Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms pāris nedēļām Pietiek lasītāji dzīvi interesējās par tieslietu ministra Dzintara Rasnača veselības stāvokli, tostarp par to, vai viņš varētu būt ticis vaļā no kādreizējām attiecībām ar „zaļo pūķi”, ko vēl tagad piemin „tēvzemiešu” veterāni. Lai gaisinātu šīs bažas, Pietiek pārstāvis nosūtīja oficiālu informācijas pieprasījumu Rasnača vadītajai ministrijai, un nu publicējam Tieslietu ministrijas atbildi pilnā apmērā:

„Tieslietu ministrijā (turpmāk - ministrija) šā gada 17. martā saņemts Jūsu iesniegums, kurā pieprasāt nosūtīt Jums aktuālāko pārskatu par tieslietu ministra Dzintara Rasnača veselības stāvokli, tostarp par to, vai tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs necieš vai nav cietis no alkohola atkarības vai tās sekām. Pieprasītā informācija Jums nepieciešama, lai valsts pārvaldē veicinātu tiesiskumu un labu pārvaldību. Iesniegumā norādāt, ka saskaņā ar likuma “Par valsts noslēpumu” 5. panta 6. punktu Jūsu pieprasītajām ziņām ir jābūt publiski pieejamām.

Informācijas atklātības likuma 2. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē.

Ministrijas uzdevumi, funkcijas un kompetence ir noteikta Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums”. Minētais normatīvais akts neparedz pienākumu ministrijai iegūt, glabāt vai radīt informāciju par tieslietu ministra veselības stāvokli. Šādu pienākumu neparedz arī citi ārējie normatīvie akti.

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 5. panta pirmās daļas 12. punktu un 9. panta pirmo daļu tieslietu ministram kā Ministru kabineta loceklim ir pakļauta ministrija, un tieslietu ministrs pilda normatīvajos aktos viņam noteiktos uzdevumus un uzdevumus, kuri izriet no viņa amata pienākumiem. Ministru kabineta iekārtas likuma 12. pants noteic, ka par Ministru kabineta locekli nevar izvirzīt un apstiprināt personu, kuru saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā. Savukārt Saeimas vēlēšanu likuma 4. pantā un 5. pantā nav ietverts aizliegums ievēlēt Saeimā personas veselības stāvokļa dēļ. Respektīvi, netiek iegūta informācija par deputāta kandidāta veselības stāvokli. Sekojoši tāda informācija netiek iegūta arī turpmākajā gaitā, ja attiecīgā persona tiek izvirzīta un apstiprināta par Ministru kabineta locekli un pilda tostarp tieslietu ministra pienākumus.

Tā kā Ministru kabineta loceklis ir politiska amatpersona, tieslietu ministrs nav uzskatāms par nodarbināto Darba aizsardzības likuma izpratnē un ministram netiek izvirzītas arī prasības par obligātajām veselības pārbaudēm. Tādējādi ministrijas rīcībā nav un nevar būt arī informācijas par arodslimību ārsta atzinumu saistībā ar tieslietu ministra veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam.

Gadījumā, ja tieslietu ministrs vērstos pēc veselības aprūpes pakalpojumiem vai tos saņemtu, viņš uzskatāms par pacientu Ārstniecības likuma 1. panta 11. punkta izpratnē. Savukārt atbilstoši Pacientu tiesību likuma 10. panta pirmajai un otrajai daļai informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu pacientu, ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti šajā likumā. Informācija par pacientu ir tās ārstniecības iestādes rīcībā, kurā persona ir vērsusies pēc veselības aprūpes pakalpojumiem vai tos saņēmusi. Tā kā ministrijas rīcībā nav ziņu par ārstniecības iestādi, kurā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs kā pacients, iespējams, ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus vai vērsies, ministrija nevar sniegt Informācijas atklātības likuma 12. panta otrajā daļā paredzēto izziņu par Jūs interesējošās informācijas atrašanās vietu.

Atbildot uz Jūsu iesniegumā norādīto likuma “Par valsts noslēpumu” 5. panta 6. punkta aizliegumu piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par valsts vadītāju veselības stāvokli, informēju, ka tieslietu ministrs nav uzskatāms par valsts vadītāju minētā likuma izpratnē. Tieslietu ministrs ir Ministru kabineta (koleģiālas institūcijas) loceklis, kuram pakļauta ministrija - vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarēs, kā arī vadošā valsts pārvaldes iestāde citās Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums” minētajās valsts politikas jomās, un kurš pilda normatīvajos aktos tieslietu ministram noteiktos uzdevumus un uzdevumus, kuri izriet no amata pienākumiem. Valsts vadītāja pienākumi nav un nav bijuši tieslietu ministra Dzintara Rasnača kompetencē.

Papildus vēršu uzmanību, ka saskaņā ar likuma “Par valsts noslēpumu” 12. panta trešās daļas 5. punktu tieslietu ministram kā Ministru kabineta loceklim nepieciešama pieeja valsts noslēpumam. Likuma “Par valsts noslēpumu” 9. panta trešās daļas 7. punkts noteic, ka pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura ir ārstniecības iestāžu uzskaitē sakarā ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai gara slimību. Ja tiek lemts jautājums par speciālo atļauju izsniegšanu konkrētām personām, valsts drošības iestādes savas kompetences ietvaros pārbauda šīs personas un sniedz atzinumu par speciālās atļaujas izsniegšanas iespēju (šā likuma 10. panta pirmā daļa).

Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumu Nr. 21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” 10. un 13. punktam speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniedz Satversmes aizsardzības birojs (pirmās kategorijas speciālās atļaujas) un valsts drošības iestāde, kas veikusi personas pārbaudi (otrās un trešās kategorijas speciālās atļaujas). Personas pārbaudes materiālus, aptaujas lapu un saistību rakstu glabā attiecīgā valsts drošības iestāde.”

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

8

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

FotoŠovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c. Lietotāji centās rast atbildi uz fundamentālu jautājumu, kurš no politiskajiem spēkiem ir mans krustēvs. Taču viennozīmīgas atbildes tā arī nebija nevienam, jo, tiklīdz kāds prātvēders atklāja, ka es lobēju konkrētu partiju, tā nedēļu vēlāk šis politiskais spēks bija sataisījis sū... un no manis atrāvās pa pilnu programmu.
Lasīt visu...

21

KPV un JKP mīlas dancis

FotoKoalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā saskatu sazvērestības teoriju piegaršu. Man absolūti nepatīk doma, ka valdībā būs Šlesera cilvēki. Aklos vairs neizārstēšu, taču varbūt pa daļai redzi zaudējušos varu mēģināt izārstēt.
Lasīt visu...

21

Trīs vēsturiski secinājumi

Foto13.Saeimas vēlēšanas analītiskajai domai nodiktēja (pasacīja priekšā) trīs secinājumus par latviešu tautas stāvokli. Tie ir vēsturiski secinājumi. Visi trīs secinājumi pamato jaunu posmu tautas virzībā  un apstiprina iepriekšējo posmu analītisko vērtējumu pareizību. Proti, apstiprina novērotās klīniskās ainas pareizību.
Lasīt visu...