Trauksmes cēlāja ziņojums par izsaimniekošanu, izšķērdību un pārkāpumiem Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā
Pietiek lasītājs19.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlējos iesniegt trauksmes cēlāja ziņojumu atbildīgajās iestādēs, taču, ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušo informāciju par trauksmes cēlājiem par korupciju Valsts ieņēmumu dienestā, kuri pēc tam ir vai nu atbrīvoti no darba, vai pēc neilga laika paši aizturēti it kā par korupciju un pat apcietināti, kā arī ņemot vērā man zināmo informāciju, ka valsts aizsardzības jomas iestādes nereti “piesedz” viena otras pārkāpumus, attiecīgi trauksmes cēlāja anonimitāte ir maz ticama, esmu spiests izvēlēties informēt par notiekošo valsts iestādē šādā, publiskā veidā.
Tā kā esmu ar to saistīts, manā rīcībā ir informācija par nopietniem sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem būvniecības jomā Aizsardzības ministrijas īpašumos visā Latvijas teritorijā vismaz 10 gadu garumā. Tos pieļauj un pat ar saviem mutiskiem un rakstiskiem rīkojumiem un cita veida darbību tieši veicina Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) augstākā vadība.
VAMOIC ir tieši atbildīgs par būvniecības - remontu, pārbūvju, rekonstrukcijas darbu veikšanu un veic tos savā apsaimniekošanā esošajos Aizsardzības ministrijas īpašumos, taču faktiski nekad neveicot nekādus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus saistībā ar šiem būvniecības darbiem.
Netiek veikta būvniecības darbu projektu dokumentācijas sagatavošana un iepriekšēja vai kaut vai pēc darbu veikšanas saskaņošana atbildīgajās iestādēs. Būvniecības dokumentācija tiek kārtota tikai jauniem būvējamiem objektiem, taču tie ir pavisam nedaudzi, savukārt regulāras rekonstrukcijas un pārbūvju darbi tiek daudz veikti Aizsardzības ministrijai piederošās ēkās visā Latvijā.
Tādējādi VAMOIC vadība ne tikai apzināti pieļauj sistemātiskus pārkāpumus iestādes darbā un iestādes kompetencē esošo pienākumu neveikšanu ilgā laika periodā, bet arī tādējādi apdraud personu, kas apmeklē šīs ēkas un strādā šajās ēkās, drošību un dzīvību. Ar nesaskaņotu darbu veikšanu, kam nav piesaistīti vajadzīgie eksperti un saņemti nepieciešamie saskaņojumi, tiek nodarīts arī kaitējums valstij piederošajiem īpašumiem.
Nereti šādos būvniecības gadījumos tiek izņemtas nesošās sienas, iebūvētas starpsienas u.c. nozīmīgi ēku elementi, lielākoties netiek ievēroti ugunsdzēsības un ugunsdrošības noteikumi un to obligātās prasības. Šādi būvniecības gadījumi, neveicot projektu dokumentāciju un nesaskaņojot būvdarbu projektus ir desmitiem un pat simtiem. Neskaitāmas normatīvo aktu prasības netiek ievērotas pat galvenajos armijas objektos Rīgā.
Neskatoties uz atbildīgo departamentu darbinieku neretiem iebildumiem šādiem vadības rīkojumiem un uzstādījumiem, ka minētajiem būvniecības darbiem obligāti būtu jāveic projektu dokumentācija un tie normatīvos aktos nav noteiktā kārtībā jāsaskaņo pirms to veikšanas, jāievēro ugunsdrošības un ugunsdzēsības normu prasības, VAMOIC vadība atsakās to darīt, pamatojot to ar nevēlēšanos uzņemties sev liekus darbus. Tiek minēts, ka nevajagot uztraukties par sīkumiem, jo VAMOIC vadība esot labās attiecībās ar Aizsardzības ministrijas ilggadējo valsts sekretāru Jāni Garisonu un citiem attiecīgajiem ierēdņiem ministrijā un neviens šīs VAMOIC darbības nekad nekontrolēšot.
Praktiski VAMOIC nevada tā vadītājs Ivars Vucāns, kas amatu ieņem tikai formāli, jo vēlas mierīgi nostrādāt līdz pensijai, neuzņemoties pārāk lielu atbildību. Ilgus gadus iestādi reāli vada un tajā visu nosaka divas citas personas - juridiskā un iepirkumu nodrošinājuma departamenta vadītāja Ligita Dzenīte un administratīvā departamenta vadītāja Aija Jakubovska.
Ligita Dzenīte un Aija Jakubovska arī ir tās personas, kas iestādē kategoriski nostājas pret normatīvo aktu ievērošanu minētajos būvniecības procesos, bet Ivars Vucāns tam neiebilst un ļauj šiem daudzajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un VAMOIC kompetencē esošo tiešo pienākumu nepildīšanai notikt. Neviens iestādē neiedrošinās iebilst šo personu uzstādījumiem, jo baidās no represijām un atlaišanas.
Ar šo vēršu Aizsardzības ministrijas atbildīgo ierēdņu, Militārās policijas, Valsts kontroles un Būvniecības valsts kontroles biroja amatpersonu uzmanību uz šo informāciju un rosinu reaģēt, veicot pārbaudi par pēdējos vismaz 10 gados veiktajiem esošo ēku pārbūves, rekonstrukcijas u.c.būvniecības darbiem, lai konstatētu ar to saistītos pārkāpumus. Lai novērstu kaitējumu valsts īpašumam, darbinieku un apmeklētāju drošībai, negaidot kādu sabrukušas ēkas nelaimi kā nesen E. Birznieka-Upīša ielā, vajadzētu uzlikt par pienākumu iestādei veikt visas nepieciešamās darbības, kas nav ilgstoši veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
