Tieslietu ministrija un Maksātnespējas kontroles dienests gadiem ilgi ir slēpuši konstatētos pārkāpumus un riskus administratoru nejaušā izvēlē
Pietiek lasītājs12.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministra Dzintara Rasnača “valdīšanas” laikā tika konstatēts, ka vairākas reizes administratoru nejaušas izvēles sistēma it kā nedarbojas, kā rezultātā administratoru kandidāti tika atlasīti manuāli, neizmantojot nejaušas atlases sistēmu. Būtiski atzīmēt, ka šī sistēmas “nedarbošanās” notika tieši interesantāko maksātnespējas procesu “nejaušas” atlases datumos.
Ziņas par šiem pārkāpumiem nekavējoties tika padarītas par ierobežotu pieejamību un tika slēptas no sabiedrības. Nenotika arī dienesta pārbaude par konstatētajiem pārkāpumiem un vienlaicīgi neviena persona par šiem pārkāpumiem netika saukta pie jebkādas atbildības.
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna laikā tika veikti administratoru nejaušas atlases sistēmas auditi, kuru rezultātā tika secināts, ka sistēma atļauj veikt “nejaušu” administratoru atlasi vairākkārtīgi, tas ir – tik ilgi, kamēr ir sasniegts personai ar pieeju sistēmai nepieciešamais administratoru atlases rezultāts.
Turklāt atlases sistēma nenodrošināja autentifikācijas un autorizācijas protokolēšanu, kā arī datu neizdzēšamību par veiktajām darbībām sistēmā. Audita rezultāti, kuros tika konstatēti pārkāpumi un riski tika padarīti par ierobežotas pieejamības informāciju.
Jautājumi tieslietu ministrei Inesei Lībiņai – Egnerei un Maksātnespējas kontroles dienesta direktorei Inesei Šteinai
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) jebkad ir vērsusies Valsts policijā saistībā ar aizdomām par administratoru nejaušas izvēles iespējamiem pārkāpumiem? Ja atbilde ir – jā, tad lūdzu sniegt atbildes uz sekojošiem papildus jautājumiem:
Ja atbilde ir – jā, tad sniedziet atbildes uz sekojošiem papildu jautājumiem:
Kurā datumā un saistībā ar kādiem maksātnespējas procesiem tika ziņots policijai?
Kāds bija šī ziņojuma faktisko apstākļu izklāsts?
Kura amatpersona parakstīja iesniegumu policijai?
Kura persona sagatavoja iesniegumu policijai?
Vai Valsts policija veica pārbaudi saistībā ar šo iesniegumu?
Kāds bija šī iesnieguma izskatīšanas rezultāts?
Kādus faktus pārbaudes rezultātā konstatēja policija?
Kāda bija Maksātnespējas administrācijas (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) rīcība pēc pārbaudes rezultātu paziņošanas?
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) par šo notikumu ziņoja Tieslietu ministrijai, un, ja ziņoja, kāda bija Tieslietu ministrijas reakcija? Vai Tieslietu ministrija saistībā ar to ir sagatavojusi kādu dokumentu?
Vai Tieslietu ministrija noteica šīm ziņām ierobežotas pieejamības statusu?
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) ir sagatavojusi jebkādus dokumentus saistībā ar policijas veikto pārbaudi?
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) jebkad ir vērsusies Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā CERT.LV (turpmāk tekstā – CERT) saistībā ar aizdomām par administratoru nejaušas izvēles iespējamiem pārkāpumiem?
Kurā datumā un saistībā ar kādiem maksātnespējas procesiem tika ziņots CERT?
Kāds bija šī ziņojuma faktisko apstākļu izklāsts?
Kura amatpersona parakstīja iesniegumu CERT?
Kura persona sagatavoja iesniegumu CERT?
Vai CERT veica pārbaudi saistībā ar šo iesniegumu?
Kāds bija šī iesnieguma izskatīšanas rezultāts?
Kādus faktus pārbaudes rezultātā konstatēja CERT?
Kāda bija Maksātnespējas administrācijas (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) rīcība pēc pārbaudes rezultātu paziņošanas?
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) par šo notikumu ziņoja Tieslietu ministrijai, un, ja ziņoja, kāda bija Tieslietu ministrijas reakcija? Vai Tieslietu ministrija saistībā ar to ir sagatavojusi kādu dokumentu?
Vai Tieslietu ministrija noteica šīm ziņām ierobežotas pieejamības statusu?
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) ir sagatavojusi jebkādus dokumentus saistībā ar CERT veikto pārbaudi?
Vai ir ticis veikts administratoru rindas un administratoru nejaušas izvēles sistēmas audits? Ja atbilde ir - jā, sniedziet atbildi uz sekojošiem papildu jautājumiem:
Par kuriem gadiem ir ticis veikts sistēmas audits?
Kādi bija uzdotie jautājumi audita veicējam?
Kādi bija audita secinājumi?
Vai auditu rezultātā ir ticis secināts, ka sistēma pilnīgi vai daļēji neveic autentifikācijas protokolēšanu/fiksēšanu?
Vai sistēma nodrošina autentifikācijas fakta neizdzēšamību?
Vai auditu rezultātā ir ticis secināts, ka sistēma pilnīgi vai daļēji neveic autorizācijas protokolēšanu/fiksēšanu?
Vai sistēma nodrošina autentifikācijas fakta neizdzēšamību?
Vai sistēma nodrošina auditācijas pierakstu/protokolu neizdzēšamību?
Vai auditu rezultātā ir ticis secināts, ka sistēma pilnīgi vai daļēji neveic sistēmā veikto darbību fiksēšanu?
Vai sistēma pilnīgi vai daļēji nodrošina satura integritāti?
Vai audita rezultātā tika pārbaudīta iespējamība, ka personai ar piekļuvi sistēmai ir iespēja dzēst sistēmā veikto darbību pēdas, kā arī notikušo autorizāciju un autentifikāciju?
Vai audita rezultātā tika konstatēti gadījumi, kad Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) veica administratoru izvēli, neizmantojot administratoru nejaušas izvēles sistēmu? Kuros datumos ir bijuši šie gadījumi?
Vai audita rezultātā tika konstatēti gadījumi, kad Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) veica administratoru izvēli, manuāli sagatavojot administratoru kandidātu tabulu un neizmantojot administratoru nejaušas izvēles sistēmu? Kuros datumos ir bijuši šie gadījumi?
Vai administratoru kandidātu atlase ir ievainojama pret pārlases uzbrukumiem (brute force attack), ļaujot nejaušo atlasi veikt atkārtoti bez ierobežojumiem tik ilgi, līdz iegūts vēlamais rezultāts?
Vai sistēmā par katru atlases mēģinājumu paliek neizdzēšami pierādījumi?
Kāpēc tiek slēptas ziņas par veikto auditu rezultātiem?
Kura persona Maksātnespējas kontroles dienestā ir atbildīga par nejaušas administratoru atlases sistēmas rezultātu fiksēšanu un paziņošanu?
Lūdzu izsniegt visus Jūsu rīcībā esošos dokumentus, kas ir tikuši sagatavoti un saņemti saistībā ar uzdotajiem jautājumiem.
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
