Tjarvei-Ločmelei no vēršanās Ģenerālprokuratūrā nekas nesanāk, tagad iesniegumu Kalnmeieram nosūta Paiders
PIETIEK27.11.2017.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Žurnāla Ir izdevēju pārstāvei Nellijai Tjarvei (publiski zināma kā Ločmele) vēršanās Ģenerālprokuratūrā pret žurnālistu Juri Paideru nekādus rezultātus nedeva – prokuratūra kriminālprocesu nesāka. Nu pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar iesniegumu par apzināti nepatiesu ziņojumu ir vērsies Paiders, - publicējam viņa paziņojumu un pašu iesniegumu.
Jura Paidera paziņojums
Tā kā es uzskatu, ka, šā gada 25. septembrī iesniedzot iesniegumu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 par to, ka es Saeimas izmeklēšanas komisijai būtu sniedzis nepatiesas ziņas un līdz ar to veicis iespējamu noziedzīgu nodarījumu, pret mani ir pārkāpta Krimināllikuma 298. panta pirmā daļa (Par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu), tad 28. novembrī atbilstoši Prokuratūras likuma 16. pantam vērsos ar iesniegumu pie LR ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar aicinājumu nodrošināt manu tiesību un likumīgo interešu aizsardzību.
Vēlos uzsvērt, ka mans 28. novembra iesniegums LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram nekādā veidā nav saistīts ar Latvijas Žurnālistu savienības oficiālo nostāju un tieši nav saistīts ar manu darbību Latvijas Žurnālistu savienības vadībā.
Iesniegums LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram
25. septembrī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911 (turpmāk Saeimas komisija) saņēma Nellijas Ločmeles (šo segvārdu, visticamāk, izmantoja LR pilsone Nellija Tjarve) vārdā parakstītu iesniegumu, kurā tika apgalvots, ka es, Juris Paiders, būtu veicis iespējamu noziedzīgu nodarījumu - sniedzis Saeimas komisijai nepatiesas ziņas.
Iesnieguma kopija man nav pieejama. Pēc prokurora Māra Lejas uzaicinājuma 1. novembra rītā es ierados Latvijas Ģenerālprokuratūrā un sniedzu paskaidrojumus par šajā iesniegumā izvirzītajiem apgalvojumiem.
Atbilstoši ziņu aģentūras LETA publiskotajai informācijai šī gada 11. novembrī prokurors Māris Leja ir nolēmis nesākt kriminālprocesu par manu pausto viedokli Saeimas komisijas sēdes laikā, jo manos izteikumos nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.
Ņemot vērā to, ka man pazīstamā Nellija Ločmele ir sevi apliecinājusi kā augstu profesionāli, kura orientējas gan juridiskajā, gan profesionālajā terminoloģijā, ir praktiski neiespējami, ka Nellija Ločmele neizprastu atšķirības starp tādiem Latvijas tieslietu sistēmā lietotajiem juridiskajiem terminiem kā “fakts”, “ziņa”, “viedoklis” un “patiesā labuma guvējs”.
Nellijas Ločmeles augsto profesionālās sagatavotības līmeni apliecina tas, ka viņai ir bakalaura grāds komunikācijas zinātnē, maģistra grāds politikas zinātnē, kā arī bakalaura grāds filozofijā. Turklāt Nellija Ločmele 2007.g. apguva starptautisko mācību programmu Bonnier Publishing Program, kas tiek pasniegta Stokholmā Bonnier Media University. Nellijas Ločmeles augsto profesionālo kompetenci apliecina arī tas, ka no 2009. gada viņa ir žurnāla Ir galvenā redaktore.
Ņemot vērā tik augstu kompetences līmeni, uzskatu, ka gadījumā, ja iesniegto ziņojumu par manu iespējamo noziedzīgo nodarījumu Saeimas komisijas sēdes laikā patiešām ir sagatavojusi man pazīstamā Nellija Ločmele, tad viņa nevarēja nezināt un neizprast atšķirību starp izteiktu viedokli un ziņu (verificējamu faktu).
Līdz ar to uzskatu, ka, piedēvējot man iespējamus noziedzīgus nodarījumus par mana viedokļa sniegšanu 2017. gada 18. septembrī Saeimas komisijas sēdes laikā, attiecīgā persona (vai man nezināma cita persona, vai man nezināma personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās), kas sagatavoja un iesniedza ziņojumu par maniem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem Saeimas komisijas sēdes laikā, ir iesniegusi apzināti nepatiesu ziņojumu, lai pret mani panāktu kriminālprocesa uzsākšanu.
Uzskatu, ka pret mani ir veikts noziedzīgs nodarījums atbilstoši Latvijas Krimināllikuma 298. panta pirmajai daļai (Par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu). Aicinu Jūs atbilstoši Prokuratūras likuma 16. pantam īstenot likumā noteiktās darbības, lai nodrošinātu manu tiesību un likumīgo interešu aizsardzību.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
