Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai otrās instances tiesa "pamanījusi" Pietiek pagājušā gada augustā aprakstīto dīvaino faktu, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldē, spriežot pēc tās oficiāli izsūtītiem dokumentiem, vienā un tajā pašā dienā funkcionējis gan pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš, gan arī... viņa pienākumu izpildītāja Vineta Mistre.

Kā pērn rādīja viens no Pietiek rīcībā no dažādiem avotiem nonākušajiem Prevencijas pārvaldes lēmumiem saistībā ar fotoradaru fiksētiem ātruma pārkāpumiem, pagājušā gada 29. jūnijā pārvaldes priekšnieka postenī bijis Zivtiņš, kurš šādā statusā arī pieņēmis konkrēto lēmumu – noraidīt administratīvā akta pārsūdzību.

Taču otrs lēmums lika domāt, ka Zivtiņš, kurš pēdējos mēnešos nezināmu iemeslu dēļ atstādināts no publiskās informācijas sniegšanas par Ceļu policijas un satiksmes drošības tēmām, 29. jūnijā tomēr ir slimojis, atradies atvaļinājumā vai kādā cita veida prombūtnē, - līdzīgu lēmumu par administratīvā akta pārsūdzības noraidīšanu bija pieņēmusi Prevencijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja Mistre.

Turklāt 29. jūnijā amata pienākumus it kā nepildījušā, it kā tomēr pildījušā Prevencijas pārvaldes priekšnieka Zivtiņa un viņa pienākumu izpildītājas Mistres viedoklis atsevišķās detaļās saistībā ar „radaru sodiem” būtiski atšķīries. Tā, piemēram, Zivtiņš savā lēmumā norādījis, ka tas – kaut arī ātruma pārkāpšana fiksēta Garkalnes novadā – pārsūdzams tikai administratīvās tiesas Rēzeknes tiesu namā, savukārt Mistre par savu lēmumu norādījusi, ka tas pārsūdzams Rīgā.

Oficiālais policijas skaidrojums bija - Zivtiņa un Mistres atrašanās vienā un tajā pašā amatā vienā un tajā pašā dienā esot tikai birokrātiska ilūzija. Patiesībā Zivtiņš vienu no aktiem esot parakstījis pirms došanās atvaļinājumā, savukārt Mistre parakstījusies kā priekšnieka pienākumu izpildītāja Zivtiņa atvaļinājuma laikā. Abi akti esot sagatavoti dažādos datumos un parakstīti dažādos datumos, tikai sekretariātā reģistrēti 29. jūnijā.

Pirmās instances tiesa šajos faktos neko prettiesisku nesaskatīja, taču nu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija, izskatot ar šiem aktiem saistīto "fotoradara lietu", Valsts policijas apgalvojumus ir atzinusi par nepamatotiem un uz šī pamata atcēlusi konkrētajam autovadītājam uzlikto naudas sodu.

Pietiek šodien publisko pilnu šī interesantā tiesas sprieduma tekstu, kas vēlreiz parāda birokrātisko haosu, kas valdīja ap fotoradariem:

"SPRIEDUMS

Rīgā, 2013.gada 4.martā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija 2013.gada 20.februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar Aivara L. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu, un konstatēja:

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr. FR00040219 transportlīdzekļa „NISSAN NAVARA", valsts reģistrācijas numurs ..., īpašniekam ... uzlikts naudas sods Ls 20,00 apmērā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. panta piekto daļu (lietas 20.lapa).

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 (turpmāk — Lēmums) 2012.gada 28.marta protokols - lēmums Nr. FR00040219 atstāts negrozīts, bet Aivara L. sūdzība noraidīta (lietas 6. - 10.lapa).

Par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 Aivars L. iesniedza sūdzību (lietas 4. - 5.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu (turpmāk tekstā - Spriedums) atstāts negrozīts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr.312 un Aivara L. sūdzība noraidīta (lietas 40. - 42.lapa).

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks pilnīgi un vispusīgi izvērtējis visus lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas APK 272.panta prasībām. Tiesa, izvērtējot administratīvā pārkāpuma materiālus un sūdzībā norādītos apstākļus, uzskatījusi, ka nav pamata apšaubīt, ka 2012.gada 20.martā pīkst. 13.20 ar ātruma mērīšanas iekārtu PoliScan Speed M1HP (sērijas Nr.PS-651431) fiksēts transportlīdzekļa „NISSAN NAVARA", ar valsts reģistrācijas numuru ..., braukšanas ātrums 91km/h, ceļa zīmes Nr.323 darbības zonā, kur atļautais ātrums ir 70km/h.

Tiesa atzinusi, ka tas apstāklis, ka fotoradars tika ievietots pēc krustojuma, nevar būt par pamatu uzskatam, ka ceļa zīme Nr. 323 nedarbojas, jo no lietas materiāliem pievienotām fotogrāfijām skaidri redzams, ka ātruma mērīšanas iekārta fiksēja braukšanas ātrumu ceļa zīmes darbības zonā, mērījums veikts ceļa zīmes virzienā, un automašīna nav šķērsojusi krustojumu, tas nozīmē, ka braukšanas ātrums tika fiksēts tieši ceļa zīmes darbības zonā.

Tiesa, izskatot sūdzību un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, nav konstatējusi Latvijas APK 289.12panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas būtu par pamatu atcelt iestādes lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības. Tiesa secinājusi, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par Sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības, ir ievēroti Latvijas APK nosacījumi, kas noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem, līdz ar to tiesa, saskaņā ar Latvijas APK 289. 'panta trešo daļu pilnībā pievienojusies Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmuma Nr. 312 norādītajai motivācijai un atzinusi, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams, kādēļ sūdzība atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma.

Par minēto spriedumu Aivars L. iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka pārsūdz spriedumu pilnā apjomā, jo tiesnesis spriedumā nav devis nekādu vērtējumu pieteikumā norādītajiem apstākļiem par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumā Nr.312 pieļautajiem pārkāpumiem. Norāda, ka pirmās instances tiesas sēdē tiesnesis noraidījis viņa aizstāves lūgumu atlikt lietas izskatīšanu un izprasīt no Prevencijas pārvaldes pierādījumus par to, kāda amatpersona 2012.gada 29.jūnijā pildīja Prevencijas pārvaldes priekšnieka pienākumus. Tiesnesis noraidījis arī citus viņa azistāves pieteiktos lūgumus, kas būtu svarīgi lietas izlemšanā. Norāda, ka sūdzībai tiek pievienots Prevencijas pārvaldes priekšnieka v.i. V.Mistres 2012.gada 29.jūnija lēmums un intemetsaitā „pietiek.com" 2012.gada 9.augustā publicētais raksts.

Sūdzības iesniedzējs citējis „Dokumenta juridiskā spēka likuma" 4.pantu un 2012.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" 3.2.punktu. Uzskata, k,a tā kā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumā Nr.312 nav atrodams lēmuma parakstīšanas datums, šim lēmumam nav juridiska spēka. Uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedumā ir ignorēti Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti.

Bez tam, Aivars L. sūdzībā norādījis motīvus, ar kuriem tika pārsūdzēts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr. FR00040219 un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr. 312. Lūdz atcelt 2012.gada 7.decembra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu un atcelt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr.312 un izbeigt lietvedību administratīvajā lietā.

Apelācijas instances tiesas sēdē Aivara L. aizstāve Ineta Malahovska apelācijas sūdzību uzturēja atbilstoši tajā izklāstītajai motivācijai un lūdza atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un izbeigt lietvedību administratīvajā lietā.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes pilnvarotais pārstāvis I.Dovāns tiesas sēdē norādīja, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumā Nr. 312 ir norādīts gan tā autors, gan datums, ir personas paraksts, līdz ar ko šim dokumentam ir juridisks spēks. Lūdza atstāt negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, bet apelācijas sūdzību noraidīt.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus, noklausījusies Aivara L. aizstāves Inetas Malahovskas un Prevencijas pārvaldes pilnvarotā pārstāvja I.Dovāna paskaidrojumus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr. 312 ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 289.2.panta un 289.panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa ievēro šī kodeksa divdesmit trešajā ,,a" nodaļā noteikto tiesvedības kārtību un taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši minētās nodaļas prasībām.

Latvijas APK 274.panta otrās daļas 4.punkts (274.panta otrās daļas 3.punkts likuma redakcijā, kas bija spēkā uz 2012.gada 29.jūniju) noteic, ka institūcija (amatpersona), kas izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, pieņem lēmumu, kurā norāda lietas izskatīšanas datumu.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 (turpmāk - Lēmums) 2012.gada 28.marta protokols - lēmums Nr. FR00040219 atstāts negrozīts, bet Aivara L. sūdzība noraidīta (lietas 6.- 10.lapa).

Rīgas apgabaltiesā saņemts 2013.gada 8.februāra Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa paziņojums Nr. 20/3-1-4311, no kura redzams, ka ar Valsts policijas 2012.gada 25.maija pavēli Nr. 1098 E.Zivtiņam piešķirta ikgadējā atvaļinājuma neizmantotā daļa no 2012.gada 22.jūnija līdz 27.jūlijam (lietas 58.lapa).

Tiesu kolēģija secina, ka uz 2012.gada 29.jūnija lēmuma Nr. 312 pieņemšanas un parakstīšanas brīdi Prevencijas pārvaldes priekšnieks E.Zivtiņš atradās atvaļinājumā, līdz ar ko pārkāptas Latvijas APK noteiktās prasības par lietas izskatīšanas datuma norādīšanu un minētais lēmums nav uzskatāms par dokumentu, kurš ieguvis juridisku spēku.

Tiesu kolēģija atzīst, ka nav vērtējama Prevencijas pārvaldes 2013.gada 8.februāra paziņojumā minētā informācija, ka 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 E.Zivtiņš parakstījis 2012.gada 31.maijā un nodevis to kancelejā reģistrēšanai, jo no minētā lēmuma nepārprotami izriet, ka Aivara L. sūdzība ir izskatīta un lēmums pieņemts 2012.gada 29.jūnijā.

Pie minētajiem apstākļiem saskaņā ar Latvijas APK 289."panta pirmo daļu - 289. "panta otrās daļas 2.punktu pirmās instances tiesas spriedums un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr. 312 ir atceļami, līdz ar ko atceļams Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr. FR00040219 un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.

Pārējiem Aivara L. apelācijas sūdzībā norādītajiem apstākļiem nav izšķirošas nozīmes, pastāvot norādīto atcelšanas nosacījumu esamībai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289." pantu, 289."pantu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu tiesu kolēģija nosprieda:

Atcelt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312.

Atcelt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr. FR00040219 un lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...