Tieslietu ministrija un Maksātnespējas kontroles dienests gadiem ilgi ir slēpuši konstatētos pārkāpumus un riskus administratoru nejaušā izvēlē
Pietiek lasītājs12.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministra Dzintara Rasnača “valdīšanas” laikā tika konstatēts, ka vairākas reizes administratoru nejaušas izvēles sistēma it kā nedarbojas, kā rezultātā administratoru kandidāti tika atlasīti manuāli, neizmantojot nejaušas atlases sistēmu. Būtiski atzīmēt, ka šī sistēmas “nedarbošanās” notika tieši interesantāko maksātnespējas procesu “nejaušas” atlases datumos.
Ziņas par šiem pārkāpumiem nekavējoties tika padarītas par ierobežotu pieejamību un tika slēptas no sabiedrības. Nenotika arī dienesta pārbaude par konstatētajiem pārkāpumiem un vienlaicīgi neviena persona par šiem pārkāpumiem netika saukta pie jebkādas atbildības.
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna laikā tika veikti administratoru nejaušas atlases sistēmas auditi, kuru rezultātā tika secināts, ka sistēma atļauj veikt “nejaušu” administratoru atlasi vairākkārtīgi, tas ir – tik ilgi, kamēr ir sasniegts personai ar pieeju sistēmai nepieciešamais administratoru atlases rezultāts.
Turklāt atlases sistēma nenodrošināja autentifikācijas un autorizācijas protokolēšanu, kā arī datu neizdzēšamību par veiktajām darbībām sistēmā. Audita rezultāti, kuros tika konstatēti pārkāpumi un riski tika padarīti par ierobežotas pieejamības informāciju.
Jautājumi tieslietu ministrei Inesei Lībiņai – Egnerei un Maksātnespējas kontroles dienesta direktorei Inesei Šteinai
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) jebkad ir vērsusies Valsts policijā saistībā ar aizdomām par administratoru nejaušas izvēles iespējamiem pārkāpumiem? Ja atbilde ir – jā, tad lūdzu sniegt atbildes uz sekojošiem papildus jautājumiem:
Ja atbilde ir – jā, tad sniedziet atbildes uz sekojošiem papildu jautājumiem:
Kurā datumā un saistībā ar kādiem maksātnespējas procesiem tika ziņots policijai?
Kāds bija šī ziņojuma faktisko apstākļu izklāsts?
Kura amatpersona parakstīja iesniegumu policijai?
Kura persona sagatavoja iesniegumu policijai?
Vai Valsts policija veica pārbaudi saistībā ar šo iesniegumu?
Kāds bija šī iesnieguma izskatīšanas rezultāts?
Kādus faktus pārbaudes rezultātā konstatēja policija?
Kāda bija Maksātnespējas administrācijas (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) rīcība pēc pārbaudes rezultātu paziņošanas?
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) par šo notikumu ziņoja Tieslietu ministrijai, un, ja ziņoja, kāda bija Tieslietu ministrijas reakcija? Vai Tieslietu ministrija saistībā ar to ir sagatavojusi kādu dokumentu?
Vai Tieslietu ministrija noteica šīm ziņām ierobežotas pieejamības statusu?
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) ir sagatavojusi jebkādus dokumentus saistībā ar policijas veikto pārbaudi?
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) jebkad ir vērsusies Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā CERT.LV (turpmāk tekstā – CERT) saistībā ar aizdomām par administratoru nejaušas izvēles iespējamiem pārkāpumiem?
Kurā datumā un saistībā ar kādiem maksātnespējas procesiem tika ziņots CERT?
Kāds bija šī ziņojuma faktisko apstākļu izklāsts?
Kura amatpersona parakstīja iesniegumu CERT?
Kura persona sagatavoja iesniegumu CERT?
Vai CERT veica pārbaudi saistībā ar šo iesniegumu?
Kāds bija šī iesnieguma izskatīšanas rezultāts?
Kādus faktus pārbaudes rezultātā konstatēja CERT?
Kāda bija Maksātnespējas administrācijas (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) rīcība pēc pārbaudes rezultātu paziņošanas?
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) par šo notikumu ziņoja Tieslietu ministrijai, un, ja ziņoja, kāda bija Tieslietu ministrijas reakcija? Vai Tieslietu ministrija saistībā ar to ir sagatavojusi kādu dokumentu?
Vai Tieslietu ministrija noteica šīm ziņām ierobežotas pieejamības statusu?
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) ir sagatavojusi jebkādus dokumentus saistībā ar CERT veikto pārbaudi?
Vai ir ticis veikts administratoru rindas un administratoru nejaušas izvēles sistēmas audits? Ja atbilde ir - jā, sniedziet atbildi uz sekojošiem papildu jautājumiem:
Par kuriem gadiem ir ticis veikts sistēmas audits?
Kādi bija uzdotie jautājumi audita veicējam?
Kādi bija audita secinājumi?
Vai auditu rezultātā ir ticis secināts, ka sistēma pilnīgi vai daļēji neveic autentifikācijas protokolēšanu/fiksēšanu?
Vai sistēma nodrošina autentifikācijas fakta neizdzēšamību?
Vai auditu rezultātā ir ticis secināts, ka sistēma pilnīgi vai daļēji neveic autorizācijas protokolēšanu/fiksēšanu?
Vai sistēma nodrošina autentifikācijas fakta neizdzēšamību?
Vai sistēma nodrošina auditācijas pierakstu/protokolu neizdzēšamību?
Vai auditu rezultātā ir ticis secināts, ka sistēma pilnīgi vai daļēji neveic sistēmā veikto darbību fiksēšanu?
Vai sistēma pilnīgi vai daļēji nodrošina satura integritāti?
Vai audita rezultātā tika pārbaudīta iespējamība, ka personai ar piekļuvi sistēmai ir iespēja dzēst sistēmā veikto darbību pēdas, kā arī notikušo autorizāciju un autentifikāciju?
Vai audita rezultātā tika konstatēti gadījumi, kad Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) veica administratoru izvēli, neizmantojot administratoru nejaušas izvēles sistēmu? Kuros datumos ir bijuši šie gadījumi?
Vai audita rezultātā tika konstatēti gadījumi, kad Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) veica administratoru izvēli, manuāli sagatavojot administratoru kandidātu tabulu un neizmantojot administratoru nejaušas izvēles sistēmu? Kuros datumos ir bijuši šie gadījumi?
Vai administratoru kandidātu atlase ir ievainojama pret pārlases uzbrukumiem (brute force attack), ļaujot nejaušo atlasi veikt atkārtoti bez ierobežojumiem tik ilgi, līdz iegūts vēlamais rezultāts?
Vai sistēmā par katru atlases mēģinājumu paliek neizdzēšami pierādījumi?
Kāpēc tiek slēptas ziņas par veikto auditu rezultātiem?
Kura persona Maksātnespējas kontroles dienestā ir atbildīga par nejaušas administratoru atlases sistēmas rezultātu fiksēšanu un paziņošanu?
Lūdzu izsniegt visus Jūsu rīcībā esošos dokumentus, kas ir tikuši sagatavoti un saņemti saistībā ar uzdotajiem jautājumiem.
Seko mums 
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
