Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Trešais lielais karš nāk. Kara zirgu pakavi klaudz. Kaujas rati steidz, tiem nav laika apstāties un uzdot šo jautājumu - kāpēc? Arī mēs steigsim līdzi ratiem, notikumiem, saviem un savu mīļāko sapņiem. Un varbūt satiksimies. Un tad būs Tūkstoš gadu miera valsts. Bet mūsu tur nebūs.

Dīvaini notikumi virknējās pirms Otrā lielā kara. To man stāstīja vecāsmātes māsa, kas to bija dzirdējusi no vecas kukažiņas, kura bija īrējusi mazu istabiņu viņas mājā Baldonē, ne jau par kādu naudu, bet palīdzību, vēl kādu cimdu vai zeķi noadījusi.

Bijusi tā lieta trīsdesmitos gados. Viena inteliģenta Maskavas ģimene izsūtīta spaidu darbos nometinājumā uz Lenguriju, purvainā apkārtnē. Iemitināta apgaitnieka namiņā, dzelzceļa uzbēruma malā, visi vienā mazā istabiņā. Naktīs nav varējuši aizmigt, kad dunēdami lielie sastāvi ar dzelzsrūdu gājuši garām, bet pēc tam pieraduši. Sastāvi bijuši milzīgi gari, nav bijis arī skaidra saraksta.

Reiz bērni bijuši uzbēruma otrā pusē, lasījuši zemenītes, māte saukusi ēst,un tad izdzirdējusi dunoņu. Kliegusi, cik tik spēka, lai gaida, kamēr vilciens aizbrauks. Vecākā meita bijusi tāda saprātīga, likusi mazajai sēsties zemē, aizspiest ausis, apkampusi un notupusies blakus. Vilciens gājis, gājis, bērni galīgi sabijušies. Atnākuši mājās, māte galīgi noraudājusies, ka vairs nekad neredzēs savas mīlulītes. Tad nu nosēdušies visi kopā, un māte klusām skaitījusi pateicības lūgšanu, ka visiem tomēr ļauts vēl sanākt kopā šai saulē.

Ziemas bijušas dziļas, reizēm sniegi tik lieli, ka no mājas netikt laukā. Sēdi un gaidi, kad cilvēki iztīrīs kādu celiņu, vai nu sniegs noplaks, vai atnāks pavasaris. Pavasaris bija visskaistākais gadalaiks, palu ūdeņi aiznesa melno sniegu un ar to cilvēku bailes, ka viņi vairs jaunu gadalaiku kārtu neieraudzīs, iekšējais ritentiņš apstāsies sniega un ledus valstībā, nebūs pat kur apglabāt.

Vasaras gan bija siltas, pat karstas. Bet vasaras atnesa līdzi arī milzīgus knišļu barus. Cilvēkiem bija jāģērbjas cieši, lai nenoēstu. Tāpēc arī nekādus lopus turēt nevarēja, knišļi uzreiz apēda. Nācies iztikt no tā, ko dzelzceļš atmeta, lietot vienveidīgu un mazvērtīgu uzturu. Purvainā apkārtne arī nav nekad bijusi domāta cilvēku apmetnēm, un cara laikā nevienam nekas tāds nebūtu ienācis pat prātā. Bet bija Staļina laiki, un cilvēkiem lika dzīvot tur, kur pat zvērs nemājotu.

Esot tas bijis vai nu 37. vai 38. gadā, kukažiņai īstais gads itin bieži sajuka. Bijusi tāda tā kā vasaras nogale, silts, bet tā, ka jau vakaros ātrāk metās tumšs. Diena esot bijusi saulaina, pēc ilgākiem lietiem, viss esot žuvis. Pēcpusdiena cauri, cilvēki gājuši vakara azaidu pieņemt. Bērni kaut ko pakampuši no galda un skraidījuši laukā, tvēruši rietošos saulstarus.

Tad tālumā atskanējusi dunoņa un tai atbalsojoties it kā baznīcas zvanu skaņas. Pieaugušie gan tam lielu uzmanību nav pievērsuši, bijuši aizņemti ar vakara maltīti. Kā jau pret vakaru, bijuši kukaiņu mākoņi virs ūdeņiem, bet to bijis īpaši daudz visu to vasaru. Dunoņa kļuvusi labāk dzirdama, nācis liels vilciens. Smagi dunēdams, simtiem rūdas beramvagonu vilkdams. Licies, ka visa zeme dreb. Koka mājiņai garām braucošais sastāvs gan nav bijis nekāds izaicinājums, jau tūkstošiem vilcienu bija braukuši jau. Mājele palēcās, bet vienmēr atnāca atpakaļ savā sākotnējā stāvoklī.

Gaisā visu vakaru bijusi jūtama tāda jocīga smaka. It kā kaut kāda salda sula izgarotu savu slimīgo salkanumu. Lai arī purvu izgarojumi bija pierasta lieta, un visa apkārtne bija sāņu dvakojumu piesātināta, saldenais aromāts likās bīstams kā rasenes piliens, kas pievilina kukaini, un tad sagrābj nāvējošā kampienā un izsūc.

It kā esot atskanējusi tāda jocīga sīkšana, kā smilšu bēršana lielā kaudzē. Cilvēki pagriezušies tai virzienā, un šausmās sastinguši. Braucošajam vilcienam pretī, uz tām pašām sliedēm, bijusi milzīga lokomotīve! Kaut kāda drausmīga, melna, kā elles vēstītāja. Cilvēki sākuši drausmīgi kliegt, mēģinājuši skriet prom no uzbēruma, lai paglābtos no vagoniem, kas tūlīt ripos lejā. Mašīnists izlēcis no vilciena, noripojis pa uzbērumu ar briesmīgu joni. Tūlīt drausmīgs sitiens, liesmas, haoss, pekles ugunis aprīs visu.

Bet briesmīgā cirtiena vietā melnā lokomotīve pārvērtusies atpakaļ par knišļu mākoni, nekad tik biezs un melns mākonis nebijis redzēts. Un mākonis izklīdis.

Bet lokomotīve turpinājusi savu ceļu nu bez mašīnista. Tolaik jau nekādas smalkas pariktes, kas apturētu bezvadības vilcienu, nav bijušas. Laimīgā kārtā tur līdz nākamajam sazarojumam četrsimt kilometru. Skrējuši uz telegrāfu, sazinājušies ar centrālo pārvaldi, tie uzreiz sapratuši, un likuši tam vilcienam riņķot pa tādu sānceļu, ka puste izgājusi. Neviens neesot cietis.

Bet tad jau drīz bijis Otrais karš klāt. Kur tie cilvēki paklīduši, kas to lai zina. Pēc Pirmā kara visus sauca atpakaļ, visi sanāca kopā, bet pēc Otrā kara neviens vairs nezināja par otru, vai dzīvs, vai miris, vai šeit, vai tālumā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...