Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir būtisku strukturālu reformu gads Latvijas tiesu sistēmā. Pirmoreiz atjaunotās Latvijas tiesu sistēmas 20 gadu vēsturē ir uzsākta reforma, Latvijas tiesu sistēmai pārejot uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, un bija jālemj par tiesnešu turpmāko karjeru, tostarp sakarā ar Augstākās tiesas reorganizāciju un tiesu palātu likvidēšanu. Otra ne mazāk būtiska un vēsturiska ir uzsāktā reforma saistībā ar tiesu namu koncepciju.

Savā pārskatā nekavēšos pie visiem Tieslietu padomes sēdēs risinātajiem jautājumiem un neuzskaitīšu visus pieņemtos lēmumus. Savā ziņojumā akcentēšu trīs, manuprāt, tiesnešiem un tiesu sistēmai šobrīd būtiskus jautājumus, kurus Tieslietu padome šī gada laikā ir iniciējusi, rūpīgi pētījusi, analizējusi un virzījusi to risināšanu. Tie ir:

1) Tieslietu padomes funkciju un lomas paplašināšana;

2) Tiesu komunikācijas attīstība un pilnveidošana;

3) Tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma līdzsvarošana vienotajā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā.

Tieslietu padomes funkciju un lomas paplašināšana

Šobrīd Saeimā izskatīšanai komisijās atrodas likumprojekts grozījumiem likumā "Par tiesu varu", kas paredz Tieslietu padomes funkciju paplašināšanu. Tiek plānots:

1) Tieslietu padomes kompetencē nodot tiesnešu karjeras virzības jautājumus, paredzot, ka Saeima par tiesnesi lemj tikai vienreiz - apstiprinot tiesneša amatā. Tālākā virzība karjerā būtu Tieslietu padomes ziņā, protams, balstoties uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumiem;

2) Tieslietu padomei būtu noteicošā loma rajona (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētāju iecelšanā un atcelšanā.

Tie ir Tieslietu padomes iniciēti un atbalstīti priekšlikumi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 84.pantu Saeima lemj tikai par personas apstiprināšanu tiesneša amatā. Tālāk par tiesneša faktiskās darba vietas vai karjeras jautājumiem tiesu varas pamatnormās nav norādes. Vēsturiski daļu jautājumu izlēma Saeima (piemēram, par noteikta līmeņa tiesas tiesneša pienākumu pildīšanu), daļa jautājumu tika izlemti, iesaistot Tiesu administrāciju, tieslietu ministru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, vēlāk arī Tieslietu padomi. Ar šobrīd virzītajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu" tiek piedāvāts pārskatīt priekšlikumu izvirzīšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību. Arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas Latvijas novērtēšanas ziņojumā ir ieteikts veicināt Tieslietu padomes un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas iesaisti tiesneša karjeras jautājumu izlemšanā, vienlaikus atstājot Saeimai tikai pašu būtiskāko lēmumu - atbilstoši Satversmei lemt par tiesneša apstiprināšanu amatā. Šajā jautājumā saskatāma zināma konsekvence arī ar tiesnešu karjeras jautājumiem pēc Augstākās tiesas reformas - Saeima, akcentējot, ka tiesnesis amatā jau ir apstiprināts, norādīja, ka Tieslietu padomei jālemj par tā karjeras virzību un jānosaka tiesa, kurā viņš turpinās pildīt tiesneša pienākumus pēc tiesu palātas likvidācijas.

Karjeras jautājumi saistāmi arī ar otru tiesu varas funkcionālu jautājumu, kas ir ietverts minētajos likuma grozījumos - Tieslietu padomei nodotās pilnvaras noteikt tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. Līdz šim šos jautājumus regulēja Ministru kabineta noteikumi. Ierosinājums paplašināt Tieslietu padomes kompetenci ir loģisks darba uzdevumu sadalījums. Jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā ANO Attīstības programmas projekta ietvaros Latvijai bija norādīts par tiesnešu karjeras attīstības problemātiku, uzsverot, ka tiesnešu kandidātu atlases un amatā iecelšanas procedūras jānošķir no Tieslietu ministrijas un jānodod tiesu varai, lai veicinātu sabiedrības uztveri par tiesu varas neatkarību no politiskās ietekmes un partiju politikas. Tagad piedāvātās izmaiņas ir iespējamas, jo izveidota un sekmīgi darbu uzsākusi Tieslietu padome.

Tāpat arī attiecībā uz tiesu priekšsēdētāju iecelšanu amatā likumprojektā paredzētais, ka to veiks Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma, nebūtu jāuztver kā pārlieku radikāls priekšlikums, jo šobrīd priekšsēdētājus amatā ieceļ tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi. Izmainītā kārtība atbilstu tiesu varas un izpildvaras norobežošanas procesam. Protams, tiesu darba tehniskā nodrošināšana joprojām ir Tiesu administrācijas pienākums un sistēmiski tajā iesaistās arī tieslietu ministrs, tāpēc tikai likumsakarīgi, ka tieslietu ministrs sagatavos priekšlikumu, kuru izskatīs Tieslietu padome.

Tiesu priekšsēdētājiem šobrīd likums ir noteicis papildu pienākumus tiesas darba organizācijā un tiesnešu darba uzraudzībā. Persona, izvēloties tiesneša karjeru, visticamāk nedomā par administratīva vadītāja pienākumiem. Tiesas faktiskā vadīšana tiesnesim ir papildu izaicinājums, ar kuru ne visi vēlas nodarboties un ne visi var tikt galā. Tāpēc likumā šobrīd noteiktais divu 5 gadu pilnvaru termiņš sevi nebūtu attaisnojis, jo labs vadītājs ir ilgstošs prasmju apguves process. Tādēļ atbalstāms, ka Saeima vēlreiz aicināta vērtēt šo regulējumu un neierobežot rajona tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņu skaitu.

Tiesu komunikācija

Jautājums par tiesu komunikāciju ar sabiedrību aktuāls bijis vienmēr. Tikai tad, ja sabiedrība izprot tiesas darbu, tā arī respektē un uzticas tiesas spriedumiem un lēmumiem. Tiesas taisnīgumam jābūt redzamam.

Tiesas nekad nav bijušas slēgtas iestādes, atklātums kā viens no lietu izskatīšanas pamatprincipiem ir noteikts gan likumā "Par tiesu varu", gan procesuālajos likumos. Likums "Par tiesu varu" papildināts gan ar informācijas pieejamības sadaļu, gan ar nosacījumu, ka visi atklātā tiesas sēdē pieņemti spriedumi tiek publicēti internetā.

Taču ar to šodien vairs nepietiek - gan tādēļ, ka mainījies sabiedrības informācijas galvenais avots - mediji, to formas, ātrums un tieslietās specializējušos žurnālistu nepietiekamība, gan mainījušies tiesu procesi, ieviešot rakstveida procesu, saīsinātos spriedumus, atteikumus pieņemt lietas izskatīšanai utt. Sabiedrība saņem ātru, bet ne vienmēr pilnīgu informāciju, lasa skaļus virsrakstus, bet neatrod skaidrojumu. Cilvēkam nav saprotams, kāpēc tiesa nav rīkojusies tā, kā šķietamais taisnīgums prasa, toties ir skaidra atbilde par neuzticēšanos tiesām, kad to viņam vaicā dažādu aptauju veicēji. Rezultāti un to interpretācija ir tiesām visai negatīva, kas savukārt veicina šī stereotipa par neuzticēšanos tālāku attīstību.

Kā izkļūt no šī neuzticības loka? Šodien nepakavēšos pie Tieslietu padomes iniciētā korupcijas uztveres pētījuma, kura secinājumi un profesionāļu ieteikumi lika Tieslietu padomei pievērsties tiesu sistēmas komunikācijas jautājumam. Svarīgākie secinājumi bija divi:

1) Tiesu sistēma nav tikai tiesas - tādēļ jābūt vienotai komunikācijai visai tiesu sistēmai;

2) Komunikācijai jābūt tiesas darba sastāvdaļai - tādēļ vajadzīga tiesu komunikācijas stratēģija.

Tieslietu padome izveidoja darba grupu, kurā aicināja strādāt pārstāvjus no Tiesnešu ētikas komisijas, Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas, un piesaistīja komunikācijas speciālistu.

Nonācām pie atziņas, ka komunikācijas procesam jāveido trīs atsevišķi dokumenti:

1) Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas - ar tiesu sistēmu saprotot visas tās iestādes un nozares, kas pārstāvētas Tieslietu padomē;

2) Tiesu komunikācijas stratēģija - konkrētāku rīcību dokuments tieši tiesām;

3) Komunikācijas rokasgrāmata - praktisks palīglīdzeklis komunikācijas procesā.

Šobrīd Tieslietu padome ir apstiprinājusi jau divus no šiem dokumentiem - Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas un Tiesu komunikācijas stratēģiju.

Kādas ir turpmākās darbības, lai šos dokumentus ieviestu dzīvē?

Komunikācijas vadlīnijām:

1) tiek izstrādāts plāns, kā koordinēt kopējo komunikācijas procesu (jo iesaistīts daudz tiesu sistēmas institūciju);

2) tiek izstrādātas krīzes komunikācijas vadlīnijas.

Lai mūsu rīcības būtu profesionālas un sasniegtu cerēto mērķi, šī procesa vadībai un konsultācijām ir pieaicināti šīs jomas speciālisti.

Komunikācijas stratēģijai:

1) tā tiek skaidrota un diskutēta ar tiesnešiem. Jūnijā Tieslietu padome un Tiesnešu ētikas komisija aicināja uz kopīgu sanāksmi par šo jautājumu tiesu priekšsēdētājus. Tiesnešu ētikas komisija izbraukuma sēdēs tiekas ar tiesnešiem un pārrunā komunikācijas problēmjautājumus;

2) tiek izstrādāta Komunikācijas rokasgrāmata. Šī dokumenta sagatavošana uzticēta Tieslietu ministrijas komunikācijas speciālistiem, un ceram, ka vēl šogad saņemsim Rokasgrāmatas projektu.

Tiesu komunikācijas praktiskākiem jautājumiem ir veltīta šodienas konferences otrā daļa. Es šo jautājumu noslēgšu ar trīs akcentiem:

1) Pirmkārt, jau pieminētais uzdevums - komunikācijai ir jābūt tiesas ikdienas darba sastāvdaļai. Tātad tiesas priekšsēdētājs ir atbildīgs par šo procesu savā tiesā tikpat lielā mērā kā par citiem darba organizācijas jautājumiem. Un ikviena tiesneša pienākums ir atbalstīt komunikācijas procesu - ne katram obligāti jākļūst par Runas personu un jārunā televīzijas kameru priekšā, bet sniegt konstruktīvu atbalstu šīm Runas personām gan ir jāvar un jāgrib.

2) Otrkārt, īpaši pārdomātai komunikācijai jābūt dažādos pārmaiņu procesos. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka tikpat svarīga kā komunikācijas ar sabiedrību ir arī iekšējā komunikācija starp tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. Ne visai veiksmīga šajā ziņā bijusi līdzšinējā komunikācija rajona tiesu reorganizācijas procesā, par ko liecina satraukums un protesti, kas pausts vēstulēs, ko Tieslietu padome saņēmusi gan no tiesām, gan novadu pašvaldībām. Apstiprinot Tieslietu ministrijas sagatavoto Latgales tiesu apgabala rajona tiesu reorganizācijas plānu, Tieslietu padome vienlaikus norādīja uz komunikācijas nepieciešamību ar reorganizējamo tiesu tiesnešiem un darbiniekiem un reformas gaitas un rezultātu izskaidrojumu sabiedrībai.

3) Treškārt, tiesu komunikācijas stratēģija tiek attiecināta arī uz tiesnešu pašpārvaldes institūcijām un Disciplinārtiesu. Arī šīm institūcijām jābūt savam komunikācijas plānam, kā normatīvā regulējuma ietvaros kļūt pietiekami atvērtām un saprotamām sabiedrībai.

Tiesnešu atalgojuma līdzsvarošana vienotajā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā

Kā zināms, Tieslietu padomei nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, taču mūsu iespēja ir aktualizēt kādu jautājumu ar pētījumiem, analīzi, padomes lēmumiem un vēršanos pie attiecīgajām amatpersonām un institūcijām. Tādā veidā Tieslietu padomei ir izdevies pievērst uzmanību nepilnībām valsts pārvaldes vienotajā atalgojuma sistēmā, proti, būtisko atšķirību starp izpildvaras juristu un tiesnešu atalgojumu. Par līdzvērtīgām uzskatītās algas tiesnešiem šobrīd var būt pat par 50% zemākas nekā algas izpildvarā.

Tieslietu padome veica analīzi par reālo atalgojumu un vērsa uzmanību uz problēmu, ka, iekļaujot tiesnešus un prokurorus vienotajā atalgojuma sistēmā, plānotais līdzsvars ir izjaukts, atceļot piemaksu un prēmiju ierobežojumus valsts pārvaldē, bet saglabājot tos tiesnešiem un prokuroriem.

Vairākkārt šo jautājumu aktualizējusi padomes sēdēs un sarakstēs ar Finanšu ministriju, Tieslietu padome vērsās tieši pie Ministru prezidentes, norādot, ka šobrīd tiesnešu atalgojums neatbilst tiesnešu neatkarības principam un nenodrošina tiesnešiem atbilstošu atlīdzību. Tieslietu padome aicināja novērst radušos situāciju un izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, grozījumu sagatavošanā iesaistot arī padomi.

Tieslietu padome uzskata - lai līdzsvarotu tiesnešu un prokuroru un valsts pārvaldes ierēdņu atalgojumu, tiesnešu atalgojums jāpiesaista Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli publicētajam aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram valstī, piemērojot attiecīgu koeficientu. Tas nozīmē atteikties no tiesnešu atalgojuma sasaistes ar valsts pārvaldes ierēdņu 12.mēnešalgu grupu, kā tas ir šobrīd.

Ministru prezidentes uzdevumā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādāja vairākus variantus tiesnešu un tai piesaistītai prokuroru atalgojuma sistēmas maiņai. Tieslietu padome ir akceptējusi risinājumu, ka tiesneša atalgojums tiek pietuvināts izpildvaras iestāžu juridisko dienestu augstāk atalgoto vadītāju atalgojuma līmenim, nosakot rajona tiesneša mēnešalgas aprēķina koeficientu 4,31. Turklāt atalgojuma līdzsvarošanai noteikt trīs gadu periodu no 2017.gada.

Arī tiesu darbinieku atalgojums ir Tieslietu padomes uzmanības lokā. Skatot jautājumu par apgabaltiesu un rajona tiesu un Augstākās tiesas budžetu pieprasījumu 2016.gadam, Tieslietu padome aktualizēja faktu, ka nākamā gada budžetā nav paredzēts palielināt atalgojumu tiesu darbiniekiem. Tiesu darbinieku atalgojums šobrīd ir neadekvāti zems darba kvalifikācijai un apjomam, kā arī tas nav konkurētspējīgs valsts pārvaldē. Līdz ar to tiesu personāla mainība pārsniedz pat 40% gadā, kas nepašaubāmi mazina tiesu darba efektivitāti un kvalitāti un var ietekmēt arī personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Tieslietu padome aicināja Tieslietu ministriju aktualizēt šo problēmu un vērst uz to Ministru kabineta uzmanību.

Šobrīd ir saņemta Ministru prezidentes rezolūcija, kurā valdības vadītāja lūdz tieslietu ministram un finanšu ministram ņemt vērā sniegtos priekšlikumus par tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmu un tiesu sistēmas darbinieku atalgojumiem, izstrādājot valsts budžeta projektu 2017.gadam.

Tieslietu padomes tuvākās NĀKOTNES JAUTĀJUMI būs tie, par ko diskusijas jau bijušas un kas tiks turpinātas pēc viedokļu aptaujām, izvērtējuma un, iespējams, jaunu risinājumu piedāvājuma.

Viens no aktuālākajiem neapšaubāmi būs rajona tiesu namu koncepcijas tālāka attīstība. Turpmāki soļi šajā reformā būtu sperami tikai pēc objektīvas līdzšinējo pārkārtojumu ieguvumu un zaudējumu analīzes un, kā jau iepriekš minēju, - nodrošinot pietiekamu informāciju un komunikāciju gan ar tiesnešiem, gan pašvaldībām, gan sabiedrību.

Tieslietu padomei nāksies atgriezties arī pie jautājuma par iespējamu tiesnešu un prokuroru imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās, kā to rekomendējusi Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupa (GRECO). Tieslietu padome lēmumu nepieņēma, jo viedokļi par šo jautājumu darba grupās un tiesnešu aptaujās bijuši konceptuāli atšķirīgi. Tieslietu padome uzskata par nepieciešamu noskaidrot plašāku tiesnešu viedokli par šo jautājumu, tādēļ tas ir viens no jautājumiem aptaujas anketā konferences dalībniekiem. Diskutējot par šo jautājumu, Tieslietu padome norādīja, ka, pirms lemt par imunitātes atcelšanu tiesnešiem un prokuroriem, būtu jāpārskata normatīvo regulējumu administratīvo pārkāpumu procesā.

Visbeidzot - jautājums par tiesu sistēmas disciplināratbildības reformu, kas paredz vienotu apelācijas instanci visu tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu disciplinārlietās. Tieslietu padome Augstākās tiesas plēnuma iebildumu pret Disciplinārtiesas kā vienotas apelācijas instances noteikšanu uzskatīja par vērā ņemamu argumentu, lai atgrieztos pie diskusijām par šo jautājumu.

Augstākā tiesa neatbalsta, ka šī funkcija tiek uzlikta Disciplinārtiesai, kura tika veidota tikai tiesnešu disciplinārlietu lēmumu pārsūdzībai, lai novērstu tiesnešu tiesību iespējamu aizskārumu. Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumi nebija pārsūdzami, turpretī citu tiesu sistēmas amatpersonu lēmumu pārsūdzība iespējama Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā. Augstākā tiesa norādīja, ka ierosinājums par Disciplinārtiesas kompetences paplašināšanu ir kritiski vērtējams no vairākiem aspektiem - sistēmiskā, procesuālā, funkcionālā un arī no nelietderīga budžeta līdzekļu izlietojuma. Tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietas ir klasiskas administratīvās lietas un administratīvās tiesas nodrošina vienotus standartus un judikatūru disciplinārlietu izskatīšanā. Katra lieta, ko likumdevējs nodod Augstākajai tiesai izskatīšanai kā apelācijas instancei, kā tas būtu šajā gadījumā, paildzina citu - kasācijas tiesvedībā esošu - lietu izskatīšanas ilgumu. No procesuālā aspekta vērā ņemams, ka tiktu būtiski samazināts pie disciplinārās atbildības saukto advokātu, notāru un tiesu izpildītāju procesuālo tiesību apjoms. Savukārt no funkcionālā aspekta vērā ņemams, ka Disciplinārtiesai ir ierobežota kapacitāte, paplašinot tās kompetenci, nepieciešami papildu finanšu un cilvēku resursi.

NOBEIGUMĀ izteikšu pateicību augsti godājamajam Valsts prezidentam par ieinteresētību tiesiskuma stiprināšanā valstī, ieklausoties arī tiesu varas viedoklī. Tam apliecinājums ir Valsts prezidenta personiska klātbūtne pirmajā tiesnešu konferencē pēc stāšanās prezidenta amatā, kā arī Tiesiskās vides pilnveides komisijas izveide. Esam gandarīti, ka Valsts prezidenta izveidotā komisija ir novērtējusi Tieslietu padomes nozīmi tiesu varas pārstāvēšanā un Tieslietu padomes lomas stiprināšana ir viens no pirmajiem jautājumiem, pie kura komisija strādā.

Mūsu visu mērķis ir viens - tiesiska Latvijas valsts, taisnīga un neatkarīga tiesu vara.

Sveicu visus mūsu valsts svētkos - Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienā, ko atzīmēsim nākamnedēļ.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...