Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus Latvijā ietekmēja vismaz trīs nopietnas problēmas, kas pat katra atsevišķi izmainīja rezultātus un ievēlētos deputātus — kur nu vēl visas kopā.

Ikkatram būs zināmas tālāk minētās trīs problēmas, taču līdz šim nav pētīts, ko par katru no šīm situācijām saka likums un kā šīs problēmas ietekmējušas vēlēšanu rezultātus, kurus CVK plāno apstiprināt jau piektdien, 31. maijā.

(I) Nespēja nobalsot iepriekšējā balsošanā

 

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums paredz:

31.pants. Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš — triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas:

1) vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēts;
2) jebkurā citā vēlēšanu iecirknī, izņemot iecirkņus, kuri nevar:

a) nodrošināt Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlētāju sarakstā iekļauto ziņu elektronisku apmaiņu ar vēlēšanu iecirkni, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts,

b) saņemt no tā vēlēšanu iecirkņa komisijas, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts, apstiprinājumu tam, ka vēlētājs nav nobalsojis, [...]

Tālāk likums definē detaļas par iepriekšējās balsošanas laikiem utt., taču no šiem 31. panta 1. daļas 2. punkta a) un b) apakšpunktiem izriet: likums paredz, ka var būt situācija ar datu apmaiņas traucējumiem kādos iecirkņos, tamdēļ vēlētājiem dota iespēja balsot jebkurā citā iecirknī — taču likumdevēji nav paredzējuši un neuzskata par pieļaujamu situāciju, ka var nedarboties pilnīgi visa datu apmaiņa ne ar vienu no iecirkņiem!

Jāpiezīmē, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums nekur nedod CVK tiesības lemt par iepriekšējās balsošanas atcelšanu citā iecirknī, jo likums paredz, ka šāda iespēja pilsoņiem ir dota, un likums nevienai institūcijai vai personai nedeleģē nevienu leģitīmu veidu, kā pilsoņiem šo iespēju atņemt. CVK pieņēma lēmumu, kurš nav balstīts nevienā likuma normā. Skaidrs, ka CVK centās izdarīt, ko nu tobrīd spēja un varēja izdomāt (un tiešām — pret piektdienas vakaru datu apmaiņu izdevās atjaunot), taču lēmums to apturēt visā valstī kaut uz stundu vai pusi dienas nav tas, ko likums atļautu darīt. Lēmums (ņemot vērā faktiskos apstākļus) droši vien bija loģisks, taču CVK gluži vienkārši nepieder pilnvaras tādu lēmumu pieņemt attiecībā uz visiem iecirkņiem visā valstī reizē.

Vislielākie zaudētāji no šīs situācijas ir Reģionu apvienības kandidāti, kuri jau paziņojuši, ka domā par rezultātu apstrīdēšanu. Attālākos novados dzīvojoši vēlētāji vai arī lielpilsētās strādājoši ļaudis no dažādiem novadiem ir gan LRA, gan ZZS elektorāts, un tieši šis elektorāts ir tas, kurš sistēmas nedarbošanās dēļ visvairāk nespēja nobalsot. Un šis nav tas gadījums, kad simt balsis uz vienu vai otru pusi neko neizšķirtu: LRA saņēma 23 581 balsi no 473 260 derīgajām aploksnēm. Līdz 5% barjeras pārvarēšanai LRA pietrūka 82 balsis. Ja iepriekšējā balsošana nebūtu apturēta (jebkādu iemeslu dēļ), tad LRA šīs 82 balsis, ārkārtīgi ticams, būtu saņēmusi.

(II) Nenosūtītie uzaicinājumi uz vēlēšanām

Vēlētāju reģistra likuma 13. panta pirmā daļa precīzi nosaka, ka PMLP “ne vēlāk kā 70 dienas pirms vēlēšanām nosūta vēlētājam pa pastu uz viņa dzīvesvietas adresi Latvijā informāciju par to, kura vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā viņš iekļauts”. Pašlaik tiek lēsts, ka vismaz puse no Latvijas pilsoņiem nav saņēmuši informāciju par tiem vēlēšanu iecirkņiem, kuros jābalso. Valdība centās darīt, ko varēja, nosūtot caur VID EDS paziņojumus, bet tie tāpat neaizsniedza visus adresātus. Likumā noteiktajā kārtībā netika noinformēta līdz pat pusei no vēlētājiem!

Atstājot pagaidām atklātu jautājumu, vai neinformēšana (kur vainojama SIA Reller) bijusi neizdarība, nolaidība vai apzināta krāpniecība un kaitniecība (kā arī jautājumu, vai šīs afēras pēdas ved vai neved uz Kremļa pusi), ir jāpaskatās, ko saka likums par šādu traucēšanu vēlētājiem un viņu tiesībām tikt informētiem par iespējām piedalīties savu priekšstāvju izvēlēšanā. Tā kā izvērtēt šādus gadījumus ir ne vairs Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma vai Vēlētāju reģistra likuma, bet gan Krimināllikuma uzdevums, tad tā 90. panta 2. daļa nosaka:

(2) Par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētai [...], lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Pat ja šinī gadījumā vainīgas ir tehniskas kļūmes un vēlāk nebūs neviens aizdomās turamais par to speciālu sarīkošanu, Krimināllikums viennozīmīgi pasaka: nedrīkst kavēt vēlētāju tiesības izdarīt izvēli, un likumam ir vienalga, vai to dara kaut kāds Kozulis no Viļāniem, pirkdams balsis kandidāta Zaķa labā, vai arī balsstiesību izlietošanu kavē tehniskas problēmas. Tā nav vēlētāju atbildība — patiesību sakot, par savu maksāto nodokļu naudu viņi ir pelnījuši, lai viņu izvēli neietekmētu tehniskas dabas problēmas.

Dr. Juris Paiders (transporta un ekonomikas pasniedzējs, starp citu) raksta: “Informāciju par EP vēlēšanu iecirkņu adresēm un par to, ka tādas vēlēšanas vispār notiek, nesaņēma galvenokārt Latvijas pilsoņi, kas dzīvo ārpus Rīgas. [...] Tie, kas labi pārvalda mūsdienu informācijas tehnoloģijas, viegli var noskaidrot, kur balsot. Savukārt tie, kas ikdienā nav pieslēgti pie interneta, noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni nemaz tik viegli nevarēja, jo pēdējās brīvdienās pirms EP vēlēšanām nebija paredzēts, ka strādās Centrālās vēlēšanu komisijas informatīvie tālruņi. No tā izriet, ka informācijas [neizsniegšana īstenojās] galvenokārt pret mazāk izglītotiem un vecāka gadagājuma Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Rīgas.”

Tā kā laucinieki un pavecāki cilvēki ārpus Rīgas pamatā balso par “latviskajām” partijām, tad realitātē šī paziņojumu neizsūtīšana (atcerēsimies: likums neparedz variantu, ka tie netiek izsūtīti!) palīdzējusi Saskaņai iegūt divus mandātus, bet Ždanokai — ar pūlēm atkal pārvarēt barjeru.

Tāpēc rezultāti jāatceļ un jāsarīko pārbalsošana, jo līdz pat puses (!!!) vēlētāju neapziņošana kombinācijā ar nespēju izmantot savas garantētās tiesības ceturtdien un piektdien nobalsot visos iecirkņos ir ietekmējušas vēlēšanu rezultātus un to iznākumu.

(III) ZZS pārvar barjeru, bet neiegūst mandātu?

Neraugoties uz 5% barjeras stabilu pārvarēšanu, ZZS nav tikusi pie nopelnītā mandāta. Vai tas tā var būt? Ja uzmanīgi lasām likumu, nevar.

44. pants. (1) Ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

 

(2) Lai sadalītu Eiropas Parlamenta deputātu vietas starp pārējiem pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. [...]

Tātad Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 44. panta (1) daļa nosaka: kam mazāk par 5% balsu, tie nepiedalās mandātu sadalē. Savukārt situāciju, kurā saraksts stabili pārvar barjeru un tomēr netiek pie viena mandāta, likums neparedz un neapraksta. Likumā nevienā vietā nav teikts: “Saraksts pārvar barjeru, taču tam netiek neviens pats mandāts.”

Tā kā ZZS rezultātu gadījumā izveidojusies situācija, kurā pastāv šaubas par to, kā interpretēt 44. panta abas daļas, tad juristi šinī gadījumā izmantotu četras analīzes metodes: sistēmisko, teleoloģisko, vēsturisko un gramatisko. Šeit teleoloģiskā (likuma normas jēgas un mērķa analīzes) metode skaidri pasaka: panta 1. daļa nosaka — mandātu sadalē piedalās visas partijas, kuras pārvarējušas 5% barjeru.

Gramatiskā metode parāda: mandātu sadalē nepiedalās tie, kam mazāk, taču 5% pārvarēšana un mandāta NEiegūšana nav paredzēta un aprakstīta nevienā likuma normā (jeb, noformulējot citādāk: mandāta neiegūšana nav piedalīšanās sadalē; neiegūšana nozīmē tieši pretējo).

Vēsturiskā pieeja demonstrē: cik Latvijā ir notikušas tādas vēlēšanas visos līmeņos, kur spēkā bijusi 5% barjera, līdz šim nav bijis tāds gadījums, kurā saraksts šo barjeru pārvar, bet mandātu neiegūst. Sistēmiskā metode tāpat parāda: tajās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, uz kurām attiecas 5% barjera, tās pārvarētāji mandātus vienmēr iegūst. Turklāt, skatoties pēc svarīguma, kādā likumdevēji sarindojuši dažādus principus 44. pantā: vispirms ir 5% barjera, un tikai pēc tam tiek aprakstīts, kā pielietot t.s. Senlaga metodi attiecībā uz pārējo vietu sadali.

Kombinācijā ar daudzviet lauku apvidos masveidā neīstenoto vēlētāju informēšanu (kam, atceramies, bija jānotiek obligāti un pilnā apmērā!) un nespēju nobalsot jebkurā iecirknī, ir skaidrs, ka ZZS un LRA ir zaudējušas tās dažas balsis, kas tām pietrūka līdz krēsla iegūšanai. Turklāt, ņemot vērā laucinieku bieži vien konservatīvos un stingros uzskatus, arī Jaunajai Konservatīvajai Partijai ir pamats celt trauksmi un pārsūdzēt rezultātus, jo var pieļaut stipri ticamu varbūtību, ka JKP šo traucējumu rezultātā zaudējusi tās 3068 balsis, kas JKP pietrūka līdz 5% robežai.

(IV) Ko tagad darīt — un kam tas jādara?

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums diemžēl nedod parastajiem vēlētājiem (tiem, kas netika laikus informēti vai kas nevarēja nobalsot jebkurā iecirknī) tiesības pārsūdzēt rezultātus. To var tikai kandidāti vai viņu pilnvarotie sarakstu iesniedzēji:

50. pants. (1) Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības septiņu dienu laikā no Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā.

(2) Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma darbību.

(3) Pieteikumu iesniedz Administratīvajā apgabaltiesā.

(4) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā.

(5) Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

(6) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.

(7) Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

Tātad apstrīdētājiem ir pamatīgi jāsagatavojas: viņiem ir pienākums pierādīt savu pozīciju (nevis paļauties, ka tiesa noskaidros), ir tikai viena iespēja to izdarīt (šinī specifiskajā procesā jebkuri tiesas nolēmumi būs nepārsūdzami), pieteikums būs jāsagatavo nedēļas laikā, un tas arī jāizskata nedēļas laikā, tālab procesa gaitā būs jābūt gataviem dažu stundu laikā iesniegt papildu dokumentus utt. Tomēr drosmīgajiem pieder uzvara. Sevišķi, ja runa ir par visas Eiropas nākotni.

Kāpēc ir iespējams lūgt Administratīvajai tiesai, lai tā nozīmē pārbalsošanu ar tiem pašiem kandidātiem un to pašu vēlētāju sarakstu? Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā nav sīki noteikts, kāda veida rīcībai jāseko problēmu gadījumā, taču līdzvērtīgas normas var pasmelties no pašvaldību vēlēšanu likumdošanas, kur pēc tiesību normu analoģijas principa var saskatīt šādas paralēles:

37.1 pants. Ja tiesa, izskatot pieteikumu, konstatē, ka ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) uzdot republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai pārskaitīt balsis;

2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu.

Tā kā balsu pārskaitīšana šoreiz neatrisinātu problēmu, tad palīdzētu atkārtota balsošana par tiem pašiem sarakstiem un kandidātiem — protams, vispirms veicot vēlētāju apziņošanu likumā paredzētajā veidā. Tā kā jaunais Eiropas Parlaments sanāks 2. jūlijā, visu var paspēt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...