Tiesu izpildītāji, kas kolekcionē kuterus, jahtas un ekskluzīvus auto
Pietiek lasītājs22.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad raksti par Covid un vakcīnām okupējuši ziņu portālus, ar kāru aci ķeru visu, kas smaržo pēc cita veida sensācijas. Ar interesi izlasīju Dienas rakstu par tiesu izpildītājiem un notāriem, kuriem Latvija izrādījusies iespēju zeme. Kurš gan būtu domājis, ka “šakāļu” aroda piekopēji ne tikai sadistiski gūst baudu no citu finansiālajām nelaimēm, bet arī pamanās nopelnīt tā, lai dzīvotu kā slavenības un braukātos ar Porsche Cayenne Turbo, Audi R8 Coupe, Porsche 911, jahtu un kuteri. Cik dzirdēts, arī peldlīdzekļi nevis iegūti „pēc sludinājuma”, bet gan arī iegādāti sarunātās izsolēs.
Iespējams, arī Porsche emblēmu mirdzums ir tā aptumšojis acu gaismu, ka likuma normas robežas saskatīt vairs nevar un vai maz vajag? Vajag taču izmantot amatpersonas pilnvaras līdz maksimumam – vai tad par to kas būs
Laikam tikai Latvijā valsts amatpersonām pavisam atklāti iespējams kalpot ne vien likumam, bet arī, piemēram, Haraldam Velmeram (attēlā). Apsveicu mūs visus un saprotu – Latvija, nevis Šveice vai Kolumbija ir īsta shēmotāju iespēju zeme!
Stāsts ir par negodprātīgiem tiesu izpildītājiem (un arī notāriem), kuri gatavi riskēt ar sava amata zaudēšanu, lai palīdzētu draugiem tikt pie naudiņas. Šajā gadījumā - draugiem H. Velmeram un Kārlim Krastiņam tikt pie naudiņas – kompensācijas izmaksas pēc atlaišanas no AS Olainfarm. Ne jau atlīdzības, kas godīgā ceļā, smagā darbā nopelnīta, bet naudiņas, kas, šķiet, viltīgi izplānota kā drošības spilvens ar notāru un tiesu izpildītāju palīdzību.
Vai nu šāda rīcība no amatpersonu puses ir naiva, vai arī ļoti pārdomāta un samaksa, kas saņemta par šādu palīdzību, ir tik liela, ka nav baiļu nedz no disciplinārsoda un amata pazaudēšanas, nedz arī publiskas kaunināšanas.
H. Velmers savukārt kopā ar K. Krastiņu „aprindās” ir populāri ar cilvēku – tankistu iesaisti savās shēmās. Viņu stroibata rindās karu vēsturiski slavenos un valstiski nozīmīgos darījumos uz saviem pleciem iznesuši vairāki personāži. Taču šajā pašā Olainfarm gadījumā viens no pirmajiem esot bijis paša H. Velmera advokāta palīgs Jānis Balodis.
Viņš ir no 2019. gada iesaukuma, jo jau tā paša gada jūnijā izpildījis ko sen neredzētu – uz Milanas Beļevičas viltotas pilnvaras pamata izņēmis no uzņēmumu reģistra tur iesniegtos dokumentus par Milanas atcelšanu no Olmafarm valdes locekļa amata, lai Uzņēmumu reģistram nebūtu iespējams veikt reģistrāciju un tā tiktu nosargāta M. Beļevičas pozīcija. Jā, tā ir tā pati Milana, ar kuras rokām 2021. gadā tika plānots kļūt par Olainfarm akcionāriem. Un kur Milana ir šobrīd? Vai tik nav izslēgta no ierindas kā ievainots un nederīgs zaldātiņš?
Taču šī konkrētā strīda pamatā ir zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021. gada 2. septembrī izdoti notariālie izpildu akti par 132 000 eiro piedziņu par labu H. Velmeram un 132 000 eiro piedziņu par labu K. Krastiņam. Šo summu pamatā ir atbrīvoto padomes locekļu kompensācijas pieprasījums 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apjomā, jo šogad 17. jūnija Olainfarm akcionāru sapulce lēma padomes locekļus atlaist un H. Velmers ar K. Krastiņu palika aiz borta.
Kāpēc lēma par atlaišanu? Tāpēc, ka apšaubāmo darbību dēļ bija zaudējuši vairākuma akcionāru uzticību. Un kāpēc netika izmaksātas kompensācijas? Tāpēc, ka kompensāciju izmaksa netiek veikta, ja padomes loceklis tiek atsaukts no padomes locekļa amata sakarā ar likuma pārkāpumu vai ja viņš pārkāpis rūpīga un krietna saimnieka principu.
Un šajā gadījumā, kā apraksta Diena, atlaišanas iemesls esot bijis tas, ka akcionāru rīcībā ir nonākusi informācija, ka H. Velmers un K. Krastiņš, visticamāk, ilgstoši atradušies interešu konfliktā un, iespējams, mēģinājuši iegūt kontroli pār Olainfarm ar krāpnieciskām metodēm (ar tās pašas Milanas palīdzību).
Taču, lai būtu nodrošinājušies lietainai dienai, abi bija vērsušies pie notāru palīdzības un 2019.gadā noslēguši notariālu vienošanos (kas dotu iespēju vērsties ar piedziņu pret kompāniju) ar bijušo Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski. Un sekojoši – ar šādas shēmas palīdzību (iesaistot notārus un tiesu izpildītājus) visai viegli uz laiku nobloķēt biržā kotētas kompānijas darbību, ne tikai iesaldējot piedzenamo summu, bet nobloķējot visus uzņēmuma līdzekļus.
Bet, lai shēmu īstenotu, jābūt draudzīgās attiecībās ar valsts amatpersonām. Un, protams, Haraldam un Kārlim draugu ir daudz. A. Šusts esot pazīstams ar H. Velmeru kā bijušie kursabiedri, un, iespējams, abi varētu būt pat labi draugi. Un nepārsteidz fakts, ka Šusts ar Olainfarm lietām esot pazīstams jau kopš 2018.gada, kad bijis iesaistīts mantinieču strīdos.
Savukārt notāre L.Eglīte jau iepriekš disciplināri sodīta par nedarbiem saistībā ar Olainfarm un it kā arī esot toreiz darbojusies H.Velmera interesēs.
Shēma diezgan vienkārša naudas izkrāpšanai – atrodi vērtīgu kompāniju, kuru mēģināsi pārņemt. Gadījumā, ja shēma neizdodas, jau savlaicīgi parūpējies par tādu punktu iestrādāšanu dokumentos, kas paredz atlaišanas kompensāciju un tās iespējamu piedziņu, notariāli apstiprini tos un ar draudzīgu tiesu izpildītāju palīdzību paralizē kompānijas darbību un saņem piķi. Bet visa pamatā ir draudzība!
Bet varbūt Haralda un Kārļa motivācijā viss ir pavisam vienkārši – publiskie skandāli un nesmukumi medijos, iespējams, tik ļoti ietekmējuši puišu reputāciju, ka jauniem projektiem pagrūti piekļūt un nepieciešami līdzekļi, lai uzturētu savus kustamos un nekustamos īpašumus. Tad nu ķeras pie tā salmiņa, kurš vēl nav nolūzis. Savukārt iesaistītais tiesu izpildītājs papildus drauga bučai uz vaiga laikam saņem vēl pārdesmit tūkstošus honorāru par divu dokumentu nosūtīšanu – šo nodrošina MK noteikumi, kur cieti noteiktais honorārs ved taisnā ceļā pie nākošā Porsche.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
