kādu konkrēti apjukumu radīs jaunais likums, kāpēc tas ir IESPĒJAMS ar būtiski papildinātu anotāciju un kā tas atbilst labai likumdošanai, ar kuru drīkst pārkāpt sabiedrības daļas (īrnieku) civiltiesības?

“Likums ir veidots, lai sakārtotu īres tirgu un izveidotu vienotu kārtību, proti, paredzot iespēju īres līgumus reģistrēt zemesgrāmatā. Plānots, ka tas mazinās ēnu ekonomiku un padarīs īres tirgu pieejamāku sabiedrībai. Jāņem vērā, ka personai tiesības un saistības ir jāpilda labā izpratnē, tādējādi tiesībsargs iestājas par tiesisku kārtību, kas sakārtotu mājokļu jomu un veicinātu īres tirgus attīstību. Visticamāk, ka tas notiks ilgtermiņā, tomēr tiesiska un skaidra kārtība būs ieguvums sabiedrībai kopumā.”

Kas traucē īres tirgus sakārtošanai zemesgrāmatā reģistrēt jau spēkā esošos īres līgumus? Vecie pirmsreformas īres līgumi ir likumīgi no visiem aspektiem! No civiltiesību viedokļa tie ir īres līgumi, kas ir noslēgti pirms denacionalizācijas; tie ir darījumi, kas veikti saskaņā ar likumu. Un saskaņā ar likumu tie jau ir - juridiskā nozīmē - pielīdzināmi reģistrētiem zemesgrāmatā! Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 13.pants noteic, ka ar namu pārvaldi noslēgtais pirmsreformas īres līgums pielīdzināms ierakstam zemesgrāmatā. Jaunais īres likums to ignorē. Tā vietā, lai vecos pirmsreformas spēkā esošos īres līgumus automātiski ierakstītu zemesgrāmatā (ja tas ir nepieciešams tirgus sakārtošanai un cīņai ar ēnu ekonomiku), jaunais likums tos atceļ pārejas periodā.

Vai Tiesībsarga galvenais jautājums ir Satversmei atbilstošā tiesiskā kārtība, nevis tirgus attīstība? Vai saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” nav sakārtotas īres tiesības un nav leģitīms īpašnieka tiesību ierobežojums? Vai Satversmes tiesas Spriedumos aptvertie vēsturiski tiesiskie aspekti par jau esošajām īres attiecībām neko nenozīmē politizētiem likumdevējiem un Tiesībsargam?

“Nešaubīgi likums tieši skars denacionalizēto namu īrniekus. Ir paredzēts izveidot vienotu īres tiesisko attiecību kārtību ”

Vai pēc denacionalizācijas Latvijā neeksistē vienotā īres tiesisko attiecību kārtība? Vai visiem īrniekiem nav vienādu tiesību? Vai visiem īpašniekiem nav vienāda kārtība: ir saistoši ar iepriekšējo īpašnieku noslēgtie īres līgumi - pēc principa “LIKUMS NELAUŽ ĪRI”? Līdz ar to Satversmes tiesa atzina – “labums, ko sabiedrība iegūst ar īpašnieka īpašuma tiesību ierobežojumu (nelaužot īri), ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu”, spriežot pēc īpašnieku pretenzijām tiesā.

“ un samērīgā laika posmā izbeigt denacionalizēto namu īrnieku institūtu. No cilvēktiesību viedokļa raugoties, valstij ir jāparedz samērīgs pārejas periods īres tiesību sakārtošanai.”

Valsts nolēma izbeigt denacionalizēto namu īrnieku institūtu, viss! Un Tiesībsargs skaidro sabiedrībai mehānismu: kā var panākt iepriekš iegūto tiesību izbeigšanu un ne tikai denacionalizēto māju īrniekiem, bet visiem jau esošiem īrniekiem - samērīgajā no cilvēktiesību viedokļa laika posmā.

Iebilstot jāuzsver galvenais: iegūto tiesību izbeigšanai šeit nav juridiska pamata. Iegūtās tiesības ir aizsargātas ar Civillikuma 3. pantu. Turklāt Civillikuma 1587. pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto. Mums ir runa par denacionalizēto namu īrnieku institūtu kā vienu no līgumslēdzēju pusēm. Tad kas ir otra puse saistībā ar šo institūtu? - pareizi, valsts. Izpildvaras personā valsts joprojām neizpilda iepriekš apsolīto un noteikto likumdevēja uzdevumā par kompensāciju izmaksām denacionalizēto namu īrniekiem. Denacionalizēto namu īrnieku institūts kā tāds jau nebūtu eksistējis, ja izpildvara savlaicīgi un pilnībā izpildītu savu pienākumu saskaņā ar CL 1587. pantu.

 Šis institūts (sauksim pīķi par lāpstu!) liedz varai atbrīvot rokas valsts/biznesa/īres/tirgū, lai paņemtu vairāk naudas no denacionalizētiem un visiem pārējiem īrniekiem - piespiežot izmainīt spēkā esošos īres līgumus un, nosakot palielināto īres maksu, kā arī papildus maksu (sk. jaunā likuma 8. pantu) par labu izīrētājiem. Tas nav tirgus - tas ir diktāts, ar kuru arī tiks papildināti valsts ieņēmumi nodokļos, investīciju atmaksai. Un... Tiesībsargs attaisno varas pretlikumīgu rīcību samērīgajā pārejas periodā "vārot vardi zemā temperatūrā". Būtībā tā ir iegūto tiesību aizstāšana ar jēdzienu TIRGUS: jums bija tiesības uz beztermiņa īres līgumu, kas bija saistoši jaunajam īpašniekam, bet mēs jums to aizstājam ar terminēto, bez tiesībām pagarināt, mainot līguma noteikumus un izliekot bezstrīdus kārtībā. Tikai maksājiet!

“Fakts, ka īpašuma tiesību atjaunošanas rezultātā denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īrniekiem vienlaikus mainījās izīrētājs, pats par sevi nav uzskatāms par cilvēktiesību pārkāpumu. Denacionalizēta nama īrnieka statuss nenozīmē, ka persona ir sociāli mazaizsargāta un nespēj patstāvīgi risināt savu mājokļa jautājumu.”

Valsts sadalīja īrniekus pēc “institūtiem”: privatizēt tiesīgiem un beztiesīgiem (denacionalizētiem). Šādu pieļauto diskrimināciju likumdevējs nolēma novērst ar joprojām spēkā esošo uzdevumu izpildvarai: piešķirt kompensāciju visiem denacionalizēto namu īrniekiem bez viņu materiālā statusa novērtējuma (tāpat kā piešķirot sertifikātus visiem bez iedzīvotāju labklājības novērtējuma). Tādējādi denacionalizētā nama īrnieka statuss paredz ar likumu (kas zaudē spēku no 1. maija), ka valsts kompensēs viņam pieļauto cilvēktiesību pārkāpumu un piešķirs pēc īrnieka izvēles: zemes gabalu mājas celtniecībai vai municipālo dzīvokli ar tiesībām to privatizēt, vai nu naudas attiecīgo summu - kā tas ir NOTEIKTS spēkā esošajā Augstākās padomes 30.10.1991 LĒMUMĀ. Kādēļ Tiesībsargs par to noklusē?

“Vērtējot denacionalizēto namu īrnieku tiesības pretendēt palīdzības saņemšanai mājokļa jautājumu risināšanā, tiek vērtēts konkrētās personas ienākumu līmenis. Tas nozīmē, ka šādā situācijā ne visi denacionalizēto namu īrnieki ir tiesīgi saņemt pašvaldības palīdzību.”

Bet tam nav nekāda sakara ar denacionalizāciju. Sociālās palīdzības process mazturīgiem ir raksturīgs visām demokrātiskām valstīm. Aizstājot jēdzienu “diskriminācijas novēršana” ar citiem - “palīdzība maznodrošinātiem” vai “pabalsts par svētā privātīpašuma atbrīvošanu”: šī ir Tiesībsarga "spēle" pēc politiskās gribas noteikumiem.

“Īpašumu denacionalizācijas situāciju ir vērtējusi arī Satversmes tiesa un atzinusi, ka – „Latvijas valsts nav atbildīga par cilvēktiesību pārkāpumiem, arī par īpašuma nacionalizāciju, ko pusgadsimtu ilgajā laika posmā bija izdarījusi okupācijas vara. Latvijas Republikai nav iespēju un nav arī pienākuma pilnīgi atlīdzināt visus zaudējumus, kas personām nodarīti okupācijas varas darbību rezultātā”.

Jaunā valsts = jaunās saistības. Un savas saistības ir jāizpilda. Ja neatkarīgās Latvijas Republikas valsts ir pieņēmusi likumu, kurā nepārprotami ir teikts, ka "Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.martam izstrādā un līdz 2005.gada 1.jūlijam ievieš valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus īrniekiem, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kuri šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem", tad tas jāizpilda - kā tas ir noteikts - bez īrnieku materiāla stāvokļa atšķirības! Uz kāda pamata valsts pārtrauca šīs normas izpildīšanu, neievērojot cilvēktiesības? Kas par to ir atbildīgs - vai padomju laiki?

“Saistībā ar likuma atbilstību Satversmē noteiktajām pamattiesībām, pirmsšķietami, šobrīd nav saskatāms tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums. Ja īres līgums būs reģistrēts zemesgrāmatā, pie noteiktiem izpildes kritērijiem, proti, parāda esamības un īres līguma termiņa notecējuma, ja īrnieks dzīvojamo telpu neatbrīvos, būs piemērojama saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšana Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”

Jā, Tiesībsarga kungs! Jaunajās īres attiecībās ir iespējams viss, par ko tik vienojas izīrētājs un īrnieks! Un nav pamata uzskatīt to par tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumiem (vienīgi, jāskatās jaunajā īres līguma tekstā - konkrētajā tekstā varētu arī atrast netaisnīgumu, neatbilstību likumiem u.t.t.). Bet kā var denacionalizētā nama īrnieku piespiest kļūt par zemākas kategorijas biznesa partneri kopā ar no jauna pārtaisīto īres līgumu? Tas ir civiltiesību pārkāpums – piespiest atteikties no savām iegūtām tiesībām! Šis īrnieks ieguva īres tiesības uz nenoteiktu laiku, šim īrniekam jau ir spēkā esošs īres līgums, kuru Satversmes tiesa NEUZSKATA par apšaubāmo kā noslēgto padomju laikos. Pēc mājas denacionalizācijas šis īrnieks paļāvās uz likumdevēja NOTEIKTO taisnīgo kompensācijas risinājumu. Un tagad Jūs, Tiesībsarga kungs, apgalvojiet, ka nav tiesību ierobežojumu uz taisnīgo tiesas procesu - precizēšu - procesu par jaunā īres līguma noslēgšanu.

Jā, ir nepieciešams precizēt un saprast, par ko ir runa: par iespēju izlikt īrnieku bezstrīdus kārtībā pēc zemesgrāmatā reģistrētā JAUNĀ īres līguma nosacījumiem atbilstoši jaunā īres likuma 8. panta 3. daļas noteikumiem. Kā to panākt, ja ir spēkā vecais īres līgums? Šīs vecais īres līgums līdz šim ir spēkā tādēļ, ka īrnieks tiesiski paļāvās uz likumdevēju un gaidīja noteikto kompensāciju (nevis pabalstu maznodrošinātiem), līdz ar to īrnieks arī plānoja savu dzīvi saskaņā ar likumdevēja apsolījumiem. Bet tagad jaunais likums kategoriski nedod iespēju saglabāt spēkā esošo īres līgumu, kas dod tiesības uz kompensāciju. Pārejas noteikumu saudzējošais periods tikai uz laiku atliek esošā īres līguma laušanu. Likumdevējs izmainīja spēles noteikumus, un kompensācijas nesaņēmusām īrniekam piedāvā tiesas procesu un pēc tam neizbēgamu bezstrīdus pārvākšanu uz nekurieni.

“Būtiski ir ņemt vērā arī to, ko nosaka Dzīvojamo telpu īres likuma Pārejas noteikumi attiecībā uz jau noslēgtajiem īres līgumu termiņiem pēc jaunā likuma spēkā stāšanās. Likumā ir iekļauts princips “pirkums lauž īri”. Šī ir vērtējama kā politiskā izšķiršanās jaunā likuma veidošanā. Minētais princips attiecas gan uz labprātīgiem, gan piespiedu atsavināšanas darījumiem. Šajā gadījumā būs būtiska īres līguma esamība/neesamība zemesgrāmatā.”

Princips “pirkums lauž īri” bija piemērots līdz pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidum, kad nebija lielas problēmas atrast īrēšanai citu dzīvokli vai istabu, vai guļamvietu. Ņemot vērā, ka tuvojās Otrais Pasaules karš, kad īpašnieki vairumā ieķīlāja īpašumu un skrēja uz ārzemēm, valdība noteica citu principu - “pirkums nelauž īri”. Arhīvos ir atspoguļots, ka 1938. gadā beigās Kārlis Ulmanis kopā ar Ministru kabinetu, Īres valdes un īrnieku biedrību pārstāvjiem, pa naktīm strādājot, pieņēma lēmumu nepaaugstināt īres maksu, saprotot, ka cilvēkiem drīz varētu nebūt, ko ēst, ne tikai maksāt par īri. Nu, tā ir vēstures atmiņas skice… kuru tomēr neatmeta Satversmes tiesā, uzsverot prāvas nepārtrauktības nozīmi starp Kārļa Ulmaņa laiku Neatkarīgās Latvijas un pēcpadomju laika Neatkarīgo demokrātisko Latviju.

Tagad, neskatoties uz pandēmijas grūtajiem laikiem un tā rezultātā daudzu iedzīvotāju, gan īrnieku, gan dzīvokļu īpašnieku dīkstāvi un atkarību no sociālajiem pabalstiem, mūsdienu politiskās izšķiršanās svārsts ir pagriezies pretējā virzienā, mainot rūpes uz politisko mērķu fokusu par labu īpašnieku/izīrētāju peļņai.

Dīvaini, ka Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības, liekot īrniekam noteiktajā laika posmā parakstīt citu, viņam nelabvēlīgu īres līgumu.

* biedrības “AUSMA” biedre

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Izejiet ielās, Levita kungs, sajutīsiet, ko tauta par jums domā

FotoLevits šodien runāja Saeimā. Runa bija tukša. Jautājums ir par redzējumu, Levita kungs. Par adekvātu redzējumu. Par to būs šis raksts. Mēs 30 gadus salīdzinām sevi ar sliktākajiem piemēriem. Priecājamies, ka mums iet labāk. Kā Levits šodien - ka mums IKP kritis mazāk. Es saku, ka es redzu citādāk. Un tagad par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

12

Tāda cilvēka viedoklis, kuram neskaidras cilmes preparāts, ko sauc par vakcīnu, nav pieņemams

FotoŠeit izteikts vienkārša cilvēka viedoklis. Cilvēka, kurš šobrīd ir pensionārs, sejas masku nenēsā un kuram neskaidras cilmes preparāts, ko sauc par vakcīnu, nav pieņemams. Protams, daudziem ir cits viedoklis un ceru, ka tam ir loģisks pamatojums.
Lasīt visu...

15

Es visu ko pieprasu un norādu, un lūdzu iedot man varu

FotoLevit, Kariņ, Pavļut, Raivi Dzintar ar saviem prievīšu varavīksnes draugiem un pārējie pie varas esošie ar Rinkēviču ložā. Nākamnedēļ ir jābūt atceltām maskām, 2 metriem, groziņiem un visam pārējam sviestam! Es to nelūdzu, es to pieprasu un norādu Jums, ka tas ir jāizdara nekavējoties. Ja pašiem bail pieņemt lēmumu, piezvaniet uz Briseli vai vēstniecību. Jums dos atļauju. Nākamnedēļ lai būtu lēmums.
Lasīt visu...

21

Ventspils paradokss: vēlētāji nomaina nevis Lembergu, bet gan... domes opozīciju

FotoPašvaldību vēlēšanas Ventspilī beigušās ar zināmu pārsteigumu: ne tajā, ka uzvaru svinēja “Latvijai un Ventspilij”, iegūstot vairāk balsu nekā visi pārējie saraksti kopā, — interesantais šoreiz redzams opozīcijas kampaņošanā un rezultātos.
Lasīt visu...

21

Drošības līdzeklis nedrīkst tikt izvēlēts kā iebiedēšanas vai iepriekšējas sodīšanas paņēmiens

FotoAtbilstīgi Kriminālprocesa likumam tiesībsargājošām instancēm ir pienākums vērtēt drošības līdzekļa piemērošanu saistībā ar cilvēktiesību normām. Personai piemērojams tāds drošības līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.
Lasīt visu...

21

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

FotoPēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu palīgu Saeimā, esmu izlēmis, ka tā būs Selma Levrence, un man ir liels prieks, ka viņa ir tam piekritusi.
Lasīt visu...

21

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

FotoLatvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami informējusi sabiedrību, it sevišķi to sabiedrības daļu, kuru reforma skars tieši, ietekmējot tās finansiālo labklājību. Vēl nesen vēstulē vērsāmies pie jums ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz mūsu nozari.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Viss sākās ar Šleseru!

Tvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām,...

Foto

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

Pašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā,...

Foto

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks nav saprātīga būtne”)

Nesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam, gan...

Foto

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

Sākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu...

Foto

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

Ralfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs....

Foto

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

Taisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz...

Foto

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

Labdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500...

Foto

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad...

Foto

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas...

Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par korupciju, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos ministrus. Iekšlietu...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...