Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus Latvijā ietekmēja vismaz trīs nopietnas problēmas, kas pat katra atsevišķi izmainīja rezultātus un ievēlētos deputātus — kur nu vēl visas kopā.

Ikkatram būs zināmas tālāk minētās trīs problēmas, taču līdz šim nav pētīts, ko par katru no šīm situācijām saka likums un kā šīs problēmas ietekmējušas vēlēšanu rezultātus, kurus CVK plāno apstiprināt jau piektdien, 31. maijā.

(I) Nespēja nobalsot iepriekšējā balsošanā

 

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums paredz:

31.pants. Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš — triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas:

1) vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēts;
2) jebkurā citā vēlēšanu iecirknī, izņemot iecirkņus, kuri nevar:

a) nodrošināt Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlētāju sarakstā iekļauto ziņu elektronisku apmaiņu ar vēlēšanu iecirkni, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts,

b) saņemt no tā vēlēšanu iecirkņa komisijas, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts, apstiprinājumu tam, ka vēlētājs nav nobalsojis, [...]

Tālāk likums definē detaļas par iepriekšējās balsošanas laikiem utt., taču no šiem 31. panta 1. daļas 2. punkta a) un b) apakšpunktiem izriet: likums paredz, ka var būt situācija ar datu apmaiņas traucējumiem kādos iecirkņos, tamdēļ vēlētājiem dota iespēja balsot jebkurā citā iecirknī — taču likumdevēji nav paredzējuši un neuzskata par pieļaujamu situāciju, ka var nedarboties pilnīgi visa datu apmaiņa ne ar vienu no iecirkņiem!

Jāpiezīmē, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums nekur nedod CVK tiesības lemt par iepriekšējās balsošanas atcelšanu citā iecirknī, jo likums paredz, ka šāda iespēja pilsoņiem ir dota, un likums nevienai institūcijai vai personai nedeleģē nevienu leģitīmu veidu, kā pilsoņiem šo iespēju atņemt. CVK pieņēma lēmumu, kurš nav balstīts nevienā likuma normā. Skaidrs, ka CVK centās izdarīt, ko nu tobrīd spēja un varēja izdomāt (un tiešām — pret piektdienas vakaru datu apmaiņu izdevās atjaunot), taču lēmums to apturēt visā valstī kaut uz stundu vai pusi dienas nav tas, ko likums atļautu darīt. Lēmums (ņemot vērā faktiskos apstākļus) droši vien bija loģisks, taču CVK gluži vienkārši nepieder pilnvaras tādu lēmumu pieņemt attiecībā uz visiem iecirkņiem visā valstī reizē.

Vislielākie zaudētāji no šīs situācijas ir Reģionu apvienības kandidāti, kuri jau paziņojuši, ka domā par rezultātu apstrīdēšanu. Attālākos novados dzīvojoši vēlētāji vai arī lielpilsētās strādājoši ļaudis no dažādiem novadiem ir gan LRA, gan ZZS elektorāts, un tieši šis elektorāts ir tas, kurš sistēmas nedarbošanās dēļ visvairāk nespēja nobalsot. Un šis nav tas gadījums, kad simt balsis uz vienu vai otru pusi neko neizšķirtu: LRA saņēma 23 581 balsi no 473 260 derīgajām aploksnēm. Līdz 5% barjeras pārvarēšanai LRA pietrūka 82 balsis. Ja iepriekšējā balsošana nebūtu apturēta (jebkādu iemeslu dēļ), tad LRA šīs 82 balsis, ārkārtīgi ticams, būtu saņēmusi.

(II) Nenosūtītie uzaicinājumi uz vēlēšanām

Vēlētāju reģistra likuma 13. panta pirmā daļa precīzi nosaka, ka PMLP “ne vēlāk kā 70 dienas pirms vēlēšanām nosūta vēlētājam pa pastu uz viņa dzīvesvietas adresi Latvijā informāciju par to, kura vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā viņš iekļauts”. Pašlaik tiek lēsts, ka vismaz puse no Latvijas pilsoņiem nav saņēmuši informāciju par tiem vēlēšanu iecirkņiem, kuros jābalso. Valdība centās darīt, ko varēja, nosūtot caur VID EDS paziņojumus, bet tie tāpat neaizsniedza visus adresātus. Likumā noteiktajā kārtībā netika noinformēta līdz pat pusei no vēlētājiem!

Atstājot pagaidām atklātu jautājumu, vai neinformēšana (kur vainojama SIA Reller) bijusi neizdarība, nolaidība vai apzināta krāpniecība un kaitniecība (kā arī jautājumu, vai šīs afēras pēdas ved vai neved uz Kremļa pusi), ir jāpaskatās, ko saka likums par šādu traucēšanu vēlētājiem un viņu tiesībām tikt informētiem par iespējām piedalīties savu priekšstāvju izvēlēšanā. Tā kā izvērtēt šādus gadījumus ir ne vairs Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma vai Vēlētāju reģistra likuma, bet gan Krimināllikuma uzdevums, tad tā 90. panta 2. daļa nosaka:

(2) Par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētai [...], lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Pat ja šinī gadījumā vainīgas ir tehniskas kļūmes un vēlāk nebūs neviens aizdomās turamais par to speciālu sarīkošanu, Krimināllikums viennozīmīgi pasaka: nedrīkst kavēt vēlētāju tiesības izdarīt izvēli, un likumam ir vienalga, vai to dara kaut kāds Kozulis no Viļāniem, pirkdams balsis kandidāta Zaķa labā, vai arī balsstiesību izlietošanu kavē tehniskas problēmas. Tā nav vēlētāju atbildība — patiesību sakot, par savu maksāto nodokļu naudu viņi ir pelnījuši, lai viņu izvēli neietekmētu tehniskas dabas problēmas.

Dr. Juris Paiders (transporta un ekonomikas pasniedzējs, starp citu) raksta: “Informāciju par EP vēlēšanu iecirkņu adresēm un par to, ka tādas vēlēšanas vispār notiek, nesaņēma galvenokārt Latvijas pilsoņi, kas dzīvo ārpus Rīgas. [...] Tie, kas labi pārvalda mūsdienu informācijas tehnoloģijas, viegli var noskaidrot, kur balsot. Savukārt tie, kas ikdienā nav pieslēgti pie interneta, noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni nemaz tik viegli nevarēja, jo pēdējās brīvdienās pirms EP vēlēšanām nebija paredzēts, ka strādās Centrālās vēlēšanu komisijas informatīvie tālruņi. No tā izriet, ka informācijas [neizsniegšana īstenojās] galvenokārt pret mazāk izglītotiem un vecāka gadagājuma Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Rīgas.”

Tā kā laucinieki un pavecāki cilvēki ārpus Rīgas pamatā balso par “latviskajām” partijām, tad realitātē šī paziņojumu neizsūtīšana (atcerēsimies: likums neparedz variantu, ka tie netiek izsūtīti!) palīdzējusi Saskaņai iegūt divus mandātus, bet Ždanokai — ar pūlēm atkal pārvarēt barjeru.

Tāpēc rezultāti jāatceļ un jāsarīko pārbalsošana, jo līdz pat puses (!!!) vēlētāju neapziņošana kombinācijā ar nespēju izmantot savas garantētās tiesības ceturtdien un piektdien nobalsot visos iecirkņos ir ietekmējušas vēlēšanu rezultātus un to iznākumu.

(III) ZZS pārvar barjeru, bet neiegūst mandātu?

Neraugoties uz 5% barjeras stabilu pārvarēšanu, ZZS nav tikusi pie nopelnītā mandāta. Vai tas tā var būt? Ja uzmanīgi lasām likumu, nevar.

44. pants. (1) Ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

 

(2) Lai sadalītu Eiropas Parlamenta deputātu vietas starp pārējiem pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. [...]

Tātad Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 44. panta (1) daļa nosaka: kam mazāk par 5% balsu, tie nepiedalās mandātu sadalē. Savukārt situāciju, kurā saraksts stabili pārvar barjeru un tomēr netiek pie viena mandāta, likums neparedz un neapraksta. Likumā nevienā vietā nav teikts: “Saraksts pārvar barjeru, taču tam netiek neviens pats mandāts.”

Tā kā ZZS rezultātu gadījumā izveidojusies situācija, kurā pastāv šaubas par to, kā interpretēt 44. panta abas daļas, tad juristi šinī gadījumā izmantotu četras analīzes metodes: sistēmisko, teleoloģisko, vēsturisko un gramatisko. Šeit teleoloģiskā (likuma normas jēgas un mērķa analīzes) metode skaidri pasaka: panta 1. daļa nosaka — mandātu sadalē piedalās visas partijas, kuras pārvarējušas 5% barjeru.

Gramatiskā metode parāda: mandātu sadalē nepiedalās tie, kam mazāk, taču 5% pārvarēšana un mandāta NEiegūšana nav paredzēta un aprakstīta nevienā likuma normā (jeb, noformulējot citādāk: mandāta neiegūšana nav piedalīšanās sadalē; neiegūšana nozīmē tieši pretējo).

Vēsturiskā pieeja demonstrē: cik Latvijā ir notikušas tādas vēlēšanas visos līmeņos, kur spēkā bijusi 5% barjera, līdz šim nav bijis tāds gadījums, kurā saraksts šo barjeru pārvar, bet mandātu neiegūst. Sistēmiskā metode tāpat parāda: tajās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, uz kurām attiecas 5% barjera, tās pārvarētāji mandātus vienmēr iegūst. Turklāt, skatoties pēc svarīguma, kādā likumdevēji sarindojuši dažādus principus 44. pantā: vispirms ir 5% barjera, un tikai pēc tam tiek aprakstīts, kā pielietot t.s. Senlaga metodi attiecībā uz pārējo vietu sadali.

Kombinācijā ar daudzviet lauku apvidos masveidā neīstenoto vēlētāju informēšanu (kam, atceramies, bija jānotiek obligāti un pilnā apmērā!) un nespēju nobalsot jebkurā iecirknī, ir skaidrs, ka ZZS un LRA ir zaudējušas tās dažas balsis, kas tām pietrūka līdz krēsla iegūšanai. Turklāt, ņemot vērā laucinieku bieži vien konservatīvos un stingros uzskatus, arī Jaunajai Konservatīvajai Partijai ir pamats celt trauksmi un pārsūdzēt rezultātus, jo var pieļaut stipri ticamu varbūtību, ka JKP šo traucējumu rezultātā zaudējusi tās 3068 balsis, kas JKP pietrūka līdz 5% robežai.

(IV) Ko tagad darīt — un kam tas jādara?

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums diemžēl nedod parastajiem vēlētājiem (tiem, kas netika laikus informēti vai kas nevarēja nobalsot jebkurā iecirknī) tiesības pārsūdzēt rezultātus. To var tikai kandidāti vai viņu pilnvarotie sarakstu iesniedzēji:

50. pants. (1) Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības septiņu dienu laikā no Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā.

(2) Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma darbību.

(3) Pieteikumu iesniedz Administratīvajā apgabaltiesā.

(4) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā.

(5) Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

(6) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.

(7) Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

Tātad apstrīdētājiem ir pamatīgi jāsagatavojas: viņiem ir pienākums pierādīt savu pozīciju (nevis paļauties, ka tiesa noskaidros), ir tikai viena iespēja to izdarīt (šinī specifiskajā procesā jebkuri tiesas nolēmumi būs nepārsūdzami), pieteikums būs jāsagatavo nedēļas laikā, un tas arī jāizskata nedēļas laikā, tālab procesa gaitā būs jābūt gataviem dažu stundu laikā iesniegt papildu dokumentus utt. Tomēr drosmīgajiem pieder uzvara. Sevišķi, ja runa ir par visas Eiropas nākotni.

Kāpēc ir iespējams lūgt Administratīvajai tiesai, lai tā nozīmē pārbalsošanu ar tiem pašiem kandidātiem un to pašu vēlētāju sarakstu? Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā nav sīki noteikts, kāda veida rīcībai jāseko problēmu gadījumā, taču līdzvērtīgas normas var pasmelties no pašvaldību vēlēšanu likumdošanas, kur pēc tiesību normu analoģijas principa var saskatīt šādas paralēles:

37.1 pants. Ja tiesa, izskatot pieteikumu, konstatē, ka ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgā vēlēšanu iecirkņa rezultātu apstiprināšanu un pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) uzdot republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai pārskaitīt balsis;

2) uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu.

Tā kā balsu pārskaitīšana šoreiz neatrisinātu problēmu, tad palīdzētu atkārtota balsošana par tiem pašiem sarakstiem un kandidātiem — protams, vispirms veicot vēlētāju apziņošanu likumā paredzētajā veidā. Tā kā jaunais Eiropas Parlaments sanāks 2. jūlijā, visu var paspēt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Cāļus skaita rudenī

FotoNesen laikrakstam DDD bija pilngadība, precīzāk, deviņpadsmit gadiņu. Vai tas ir tikai deviņpadsmit vai jau, to lai katrs izdomā pats. Es šoreiz par ko citu. Par cāļiem un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Kas viņus dīda? (Kroņa vīruss kā hibrīdkara elements, svarīgākais elements)

FotoSastopoties ar acīmredzamā noliedzējiem, es vienmēr neizpratnē plātu rokas, jo neizprotu, kas viņiem prātā, kas viņus dīda, kas liek tā uzvesties?! Ko viņi grib un vēlas panākt?
Lasīt visu...

21

Atbilde Kasīklim par to, kur labāka dzīve – Latvijā vai Krievijā?

FotoCilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Lasīt visu...

21

„Linča tiesa” sit augstu vilni

FotoCeru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
Lasīt visu...

21

Nav jūtama krietna, kārtīga saimnieka roka

Foto2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Lasīt visu...

21

Rīdziniekiem ir dota iespēja balsot jebkurā novadā, kur viņiem pieder kāds īpašums

FotoPieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kārtība caur haosu - kā uzbūvēt jau sabrukšanai nolemtu torni?

Laikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet...

Foto

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu

Kopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk,...

Foto

Krimināllikumā virza apdraudējumu vārda brīvībai

Partiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT...

Foto

Atbilde Kasīklim par 9. maiju

Cienījamais Kasīklis kārtējo reizi nolēma parādīt, ka viņš ir gudrāks par visiem citiem, un padalījās ar virkni savu uzskatu par 9. maija svinēšanu Latvijā....

Foto

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

Vakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta...

Foto

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās...

Foto

9.maijs - Lielā lūzera diena

Ko tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?...

Foto

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā...

Foto

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

Pēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta...

Foto

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu...

Foto

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

Aprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto...

Foto

Levita - Ēlertes branža

Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums!...

Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....