Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aptaujājot vairākus Tieslietu padomes locekļus, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ineses Jaunzemes iespējamo atbildību par falšu krimināllietu virzīšanu pret žurnālistiem un publicistiem nav guvis par tiesiskumu atbildīgās institūcijas – Tieslietu padomes ievērību. Augstās amatpersonas izvairās no skandalozā jautājuma par Lato Lapsu kā velns no krusta un neparko neatzīst, ka tas varētu kaut kādā mērā būt viņu kompetencē.

Atgādināsim, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre pirms pusgada intervijā laikrakstam “Diena” pavēstīja, ka viņai ticis dots rīkojums "atrast jebko" par žurnālistu Lato Lapsu un polittehnologu Jurģi Liepnieku vai viņu radiniekiem. Rezultātā tika virzīta krimināllieta par juridiskas personas it kā izvairīšanos no nodokļu nomaksas, un šajā lietā figurē Lato brālis Endo Lapsa.

18. jūlijā “Neatkarīgā” publicēja interviju ar I. Lūri, kura apgalvoja, ka VID ģenerāldirektore Inese Jaunzeme un ģenerālprokurors Juris Stukāns pinas melos un cenšas šo skandālu paslaucīt zem tepiķīša tā, it kā šāda gadījuma ar pasūtījuma krimināllietu nemaz nav bijis. Interviju lasiet šeit.

Kas nekaiš valsts iestādēm virzīt krimināllietas pret žurnālistiem?

“Neatkarīgajai” atliek vien secināt, ka Latvijas tiesībsargājošo un valsts institūciju vidē šāda pasūtījuma krimināllietu virzīšana kļūst par parastu praksi. Rakstu lasiet šeit. Šāda visatļautība Latvijas demokrātijai un tiesiskumam ir bīstama.

Augstās valsts amatpersonas, kuras I. Lūre apsūdz arī melošanā - ģenerālprokurors J. Stukāns un VID ģenerāldirektore I. Jaunzeme -, pusgada laikā nav radušas iespēju sniegt sabiedrībai skaidrojumu, vai patiesi VID vadība ar Ģenerālprokuratūras atbalstu liek virzīt lietas, lai ietekmētu žurnālistus un publicistus, un vai patiesi amatpersonas melojušas, sakot, ka neko daudz par notikušo neatceras.

I. Lūre ir bijusī izmeklētāja - tātad juridiski kompetenta persona, kura apzinās savu rīcību un tās sekas. Līdz šim viņa par paustajiem izteikumiem nav apsūdzēta un nav arī saņēmusi civilprasību par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bet tad ir jautājums, kurām valsts amatpersonām par I. Lūres intervijā minēto būtu jāsniedz skaidrojums?

Vai būtu jāveic, un kurām institūcijām jāveic pārbaude vai dienesta izmeklēšana par publiski paustajiem tiesībsargājošo institūciju reputāciju graujošajiem apgalvojumiem?

Kādēļ tiesībsargājošās institūcijas cenšas paslaucīt zem paklāja bijušās VID izmeklētājas apgalvoto?

Ja bijušajai VID izmeklētājai ir taisnība, kurai amatpersonai vai amatpersonām par notikušo būtu jāuzņemas atbildība?

Šādus jautājumus “Neatkarīgā” uzdeva vairākām amatpersonām, kuras ir arī Tieslietu padomes locekļi.

Satversmes tiesai, lūdzu, tikai konstitucionālus jautājumus!

Tieslietu padomes loceklis, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš ar Satversmes tiesas Sabiedrisko attiecību un protokola nodaļas vadītājas Ksenijas Vītolas starpniecību atbildēja, ka Satversmes tiesa savas kompetences ietvaros pamatā izskata lietas par normatīvo aktu atbilstību Satversmei.

“Ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē ietvertās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, ir tiesīga iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, ievērojot tai Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības. Satversmes tiesa izvērtē tiesību normu konstitucionalitāti, nevis to piemērotāju rīcības tiesiskumu. Satversmes tiesas uzdevums ir spriest tiesu, un tai nav paredzētas tiesības sniegt viedokli par jautājumiem, kas attiecas uz valsts iestāžu vai amatpersonu rīcību,” paskaidro A. Laviņš.

No Tieslietu padomes sekretariāta saņemts apstiprinājums, ka jautājums par VID amatpersonu rīcību Tieslietu padomē nav apspriests.

Neesot ne faktu, ne pierādījumu

Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs uz “Neatkarīgās” jautājumiem atbildēja šādi: “Informēju, ka Tieslietu padomē nav apspriests jautājums ne par J. Stukāna, ne par I. Jaunzemes iespējamo atbildību saistībā ar VID bijušās izmeklētājas publiskajiem apgalvojumiem, jo Tieslietu padomes rīcībā nav ne faktu, ne pierādījumu šādiem apgalvojumiem. Tāpat informēju, ka ziņu pārbaude vai pierādījumu vākšana par ģenerālprokurora un VID vadītājas iespējamajiem likumpārkāpumiem nav ne Augstākās tiesas, ne Tieslietu padomes kompetencē.

Valsts amatpersonu veiktu noziedzīgu nodarījumu konstatēšana un izmeklēšana ir attiecīgo tiesībaizsardzības iestāžu kompetencē un veicama stingri likumā noteiktajā kārtībā. Ja Jums ir zināmi fakti par valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem vai citiem likumpārkāpumiem, aicinu informēt attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei un kārtībai.

Informēju, ka valsts iestāžu vadītājiem ir pienākums nodrošināt atbildes uz iesniegumiem Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā un termiņos, tāpēc jautājums par abu Jūsu minēto amatpersonu skaidrojumu adresējams šīm amatpersonām.”

VID un Ģenerālprokuratūrai jāizmeklē VID un Ģenerālprokuratūras pārkāpumi...

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sacīja, ka nav detalizēti pētījis vai analizējis “Neatkarīgās” jautājumā minētās I. Lūres intervijas un amatpersonu reakcijas uz šīm intervijām. Līdz ar to arī viņa atbildes pamatā balstās uz “Neatkarīgās” vēstulē ietverto informāciju.

Viņš domā, ka droši vien skaidrojums būtu tām amatpersonām, uz kuru iespējami prettiesisku rīcību I. Lūre savās intervijās norādījusi. Ja nekļūdos, ģenerālprokurors J. Stukāns tika publiski sniedzis kādus skaidrojumus un komentārus šajā sakarā.

“Tā kā pārmetumi ir izvirzīti VID un Ģenerālprokuratūrai, tad šīs arī ir tās iestādes, kurās šāda dienesta izmeklēšana varētu būt iespējama, ja tam ir pamats,” spriež J. Rozenbergs.

“Droši vien neesmu pietiekami rūpīgi sekojis šo iestāžu publiskajai komunikācijai šīs I. Lūres intervijas sakarā, tādēļ arī neesmu drošs, vai “Neatkarīgās” jautājumā ietvertais apgalvojums par “paslaucīšanu zem paklāja” ir atbilstošs,” pauž J. Rozenbergs, tomēr viņš atzīst, ka jebkurai valsts institūcijai Latvijā nav raksturīgi jebkad atzīt savas kļūdas. Arī J. Rozenbergam nav zināms, ka jautājums pat I. Lūri, J. Stukānu un I. Jaunzemi būtu apspriests Tieslietu padomē. Jautājumā par I. Jaunzemes un J. Stukāna atbildību zvērināto advokātu organizācijas vadītājs atbild, ka vispirms tiesiskā ceļā būtu nepieciešams konstatēt kādas prettiesiskas rīcības esamību. Un tikai pēc tam būtu pamats apsvērt atbildības jautājumus. “Ja no intervijās paustajām ziņām būtu konstatējams, ka kriminālprocesu ietvaros tikuši pieņemti apzināti nelikumīgi lēmumi, tad šādi fakti jau varētu būt izmeklējami arī kriminālprocesa ietvaros, vērtējot šos lēmumus pieņēmušo amatpersonu iespējamo kriminālatbildību,” uzskata J. Rozenbergs.

Līdzīgus jautājumus “Neatkarīgā” ir uzdevusi arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Andrejam Judinam un Tieslietu padomes loceklei, tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei, no kuriem atbildes ceram saņemt tuvākajā laikā.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...