Iesaki rakstu: 
Pēdējā gada laikā bažas par vārda brīvības ierobežošanu vietā un nevietā biežāk piesauc konservatīvāk noskaņoti politiķi un citi cilvēki. Piemēram, daži regulāri iebilst cīņai pret naida runu, aizbildinoties, ka tā būtu vārda brīvības ierobežošana. Par šo argumentu pamatotību pašlaik spriest nevēlos.
Taču ir kāds svarīgs aspekts, ko šie paši cilvēki vēlas neredzēt, proti, ka vārda brīvība nosaka ne tikai to, ka drīksti teikt, ko domā, bet arī, ka mums ir tiesības saņemt informāciju.
Satversmes 100. pants skan šādi: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Redzams, ka tiesības informāciju iegūt ir minētas pirms tiesībām paust savus uzskatus. Taču šo daudzi ne tikai ignorē, bet aktīvi pārkāpj.
Labi atceros, kā mani tviterī bloķēja Elita Veidemane. Tas notika nevis tādēļ, ka būtu viņai ko nejauku pateicis. Veidemanei bija kašķis ar manu sievu, kurā “Neatkarīgās Rīta Avīzes” darbiniece neskopojās ar dzēlīgām un nepieklājīgām frāzēm, drīz mana sieva tika bloķēta. Dažas minūtes vēlāk biju bloķēts arī es. Biju vainīgs pie tā, ka mans laulātais draugs atļaujas iebilst “žurnālistei”.
Kopš tā laika mani bloķējušo kontu sarakstu papildinājuši NS “Taisnīgums”, rakstnieks Oskars Vizbulis, publiciste Iveta Buiķe, kā arī virkne mazāk zināmu personu, kam gandrīz vienmēr ir kaut kas kopīgs – viņu pārliecības ir krietni konservatīvākas par manējam.
Varētu šķist, ka nav taču, par ko ņemties, – lai jau bloķē. Lielā mērā piekrītu, manuprāt, bloķēšana kaut ko liecina nevis par to, kuru bloķē, bet par to, kurš to dara. Iepriekšminētie gadījumi ir kā piemērs daudzu konservatīvo liekulībai, kad ir runa par vārda brīvību.
Taču pēdējā situācija, kad tiku bloķēts, gan mani “aizķēra” pavisam citādāk. 18. maijā konstatēju, ka mani bloķējis tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns. Un te gan būtu jāceļ trauksme.
Bordāns nav vienkārši kārtējais konservatīvais Jānis, kurš nespēj izturēt kritiku, tāpēc bloķē pa labi un kreisi. Viņš ir viena no valsts augstākajām amatpersonām, ministru prezidenta biedrs, koalīcijas partijas līderis. Bordānam mani bloķējot, tiek rupji pārkāptas manas Satversmes 100. pantā noteiktās tiesības.
“Twitter” un citi sociālie tīkli jau sen vairs nav vietas, kur tikai pastrīdēties ar svešiniekiem vai paskatīties uz smieklīgiem video. Ik dienu tajos notiek viedokļu apmaiņa gan iedzīvotāju, gan politiķu starpā. Piemēram, šobrīd tiek plaši diskutēts par hokeja čempionāta skatīšanos klātienē. Iniciatīvu aktīvi aizstāv vairāki JKP deputāti, bet, ja par to izsakās Bordāns, – man šī informācija tiek liegta.
Tāpat nevar ignorēt to, ka priekšstatu par politiķiem veido ne tikai tas, ko viņi pasaka rūpīgi sagatavotās preses relīzes, bet arī viņu tvīti, retvīti un likes. Jau atkal – visa šī informācija man ir liegta. Turklāt liegta absolūti bez pamata.
Ar JKP, maigi izsakoties, nevēlēšanos komunicēt ar tautu esmu saskāries jau iepriekš. Saeimas deputātes Evas Mārtužas “e-pastu sāgas” laikā vēl oficiāli biju mediju pārstāvis un par šo tēmu rakstīju. Toreiz mēģināju sazināties ar pašu deputāti, kas man neizdevās ne caur frakciju, ne partijas preses dienestu, ne, rakstot viņai uz Saeimas e-pastu. Atbildes no JKP bija jāgaida vairākas dienas un tās bija ļoti virspusējas.
Šoreiz sāku ar to, ka vērsos pie partijas tviterī. Atbildi nesaņēmu. 20. maijā nosūtīju arī elektroniski parakstītu vēstuli. Arī uz to atbilde nav bijusi. Un šis viss no partijas, kuras saukļi ir “Godīgi, drosmīgi, gudri.”.
Tieslietu ministram pārkāpt Satversmi patiešām varbūt ir drosmīgi, bet tas nav ne godīgi, ne gudri.
Zemāk manas vēstules JKP pilns teksts.
Šī gada 18. maijā konstatēju, ka tieslietu ministrs un JKP līderis Jānis Bordāns rupji pārkāpj manas Satversmes 100. pantā noteiktās tiesības, bloķējot mani sociālajā tīklā “Twitter”. Bordāna kunga solis sekoja pēc tam, kad biju ielicis ekrānuzņēmumu ar JKP, “Nacionālās apvienības” un “Latvijas Reģionu apvienības” kopīga saraksta Augšdaugavas novada pašvaldību vēlēšanās pārstāvja Andreja Faibuševiča pausto, ka “rusofobija ir ne tikai normāla, bet pat vitāli nepieciešama lieta tādai valstij kā Latvija”, uzdodot jautājumu: “Vai šīs ir jūsu vērtības?” Savā ierakstā atzīmēju arī visus trīs politiskos spēkus un to līderus. Ja citi vienkārši izvēlējās neatbildēt, tad Bordāna kungs nolēma mani bloķēt.
Kāda bloķēšana sociālajos tīklos varētu šķist maznozīmīga lieta, par ko nav pamats būt sašutumam, kam es piekristu, ja runa nebūtu par tieslietu ministru un vienu no valdības koalīcijas partijas līderiem. Satversmes 100. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Ikdienas komunikācijā sociālajiem tīkliem ir milzīga nozīme, tajos mēs spējam iegūt padziļinātu ieskatu par politisko spēku un to pārstāvjiem, redzot ne tikai viņu pašu ierakstus, bet arī to, kas viņiem patīk, ar ko viņi dalās, vai, kam un kā atbild. Bloķējot mani tviterī, Bordāna kungs man šo iespēju liedz, tādējādi pārkāpjot manas tiesības iegūt, paturēt un izplatīt informāciju.
Tāpat šo bloķēšanu nevar attaisnot ar to, ka tas ir tieslietu ministra personīgais konts, kurā viņš var komunicēt vai atļaut iegūt informāciju tikai tiem, kuriem vēlas. Bordāna kunga konts ir verificēts kā “zīmīgs valdības, ziņu, izklaides vai citā noteiktajā kategorijā”, proti, to jāuztver kā vienu no oficiālajiem avotiem, kur iespējams saņemt informāciju par tieslietu ministru un viņa pārstāvēto partiju.
Tāpat saskatu pretrunas starp manis bloķēšanu un JKP mājaslapā paustajām vērtībām. Vārda brīvība, tajā skaitā tiesības iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem. Sadaļā “Ideoloģija”, kurā izklāstītas JKP vērtības, vārdi, kuros minēts “demokrāti-“, lasāmi 14 reizes. Tāpat norādīts, ka JKP “nav lepni” par apvērsumu, kurā Kārlis Ulmanis, pārkāpjot Satversmi, Latvijā izbeidza demokrātijas posmu. Vēlos izcelt, ka arī JKP līderis pašlaik pārkāpj Satversmi.
Visbeidzot, zem partijas vērtībām norādīts: “Demokrātijas pastāvēšanai nepieciešama politiskās domas dažādība.” Taču, Bordāna kungam mani bloķējot, politiskās domas dažādība tiek ierobežota, liedzot piekļuvi viņa publicētajam saturam un atņemot iespēju to komentēt.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, uzskatu, ka tieslietu ministram tūlīt jāpārtrauc manu Satversmē noteikto tiesību pārkāpšana, ko Bordāna kungs dara, esot mani bloķējis tviterī.
Noslēgumā atstāšu vienu Noama Čomska citatu:
„Gebelss atbalstīja vārda brīvību uzskatiem, kas viņam patika. Tāpat kā Staļins. Ja tu patiešām atbalsti vārda brīvību, tad tu atbalsti vārda brīvību tieši tiem uzskatiem, kurus tu nicini. Citādāk tu neatbalsti vārda brīvību.”
Aicinu neuztvert par normālu to, ka valsts augstākās amatpersonas pārkāpj mūsu valsts pamatlikumu.
Neatkarīgai domai vajag neatkarīgus līdzekļus. Ja sabiedriskos medijus finansē valsts, bet komercmedijus – reklāmas un abonenti, tad alternatīvam redzējumam uz notiekošo nepieciešami alternatīvi rasti līdzekļi. Kļūsti par neatkarīgas domas atbalstītāju šeit.
Pārpublicēts no https://realistanarchist.wordpress.com/
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
