Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam uzsākuši būtiskas reformas, un veselības nozare ir un būs mūsu partijas prioritāte arī mūsu turpmākajā politiskajā darbībā. Tāpēc satraucoši un skumji dzirdēt, ka veselība nav starp topošās valdības prioritātēm, ka partijas izvairās no atbildības par šo sabiedrībai un nacionālajai drošībai tik būtisko nozari un nepiesaka spēcīgus ministru kandidātus, kas būtu gatavi iesāktās reformas turpināt.

Mani bieži dēvēja par pandēmijas laika ministru. Tam ir pamats, jo biju spiests televīzijas ekrānos kļūt par Covid-19 ziņu vēstnesi. Pandēmijas laikā izdevās panākt, ka gadiem "badinātā" veselības nozare ne vien tiek galā ar ārprātīgo pārslodzi, bet arī spēj ieviest Latvijā nepieredzēta ātruma un apjoma projektus.

Esam modernizējuši ārstniecības iestādes, nostiprinājuši valsts rezerves un slimnīcu gatavību lielam pacientu skaitam, attīstījuši nozares krīzes vadības sistēmu, daudz plašāk lietojam IKT gan nozares vadībā, gan ārstu darbā, gan saziņā ar pacientiem. Esam daudz gatavāki jauniem satricinājumiem, ja tādi nāks, un ielikti pamati tālākai nozares modernizācijai.

Visus četrus gadus veselības nozare ir bijusi valsts budžeta prioritāte Nr.1. Lai arī skaļākie miljoni bija vienreizējais finansējums pandēmijas novēršanai, arī veselības pamata budžetu ir izdevies četru gadu laikā palielināt par vairāk nekā 500 miljoniem eiro, no viena miljarda līdz pusotram, no 3,5% līdz 4,8% no IKP. Lielāko daļu, 364 miljonus eiro, esam novirzījuši mediķu algām, kuras gandrīz dubultotas. Tas ir lielākais, straujākais pieaugums, kāds Latvijas publiskajā sektorā pēdējā laikā pieredzēts.

Tomēr arī šis pieaugums galvenokārt ir bijusi tāda hroniskās krīzes novēršana nozarē, "slimnieka stabilizācija". Ir novērsts bads, bet nav uzaudzēti "tauki", nav parādījusies liekā nauda, ko (pēc K.Kariņa pārliecības) varētu novirzīt "sakārtošanai" vai attīstībai. Vēl aizvien Latvijas veselības aprūpes finansējums ir zemākais Eiropā, vien mazliet vairāk nekā puse no normālā. Tāpēc nemazinās rindas pēc valsts apmaksātiem ārstniecības pakalpojumiem, pietrūkst naudas kompensējamiem medikamentiem un izmeklējumiem.

Tagad ir nepieciešams turpināt finansējuma pieaugumu, lai panāktu attīstību. Lai Latvija varētu tuvoties attīstītām valstīm (vai vismaz kaimiņvalstīm) atbilstošam veselības aprūpes pakalpojumu līmenim. Bet arī citas valstis turpinās vēl palielināt ieguldījumus veselībā, attīstoties medicīnas iespējām un novecojot sabiedrībai. Tāpēc bez turpmāka finansējuma pieauguma Latvijas veselības aprūpes nozare slīdēs atpakaļ atpalicībā, ārsti un māsas – nabadzībā, diemžēl. Vēl vairāk - inflācijas spiediena apstākļos nākamgad veselībai būs nepieciešams vairāk naudas, lai saglabātu esošo pakalpojumu apjomu un pieejamību.

Neraugoties uz pandēmiju, esam iekustinājuši vairākas ilgstoši atliktas reformas nozares sakārtošanai – reto slimību un vēža ārstēšanas plānus, psihiskās veselības plānu, mediķu jauno atalgojuma modeli u.c. Tāpat vairākas nepieciešamās reformas ir kopīgi ar nozari izstrādātas, iesāktas un noliktas uz galda manam pēctecim, nākamajai valdībai un 14. Saeimai. Četras no tām jau gaida izskatīšanu valdībā, divi likumprojekti – Saeimā. Būs rūpīgi jāseko, lai labi un kopīgi iesāktais turpinās un neieguļ atvilktnēs.

Jaunais mediķu atalgojuma modelis

Kopā ar nozari esam izstrādājuši un Ministru kabinetā guvuši atbalstu jaunajam mediķu atalgojuma modelim. Tā ir reforma, kuru uzteic vadošie personāla vadības un atalgojuma sistēmu speciālisti, kurā iekļautas labākās pasaules prakses un OECD ieteikumi. Reforma ievieš caurredzamu, godīgu, izsekojamu darba samaksu – par padarītā darba apjomu, zināšanām, prasmēm un papildu pienākumiem. Lai nopelnītu pienācīgu algu, mediķis nebūs spiests piestrādāt un pārstrādāties vairākās darbavietās. Jā, šī reforma nebūs iespējama bez papildu finansējuma. Lai 2023.gadā sāktu ieviest jauno kārtību, vajadzīgi 55 miljoni, tuvāko piecu gadu laikā – kopumā 335 miljoni eiro.

No novecojušās E-veselības uz jaunās paaudzes Digitālo Veselību

Manā darbības laikā ir izdevies stabilizēt daudz kritizētās E-veselības sistēmas darbu. Sūdzības saņemam mazāk. Tomēr mūsdienu prasībām tā neatbilst. Ar nozari esam parakstījuši sadarbības memorandu par pilnīgi citu pieeju digitalizācijai un modernu, digitālo tehnoloģiju iespējotu veselības aprūpi. Mums vairs nav vajadzīgas novecojušas un dārgas valsts megasistēmas, bet gan savienota, ērta un atvērta informācijas tehnoloģiju ekosistēma, kurā visi strādā pēc vienotiem standartiem un visiem pieejami vajadzīgie dati. Ekosistēma, kas ļauj attīstīt modernu veselības aprūpi - pacientiem un ārstiem ērtāku, pieejamāku, kurā ārsti pacienta ārstēšanā sadarbojas. Pieeju, kas ļaus ātrāk ieviest modernākās tehnoloģijas veselības aprūpē un kurā nepārtraukti noritēs inovācijas un pētniecība. Darbs pie pirmā Digitālās Veselības pilotprojekta - onkoloģijas reģistra, rit pilnā sparā.

Ģimenes medicīnas reforma - profilakse un 100% digitalizācija

Primārā veselības aprūpe ir mūsu "frontes līnija" un veselības aprūpes pamats. To balsta daudz entuziastu – uzņēmīgu, proaktīvu, mūsdienīgu, digitāli pratīgu ģimenes ārstu, kuri nemitīgi mācās un tiecas uzlabot pacientu aprūpi. Paldies viņiem par darbu, viņu pacientiem ir paveicies! Tomēr vārds "paveicās" 21. gadsimta veselības aprūpes sistēmā nav iederīgs. Tāpēc kopā ar ģimenes ārstu asociācijām esam sākuši veidot obligāto pakalpojumu klāstu, kas jānodrošina ikvienai praksei, un kvalitātes standartus, pievēršot īpašu uzmanību Latvijas "sāpju bērnam" – profilaksei.

Tāpat plānojam digitalizāciju ārsta darba atvieglošanai - mazāk atskaišu, visi pacienta dati acu priekšā, ar "vienu klikšķi" veicami e-nosūtījumi, e-izmeklējumi, e-pieraksti, e-saziņa ar pacientu. Šai modernizācijai, protams, vajadzīgs atbilstošs un motivējošs finansējums. Tāpēc 2023.gada budžeta prioritātēs, kas jau ir iesniegtas Finanšu ministrijā, ģimenes medicīnai prasām papildus 28 miljonus eiro. Nākamajam ministram par to būs jācīnās!

Veselības aprūpe - universāli pieejama un sabiedriski finansēta

Veselības aprūpe nevar būt atkarīga no ienākumiem vai nodokļu nomaksas. Mēģinājums ieviest "divu grozu" sistēmu, kurā ārstam būtu "jāstrādā par nodokļu inspektoru" un vairākiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju pienāktos tikai neatliekamā aprūpe, ir cinisks un diskriminējošs. Tā draudētu būtiski pasliktināt gan šo iedzīvotāju veselību, gan kopējos sabiedrības rādītājus.

Esam spējuši apturēt šīs absurdās sistēmas stāšanos spēkā līdz 2023.gada 1.janvārim. Esam Saeimā iesnieguši labojumus, rosinot kā pamatprincipu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai noteikt Latvijā deklarētu dzīvesvietu. 14.Saeima nedrīkst "aizmirst" vai bremzēt likuma grozījumus, kas atceļ "divu grozu" sistēmu, jo veselības aprūpe ir pamata cilvēktiesības arī pēc 2023.gada 1.janvāra.

Uz pacientu centrēts onkoloģijas plāns

Izstrādāts, Ministru kabinetā apstiprināts un darboties sācis arī jaunais onkoloģijas veselības aprūpes uzlabošanas plāns 2022.-2024.gadam. Tas pilnā mērā atspoguļo arī Eiropas līmeņa uzstādījumu vēža ārstniecībā. Esam panākuši onkoloģijai līdz šim lielāko papildu piešķirto finansējumu veselības nozares budžetā – 30 miljonus eiro. Pateicoties tam, 2022.gada pirmajos septiņos mēnešos t.s. "dzeltenā koridora" priekšrocības izmantojuši jau pustūkstotis pacientu, sievietēm valsts beidzot pilnībā apmaksā krūšu rekonstrukcijas operācijas, kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas jaunas, inovatīvas zāles vēža ārstēšanai. Uzsāktie darbi jāturpina!

Psihiskā veselība beidzot prioritāšu augšgalā

Bērnu, jauniešu un pieaugušo psihiskā veselība Latvijā ilgstoši bija atstāta novārtā. Taču, sākot no Ilzes Viņķeles stāšanās veselības ministres darbā, izdevies panākt vēsturisku pagrieziena punktu! Beidzot arī Latvijā nostiprinās pārliecība, ka psihiskās veselības aprūpes stigmatizācijai nav vietas modernā sabiedrībā. Beidzot ir pieejamas valsts apmaksātas psihologu konsultācijas.

Turpmāk šis pakalpojumu klāsts ir jāpaplašina, jāsagatavo trūkstošie speciālisti, jāuzlabo psihiskās veselības aprūpes palīdzības sistēma un metodiskā vadība, plaši pieejamai jābūt informācijai par psiholoģiskās pašpalīdzības iespējām. Tam vajadzēs finansējumu.

Virzība uz cilvēcīgu veselības aprūpi

Pacientam veselības aprūpes sistēmā jājūtas droši, uzklausītam, aprūpētam. Diemžēl Latvijā tā ne vienmēr ir realitāte, ar kuru saskaras pacienti. Nozarē vajadzīga evolūcija izpratnei un priekšstatiem par pacienta tiesībām. Pie pacientu tiesību ievērošanas un uzraudzības stiprināšanas strādāja darba grupa Veselības inspekcijas vadībā, kurā bija piesaistīti gan pacientu tiesību eksperti, gan ārstējoši ārsti. Ir izstrādāti vairāki konkrēti priekšlikumi, kurus esam sākuši īstenot dzīvē. Virzām gan izmaiņas Pacientu tiesību likumā (šobrīd nodots sabiedriskajai apspriešanai), gan ieviešam labās prakses ārstniecības iestādēs.

Veselības nozarei nav vajadzīga revolūcija, bet gudri un regulāri finansēta evolūcija. "Jaunā Vienotība" un pārējās topošās koalīcijas partijas zina, ka nozares finansējumam vistuvākajā laikā jāsasniedz 6.5% no IKP un 15% no valsts budžeta. Par to lielākā daļa 14.Saeimā ievelēto, tostarp šobrīd jauno koalīciju veidojošo partiju, 7.septembrī parakstīja kopīgu memorandu ar Latvijas Ārstu biedrību un citām nozares organizācijām.

Kādam varētu rasties priekšstats, ka pēc 24. februāra Latvijā veselības aprūpes nozares problēmas zaudējušas savu aktualitāti. Tā nav tiesa! Drošas sabiedrības pamatā ir cilvēki, kuri uzticas valstij, jo tā rūpējas par viņu veselību. Latvijas sabiedrības veselība ir nacionālās drošības jautājums, tajā jāturpina investēt tāpat kā valsts iekšējā un ārējā drošībā. Līdzīgi kā to dara citas valstis, kurām vēlamies līdzināties.

Pats galvenais nākamā veselības ministra uzdevums būs par to pārliecināt savus kolēģus valdībā un parlamentā.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...