Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Braucienu laikā dažādās Eiropas valstīs vienmēr esmu priecājusies par daudzajiem pieminekļiem pilsētās un ārpus tām. Ļoti daudzi pieminekļi uzstādīti šo valstu okupācijas laikā un slavina bijušos okupantus. Tomēr nevienam šie pieminekļi netraucē, neviens tos nespridzina un neprasa nojaukt, tie tiek kopti un izskatās ļoti labi, tos apbrīno daudzie tūristi un citu valstu pilsoņi.

Iespējams, attieksme pret pieminekļiem raksturo arī dažādu nāciju pieredzi un apziņu par sevi un savu spēku. Domājams, arī Latvija kādreiz tiks vaļā no vēlēšanās rīkot karus pret pieminekļiem. Jāatceras, ka 90.gados jau tika nojaukti daudzi pieminekļi un arī tā sauktie ļeņinekļi, kas slavināja padomju režīmu. Tādējādi Latvija jau nepārprotami izteica savu attieksmi pret šiem padomju simboliem, izlemjot, ka tiem nav vietas mūsu valstī.

Vairāki pieminekļi tika saglabāti, to skaitā arī tā dēvētais „Uzvaras” piemineklis. Lai kā negribētos, tomēr jāatzīst, ka tā nojaukšanai piemērotais brīdis ir palaists garām. Šobrīd izteiktie aicinājumi nojaukt šo pieminekli diemžēl radīs tikai jaunas problēmas.

Nesen sabiedrības iniciatīvu portālā „Manabalss.lv” tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu, aicinot demontēt „Uzvaras” pieminekli. Parakstu vākšanu jau 2017.gadā sāka Uģis Polis, kurš ir pazīstams kā radio uzņēmuma dibinātājs un dīdžejs. Viņš pieminekli nodēvējis par simbolu, kas latviešu tautai atgādina padomju okupācijas radītās ciešanas.

Vairāku gadu laikā tika savākts nepieciešamais balsu skaits, lai šo iniciatīvu iesniegtu Saeimā. Parasti to apspriež Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija, un, ja komisijā deputātu vairākums to atbalsta, iniciatīva tiek vērtēta Saeimas plenārsēdē.

Piemineklis tika atklāts 1985.gadā Pārdaugavā (tā sākotnējais nosaukums bija „Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”), un tā autori bija vairāki tolaik slaveni tēlnieki un mākslinieki. Piemineklis slavina PSRS uzvaru pār fašistiem Otrajā pasaules karā.

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju, pieminekli aizsargā 1994.gadā ar Krieviju noslēgtā vienošanās par savstarpēju memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšanu. Uzvaras piemineklis atbilst tādai celtnei, uz ko šo vienošanos attiecina.

Interesanti, ka Rīgas dome ir informējusi, ka šī pieminekļa tehniskai uzturēšanai un sakopšanai nepieciešami 135 000 eiro, jo tas ir sliktā stāvoklī un var sabrukt. Nesen Rīgas dome nāca klajā ar paziņojumu, ka gatavojas par četriem miljoniem eiro remontēt pie pieminekļa līdzās esošo parku, atjaunojot celiņus un citas vietas.

Piemēram, 2007.gada aprīlī Igaunija nolēma pārvietot līdzīgu padomju pieminekli – tā saukto „bronzas Aļošu” – no Tallinas centra uz kādu PSRS karavīru kapsētu. Tolaik krieviski runājošie Igaunijas iedzīvotāji vairākas dienas rīkoja protestus un masu nekārtībās. Šāds Igaunijas lēmums pasliktināja tās attiecības ar Krieviju, un pēc tam pret Igauniju tika ieviestas ekonomiskas sankcijas un veikts masīvs kiberuzbrukums.

Kaut arī lielā mērā var piekrist Uģa Poļa viedoklim, ko viņš izklāstījis iniciatīvā portālā „Manabalss.lv”, tomēr jāatzīst, ka šis nav īstais brīdis Uzvaras pieminekļa demontāžai. Turklāt tas ir pārāk liels, lai to pārvietotu uz citu vietu. Ir skaidrs, ka tā sauktā Uzvaras pieminekļa demontāža būtu vērtējama kā provokācija, ko ar lielu prieku to savās propagandas interesēs izmantotu Krievija.

Labi zināms, ka pēdējo gadu laikā ar „Saskaņas” līdera Nila Ušakova un citu prokremlisku aktīvistu atbalstu pie šī pieminekļa katru gadu 9.maijā tiek rīkotas liela mēroga svinības par godu PSRS uzvarai karā, kas beigās izvēršas par Staļina un padomju armijas slavināšanu. Šo pasākumu vienmēr apmeklē arī vēstnieki no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, tāpēc to nevar uzskatīt tikai par šauru vienas pilsētas vadības rīkotu pasākumu.

Nav šaubu, ka radīto troksni ap „Uzvaras” pieminekli, ko atkal ir aktualizējusi „Manabalss.lv” iniciatīva, kurai ir izdevies savākt iesniegšanai Saeimā  vajadzīgos  10 000 parakstus, pilnībā izmantos Krievija. Šis troksnis ir ļoti piemērots Krievijas propagandas un dezinformācijas kampaņai, ko tā jau ilgstoši veic Latvijā, uzrunājot ne tikai daudzos krievvalodīgos iedzīvotājus, bet arī vienu otru latvieti. Visticamāk Krievija cer vai pat to jau cenšas saasināt etniskās nesaskaņas Latvijā. Nav šaubu par to, ak Kremlis būtu ļoti priecīgs par etniskiem nemieriem Latvijā, ja vien izdotos izprovocēt šādus nemierus.

Paradoksālā kārtā „Manabalss.lv” iniciatīva par „Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu ir kā dāvana Krievijai pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Vairākkārt izteikts viedoklis, ka Krievijas mērķis ir sašķelt ES, panākt, lai Eiropas Parlamentā tiktu ievēlēti Krievijas atbalstīti populisti un eiroskeptiķi. Krievija aktīvi izplata viltus ziņas sociālajos medijos, tā īsteno propagandas un dezinformācijas kampaņas daudzās Eiropas valstīs.

Pēdējā laikā vairākas valstis ir ziņojušas, ka ir pastiprinājušies hakeru uzbrukumi pret šo valstu valdībām, medijiem un sabiedriskajām organizācijām. Arvien biežāk tiek teikts, ka Krievija izplata dezinformāciju un viltus ziņas Facebook, Twitter un Google, un ne velti šo kompāniju vadība bijusi spiesta bloķēt daudzus viltus kontus, kam pirmsākumi meklējami Krievijā un citās pret Rietumu ideoloģiju negatīvi noskaņotās valstīs.

Ir viegli iedomāties, ka gadījumā, ja „Uzvaras” piemineklis tiktu nojaukts, Krievijai lojālās partijas un organizācijas ar Kremļa atbalstu organizētu dažādus piemiņas pasākumus tā atrašanās vietā, mobilizējot uz šiem pasākumiem arvien jaunus cilvēkus un stāstot viņiem, cik slikti latvieši izturas pret saviem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un kā tos apspiež. Visticamāk, tad līdzīgi pasākumi tiktu organizēti ne tikai 9.maijā, bet daudz biežāk, un tie būtu ļoti piemēroti Krievijas propagandas izplatīšanai Latvijā un ārpus tās.

Zinot, ka Nils Ušakovs kopā ar Andri Ameriku kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās, nav šaubu, ka arī „Manabalss.lv” iniciatīva tiks pilnībā izmantota priekšvēlēšanu kampaņā, lai maksimāli mobilizētu ne tikai „Saskaņas” vēlētājus, bet arī citu sarakstu, tajā skaitā Tatjanas Ždanokas un Andreja Mamikina vadītās Krievu savienības vēlētājus.

Noderīgi tas būs vēl vairākiem odioziem sarakstiem, piemēram, Jura Žuravļova izveidotajam „Jaunās Saskaņas” sarakstam un Normunda Grostiņa izveidotajam Centra partijas sarakstam. Krievu savienība jau ir paziņojusi, ka ir gatava izvest tūkstošiem atbalstītāju ielās, lai nepieļautu pieminekļa nojaukšanu. Nepieciešams nopietni izvērtēt, vai šāda prokremlisko atbalstītāju mobilizācija atbilst valsts interesēm. Kam tas būtu izdevīgi?

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...