Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izrādās, ka reizēm pavisam vienkāršs jautājums var kļūt par piedauzības akmeni. Tā 6. septembrī Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” Jūlija Stepaņenko, viena no aktīvākajām un drosmīgākajām 13. Saeimas deputātēm, tagad 14. Saeimas deputāta amata kandidāte, nespēja atbildēt uz trīs reizes uzdotu jautājumu – ir vai nav Krievija agresors karā pret Ukrainu?

Nākamajā dienā viņas partijas biedrs, Rietumvācijā dzimušais latvietis K. kgs., feisbukā uzrakstīja (acīmredzot tiem, kas nebija mierā ar minēto izvairīšanos no atbildes): “Kur jūs bijāt, kad Rietumu (ASV un NATO dalībvalstu) karaspēki 2001. gadā iebruka Afganistānā un 2003. gadā Irākā? Šie uzbrukuma kari tika balstīti uz saltiem meliem, tika pārkāptas visas starptautiskās tiesības, rezultātā miljoniem cilvēku zaudēja dzīvību, tika sakropļoti, zaudēja mājvietas.”

Pats par sevi tas droši vien ir pareizs jautājums. Bet uzdot to tālabad, lai ar vienu agresiju attaisnotu citu agresiju, manuprāt, būtu nelietīgi. Es varētu saprast, ka K. kgs grib būt nevainojami objektīvs. Labi. Bet tad man ir pretjautājums: vai jūs, godātais, šo pašu “argumentu” izvirzītu arī tad, ja Krievija būtu iebrukusi nevis Ukrainā, bet Latvijā?

Un tikai nevajag teikt, ka nav brīv tā spriest: kā būtu, ja būtu? Krievijas iebrukums Baltijas valstīs ir nevis mani murgi, bet gan regulārs temats Krievijas politiķu un propagandistu publiskajās vīzijās un draudos. Nu jā, K. kgs krieviski droši vien nesaprot, bet atreferējumiem, protams, var arī neticēt. Taču vai tiešām vecāki K. kgam nekad nebūtu stāstījuši par to, kāpēc viņš ir piedzimis Vācijā, nevis Latvijā?

Apcerēt K. kga uzdoto jautājumu no vēstures un filozofijas vai – vēl labāk – no sirdsapziņas viedokļa var un bez šaubām vajag. Bet uzdot to politiskā kontekstā pirmsvēlēšanu cīņas apstākļos – tā ir pavisam cita lieta. Ja mūsu mazā Latvija būtu vientuļa sala, mēs varētu cēlā objektivitātē vērot un tiesāt visus pasaules notikumus no malas. Bet mūsu situācija diemžēl ir citāda.

Kad mēs stāvam starp diviem spēkiem, no kuriem militārā ziņā viens mūs sargā, bet otrs jau sen būtu aprijis, ja tas pirmais mūs nesargātu, tad mest abus pār vienu kārti un kritiskā brīdī celt apsūdzības pret savu aizstāvi – tā man šķiet labākajā gadījumā lecīga negudrība, un man ļoti negribētos, lai tā tiktu pārstāvēta Saeimā.

Dienu vēlāk arī pati deputāte Stepaņenko savā feisbukā profilā publicēja komentāru: “Ir ļoti ērti paust to pareizo, vajadzīgo viedokli un atbildēt kā teicamniekam. Arī visi snobiskie Latvijas iedzīvotāju mocītāji un nīdēji ir paspējuši paust pareizo viedokli. Ir pareizi nosodīt, vēlēt nāvi agresoram un justies labi, zākājot “nepareizos”, kuri klusē. Es mierīgi uztveru visas negācijas, kuras nāk līdzi ar šo soli. Es zinu, kāpēc es to daru.

Es redzu, cik lielās bailēs dzīvo cilvēki. Viņi ir sākuši sarunāties čukstus pat savās virtuvēs. Es jūtu, ka šāda “pratināšana”: “Pasaki, kurš ir agresors!” draud kļūt par ierastu praksi cilvēku šķirošanā. (..) Likt man tagad atbildēt uz “testa jautājumiem” nozīmē to, ka arī citiem agri vai vēlu nāksies stāties priekšā tādai pratināšanas “spēlei”. Ja mēs to pieņemsim kā normu, šāda jautājumu uzdošana var kļūt pieņemama ikdienas dzīvē – darbā, mācību iestādēs, ceļojumos.”

Atļaušos iebilst. Nē, cienījamā Stepaņenko kundze, tas, ka jums uzdod “testa jautājumus”, nebūt nenozīmē to, ka tāpat “pratinās” arī citus. Jūs – atšķirībā no tiem citiem – esat politiķe un šobrīd piedalāties priekšvēlēšanu cīņā. Tieši tāpēc jau jūs esat ieradusies uz priekšvēlēšanu interviju, lai jūs “pratinātu”. (Atteikties no priekšvēlēšanu diskusijām – tā jau ir greznība, ko var atļauties tikai tāda kalibra līderi kā Vladimirs Putins vai Krišjānis Kariņš.) Jautājumu par agresoru jums taču uzdeva jūsu iespējamie vēlētāji, pie kuriem varbūt piederētu arī es pati, ja vien jūs spētu uz šo jautājumu atbildēt tā, kā pēc manām – vēlētājas – domām ir “pareizi”. Nu, vismaz manuprāt tas darbojas tieši tā.

Īstenībā jums pašai jau sen vajadzēja uz šo jautājumu atbildēt, iekams vēl kāds bija jums to paguvis uzdot. Jo jūs taču esat pārstāvējusi Saeimā “Saskaņu” tai laikā, kad spēkā bija tās sadarbības līgums ar Putina partiju “Vienotā Krievija”, un abas reizes esat ievēlēta Saeimā no “Saskaņas” saraksta jau pēc Krimas aneksijas. Tomēr pat vēl pēc tam, kad jums to nepārprotami pajautā, jūs paliekat skaidru atbildi parādā un sakāties negribam, ka cilvēki tiek “šķiroti” ar tādiem “testa jautājumiem”.

Jā, arī es negribu, ka cilvēki tiek šķiroti – tā, kā tas pērn Latvijā notika sakarā ar vakcināciju. Bet tagad, ziniet, Eiropā notiek karš! Un karš cilvēkus diemžēl šķiro ļoti vienkārši – savējos un ienaidniekos. Jūs, būdama politiķe, piederat pie tās cilvēku kategorijas, kam no šās šķirošanas izvairīties neizdosies – vienkārši tāpēc, ka valstij, uz kuras parlamentu jūs kandidējat, nav ne politiskas iespējas, ne morālu tiesību saglabāt neitralitāti.

Bet pagaidām no jūsu izlocīšanās mēģinājumiem var secināt tikai to, ka jūs negribat pazaudēt to vēlētāju balsis, kas Krieviju neuzskata par agresoru Ukrainas karā, un ievēlēšanas gadījumā jūsu partija Saeimā pārstāvēs viņu uzskatus un intereses. Diemžēl izskatās tā, ka jūsu partija grib ienākt Latvijas politikā līdzīgi tiem zaļajiem pieklājīgajiem cilvēciņiem 2014. gadā Krimā, kam uz formas tērpa nebija ne uzrakstu, ne karogu, ne citu piederības zīmju, kaut gan paši viņi ļoti labi zināja, kurā pusē stāv…

Un vēl viena zīmīga detaļa. Kāda žurnāliste, Stepaņeko kundzes partijas atbalstītāja, atgriezusies no Maskavas, dalās pieredzē: par vienu eiro maiņas punktos dod 63 līdz 67 rubļus, un pārtika, pirkta par šiem rubļiem, esot pavisam lēta. Nenoturējos un pajautāju: “Par eiro dod 67 rubļus. Bet cik dod par piketu ar plakātu “Karam nē!”?

Lieki teikt, ka žurnāliste uz manu jautājumu neatbildēja. Taču atbildēja Maskavas tiesa, piespriežot septiņus gadus reāla cietumsoda pilsētas domes deputātam Aleksejam Gorinovam par vārdiem: “Karam nē!”

Kara pirmajā dienā es uzrakstīju: “Šis noziegums nav tikai viena sociopāta slima prāta rotaļa. Tā ir arī skaidra liecība par to, kas notiek ar pasauli, ja tās līderiem vērtību vietā ir intereses. Jo pirms tam bija karš Čečenijā, Beslana un Dubrovka, bija Minhenes runa un karš ar Gruziju, bija Krimas aneksija un Donbasa okupācija, bija Ņemcova slepkavība un Navaļnija slepkavības mēģinājums. Brīvās pasaules līderi to visu nosodīja – vārdos. Tomēr “Ziemeļu straume” bija svarīgāka.”

Man nav ilūziju ne par putinismu, ne par kreiso liberālismu, kas abi ir agresīvi destruktīvas ideoloģijas, garīgi un fiziski neauglīgas. Man nav ilūziju par Pasaules Ekonomikas forumu, kura dibinātājs Švābs neslēpj savu ciešo sadarbību ar Putinu un Merkeli, Makronu un Trudo. Man nav ilūziju arī par Apvienoto Nāciju Organizāciju, kur Krievijai joprojām pieder veto tiesības. Un tieši tāpēc ir tik svarīgi skaidri formulēt savu pozīciju. Jo kad nepatiesība cīnās pret patiesību, nav neitrālu novērotāju, nav pamiera zonas, nav zelta vidusceļa. Ikviens, kas apgalvo, ka patiesība katram ir sava, tā dzimstot strīdos un esot kaut kur pa vidu, apzināti vai neapzināti ir nostājies nepatiesības pusē. Un patiesība ir tā, ka ukraiņi patlaban cīnās ne tikai par savu, bet arī par mūsu brīvību.

Tādēļ pirms nākamajām vēlēšanām, vērtējot programmas un vētījot kandidātus, man svarīgas ir skaidri un nepārprotami formulētas atbildes uz trim jautājumiem:

- Kas ir ģimene?

- Vai vakcinācija ar preparātu, no kura iespējamas smagas un neatgriezeniskas blaknes, drīkst būt obligāta?

- Kam pieder 1930. gadā ierīkotais Uzvaras laukums: tiem, kas godina brīvības cīnītājus, vai tiem, kas atbalsta Latvijas okupāciju un karu Ukrainā?

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...